Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 1m/s
Piektdiena, 2024. gada 17. maijs 01:44
Vārda dienas: Dailis, Herberts, Umberts
Pagājušā gada 25. oktobrī Valsts prezidents Andris Bērziņš iedibināja tradīciju, kuras laikā notiek novadu un pagastu ģerboņu svinīgā pasniegšana. Līdz pirmajiem svētkiem lielākais vairums pašvaldību sava novada jaunos simbolus jau bija izveidojušas, tāpēc čaklākajiem nācās iztikt bez svinīgas ceremonijas. Rudenī pirmatklājēju gods tika četriem novadiem – Baltinavas, Grobiņas, Līgatnes un Nīcas, kā arī Bērzaunes pagastam. Iedibinot tradīciju, Prezidents uzsvēra: “Karogs, ģerbonis, himna – tie ir simboli un zīmes, kas vieno nāciju, veicinot un nostiprinot piederību savai valstij. Ikviens īstens patriots dzimtenes izjūtu pirmām kārtām saista ar savu pagastu, novadu, pilsētu, ar savām dzimtajām mājām. Lai jaundibinātie Ģerboņu svētki kalpo par cieņas apliecinājumu visām tām Latvijas pašvaldībām, kas kopj un godā lokālpatriotisma tradīcijas!”
Atbilstoši iecerei pēc trim četriem mēnešiem uz svētkiem tiek aicināti tie novadi un pagasti, kas šajā laikā izstrādājuši un likumā noteiktajā kārtībā saskaņojuši savas pašvaldības simbolus. 23. martā Valsts prezidenta pilī uz otrajiem Ģerboņu svētkiem ieradās pārstāvji no Alojas, Auces, Ādažu, Iecavas, Inčukalna, Kocēnu, Pārgaujas, Preiļu, Rucavas un Siguldas novada, kā arī Valkas novada Kārķu pagasta. “Liels gods, ka uz šiem Ģerboņu svētkiem sanākušas vienpadsmit pašvaldības, tas nozīmē, ka pasākums uzņēmis apgriezienus,” kuplo ciemiņu pulku uzteica Valsts prezidents Andris Bērziņš. “Prieks, ka varam satikties, paskatīties viens uz otru un novērtēt jūsu ieguldījumu sava novada attīstībā un atpazīstamībā. Tieši šobrīd, kad pasaule ir tik mainīga, katram pagastam un novadam ir svarīgi izvēlēties savu piederības zīmi.” Savukārt kultūras ministre Žaneta Jaunzeme–Grende uzsvēra, ka ģerbonis vajadzīgs, jo tas ir skaidrs un ciešs identitātes apliecinājums, kas atšķir mūs citu no cita.
Svinīgajā pasākumā pašvaldību pārstāvji īsi iepazīstināja ar savu novadu, prezentācijās parādot tā skaistākās un raksturīgākās vietas, kā arī klātesošajiem izskaidroja jaunā ģerboņa simbolu nozīmi. Tā, piemēram, Inčukalna novada ģerboņa divi čiekuri simbolizē abas apvienotās teritorijas – Vangažus un Inčukalnu, savukārt čiekurs nozīmē jaunu dzīvību, tā sēklas dod iespēju augt skaistām, jaunām priedēm.
Auces novada ģerboņa sudraboti zeltītajā pasta ragā iekodētas vairākas nozīmes – senākā norāda uz saikni ar grāfu Medemu dzimtu, kuras ģerbonī bija pasta rags, jaunākā atgādina, ka gandrīz 20 gadus Aucē notiek Gunāra Ordelovska starptautiskais pūtēju orķestru festivāls. Svētkos gan pasta ragu neviens nepūta, toties Auces mūzikas skolas absolvents Artūrs Krūmiņš klātesošos priecēja ar mežraga solo. Aucenieki līdzi bija atveduši arī neparastas “Gotiņu” konfektes ar sava novada simboliku.
Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents klātesošajiem nesa sveicienu no latviskākā valsts novada. Pirms darba pie kopējā ģerboņa vispirms tika izstrādāts ģerbonis Stalbes pagastam, kuram vēl nebija savas identitātes zīmes. Un tikai tad, liekot kopā visu pagastu ģerboņu simbolus, tapa vienotais Pārgaujas novada ģerbonis. Heraldiskā ūdensroze simbolizē Hanzas savienībā ietilpstošo Straupi, par Stalbes purvu atgādina dzērvene, bet ozollapas vēsta par Ungurmuižas lepno ozolu aleju.
Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis Valsts prezidentam un Valsts Heraldikas komisijai pasniedza dāvanu – ierāmētu Zilākalna fotogrāfiju. Tā ir novada augstākā virsotne, ģeogrāfiskais centrs un svētvieta, kas iekodēta arī jaunajā ģerbonī. Par tās īpašo vietu Latvijas likteņgaitās atgādināja Kocēnu novada domes deputāta Modra Kokina nolasītais Andreja Pumpura dzejolis “Imanta” un Sociālā dienesta psiholoģes Ineses Ķirses kokles spēle.
Ciemiņu raibajā pulkā bija arī kāds pavisam neparasts viesis – Preiļu novadam līdzi bija “atlidojis” Krauklis. Šis gudrības, spēka un drosmes simbols bijis grāfu Borhu dzimtas ģerbonī, vēlāk to savā ģerbonī iemūžināja Preiļu pilsēta, tagad kopā ar pievienotos pagastus simbolizējošo āboliņa četrlapīti tas iemūžināts Preiļu novada jaunajā ģerbonī.
Vienīgā pagasta pārstāvji novadu saimē – kārķenieki pasākumu kuplināja ar pamatskolas audzēkņu nodziedāto Daumanta Ķīkuļa sacerēto Kārķu himnu. Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija pēc pasākuma to emocionāli nosauca par “skaistāko himnu pasaulē”. Katram savas valsts, sava novada un pagasta patriotam viņa dzimtā vieta šķiet pati labākā un skaistākā, taču vēl patīkamāk, ja to novērtē arī pārējie, tas ir īpaši nozīmīgi. Sudraba laukā zils krusts, uz tā zelta bite – tāds ir Kārķu ģerbonis, kas simbolizē garīgas vērtības, stipras tradīcijas, strādīgumu un videi draudzīgu saimniekošanu pagastā. Zilā krāsa liecina par Igaunijas pierobežu, vienlaikus tā ir arī cerību krāsa, jo ne tikai kārķenieki, bet arī citi otro Ģerboņa svētku dalībnieki dzīvo ar cerību, ka viss būs labi!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017