Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 28. marts 22:19
Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
Brīvais elektroenerģijas tirgus ne tikai lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, bet gluži visiem, ieskaitot mājsaimniecības, ir tuvas nākotnes realitāte. Igaunijā pāreja uz pilnībā atvērtu elektroenerģijas tirgu notiks jau nākamgad. Arī Latvijā tas varētu notikt tuvāko gadu laikā.
Ar ko brīvais tirgus atšķiras no regulētā elektroenerģijas tirga?
Regulētajā elektroenerģijas tirgū visi tie pakalpojumi, par kuriem varētu notikt konkurence – elektroenerģijas cena un izcelsme, apkalpošanas kvalitāte, norēķinu iespējas u.c. – tiek izlīdzināti uz vidējo lietotāju. Tas nozīmē, ka visi lietotāji saņem vienādas izcelsmes enerģiju par vienādu vidējo cenu un nemainīgu klientu apkalpošanas kvalitāti, lai gan klientiem var būt dažādas vēlmes attiecībā uz šiem faktoriem. Tātad regulētais elektroenerģijas tarifs būtībā ierobežo elektroenerģijas galalietotāju un nedod nekādas izvēles iespējas.
Savukārt brīvais tirgus no galalietotāja prasa kaut minimālu ieinteresētību saprast tās vērtības, kas ir būtiskas, saņemot elektroenerģiju (cena, izcelsme, norēķinu iespējas), un salīdzināt atbilstoši savām vajadzībām kaut vai divus piedāvājumus.
Brīvā tirgus gadījumā arī tirgotājiem jāspēj piedāvāt klientiem konkurētspējīgu produktu, šajā gadījumā elektroenerģiju, un sniegt atbilstošu servisu, izmantojot visdažādākos pārdošanas kanālus, tajā skaitā arī internetu un sociālos tīklus.
Ir svarīgi apzināties – brīvais tirgus nelikvidēs regulētos tarifus kā tādus, jo tie joprojām saglabāsies daļai no elektroenerģijas izmaksām. Proti, regulators joprojām uzraudzīs tarifu noteikšanu par elektroenerģijas transportēšanu, kas saglabāsies kā dabiskais monopols. Savukārt elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības sektorā brīvajā tirgū būs konkurence un līdz ar to – arī izmaiņas tirgū.
Brīvā elektroenerģijas tirgus ieguvumi
Svarīgākais ieguvums brīvā elektroenerģijas tirgus situācijā būs lietotāju izvēles iespējas. Izvēlēties varēs pēc vairākiem kritērijiem: lietotājam, kuram ir svarīgi patērēt tikai zaļo elektroenerģiju, ļaus pārliecināties, ka viņa lietotā elektroenerģija ir ražota tikai no atjaunīgajiem resursiem; cits, kam svarīgākās ir elektroenerģijas izmaksas, meklēs lētākās cenas piedāvājumus utt.
Atvērtais tirgus ir kā dzīvs organisms – tas piedzīvo gan augstu, gan zemu cenu periodu. Ekonomiskā izaugsme, recesija, pieprasījuma mazināšanās vai palielināšanās, politiskās apņemšanās attiecībā uz atomenerģiju, nokrišņu daudzums – tas viss ietekmē elektroenerģijas tirgus cenu. Taču ilgtermiņā brīvajā tirgū lietotāji, neapšaubāmi, būs ieguvēji, jo elektroenerģijas ražotāji, domājot par sava produkta un pakalpojuma konkurētspēju, būs spiesti optimizēt izmaksas un ražot efektīvāk. Brīvais tirgus dažādos elektroenerģijas ražošanas avotus un iegādes iespējas, kas arī ir konkurences esence.
Būs jāseko līdzi piedāvājumiem un patēriņam
Līdz ar izvēles brīvību lietotāji sastapsies arī ar zināmu atbildību par tādām izmaksām, kas agrāk šķita nekontrolējamas. Mājsaimniecības savā budžetā iegūs vēl vienu izmaksu pozīciju, par kuru paši būs atbildīgi. Līdzībās runājot – tagad tāpat kā mobilo sakaru lietošanā arī elektroenerģijas tirgotāja izvēli noteiks tā spēja dažādām lietotāju grupām un segmentiem piedāvāt atbilstošāko. Protams, sākotnēji elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu piedāvājumi būs salīdzinoši vienkārši, taču, pieaugot konkurencei, tie attīstīsies un mājsaimniecības sāks pievērst uzmanību ne tikai cenai, bet arī klientu apkalpošanas piedāvājumam un kvalitātei.
Igaunijā brīvais tirgus jau nākamgad
Lai pilnībā atvērtu elektroenerģijas tirgu jau nākamgad, Igaunijā ir sagatavota normatīvā bāze un izstrādāti procesi elektroenerģijas tirgus atvēršanai, izveidota mājaslapa, kur lietotāji var redzēt visus tirgotājus, lai varētu izvērtēt viņu piedāvājumu.
Igaunijā ir padomāts arī par tādiem lietotājiem, kas nespēs laikus reaģēt un 1. janvārī izvēlēties savu elektroenerģijas tirgotāju. Tiem elektroapgādi nodrošinās lielākais vēsturiskais piegādātājs par cenu, kas būs svārstīga un piesaistīta elektroenerģijas vairumtirdzniecības biržas cenai. Tas nozīmē – ja klients neizvēlēsies savu pakalpojuma sniedzēju, pakalpojums saglabāsies, bet elektroenerģijas cena tiks noteikta tikai mēneša beigās. Pretstatā tam Latvijas brīvā tirgus dalībniekiem līdzīgā gadījumā, kad nav izvēlēts savs elektroenerģijas piegādātājs, cenu norāda divus mēnešus iepriekš, un lietotājam ir iespēja paspēt nomainīt tirgotāju jau savlaicīgi. Igaunijas izvēlētā metode manā skatījumā ir ar lielāku cenas svārstību risku, un lietotāji negaidīti dažos mēnešos varētu saskarties ar ļoti lieliem elektroenerģijas rēķiniem. Kurš no risinājumiem – Latvijas vai Igaunijas – būs veiksmīgākais, to rādīs laiks.
Elektroenerģiju varēs pirkt arī no Skandināvijas
Veiksmīga brīvā tirgus priekšnoteikums ir vienādi noteikumi visiem tirgus dalībniekiem un aktīvs pieprasījums no lietotāju puses – tad arī elektroenerģijas tirgotājiem ir interese par līdzdalību tirgū. Tiklīdz tirgus efektīvi atvērsies Latvijā, neredzu nekādus šķēršļus, lai šeit ienāktu arī pieredzes bagātie Skandināvijas elektroenerģijas tirgotāji. Ja raugāmies banku sektorā, tad Skandināvijas bankas šeit jau veiksmīgi darbojas, un kāpēc gan elektroenerģijas tirgū nevarētu būt līdzīgi? Galvenais ir nodrošināt brīvu tirgu un zinošus elektroenerģijas lietotājus.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017