Latvijas pašvaldību izpilddirektoru kārtējā sanāksme, kas notika smieklu dienā 1. aprīlī, nepavisam nebija veltīta smieklīgai tēmai – tās darba kārtībā bija jautājumi, kas saistīti ar vienu no svarīgākajām nozarēm un pašvaldību rūpju objektu – energoefektivitāti. Un arī runātāji nebija noskaņoti uz jokiem.
Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma iezīmēja Eiropas Savienības un Latvijas politikas galvenās nostādnes šajā jomā un pastāstīja par finanšu subsīdijām energoefektivitātei un atjaunojamajiem energoresursiem, kas ir viens no ES un Latvijas politikas stūrakmeņiem. Lai tie būtu stabili, jāievēro virkne politisko un normatīvo dokumentu. Galvenie no tiem ir enerģētikas attīstības pamatnostādnes, kas ir spēkā jau divus gadus, un nacionālais energoefektivitātes paaugstināšanas rīcības plāns, kas apstiprināts pērn. To mērķus pašreizējā situācija liek samērot ar faktiskajām iespējām, tādēļ daži pasākumi jāveic kā komerciāli, subsīdijas daudzdzīvokļu un sociālo māju siltināšanai un siltumapgādes sistēmu efektivitātei ir nelielas ierobežoto iespēju dēļ. Divi segmenti, kurus paredzēts turpmāk virzīt, ir daudzdzīvokļu namu siltuma noturības paaugstināšana un centralizētā siltumapgāde. Pirmās atbalstam paredzēti 16,6 miljoni latu, kas vienmērīgi tiks sadalīti četrās kārtās. Par šīs programmas īstenošanu atbildīgā ir Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra. Lai paātrinātu projektu ieviešanu, tiks grozīti Vispārīgie būvnoteikumi, kuros noteiks vienkāršotu procedūru ēku siltināšanas būvniecības procesam. Paredzēts arī iesniegt priekšlikumus grozīt likumus par dzīvokļu īpašumu un dzīvokļu privatizāciju, lai lēmumu par ēkas siltināšanu varētu pieņemt 50% plus viens dzīvokļu īpašnieks un vienkāršotu daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas kārtību. Ekonomikas ministrija iesniegs priekšlikumus valdībai palielināt subsīdijas energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā no ES programmām. Paredzēta arī vēl viena atbalsta iespēja mazajām hidroelektrostacijām, kas izmanto biomasu. Līdzekļus, ko iegūs no ogļskābās gāzes izmešu kvotu pārdošanas, plānots izmantot sabiedrisko ēku siltināšanas atbalstam.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Paulis Barons dalījās zināšanās un pieredzē par energoefektivitāti kā enerģijas lietderīgās izmantošanas mēru. Viņš atgādināja likuma “Par pašvaldībām” 15. pantā noteikto, ka pašvaldībām ir pienākums organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus un siltumapgādi neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. To pašvaldības var nodrošināt vai nu ar pašvaldības uzņēmuma vai aģentūras, vai arī komercsabiedrības (SIA, a/s u.c.) palīdzību. Savu uzstāšanos LPS padomnieks enerģētikas jautājumos noslēdza ar sparīgu vēlējumu: “Strādāsim enerģiski un efektīvi!”, ko gribētos novēlēt gan pašreizējiem vietējās varas un komunālās saimniecības pārstāvjiem, gan viņu darba turpinātājiem jaunajos novados.
Ar ieteicamajiem energoefektivitātes pasākumiem un risinājumiem pašvaldībās iepazīstināja nozares eksperts no SIA “Bek–Konsult” Ivars Bekmanis. Viņa uzskatāmajā zīmējumā par savstarpēji saistītiem trim dēlīšiem: siltuma avotu, siltumtrasēm un ēkas siltumtehniskajām īpašībām, kur rezultātu visvairāk ietekmē vājākais posms, ikviens varēja pārliecināties, ka arī citiem trim “dēlīšiem” – valstij, pašvaldībai un iedzīvotājiem – rezultātu nosaka vājākais posms, un tā ir valsts. Vērā ņemami bija eksperta ieteikumi par siltuma padeves regulēšanas veidiem – temperatūras regulēšanu un plūsmas regulēšanu un padoms no četru cauruļu sistēmas pāriet uz divcauruļu sistēmu, kā arī citi praksē pārbaudīti risinājumi. Viņam ir gatavs plāns, kā valstiskā līmenī varētu uzlabot situāciju ēku siltināšanas jomā.
Ieteikumus pašvaldībām ēku siltināšanas būvniecības risinājumu izvēlei sniedza nozares eksperts Gatis Žogla no SIA “Ekodoma”. Kā rīkoties, lai energoefektivitātes pasākumi “strādātu” un kas jāņem vērā, tos izvēloties un veicot, G. Žogla uzsvēra četrus elementus: siltumenerģijas patēriņa ietaupījuma prognoze; izmantotais materiāls; energoefektivitātes pasākumu veikšanas tehnoloģija un darbu kvalitāte; ēkas “uzvedība” pēc energoefektivitātes pasākumu ieviešanas. To viņš uzskatāmi pierādīja, analizēdams pieļautās kļūdas konkrētu namu siltināšanā.
Par Eiropas Savienības finansējumu energoefektivitātes un enerģētikas projektiem informēja nozares eksperte Zita Bindere–Baranova no SIA “Baltijas Konsultācijas”. Viņas prezentācija pieejama Pašvaldību savienības mājaslapā www.lps.lv, sadaļā Publikācijas/Jaunumu arhīvs.
Sadarbības piedāvājumu Latvijas pašvaldībām izteica un ar to iepazīstināja SIA “BEN Energy Latvia” enerģētikas projektu vadītājs Raitis Režais.