Rīga 10°C, mākoņains, bez nokrišņiem, DR vējš 6m/s
Piektdiena, 2024. gada 29. marts 16:18
Vārda dienas: Agija, Aldonis
Pārliecināšana ir vienīgais tīri intelektuāls process.
/Matthew Arnolds/
Vai enerģija var būt galvenais pilsētu (novadu) konkurences kritērijs? Šāds jautājums tika uzdots Toronto 2008. gada decembrī Pasaules pilsētu forumā.
Pašvaldība ir lokāla politiska (pārvaldes) vienība, un jautājums par enerģijas izmantošanu un vadību tās teritorijā ir interesants kā kritērijs šādas vienības novērtējumam. Manuprāt, nav nepieciešams kādu pārliecināt, ka jautājums ir vietā un atbilde ir – jā, jo enerģētika kļūst par dominējošo ekonomikas faktoru.
Termins “enerģētika” šeit lietots kā enerģijas resursu imports, to pārveidošana, sadale un primāro energoresursu izlietojums, lai ražotu siltumu un elektrību, kā arī attiecas uz transporta degvielu.
Pašvaldības enerģētikas politikas (stratēģijas) mērķis ir nodrošināt pašvaldības teritorijā visu nepieciešamo enerģijas veidu piegādi par pamatotām cenām. Ne vienmēr līdz šim tas izdevies, un tagad, 21. gadsimtā, drošai un nepārtrauktai enerģijas piegādei pievienojas jauna prasība – ierobežot siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju. Arī šo prasību nav vienkārši izpildīt.
Enerģētika būtu uzlūkojama nevis kā biznesa nozare (ar mērķi nopelnīt), bet gan kā instruments, lai apmierinātu tautsaimniecības pieprasījumu un vairotu iedzīvotāju komforta līmeni.
Enerģijas pieprasījumu ilgtermiņā nosaka iedzīvotāju skaits un viņu dzīves (komforta) līmeņa pieaugums. Tam jārada atbilstoša enerģijas piegādes struktūra, ievērojot arī energoresursu ieguves, transporta un pārveidošanas izmaksu izmaiņas. Visu importējamo fosilo resursu (Latvija importē ap 70%) – gāzes, ogļu un naftas produktu – cenas pasaulē nav vis ekonomiski pamatotas, bet gan globālās politikas un monopolu insinuētas; tās nav prognozējamas.
Pērnā gada beigās nopietna līmeņa sarunās sāka veidoties dabas (fosilās) gāzes “troika”, kuras rīcībā ir 56% pasaules gāzes resursu. Tuvākajā laikā šie trīs vīri noteiks gāzes cenas:
Kataras enerģētikas ministrs Abdullah bin Hamad–al–Attiyah,
Irānas naftas ministrs Gholam Hossein Nozari,
“Gazprom” (Krievija) prezidents Aleksejs Millers.
Šāds kartelis būs līdzīgs OPEC, kas valda pasaules naftas ieguvē un nosaka tās cenu globālā tirgū. Būtu naivi domāt, ka šie kungi pieļaus sava gāzes karteļa peļņas mazināšanos, mainoties naftas tirgus cenām.
Atjaunojamo energoresursu (AER) loma enerģijas bilancē pieaugs, tai jāseko galvenajiem ES uzstādījumiem – kā nodrošināt enerģijas patēriņa plakumu un mazināt klimata izmaiņas (ES – 20 – 20 – 20 – 2020). Šo mērķu sasniegšanai pašvaldība var mobilizēt vides, izglītības, privātās un sabiedriskās organizācijas un aģentūras, izmantojot visus pieejamos fondus, programmas un projektus. Tomēr mani māc šaubas, vai tie visi kopā spēj stāties pretī trīs lielo vīru interesēm un naudai. Viņu karavānu kamieļi dosies tālāk, kamēr vien apakš zemes būs kāds gāzes burbulītis.
Tikai sabiedrības pārliecināšana var ilgtspējīgas politikas īstenošanas procesa vadībā izvirzīt pašvaldību, ja tā izstrādā, popularizē, iesaista sabiedrību un neatlaidīgi un sistemātiski īsteno efektīvu stratēģiju, vairojot iedzīvotāju pārticību un samazinot SEG emisijas.
Vispirms jāpopularizē energoefektivitāte ražošanā un pārvadē – energoresursu efektīva pārveidošana siltumā, tā taupīga pārvade un izlietošana. Tas nozīmē – izmantot lētāku vietējas izcelsmes kurināmo (malku, šķeldu, kūdru, atkritumu degošo daļu u.c.), uzstādīt modernas efektīvas sadedzināšanas tehnoloģijas vai koģenerācijas iekārtas, samazināt zudumus siltumtrasēs. Tas ir jāveic siltuma ražošanas uzņēmumiem sadarbībā ar pašvaldību. Jo mazāk izlietos kurināmo, jo mazāki būs SEG izmeši, jo mazāki būs arī siltuma rēķini (tas ne vienmēr patīk siltuma ražotājiem, kas ar to pelna, un VID, kam tiek 10% PVN tiesa).
Protams, iedzīvotāju komforta nodrošināšanai un rēķinu mazināšanai svarīgākais instruments ir ēku energopatēriņa samazināšana – ārsienu, pagrabu, lodžiju un bēniņu siltināšana, logu nomaiņa, siltumapgādes sistēmu pilnveidošana, ventilācijas un apgaismojuma iekārtu modernizācija un citi tehniskie pasākumi. Tas jāveic ēkas īpašniekam, pašvaldība tikai var sekot būvuzraudzības ietvaros, bet nevar tieši ieguldīt līdzekļus svešā īpašumā.
Nākamais – pašvaldībai stratēģijā jāietver veids, kā samazināt SEG emisijas, stimulējot vietējo enerģijas avotu izmantošanu – saules, vēja, zemes siltuma u.c. atjaunojamos resursus, enerģijas uzkrāšanas (akumulēšanas) veidus. Stratēģijā ietverami decentralizētas enerģijas ražošanas projekti, racionālas apgaismojuma sistēmas, elektriskais un hibrīda transports, energotaupīga ūdensapgāde, atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana.
Lokāla enerģētikas politika dod iespējas vietējai finanšu sistēmas attīstībai, nodarbinātībai un enerģijas taupīšanai ar vietējo uzņēmēju līdzdalību. Sadarbībā ar vietējiem siltuma, elektrības un gāzes operatoriem ierobežojama monopolu vēlme palielināt pakalpojumu tarifus. Rezultātā var palielināties vietējo privāto investoru pienesums šajā sektorā, samazināties enerģijas rēķini un vairoties iedzīvotāju pārticība un labklājība (tāds bija mērķis).
Soļi nākotnes virzienā
Trešās industriālās revolūcijas enerģētika balstās uz četriem pīlāriem:
• atjaunojamie energoresursi;
• zema enerģijas patēriņa ēkas;
• ūdeņraža uzkrāšana;
• viedas decentralizētas elektrosistēmas.
Vismaz trīs no šiem principiem minami jau šajā enerģētikas stratēģijā ar skatu nākotnē. Lūkosim to ņemt vērā, sastādot savam jaunajam novadam enerģētikas stratēģiju.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017