Rīga 5°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 01:25
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Vienlaikus ar Latvijas visaptverošu “novadizāciju” un jaunās dzīves kārtības diktētajām pārmaiņām nebūtībā aizgājuši arī Latvijas pašvaldību veikumu ilgus gadus apkopojošie un vērtējošie pasākumi – sakopto pagastu un sakārtoto pilsētu konkursi. Ļoti iespējams, ka pašvaldību izpilddirektori būs tie, kuri spēs – protams, jaunā un savai specifikai atbilstošā veidolā – atdzīvināt šo sacensību garu. Ar šādu cerīgu vēstījumu Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas priekšsēdētājs Normunds Tropiņš 2. februārī atklāja LPIA ikmēneša sēdi, izklāstot nule kā valdes sēdē nolemto, arī par vasarā gaidāmo pieredzes apmaiņas braucienu uz Čehiju un ievērojami tuvāku (gan vietas, gan laika ziņā) ceļojumu uz Smilteni, kur 4. martā notiks LPIA izbraukuma sēde. NB! Līdzdalība šajā pasākumā jāpiesaka līdz 25. februārim.
Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) prezidents Valdis Nagobads informēja par intervences pārtikas produktu sadali vistrūcīgākajām personām, ko LSK organizē jau sešus gadus. Šogad plānots pieaugums ne tikai sadales vietu skaita ziņā (425) un paku saņēmēju daudzumā (138 tūkstoši iedzīvotāju – gandrīz divreiz vairāk nekā pērn), bet dubultojies būs arī sadalāmo produktu svars – 7,5 tūkstoši tonnu. Runātājs piekrita nereti dzirdētajām iebildēm par lielo birokrātiju, diemžēl palīdzību finansē Eiropas Komisija, tāpēc jāizpilda viņu prasības. V. Nagobads pateicās pašvaldībām un to sociālajiem dienestiem par sadarbību un atbalstu, organizējot sadali konkrētajās teritorijās, un pauda cerību, ka tā tas būs arī šogad, kad ar LSK starpniecību sadalīs 90% no valstij plānotajām pārtikas pakām.
Sēdes pirmā daļa bija nodota VAS “Latvijas Valsts meži” (LVM) pārstāvjiem. Koksnes pārdošanas un piegādes izpilddirektors Jānis Osis saviem amata brāļiem skaidroja malkas un meža šķeldu piegādes iespējas pašvaldībām. Jāpiebilst, ka pašvaldības ar LVM vieno ilggadēja un sapratnes pilna sadarbība. Diemžēl šajā jomā tas ne vienmēr izdodas, jo pašvaldības ir ieinteresētas iespējami lētākā pirkumā, turpretim LVM kā katrs kārtīgs uzņēmējs savu preci vēlas tirgot iespējami dārgāk. Malkas pieprasījums Latvijā pārsniedz piedāvājumu, tās cena diezin vai saruks. Lētākā alternatīva – dedzināmā šķelda (cena svārstās ap 6 – 7 latiem par 1 ber.m3), jo tās piedāvājums ir lielāks nekā pieprasījums, bet liela daļa katlumāju neatbilst šim kurināmajam. J. Osis uzsvēra, ka par savas produkcijas kvalitātes atbilstību standartiem LVM ir droši, taču pašvaldību prasības viņiem reizēm liekas nevajadzīgi augstas. Tomēr mežinieki priekšroku dod Latvijas pircējam, piedāvājot iespēju pašvaldībām izmantot pirmpirkuma tiesības.
LVM viceprezidenta vietnieks Edvīns Zakovics informēja par meža apsaimniekošanas plānošanu uzņēmumā. Plānošanas darbi intensīvi uzsākti 2009. gadā. Rekreācijas teritorijas LVM plāno kopā ar pašvaldībām, jo tās precīzāk spēj noteikt vietas, kur koncentrējas atpūtas cienītāji. Ļoti svarīga komunikācija ar pašvaldībām ir arī ceļu plānošanā un zemes dzīļu apsaimniekošanā. Līdz šāgada 31. martam tiek aktualizēti meža apsaimniekošanas plāni (ar tiem var iepazīties LVM mājaslapā), tāpēc runātājs aicināja pašvaldību speciālistus tos izanalizēt un iesniegt savus priekšlikumus.
Pašvaldību izpilddirektoru jautājumi gan bija adresēti LVM, taču uzņēmums sanāca “bez vainas vainīgais”, jo pretenzijas lielākoties izraisījusi ne pašu LVM darbinieku rīcība, bet kontraktoru firmas un lielā kadru mainība meža izstrādātāju vidū. E. Zakovics godprātīgi atzina, ka vaina jāuzņemas viņiem, tomēr solīja firmas, ar kurām slēgti līgumi, vairāk kontrolēt par to, vai kokvedēji brauc pa norādītajiem ceļiem, vai mežstrādnieki aiz sevis atstāj sakoptu teritoriju utt. Nereti tiek piemērotas soda sankcijas, kas darbojas diezgan efektīvi. Arī pašvaldības ne vienmēr ir bez vainas, tāpēc komunikācija jāuzlabo no abām pusēm – par plānošanu, pašvaldību saistošajiem noteikumiem par kārtību mežā, par elektrolīniju un ceļa joslu kopšanu “nesniega periodā” u.c. jautājumiem.
LVM meža infrastruktūras izpilddirektora vietnieks Ingus Barviķis analizēja meža ceļu saimniecību un sadarbību ar pašvaldībām. Jau trešo gadu uzņēmums slēdz līgumus par citu īpašnieku ceļu uzturēšanu, ja tie skar koku izvešanas maršrutus. Paldies tām 65 pašvaldībām, kas bijušas atsaucīgas līgumu slēgšanā! Šogad šim darbam paredzēts vairāk līdzekļu, jo maršruti būs garāki nekā pērn. Drīz mežinieki sāks plānot maršrutus 2012. gadam. Izpilddirektori interesējās par iespējām uz laiku vai pavisam nodot ceļus LVM pārziņā. Uzņēmumam ir savi kritēriji, kurus ceļus pārņemt. Savukārt pašvaldībām bažas rada, vai pēc nodošanas būs iespēja tur piekļūt, jo dažkārt LVM uzstādot barjeras. I. Barviķis paskaidroja, ka vārtus neuzstāda uz ceļiem, kur dzīvo cilvēki, bet piepilsētās, lai neapzinīgiem ļaudīm kavētu izvest atkritumus. Ziemā LVM cenšas pildīt sociālo funkciju, tāpēc par prioritāriem atzīst tos ceļus, kur dzīvo cilvēki. Protams, šajā sniegotajā ziemā iespējamas arī kļūmes. Ir pašvaldības, kas par savu naudu tīra arī LVM ceļus. Savstarpējo sapratni varētu sekmēt, atjaunojot diskusiju par to, lai pašvaldības (ne tikai valsts budžets) saņemtu no LVM peļņas noteiktu summu ceļu tīkla uzturēšanai. Tad LVM nebūtu jāpilda “sociālā funkcija”, ja saimnieciskā darbība ziemā mežā nenotiek. Pašvaldībām tā būtu zināma kompensācija par izcirstajām un atjaunotajām meža platībām, par ko budžetos ilgus gadus nauda neienāk.
Pirmoreiz pēc divu ministriju apvienošanas jaunajā veidolā ar izpilddirektoriem tikās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) pārstāvji. Parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa informēja par ministrijas darbības galvenajiem virzieniem 2011. gadā, no kuriem pats svarīgākais un visaptverošākais ir RAPLM un Vides ministrijas uzdevumu savietošana – nevis pretstatot vides aizsardzību un reģionālo attīstību, bet savstarpēji integrējot ilgtspējīgas attīstības labā. Daudzām teritorijām izstrādāti īpaši noteikumi, un ministrijas un pašvaldību speciālistiem kopā jālemj, kā tos iestrādāt plānojumos – varbūt atsakoties no individuālajiem noteikumiem vispār. Cenšoties nesamazināt bioloģisko daudzveidību, tomēr precīzi jādefinē, ko mēs sargājam, cik daudz un kādēļ. Svarīgākais priekšdarbs te ir biotopu kartēšana. Tā prasa lielus līdzekļus, taču centīsies kartēšanu uzsākt jau šogad.
Pēc dabas aizsardzības prioritātēm Ž. Mikosa pievērsās vides problēmām. Galvenā no tām būs atkritumu apsaimniekošana, jo pērn pieņemts jaunais Atkritumu apsaimniekošanas likums. Tagad ministrijā top vairāki MK noteikumi, pašvaldībām svarīgākais – par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem. Likums nosaka, ka katrā pašvaldībā jābūt saistošajiem noteikumiem par atkritumu apsaimniekošanu (līdz aprīlim pašvaldībām jāizskata to atbilstība jaunajam likumam; ja nepieciešams, līdz oktobrim noteikumus var precizēt). Jau divus gadus diskusiju centrā ir mēģinājums ieviest t.s. depozīta sistēmu, jo pārtikas atkritumi – visvairāk PET pudeles un skārdenes – mežos, ceļmalās un citur veido īstu “kultūrslāni”. Tirgotāji šo sistēmu atbalsta, ražotāji pagaidām vēl iebilst, tāpēc jācenšas jauno sistēmu sākumā atbalstīt ar ES finansējumu.
VARAM šogad cer pabeigt darbu pie vairākiem normatīvajiem aktiem. Zemes pārvaldības likumu, kura tapšanā aktīvi iesaistījusies arī Pašvaldību savienība, cer izsludināt vasarā; Teritorijas attīstības plānošanas likums pašvaldībām ir nepieciešams tāpēc, lai vienkāršotu plānošanas sistēmu, tuvinātu tai būvniecības jomu utt. Ž. Mikosa uzsvēra, ka VARAM ministrs Raimonds Vējonis par vienu no savām prioritātēm uzskata “vienas pieturas aģentūru” ieviešanu, kas pakalpojumus iedzīvotājiem vienkāršotu, padarītu pieejamākus un elektronizētu. Tālākas nākotnes perspektīvas pašvaldībām iezīmēs reģionālās attīstības pamatnostādnes 2011.–2017. gadam un Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam (diemžēl pagaidām pat nav skaidrības, vai šo darbu veiks MK vai VARAM speciālisti).
Valsts sekretāra vietniece Laimdota Straujuma atklāja kādu niansi apvienotās ministrijas darbā – “iekšējai lietošanai” darbinieki sadalīti “vides” un “reģionālajā” blokā (pēdējais no tiem ir L. Straujumas pārziņā), kā arī informēja par strukturālajām un kadru izmaiņām ministrijā. Tālāk runātāja pakavējās pie tiem jautājumiem, kuri pašvaldībām ir visaktuālākie. Viens no tiem – sniega radīto zaudējumu segšana. 51 pašvaldība pieteikusi zaudējumus 3,5 miljonu latu apmērā. No neparedzētiem gadījumiem domātajiem līdzekļiem atbalstāmās aktivitātes būs būvniecības darbi, koku izvešana, elektrības ģeneratora iegāde. Pieprasījumu ceļu un ielu tīrīšanai (1,7 miljoni latu) nekompensēs. Ministrs R. Vējonis paredz dokumentus par atbalstāmajiem 1,3 miljoniem latu iesniegt jau tuvākajās MK sēdēs, 30% zaudējumu jāsedz pašvaldībām. Izprotot iespējamo neapmierinātību, L. Straujuma tomēr atgādināja, ka šis atbalsts ir maksimāli iespējamais.
Papildlīdzekļus kompleksai attīstībai saņems 18 novadu pašvaldības. Saskaņā ar plānoto katrai bija jāsaņem ap 500 tūkstošiem latu, kas neatbilst pat viena apjomīga projekta realizācijai, tāpēc VARAM prasīs šīm pašvaldībām papildus piešķirt vismaz 25,5 miljonus, vienlaikus valdībai nosaucot arī maksimālo summu – 127 miljoni latu. Ministrija rosina LPIA organizēt semināru, kurā sekmīgākās pašvaldības varētu dalīties pieredzē par “vienas pieturas aģentūras” principa ieviešanu. Aptauja liecina, ka tikai 10% pašvaldību ir pret šo jauninājumu. Interesanta pieredze ir, piemēram, Ilūkstes novadā, kur noslēgts līgums ar Daugavpils VSAA. Lai ilūkstiešiem nav jāmēro ceļš uz pilsētu, iesniegumu par pabalstu viņi iesniedz pašu mājās, pēcāk, apliecinātu ar e–parakstu, pašvaldības darbinieki to nosūta uz Daugavpils filiāli, un paredzēto naudu trūcīgais saņem bankas kontā.
Joprojām neskaidrs ir jautājums par reģionālo pašvaldību būt vai nebūt. L. Straujumas vadībā ir izveidota darba grupa, kam līdz 1. maijam jāiesniedz priekšlikumi MK. Lēmuma pieņemšanu vēl vairāk sarežģī dažādu lielumu pašvaldību atšķirīgā nostāja par otrā līmeņa pašvaldību izveidi – jo lielāka pašvaldība, jo mazāk tai vajadzīgs reģionu līmenis. Drīzumā VARAM lūgs precizēt savu nostāju dažādām pašvaldību organizācijām – Lielo pilsētu asociācijai, Novadu apvienībai, Mazo novadu apvienībai un LPS.
Iespējamie risinājumi:
1.) otrā līmeņa pašvaldību nav; paliek 119 novadi un valsts pārvalde (protams, ministrijām sadarboties ar 119 pašvaldībām būtu sarežģīti);
2.) paliek valdības deklarācijā likvidētparedzētie plānošanas reģioni, bet valsts tos nefinansē;
3.) LPS kongresā atbalstītais variants ar vēlētām otrā līmeņa pašvaldībām; neskaidrs ir to skaits un finansējums.
Saskaņā ar jauno tradīciju izpilddirektori jau pirms sēdes nosūta jautājumus, lai LPS padomniece Sniedze Sproģe, kuras pārziņā ir LPIA darbība, tos varētu apkopot. Galvenie problēmu bloki saistās ar:
integrētās attīstības programmām, kurām grūti atrast objektīvus datus piecu gadu griezumā (rajona datus taču nevar attiecināt uz jaunajiem novadiem!);
attīstības (investīciju) projektiem un iespēju tiem atvēlēt ministriju neiztērētos līdzekļus, kā to paredz LPS un MK vienošanās un domstarpību protokols;
vēl citām finansējuma iespējām lauku infrastruktūras attīstībai (ERAF? Kohēzijas fonds? vēl citi fondi?), jo ar LAD piešķirtajiem 140 tūkstošiem latu ir par maz.
L. Straujuma apliecināja ministrijas apņēmību neatkarīgi no tā, kurš izstrādās NAP, prasīt līdzekļus teritoriju attīstībai. Par šo naudas izlietojumu lemtu pašvaldības pašas. VARAM nav aizmirsusi, ka 25 pašvaldības vēl nav dabūjušas naudu attīstības programmu izstrādei. Jaunais ministrs par to ir informēts, diemžēl risinājums neradīsies vienā dienā, jo vienīgā iespēja atrast naudu ir to kādam atņemt. Tomēr ministrijas pārstāve teica paldies pašvaldībām par atsaucību! Tik lielu aktivitāti ministrija nebija gaidījusi, tāpēc līdzekļu pietrūka. Uz dažiem jautājumiem atbildes izpilddirektori saņems vēlāk, kad tos sagatavos attiecīgās nozares speciālisti.
Laimdotas Straujumas uzstāšanās noslēguma tematu par pašvaldību attīstībai pieejamo finansējumu secīgi turpināja nākamās četras runātājas, iepazīstinot ar jau paveikto un drīzumā plānoto dažādu ES un citu valstu atbalsta saņemšanas programmām. VARAM Attīstības instrumentu departamenta pārziņā ir ES struktūrfondu teritoriālās sadarbības programmas, kā arī citu ārvalstu un nacionālo finanšu instrumentu finansēto reģionālās attīstības un pārrobežu sadarbības atbalsta pasākumi. Direktore Arina Andreičika atgādināja, ka vairākas no tām jau noslēgušās, tāpēc runātāja pievērsa īpašu uzmanību jaunumam, ka februārī izsludināts Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības infrastruktūras projektu 4. uzsaukums (10 miljoni eiro).
Ar VARAM Investīciju departamenta direktores Vijas Gēmes prezentāciju izpilddirektorus iepazīstināja departamenta investīciju stratēģijas nodaļas pārstāve Jolanta Jansone. Šos Eiropas Sociālā fonda un ERAF projektus VARAM “mantojusi” no RAPLM, tajā skaitā arī pašvaldībām bezgala svarīgos L. Straujumas jau pieminētos projektus – nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsme un jaunā aktivitāte “Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai”.
VARAM Projektu ieviešanas departamenta ūdenssaimniecības un vides risku projektu nodaļas vadītāja Baiba Gulbe pastāstīja, ka 48 pašvaldībās jau 2008. gadā sāka īstenot lielos ūdenssaimniecību projektus, kuri rit pilnā sparā, jo pabeigti tikai sešās pašvaldībās. Departamenta pārziņā ir arī Jēkabpils un Pļaviņu plūdu risku samazināšanas projekti, reģionālo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība u.c. Baiba Gulbe mudināja aktīvi izmantot semināru iespējas, jo labāk vienu reizi aizbraukt un noklausīties kompetentus padomus nekā pēc tam simtreiz urbties dažādos dokumentos.
VARAM Investīciju departamenta direktores vietniece Inita Henilane informēja par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konkursiem. Pašvaldībām nozīmīgākais no tiem paver iespēju siltināt skolas, bērnudārzus un citas pašvaldību ēkas. Pašreizējā situācijā, kad pašvaldībām daudz problēmu sagādā apkure un iedzīvotāju zemā maksātspēja, liela aktivitāte bija programmā par siltumapgādes sistēmas pārveidi tā, lai fosilo kurināmo aizstātu ar atjaunojamiem energoresursiem. Šiem projektiem obligāta prasība ir energoaudita pārskats, diemžēl tie bieži nav kvalitatīvi.
Cerams, ka pašvaldību izpilddirektori saviem projektu speciālistiem jau nodevuši vēstījumu par iespēju LPS interneta vietnē sīkāk iepazīties ar šīm saturīgajām prezentācijām, kā arī mudinās viņus sekot līdzi VARAM piedāvāto semināru grafikam, lai iespējamās kļūdas projektos tiktu novērstas vēl pirms to pieļaušanas. Nav šaubu, ka sekmes projektu īstenošanā nākotnē varētu būt viena no mērauklām pašvaldību izpilddirektoru iecerētajās sacensībās. Tāpat kā mūsdienīgo tehnoloģiju iespēju izmantošana pašvaldības darbā. Par vienu no tām – portālu www.latvija.lv – LPIA sēdē pastāstīja tāsdienas jubilārs VRAA direktors Māris Krastiņš (par šo tematu vairāk lasiet VRAA informācijā rubrikā “Der zināt”).
Ar šo un citām sanāksmes dalībnieku prezentācijām interesenti var iepazīties: www.lps.lv
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017