Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 18:26
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Pagājušā gada 1. jūlijā Daugavpils novada domes pirmajā sēdē domes priekšsēdētāja amatam tika izvirzīta tikai viena kandidatūra – iepriekšējā rajona padomes priekšsēdētāja JANĪNA JALINSKA, un aizklātās balsošanas kārtībā par viņu nobalsoja visi 17 novada domes deputāti. Šāgada nogalē žurnāls “Logs” lūdza lielā novada vadītāju dalīties vērtējumā par jaunizveidoto novadu un aizvadīto darba cēlienu.
– Raksturīgais un savdabīgais Daugavpils novadam – kādas ir liela novada priekšrocības un trūkumi?
– Daugavpils novads ir savdabīgs ar to, ka ir liels novads, kurā apvienotas veselas 19 pašvaldības. Tās izvietojušās abās Daugavas pusēs, un mūs vieno likteņupe, teritoriāli savienojot divus novadus – Latgali un Sēliju. Mūsu novads atrodas ap republikas nozīmes pilsētu Daugavpili, līdz ar to mums nav sava ģeogrāfiskā centra. Tādēļ viens no lielākajiem liela novada trūkumiem ir tas, ka lemjošā vara attālināta no iedzīvotājiem. Šo trūkumu mēģinām novērst, katru mēnesi rīkojot Daugavpils novada domes deputātu un pašvaldības vadības tikšanās ar iedzīvotājiem katrā pagasta pārvaldē. Lemjošā vara tik un tā ir pieejama iedzīvotājiem, tikai jau citā ceļā. Viena no liela novada priekšrocībām ir iespēja “manevrēt” ar budžetu, kas visam novadam ir vienots. Līdz ar to iespējams iesaistīties lielākos projektos, domāt jau valstiskā līmenī.
– Kādu pārvaldes modeli veidojāt un kādēļ tieši tādu?
– Pārvaldes modeli veidojām, balstoties uz izstrādāto novadu apvienošanās projektu. Kāpēc tieši šāds pārvaldes modelis? Viena iemesla dēļ – nolēmām, ka visai novada lauku teritorijai jāattīstās vienmērīgi, neatkarīgi no tā, cik tālu vai tuvu centram atrodas katrs no pagastiem.
– Vai patlaban var uzskatīt, ka viss nepieciešamais ir paveikts un novads funkcionē pilnā apjomā? Varbūt tomēr nāksies kaut ko mainīt vai papildināt?
– Nekad un nekas nav tik pilnīgs, ka to nevajadzētu mainīt, jo visu nosaka dzīve, kas iet uz priekšu. Pēdējais piemērs par novada attīstību, kas skar komunālās saimniecības tīklu, ir Kalkūnes komunālās saimniecības dienesta pārņemšana Naujenes pakalpojumu servisa pārziņā. Šis jautājums vēl arvien prasa tālāku risinājumu. Oktobrī sākām nodarboties ar novada skolu tīkla sakārtošanu. Te ir jābūt diskusijai – gan pārvaldēs, gan skolās, gan ar vecākiem.
– Vai novada pārvaldes modeli izstrādājāt paši vai mācījāties no kolēģu veiksmēm un kļūdām?
– Pārvaldes modeli veidojām paši, pirms tam aizbraucot pieredzes apmaiņas braucienā pie ilūkstiešiem. Ilūkstes novadam ir tā priekšrocība, ka administratīvais centrs atrodas pilsētā, līdz ar to pie viņiem labi iederas centralizācijas modelis. Mēs šo modeli izmantot nevarējām. Protams, mēs arī tagad meklējam variantus, ko pašreizējā modelī varētu pilnveidot, daudz kontaktējamies ar citiem lielajiem novadiem, piemēram, Rēzeknes novadu, kas līdzīgs mūsējam, pārrunājam arī sadarbības iespējas.
– Kurš posms pirmajā darba gadā bijis visgrūtākais?
– Pats grūtākais, protams, bija sākums – novada veidošana. Kaut gan faktiski apvienošanās modeļa veidošanu un rajona padomes funkciju pārņemšanu mums nevajadzēja sākt no nulles, jo pamatu pamats jau bija izveidots – atlika vien salikt visas juridiskās nianses.
– Kā vērtējat novadu izveidi valstī kopumā – jūsuprāt, vai tā bija pārdomāta?
– Šis jautājums nav viennozīmīgs, jo reformas gaitā bija dažādi modeļi. Dzīve un turpmākie gadi parādīs labāko risinājumu. Iespējams, ministrijai nāksies veikt analīzi par novadu dzīvotspēju, līdzekļu piesaisti, sasaisti ar iedzīvotājiem. Lielajam novadam jau tāpat kā mazajiem ir gan priekšrocības, gan savi trūkumi. Neapšaubāmi, strādāt valstiskā līmenī ir diezgan grūti, ja novadi ir krasi atšķirīgi – tā Daugavpils novadā dzīvo vairāk nekā 28 tūkstoši iedzīvotāju, bet visu pieminētajā Baltinavas novadā – tikai 1300. Tas liecina, ka kaut kas šajā sistēmā tomēr nav līdz galam sakārtots.
– Kāds ir vietējo iedzīvotāju viedoklis par dzīvi jaunajā novadā?
– Arī iedzīvotāju attieksme nav viennozīmīga. Iedzīvotājam tomēr ir svarīgi, lai visi nepieciešamie pakalpojumi būtu saņemami uz vietas, pārvaldēs. Mūsu decentralizācijas modelī, kad katra pārvalde funkcionē kā iestāde, viss tālākais pārvaldes process ir atkarīgs no pārvaldes vadītāja, viņa spējām un kompetences – cik viņš ir aktīvs aizstāvēt pagasta pārvaldes budžetu, realizēt savas idejas, īstenot projektus utt. Ja iedzīvotājam ir šī iespēja saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus pārvaldē, nebraucot uz centru, tas jau ir labi. Pagasta pārvalde mūsu novada modelī darbojas kā izpildvaras iestāde, savukārt novads ir virzītājspēks, metodiskais centrs un lēmējvara, kas darbojas ciešā sasaistē ar šīm iestādēm.
– Vai bijuši kādi pasākumi, kas palīdz saliedēt novada 19 pagastu iedzīvotājus?
– Katram savs dzimtais pagasts, protams, ir vistuvākais. Daugavpils novadā formālā saikne starp lēmējvaru un iedzīvotājiem ir, taču mūs vieno arī vairāki organizētie pasākumi – Daugavpils novada dienas, Augšdaugavas svētki, konkurss “Sakoptākā zemnieku/piemājas saimniecība” un citi. Šobrīd izstrādājam novada attīstības programmu, un mums jāveic tās publiskā apspriešana. To darīsim arī uz vietas pagastos, tādā veidā nostiprinot saikni ar iedzīvotājiem un uzklausot katru.
– Kādi Daugavpils novadam ir paši steidzamākie darbi?
– Pašlaik steidzamākie saistās ar komunālās saimniecības tīkla sakārtošanu un izglītības sfēru. Skolās bērnu skaits samazinās, un, lai neslēgtu skolas mācību gada vidū, risinājumu šai problēmai meklējam jau tagad. Esam uzsākuši arī diskusijas par komunālo saimniecību. Pamatu pamats ir līdzekļu piesaiste un iesaistīšanās dažādos projektos. Daugavpils novadā plaši tiek apgūta Eiropas nauda – kredītportfelis mums to atļauj, tā ka varam virzīties uz priekšu.
– Par kuru novada pirmajā gadā izdarīto darbu jums kā priekšsēdētājai ir vislielākais gandarījums?
– Mums izdevies izveidot novada modeli, un tas pats galvenais. Kad ir šis pamats, var domāt par tālāko attīstību, un to mēs arī darām.
Sagaidot Latvijas valsts 92. dzimšanas dienu, priekšsēdētāja Jalīna Jalinska un Daugavpils novada dome visiem vēlēja: “Lai mūsu darbs, ticība saviem spēkiem un ieceres palīdz celt vienotu un spēcīgu Latvijas valsti! Lai šie svinīgie valsts svētki atstāj gaišu un patīkamu sajūtu jūsu sirdis!”
***
Novada vizītkarte
• Daugavpils novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē. Tas izveidots 2009. gadā, apvienojoties 19 bijušā Daugavpils rajona pagastiem: Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastam.
• Iedzīvotāju skaits Daugavpils novadā – 28 211 (latvieši – 9434, krievi – 12 244, poļi – 3689, baltkrievi – 1928, ukraiņi – 419).
• Daugavpils novadā ir divas pirmsskolas izglītības iestādes – Naujenes un Nīcgales pagastā, desmit pamatskolas (Biķernieku, Birznieku, Kalupes, Naujenes, Nīcgales, Randenes, Tabores, Lāču, Silenes un Skrudalienas) un sešas vidusskolas (Medumu, Salienas, Sventes, Špoģu, Vaboles un Zemgales), kā arī Medumu speciālā internātpamatskola, Špoģu un Naujenes mūzikas un mākslas skola un Naujenes jaunatnes iniciatīvas un sporta centrs.
• Daugavpils novadā darbojas trīs sociālās iestādes – sociālo pakalpojumu centrs “Pīlādzis”, Višķu sociālās aprūpes centrs un Naujenes bērnunams un piecas bāriņtiesas – Kalkūnes, Naujenes, Līksnas, Skrudalienas un Višķu bāriņtiesa.
• Daugavpils novada domes pārziņā ir pašvaldības aģentūra “Višķi” un piecas kapitālsabiedrības – SIA “Grīvas poliklīnika”, SIA “Naujenes pakalpojumu serviss”, SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”, SIA “Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija” un SIA “Latgales Laiks”.
• 19. oktobrī Daugavpils novads ticis pie sava ģerboņa – to apstiprinājis Valsts prezidents, un Kultūras ministrija reģistrējusi ģerboņu reģistrā. Daugavpils novada ģerbonī ir sarkanā laukā trīs plīvojoši sudraba karogi ar trīsdaļīgi šķeltiem galiem, likti pāļa virzienā, uz karogiem centrā savīts sarkans krusts ar melnu punktu rindām zaros. Ģerboni veidojuši mākslinieki Silva Linarte un Andris Pudāns. Daugavpilieši savu ģerboni raksturo šādi: sudraba karogi sarkanā laukā izceļ Daugavpils novada īpašo un nozīmīgo vietu uz Latvijas robežas, tā centienus gūt panākumus un būt redzamam. Savukārt karogu formas rastas viduslaiku vēsturē un veido līdzību ar Dinaburgas pils bruņinieku karogiem. Pār Daugavpils novadu plīvojošie trīs karogi simbolizē mūsu pagātni, tagadni un nākotni.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017