Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 5m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 11:15
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Krietni pirms Jāņiem sākusies un rudenī iesniedzoties, visos Latvijas reģionos turpinās svinību parāde – dažādi svētki notiek gan pilsētās un novados, gan pagastos, muižās un parkos.
Tā vasaras sākumā Pārgaujas novada Ungurmuižā, kas šogad svin 280. jubileju, jau devīto gadu pēc kārtas norisinājās “Mazie opermūzikas svētki”, kam sekoja “Mocarta mūzikas valdzinājums” un Šubertiāde augustā. Ar vērienīgu opermūzikas koncertu un Latvijas kordiriģentu vasaras skolu aizritēja septītie Ogres Mūzikas svētki, un Lubānā 12. reizi notika koru sadziedāšanās starptautiskajā tautas amatiermākslas kolektīvu festivālā “Aiviekstes svētkos”. Savukārt Valmiera “ar glanci” nosvinēja 729. dzimšanas dienu un Piena produktu balli, bet jēkabpilieši priecājās Satikšanās svētkos un starptautiskajā tautas mūzikas festivālā “Lustes Jēkabpilī”. Aizkraukliešiem svētki “Aizkrauklei – 45” paliks atmiņā ar deju kolektīvu dižkoncertu “Visapkārt zeme zied”, bet Rožu svētkos Tukumā tika svinētas rožu kāzas un novīts lielākais rožu vainags Latvijā. Elejā svinēja otros Jelgavas novada svētkus, kuru norise sasaucās ar pašvaldības apstiprināto jauno vizuālās identitātes saukli “Jelgavas novads stabilai nākotnei” un tika iemiesots telpiska objekta – vēja buras formā. Gulbenes novada svētkos Stāmerienas ezerā uzziedēja ugunsskulptūras, bet 35. Ziedēšanas svētkos Jaunpiebalgā piedalījās vai visi īstenie Latvijas puķu draugi. Plašas dzīres savai pilsētai 770 gadu jubilejā sarīkoja kuldīdznieki, un neatpalika arī Iecava, atzīmējot 520. gadskārtu. Līvānos jūlijā priecājās gan lieli, gan mazi, īpaši novada sesto Bēbīšu svētku dalībnieki un vērotāji, tāpat lielā Rēzeknes novada ļaudis, kas uz Novada dienu pulcējās Ančupānu kartodromā. Bet pašmājniekiem Sabilē daudz viesu pievienojās tradicionālajos Vīna svētkos, kas notika četrpadsmito reizi. Rugājos uz gadskārtējo salidojumu, kas jau astoto gadu noritēja novada svētku ietvaros, atkal “salidoja” sarkanie braucamrīki no visas Latvijas, bet šogad tiem pievienojās arī Baltais piena ceļš – baltās drānās tērptu un pienam atbilstošiem rekvizītiem rotātu gājēju un piena mašīnu parāde. Svētki Latvijas pilsētās un laukos tika rīkoti arī augustā un būs vēl septembrī. Ielūkosimies dažos no tiem!
Jaunjelgavā – gabaliņš kultūras Olimpiādes laikā
Kamēr visa Latvijas tauta ar aizrautību sekoja līdzi valsts sportistu gaitām Apvienotajā Karalistē, tikmēr novadu kultūras darbinieki rosīgi strādāja, lai iespaidīgus svētkus sarīkotu arī tiem, kas nebija devušies atbalstīt Latvijas sportistus klātienē, bet palikuši tepat, tādējādi ļaujoties arī kādam kultūras pasākumam.
Neatņemama šīs vasaras svētku programmas sastāvdaļa bija arī otrpuskrasta novada svētki jeb “Jaunjelgavai – 365”, kas pavisam noteikti izkrāsoja Daugavas kreiso krastu. Šī vasara Jaunjelgavai ir īpaši nozīmīga, jo 4. augustā pilsētai 365. jubileja, kopš hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdalēna piešķīra Frīdrihštates miestam pilsētas tiesības un ģerboni. Tālab Jaunjelgavas svētki sākās ar izstādes “No hercoga Gotharda līdz hercogam Jēkabam” atvēršanu, un svinīgajā brīdī piedalījās arī Latvijas Vēstures arhīva darbinieki.
Šoreiz pilsētas dzimšanas dienas svinības tika apvienotas vēl ar diviem nozīmīgiem pasākumiem – pirmajiem Jaunjelgavas novada svētkiem un ikgadējo Latvijas Jaunpagastu salidojumu “Mūžam jauni”. Šāds pasākums Latvijā tiek rīkots jau septiņus gadus, un tajā pulcējas tie novadi, pilsētas un pagasti, kuru vietvārdā ir priedēklis “Jaun”. Idejas autora un pirmo svētku organizatoru gods pieder Jaunlutriņu pagastam, bet kopumā Latvijā tādu ir 12 – Jaunauce, Jaunalūksne, Jaunlaicene, Jaunpils, Jaunsāti, Jaunanna, Jaungulbene, Jaunpiebalga, Jaunbērze, Jaunsvirlauka, Jaunlutriņi un Jaunjelgava. Katru gadu “mūžam jaunie” pulcējas savā vietā, un ciemiņus uzņem tajā pašvaldībā, kuras pārstāvji iepriekšējā gadā uzvarējuši komandu sacensībās. Šogad Jaunjelgavas novadā ieradās pieci “jaunie” – no Jaunpils, Jaunpiebalgas, Jaunlutriņiem, Jaunauces un Jaunsvirlaukas.
Man, no malas skatoties un klausoties, svētku oficiālā daļa ar novada domes priekšsēdētāja Gunta Libeka uzrunu saviem iedzīvotājiem un viesiem, bez šaubām, šķita skaista. Tas laikam izskaidrojams ar netipiski izvēlēto norises vietu – uz pontona Daugavā, kur ziedu rotājumi dod krāšņu vizuālo tēlu, bet fonā mūsu Likteņupes dziļie ūdeņi ar otra krasta nokrāsu. Jāpiebilst, ka šogad Jaunjelgava var lepoties ar nule pabeigto Daugavas krasta rekonstrukciju un jaunu divus kilometrus garu pastaigu taku gar Daugavu.
Kamēr jūsmoju par apkārtējo fonu, tikmēr notikumi uz skatuves grieza savu virpuli – runas, muzikālie priekšnesumi, dāvanas, sveicieni un apsveikumi. Viss, kā svētkos pienākas, un jubilāre tika lutināta ar skaistiem vārdiem un laba vēlējumiem. Suminājumus saņēma arī konkursa “Jaunjelgavas novada sakoptākā sēta” laureāti. Nominācijā “Sakoptākais uzņēmums vai iestāde” pirmo vietu ieguvis Staburaga saieta nams. Sakoptākā daudzdzīvokļu māja ir “Bērzi” Sunākstē, sakoptākā individuālā māja – Daudzeses pagasta “Gundegas”, kur saimnieko Agrita un Elmārs Laizāni, savukārt par “Sakoptāko lauku sētu” atzīta Ģirta Leitāna saimniecība Sunākstes pagasta “Stalānos”. Īpašas balvas par interesantiem risinājumiem pagalma iekārtošanā saņēma jaunjelgavieši Guna Garā un Subhi Gasanovs.
Bet kas gan būtu svētki bez parādes? Lai jau citi redz, cik skaisti un talantīgi, krāšņi un izdomas bagāti ir jaunjelgavieši! Ielu remonta stabiņu atstarotāji uz galvenās ielas palika ēnā, kad tiem garām aizplūda svētku gājiena dalībnieki – gan jauns, gan ne tik jauns, bet mirdzums acīs vienlīdz spožs, un svētku tērps citam par citu košāks. Kamēr vieni braši nesa sava kolektīva karogu, kas ļāvās nelielam vēja pieskārienam, tādējādi ritmiski plandot un izkrāsojot skatienu augšup, tikmēr citi savus kolēģus un ielas malās stāvošos uzmundrināja ar jautrām melodijām, un dažas kolektīva meitenes pat paspēja gājiena laikā uzgriezt pa kādam dejas riņķim.
Šajos svētkos ikbrīd izdevās noķert ko tādu, kas piesaistīja uzmanību, tāpēc, izdzirdot uzaicinājumu uz liepu stādīšanu, bija jālūdz, lai estrādes viesi, kas jau ieņēmuši vietas, steigšus ļauj tikt garām, jo jāpaspēj caur objektīvu iemūžināt šo mirkli. Atbildīgais stādīšanas pienākums, bez šaubām, tika uzticēts novada vadītājam, kurš šo uzdevumu veica ar lielu atbildību un īpašu rūpību. Viņam talkā nāca arī pieredzējis palīgs – novada domes izpilddirektors Jānis Dimitrijevs, kurš, kā zinātāji teic, protot izaudzēt pat vīnogas, ne vien liepiņas. Atliek vien iztēloties, cik skaisti šeit izskatīsies, kad nelielie kociņi būs pastiepušies visā savā krāšņumā.
Turpinot ar krāšņumu, jāsaka, ka pasākuma nākamā daļa bija viena no aizraujošākajām un krāšņākajām – lielkoncerts “Sveicieni Jaunjelgavai”. Dziesmas un dejas bija tas, kas nepieciešams, turklāt tās izpildīja ne uzaicinātas slavenības, bet savējie – pilsētas pašdarbības kolektīvi. Jaunjelgavas novada dziedātāji un dejotāji ne par matu sliktāk spēja aizraut ar oriģināliem deju elementiem, par ko liecināja skatītāju aplausi. Bieži vien šķiet, ka tautiskās dejas ir standartā iekaltas, taču šajā koncertā pavisam noteikti tiku iepazīstināta ar jaunām atkāpēm no pierastajiem deju soļiem. Ja latvietis nedejo, tad viņš noteikti dzied, un arī šis koncerts, protams, bija piesātināts ar muzikālajiem priekšnesumiem – sen zināmas un vēl neatklātas dziesmas mijās ar pārdomu raisošām un jestrām.
Lai arī laiks pieturējās karsts, svētku svinības notika visu dienu. Ņemot vērā, ka visur pasaulē virmoja olimpiskās kaislības, arī šie svētki neiztika bez sportiskām aktivitātēm – no paša rīta sportiskākie svinētāji varēja iesildīties strītbola sacensībās, bet pēcpusdienā ļauties spēka pārbaudei virves vilkšanā “Augš–Jaunjelgava pret Vec–Jaunjelgavu” vai vienkārši mielot acis veloparādē un figurālajā riteņbraukšanā.
Tikām Jaunpagastu komandas sacentās Sērenes pagasta šautuvē “Daugava”, kur dalībniekiem bija gan jāšauj, gan jālec uz batuta, gan kāds no komandas dalībniekiem jāuznes kalnā. Šogad vislabāk veicās Jaunpiebalgas komandai, un tas nozīmē, ka nākamgad “mūžam jaunie” satiksies pie Ķenča Jaunpiebalgā. Viņš bija ieradies arī Jaunjelgavā un ar savu “aizlūgumu” uzjautrināja pārējos svētku dalībniekus: “Ja Dievs dos, tad saņemsiet naudu, un to izdosies gan godīgi saņemt, gan tērēt. Bet ar to naudu ir, kā ir: te ir, te nav, bet lai jums tās netrūkst.”
Jaunjelgavieši māk svinēt svētkus un darīt to, kas viņiem patīk. Todien tas bija labi redzams, jo pat kārtīgi ietērptie mazie dalībnieki turēja līdzi svētku garam un priecēja ar saviem iznācieniem. Tāpēc visiem jaunjelgaviešiem gribētos novēlēt: “Lai jums visiem kopā vēl 365 dienas ar laimes mirkļiem nākamajā pilsētas dzīves gadā! Rūpējieties par savu Jaunjelgavu, tādējādi priecējot arī pilsētas viesus!”
Auces novada svētkos – atkal jauni akcenti
Jau 17. reizi jūlija pēdējā nedēļā norisinājās ikgadējie Auces novada svētki un Gunāra Ordelovska starptautiskais pūtēju orķestru festivāls.
Svētku ieskaņā 25. jūlija vakarā novada Kultūras centrā, klātesot pašvaldības vadībai, māksliniekiem Ilzei Lībietei un Jurim Ivanovam un vairākiem desmitiem aucenieku, tika iesvētīts Auces novada karogs. Novēlot turēt godā novada simboliku, svētību karogam, novada vadībai, visiem auceniekiem un veiksmīgai svētku norisei sniedza evaņģēliski luterisko draudžu mācītājs Valdis Bercs. Dāvanā šajā vēsturiskajā notikumā aucenieki saņēma skaistu koncertu, ko, prezentējot plašākai sabiedrībai jauno firmas “Yamaha” koncertflīģeli, sniedza aucenieki mūziķi Raimonds un Oskars Petrauski.
Svētku norises, kurās iesaistījās arī novada sadarbības partneri no Ungeni pilsētas Moldovā un Jonišķu un Akmenes rajona Lietuvā, bija bagātas ar izklaidēm, koncertiem un sportiskām aktivitātēm. Šogad īpašu gaisotni svētkiem piešķīra arī senās Ausmas ielas pārtapšana “Meistaru ielā”, kur aucenieku un svētku viesu rīcībā bija krodziņš “Melnā vēža spīlēs”, iespēja padarboties ar māla trauku virpu, uzmeistarot sev cepuri un izkalt Auces monētu, turklāt to visu pārraudzīja pats grāfs Medems.
Svētku atklāšanas ceremonijā Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis pasniedza Pateicības rakstus novada lielākajiem nodokļu maksātājiem. Tika sumināti arī konkursa “Auces novads – sakopts un zaļojošs novads” laureāti septiņās nominācijās.
Auces novada svētki, kā allaž, bija mūzikas piepildīti, jo norisinājās kārtējais Gunāra Ordelovska starptautiskais pūtēju orķestru festivāls. Tajā galveno balvu saņēma pūtēju orķestris “Talsi”, savukārt Auces novada pašvaldības dāvātā Arnolda Sabuļa piemiņas balva – trompete – nonāca Skaistkalnes pūtēju orķestra mūziķa Kaspara Valškevica īpašumā.
Rīkotāji lēš, ka kopumā Auces novada svētkos šogad priecājās ap 7000 cilvēku, un tas novadam ar nedaudz pāri par 8300 iedzīvotājiem ir ļoti nozīmīgs skaitlis.
Ozolniekos “Ar saknēm novadā…”
28. jūlijā Ozolniekos satikās novada iedzīvotāji un draugi no tuvākām un tālākām vietām, lai kopā svinētu otros Ozolnieku novada svētkus “Ar saknēm novadā…”, kas, pateicoties domes un organizatoru radošās komandas entuziasmam, kļuvuši par gada gaidītāko pasākumu un šobrīd jau neatņemamu tradīciju novada dzīvē.
Svētki iesākās ar sportisku iesildīšanos, kur aktīvākajiem novada iedzīvotājiem bija iespēja piedalīties veloorientēšanās sacensībās.
Grandiozs izvērtās svētku gājiens. Pūtēju orķestra mūzikas pavadījumā, lustīgi dziedot un dejojot, gājiena dalībnieki sasniedza notikumu epicentru – Sporta centra stadionu, kur klātesošos sveica Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Māris Ainārs, paužot gandarījumu par novada cilvēkiem un attīstību, īpaši lepojoties ar daudzajiem bērniem, kas piedalījās svētkos, un jaunajām ģimenēm, kuras izvēlējušās Ozolnieku novadu par ērtu, drošu un veselīgu vidi savu atvašu audzināšanai un skološanai. Emocionāls svētku mirklis bija jaundzimušo bērniņu sveikšanas ceremonija, kurā sudraba karotīti ar Ozolnieku novada simboliku saņēma un savu piederību novadam stiprināja 51 mazais novadnieks, kurš dzimis 2012. gada pirmajā pusē.
Izskanot oficiālajām uzrunām, visi klātesošie vienojās kopīgā dziesmā, pirmo reizi plašākai publikai atskaņojot Ozolnieku novada svētku himnu “Kopā”, ko sarakstījusi Ozolnieku iedzīvotāja Ingūna Lipska.
Dāvanas Ventspils 722. dzimšanas dienā
Ar plašu pasākumu programmu augusta pirmajā nedēļā Ventspilī par godu pilsētas 722. dzimšanas dienai norisinājās Pilsētas svētki, kas bija kupli apmeklēti – organizētāji lēš, ka kopumā svētku pasākumos piedalījušies ap 130 000 cilvēku. Rekordliels dalībnieku skaits bija arī tradicionālajā svētku gājienā – daudzskaitlīgo skatītāju pulku priecēja 139 dažādu iestāžu, uzņēmumu, biedrību un draugu un domubiedru kopu dalībnieki.
Ventspilī ir tradīcija ik gadu pilsētas dzimšanas dienā pilsētas iedzīvotājiem pasniegt kādu dāvanu. Šāgada nozīmīgākā dāvana ir atjaunotā Livonijas ordeņa pils kompleksa un jaunās ekspozīcijas “Ventspils pilsēta un novads vēstures ritumā zem dažādām varām” nodošana apmeklētāju vērtējumam. Pusotra gada laikā īstenota pils nozīmīgāko telpu restaurācija un jaunas ekspozīcijas izveide, restaurētas visu pils kompleksa ēku fasādes, rekonstruēta mūra sēta un veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.
Ne mazāk skaista dāvana svētkos bija puķu skulptūras “Mārīšu ģimene uz margrietiņas” atklāšana skvēriņā iepretī skaistajai Pārventas bibliotēkai. Šī ir jau astotā ziedu skulptūra Ventspilī, un tajā attēlotas no 3500 sarkanām leduspuķītēm izveidotas piecas mārītes (divi vecāki un trīs bērni), kas izkārtojušās uz liela margrietiņas zieda.
Ventspils Pilsētas svētku neatņemama sastāvdaļa ir starptautiskais ziedu paklāju festivāls, kas norisinājās jau divpadsmito reizi. 49 dalībnieku komandas no Latvijas, Krievijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Ukrainas veidoja sešus kvadrātmetrus lielus ziedu paklājus par tēmu “Putni”. Pieaugušo grupā uzvarēja floristu grupa “Alla.lt” no Viļņas, bet jauniešu grupā par labāko atzīts Zūru pamatskolas jauniešu veidotais paklājs ar nosaukumu “Sveiks, brālīt!”. Savukārt skatītāju simpātijas nosvērušās par labu grupas “Dipuļi, Dapuļi” veidotajam paklājam “Stārķa ligzda”.
Jaunums Pilsētas svētkos bija starptautiskās loka šaušanas sacensības “Ventspils kauss 2012”, kas norisinājās topošajā loka šaušanas laukumā Kuldīgas ielā.
“Ludza tev un man” jau 835 gadus
Ludzas pilsētas svētki “Ludza tev un man” tika organizēti par godu pilsētas 835. gadadienai un norisinājās četru dienu garumā – no 2. līdz 5. augustam. Programmā bija gan popgrupu mūzikas festivāls, gan seno arodu diena, “Ēdamiela”, izstādes, viesu koncerti, motociklu šovs un citi interesanti pasākumi.
Savdabīgs svētku akcents bija Ludzas pilsētas laukumā izveidotais ziedu rakstu paklājs – Ludzas novada karte, simbolizējot Latvijas vecāko pilsētu, kurā kopš seniem laikiem savijušās daudzu tautu un daudzu kultūru krāsas.
4. augustā Mazās Ezerkrasta ielas promenādē kopā ar atraktīvo pavāru un daudzu TV šovu veidotāju Mārtiņu Sirmo visi kopā draudzīgi veidoja vēl nebijušu gurķu jostu un varēja nogaršot viņa vārīto zivju zupu, kā arī nobaudīt kulinārā mantojuma ēdienus un dzērienus, ko piedāvāja lietuviešu, vāciešu un mūsu pašu lauku saimnieki. Darbojās arī amatnieku tirdziņš, kur no dažādiem materiāliem katram bija iespējams izveidot vai iegādāties Ludzas simbolu – atslēgu.
Ludzas pilsētas svētkos piedalījās arī ārzemju delegācijas no Lietuvas Moletu un Rokišķu pašvaldības, Baltkrievijas Novopolockas, Krievijas Sebežas pilsētas, Vācijas Aues pašvaldības un Bulgārijas Svištovas pašvaldības.
Alūksnē “Trejdeviņi vārti vaļā vērti”
No 3. līdz 5. augustam Alūksnes pilsētas svētki “Trejdeviņi vārti vaļā vērti!” mīļi sagaidīja ikvienu pilsētas viesi un aicināja satikties alūksniešu dzimtas no tuvienes un tālienes.
Pilsētas svētku norises sākās 3. augustā, kad tika svinēta 670. gadskārta Livonijas ordeņa Marienburgas cietoksnim Pilssalā. Drosmīgākie skatītāji, aprīkoti ar viduslaikiem raksturīgu bruņojumu, varēja piedalīties viduslaiku Marienburgas pils turnīrā. Skatītāju priekam bija arī iespaidīgs uguns šovs, bet smilšu gleznu meistari skatītāju acu priekšā no smiltīm uzbūra Alūksnes ainavas. Pusnaktī Pilssala iemirdzējās svētku uguņošanā.
Sestdien, 4. augustā, Lielajā Ezera ielā darbojās amatnieku tirdziņš, notika ielas koncerti “Aiz trejdeviņām zemēm”, vakarā svētku apmeklētājus aicināja mūzikls “Teic, kur zeme skaistākā...” Pilssalas estrādē, un Lielajā Ezera ielā savu koncertprogrammu “Dzīve kā tango” rādīja Alūksnes pilsētas Tautas nama skolotāju koris “Atzele”.
Pilssalā “Trejdeviņu smaidu salā” uz tikšanos tika gaidītas ģimenes, jo šajā dienā aizsākās jauna tradīcija – bērnu ratiņu parāde “Sapņu pilsētas rati”. Sestdien skatītājus arī priecēja jau par neatņemamu Alūksnes pilsētas svētku tradīciju kļuvušais netradicionālo nemotorizēto ūdens peldlīdzekļu konkurss – parāde “Alūksnes plosts 2012”, kurā dalībnieki gan individuāli, gan komandās demonstrēja savu izdomu netradicionālu peldlīdzekļu radīšanā.
Bauskas novada svētki ar alu
Šogad Bauskas novada svētki nedēļas garumā izskanēja jau trešo reizi. Tradicionāli svētku programmu iedzīvotāji varēja baudīt katrā novada pagastā, bet izskaņas pasākums notika 4. augustā novada administratīvajā centrā – Bauskā. Svētku izskaņa šogad veiksmīgi savijās ar Latvijas Alus darītāju savienības rīkotajiem “Alus svētkiem”, jo novadā tiek darīts Latvijā labi zināmais “Bauskas Tumšais alus” un “Bauskas Gaišais alus”.
Novada svētku laiks bija arī saspringts periods visu paaudžu amatierkolektīviem, kuru iestudētās dejas un dziesmas kuplināja svētkus visas nedēļas garumā.
Lielu atsaucību svētku kulminācijas pasākumā guva teatralizēts un tematisks gājiens “Alus baudītāji cauri gadsimtiem”, kurā bija aicināti piedalīties deputāti, pašvaldības un valsts iestāžu kolektīvi, zemnieku saimniecību pārstāvji, amatierkolektīvi – visi, kas vēlējās.
Šogad pirmo reizi novada svētkos tika pasniegti Bauskas novada augstākie apbalvojumi – “Mūža ieguldījumu” par mūža devumu alus darīšanas nozares attīstībā saņēma izcilais aldaris Kārlis Zālītis, bet pašvaldības apbalvojums “Bauskas novada Goda pilsone” piešķirts aktrisei baušķeniecei Lāsmai Kugrēnai.
11 putnu pašvaldības “salido” 11. reizi Gulbenē
10. augustā Gulbenes novada pašvaldībā tikās tās Latvijas pašvaldības, kuru ģerbonī attēlots putns. Ideja par šādu salidojumu savulaik radās Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājam Nikolajam Stepanovam. Nu šis pasākums kļuvis par tradīciju, un šogad norisinājās jau vienpadsmito reizi.
“Patīkami, ka kolēģi atsaucās mūsu uzaicinājumam. Interesanti ir tas, ka viena no pasākuma dalībniecēm bija Rūjienas novada pašvaldība, kurai simbolikā nav izmantots putns, taču viņi paši apgalvo, ka jūtas tikpat brīvi kā putni un labprāt piedalās šādā pasākumā,” priecājās Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa.
Putns attēlots vairākos Latvijas pašvaldību ģerboņos. Mājinieku – gulbeniešu gulbi šoreiz apciemoja gan Dundagas mednis, gan Staiceles stārķis un citi lidoņi.
Priekulē izskanējuši devītie Ikara svētki
11. augustā Priekules pilsētā tika svinēti devītie Ikara svētki ar moto “Prieks mājo Priekulē”.
Arī šogad svētku rītā pilsētas iedzīvotājus modināja pūtēju orķestris, un sportiskākie devās velobraucienā “Priekulē akmeņi runā...” Brauciena laikā tika apsekoti trīs senākie un nozīmīgākie akmeņi, kas atrodas Priekules apkārtnē un iekļauti Latvijas kultūrvēsturisko akmeņu sarakstā.
Svētku gājiens bija kupls, un dalībnieki bija padomājuši par interesantu vizuālo noformējumu, ko ar skaļiem aplausiem un uzmundrinājumiem apliecināja skatītāji. Skolas stadionā gājiena dalībniekus sagaidīja Ikars un novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska. Apsveikuma vārdus un laba vēlējumus pilsētai un tās iedzīvotājiem svētkos veltīja viesi – Saeimas deputāts Dzintars Kudums, Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons un kaimiņu sadraudzības pilsētu vadītāji. Šogad pie priekulniekiem viesojās Lietuvas delegācijas no Skodas un Mosēdes, turklāt lietuvieši skatītājus uzrunāja latviešu valodā.
Šāgada koncertprogramma sākās ar koncertu “Prieks mājo Priekulē”, kurā piedalījās pašmāju kolektīvi, ciemiņi un komponists Uldis Marhilēvičs. Tie svētku viesi, pilsētnieki un novadnieki, kuriem interesē Priekules vēsture, varēja doties nelielā tūrisma ceļojumā “Apkārt Priekules muižiņai”. Pirmo reizi Ikara svētku ietvaros notika orientēšanās sacensības, kuru maršrutā bija iekļauti vairāki kontrolpunkti ar veiklības un atjautības uzdevumiem. Svētku dalībnieki arī piedalījās Priekules vēstures tapšanā, ieaužot kopdarbā savu vēstījumu pilsētai, ko svinīgi izņēma no stellēm un nodeva glabāšanā Priekules senlietu krātuvei.
Kocēnu novada ģerboņa svētki
12. augustā pirmo reizi tika svinēti šāgada pavasarī apstiprinātā Kocēnu novada ģerboņa svētki.
Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis: “Kocēnu novada ģerbonis ir vēsturisko liecību un gadsimtiem seno latviešu tautas dzīvesziņu apkopojums – simbols, kas vairo mūsu spēku, gudrību un vieno gan domās, gan darbos. Kocēnu novada ģerboņa svētkus plānojam iedibināt kā skaistu tradīciju, katru gadu pulcējoties kādā no Kocēnu novada pagastiem.”
Svētku ietvaros Rubenes baznīcā notika Kocēnu novada karoga iesvētīšanas dievkalpojums, ko vadīja Rubenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Kārlis Rūdolfs Zikmanis un papildināja vokālā ansambļa “AD REM” muzikālais priekšnesums.
Savukārt vakarā Zilākalna svētvietā notika svinīgais pasākums “No zobena saule lēca”, kur J. Olmanis teica svētku uzrunu un pasniedza novada karogus Kocēnu novada pagastu pārvalžu vadītājiem un domes izpilddirektoram. Pasākuma turpinājumā tika kopīgi iekurts svētku ugunskurs, uzstājās Dikļu kultūras nama folkloras kopa “Endzelīte”, un svētku kulminācijā Liepupes tautasnama dejotāji izdejoja fragmentus no grandiozā deju uzveduma “No zobena saule lēca”.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017