Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 0m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 22:34
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Vairāk nekā puse Latvijā patērētās elektroenerģijas jau tiek pirkta elektroenerģijas atvērtajā jeb brīvajā tirgū. Turklāt plānots, ka šāgada novembrī brīvajā tirgū dalību sāks visi Latvijas uzņēmumi.
Kā zināms, šāgada 1. aprīlī elektroenerģijas tirgu Latvijā skāra izmaiņas – elektroenerģijas brīvajam tirgum bija jāpievienojas visiem tiem uzņēmumiem, kuru pieslēguma spriegums pārsniedz 400 voltu un ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva pārsniedz 100 ampēru. Šīs izmaiņas attiecas uz 4500 uzņēmumiem.
Pēc 1. aprīļa savu jauno elektroenerģijas ražotāju/tirgotāju nebija izvēlējušies 27% no tiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas izmaiņas. Līdz ar to var secināt, ka apmēram ¾ klientu jau savlaicīgi bija reaģējuši uz izmaiņām elektroenerģijas tirgū, un augustā neizlēmušo skaits saruka līdz 17%.
Iemesli, kādēļ aizkavējusies sava elektroenerģijas tirgotāja izvēle, varētu būt vairāki: vispirms, iespējams, tā ir vienkārši uzņēmēju aizņemtība – viņu laiku paņem citu aktuālu jautājumu risināšana. Otrs aspekts – elektroenerģijas patēriņa salīdzinoši mazā daļa uzņēmuma kopējā izmaksu bilancē, kas ļauj uzņēmējiem neuzlūkot to par prioritāti, līdz ar to sava elektroenerģijas ražotāja izvēle tiek atlikta. Šī tendence ir novērota arī citās valstīs. Tā, piemēram, Lietuvā pat gadu pēc tirgus atvēršanas savu elektroenerģijas ražotāju nebija izvēlējusies puse no Lietuvas uzņēmējiem, kam elektroenerģija ir jāpērk brīvajā tirgū.
Pašlaik atvērtajā jeb brīvajā elektroenerģijas tirgū Latvijā ir ap 6000 uzņēmumu. To kopējais elektropatēriņš kopējā kontekstā nav mazs – gandrīz 66% visas Latvijā patērētās elektroenerģijas jau tiek pirkta brīvajā tirgū, turklāt patēriņš šajā segmentā pieaug.
Daļa Latvijas uzņēmumu pēc tirgus atvēršanas izvēlējušies citu energokompāniju piedāvājumus. Tas ir normāls atvērtā tirgus princips, un mēs ar to jau pašā sākumā rēķinājāmies. Un vienmēr esam domājuši par brīvā tirgus ieguvumiem ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas mērogā. Šajā gadījumā gribētu uzsvērt, ka AS “Latvenergo” visnotaļ ir ieguvēja, jo tai izdevies būtiski palielināt savu klientu skaitu gan Lietuvā, gan Igaunijā. Tas ir normāli, ka brīvajā tirgū galapatērētāji izvēlas pamainīt piegādātāju, un paredzams, ka nākotnē piegādātāju maiņa varētu būt daudz izteiktāka. Protams, jārēķinās ar konkurenci, un līdz ar jaunu klientu ienākšanu brīvajā tirgū energokompāniju savstarpējā sāncensība pieaug. Igaunijā tā šķiet izteiktāka nekā Latvijā un Lietuvā, taču arī šajās valstīs konkurences cīņa ik gadu palielinās.
Galvenais arguments, kas ļauj “Latvenergo” koncernam konkurēt ar citām energokompānijām un noturēt savus klientus, protams, ir konkurētspējīga cena. Taču būtiska loma ir bijusi un arī turpmāk būs AS “Latvenergo” attieksmei pret savu klientu, rūpēm par viņu, tāpēc nav mazsvarīgi dažādi papildu pakalpojumi. Daudziem izvēles brīdī svarīgs ir bijis arī AS “Latvenergo” kā nacionālas kompānijas statuss.
AS “Latvenergo” ir gatava, ka novembrī brīvajam tirgum pievienosies pārējie Latvijas uzņēmumi – visi jau septembrī saņēmuši informāciju par izmaiņu būtību un klientu jaunajām iespējām. Pat ja gala patērētāji vēl nebūs izvēlējušies savu elektroenerģijas tirgotāju, elektroenerģijas piegāde viņiem, protams, tiks nodrošināta.
AS “Latvenergo” kopš šāgada aprīļa ir elektroenerģijas tirgotājs lielākajai daļai pilsētu un novadu pašvaldību, piemēram, Rīgas, Daugavpils, Ventspils u.c. Valsts un pašvaldību iestādes elektroenerģijas tirgotāju lielākoties izvēlas, veicot iepirkumu. Šajā sakarā, lai ietaupītu laiku un resursus, ir iespēja nerīkot iepirkumu, ja līgumsumma nepārsniedz 70 000 latu. Par to ievietota informācija arī IUB mājaslapā: http://www.iub.gov.lv/node/320.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017