Rīga 5°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 00:23
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Laikam tā ir aksioma, ka ne jau valsts aizvedīs Latvijas iedzīvotājus uz “gaišo un saulaino rītdienu”, jo gan valsts, gan pašvaldību budžeti vien sadala mūsu kopīgi nopelnīto naudu, tātad ir “tērējoši”. Lai šos budžetus pieaudzētu, neapšaubāmi, jābūt daudziem un lieliem uzņēmumiem un daudz vairāk darbavietām, kas nopelnīto pārvērš lielākos nodokļu ieņēmumos. Bet valstij un pašvaldībām visiem spēkiem būtu jāsekmē gan ražotņu un uzņēmumu rašanās un attīstība, gan jaunu darbavietu izveide, gan infrastruktūras nodrošināšana vietējiem uzņēmumiem, gan atbalsta programmu un uzņēmējdarbību veicinošu pasākumu iedzīvināšana.
Līdz šim jēdziens par pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībai bija visai teorētisks, kaut gan kopš 1994. gada likumā “Par pašvaldībām” ierakstīts, ka tām jāveicina uzņēmējdarbība savā administratīvajā teritorijā, taču trūka atvēlēto rīku jeb ietekmes sviru. Tomēr iesākumā daudzko var panākt arī ar labu gribu, radošu pieeju un jaunām iniciatīvām. Par to, ka dzīvē tā tiešām notiek, vairāku gadu garumā pārliecinājusies arī žurnāla “Logs” radošā komanda, ik mēnesi ciemojoties kādā novadā vai pilsētā. Uzkrātos vērojumus un labās prakses piemērus atspoguļosim žurnāla nākamajos numuros, bet šoreiz par janvāra galveno notikumu LPS darbā – pašvaldību uzņēmējdarbības konsultantu tikšanos Pašvaldību savienības organizētajā diskusijā 10. janvārī Rīgā.
Jau LPS 23. kongresā, kas notika pērnā gada maijā Preiļos, tika pieņemta rezolūcija “Par pašvaldību atbalstu vietējai uzņēmējdarbībai”, rosinot kardināli palielināt pašvaldību lomu uzņēmējdarbības veicināšanā un bezdarba mazināšanā. Apzinoties, ka attīstītiesspējīgai jākļūst katras pašvaldības teritorijai un jāpieliek visi spēki investoru piesaistei un jaunu, produktīvu darbavietu radīšanai, LPS kongress aicināja Saeimu un valdību nodrošināt nosacījumus, lai pašvaldība varētu attīstīt savu infrastruktūru vietējo uzņēmēju atbalstam, balstoties uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Tāpat pašvaldību vadītāju vienota prasība bija nosacījumi, lai varētu reāli veicināt darbaspēka mobilitāti uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī nodrošināt pašvaldībām iespēju izvēlēties vietējiem apstākļiem piemērotus pasākumus pabalstu saņēmēju atgriešanai darba tirgū un sekmēt inovatīvu uzņēmējdarbību katrā teritorijā – attīstot kooperāciju un dibinot jaunus uzņēmumus ar valsts un pašvaldību kapitālu.
Lai to nodrošinātu un aktivizētu saimniecisko rosību pašvaldību teritorijās, jāizdara likumdošanas grozījumi, atceļot uzņēmējdarbību kavējošās normas Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Publisko iepirkumu likumā, Valsts atbalsta kontroles likumā un likumos “Par pašvaldībām” un “Par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanas novēršanu”, tādējādi ļaujot pašvaldībām brīvi veidot uzņēmumus un rīkoties ar savu īpašumu, atvieglojot iepirkuma procedūras un paplašinot tiesības atbalstīt vietējos uzņēmējus. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis kongresā pauda pārliecību, ka arī valstij vajadzētu nevis norobežoties no uzņēmējdarbības, bet dibināt jaunas ražotnes reģionos, kur ir augsts bezdarba līmenis.
Rudenī LPS nosūtīja vēstuli visām Latvijas pašvaldībām ar lūgumu nozīmēt savā novadā vai pilsētā atbildīgo personu par uzņēmējdarbību, bet gada sākumā aicināja šīs jomas pārstāvjus uz pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta tīkla pirmo darba diskusiju. 10. janvārī dalībnieku pulkā bija vairāk nekā 80 pašvaldību nominēto ekspertu uzņēmējdarbības jomā, kā arī vairāku domju vadītāji un citas atbildīgās amatpersonas. Šī diskusija tika rīkota ar mērķi panākt sadarbību starp pašvaldībām, lai, apvienojot spēkus, kopīgi rastu labāko veidu, kā stiprināt un attīstīt uzņēmējdarbību reģionos, pilsētās, lauku teritorijās un pagastos.
Pasākumu atklāja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, kurš uzskata, ka “mums absolūti nav jābaidās no tā, ka arī pašvaldības nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Un, ja tādējādi notiek sabiedrības interešu aizstāvība, tad es tur neredzu neko sliktu…”
Diskusijas dalībnieki uzklausīja informāciju par valsts atbalsta veidiem uzņēmējdarbības veicināšanā un konkurētspējas celšanā, tajā skaitā ES struktūrfondu programmām uzņēmējdarbībā, kā arī guva priekšstatu par notikumiem LPS, Eiropas Savienības institūcijās, Saeimā, Ministru kabinetā un ministrijās, par jaunumiem likumdošanā un projektiem un citas noderīgas ziņas uzņēmējdarbības un pašvaldību kontekstā. Negaidīti lielā klausītāju interese lika mainīt pasākuma norises vietu, tāpēc neizdevās iecere tiešsaistē pieslēgties LPS pārstāvniecībai Briselē, tomēr tās vadītāja Agita Kaupuža bija sagatavojusi videouzrunu, kurā izteica gatavību atbalstīt jaunā tīkla veidošanu arī “no Eiropas”.
Veiksmīgas sadarbības nolūkā savu redzējumu par pārraugāmajām jomām sniedza LPS padomnieki. Papildus tika rosināta diskusija saistībā ar Nacionālo attīstības plānu, nacionālās industriālās politikas vadlīnijām, Publiskā iepirkuma likuma grozījumiem un nākamā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda prioritātēm, cenšoties noteikt reālus finanšu un nefinanšu instrumentus, kas ir pašvaldību rīcībā, lai sniegtu atbalstu vietējiem uzņēmējiem.
Ievadsesijā par pašvaldību stratēģisko mārketingu uzstājās LPS vecākais padomnieks Dr.oec., Dr.phys. Māris Pūķis. Viņš uzsvēra, ka tuvākajos trīs gados vietējo uzņēmējdarbību Latvijā ietekmēs vairāki pasākumi, kas tiks īstenoti gan tā saucamā norvēģu finanšu instrumenta ietvaros (VARAM pārraudzīs reģionālo centru programmu, un LPS veidos sadarbības tīklu un datubāzi), gan LPS 23. kongresa rezolūcijas izpildē (uzņēmējdarbības atbalsta tīkls).
Savā prezentācijā viņš raksturoja jauno pieeju, ko LPS piedāvās pašvaldību politiķiem. Tās pamatdoma – pašvaldības konkurē gan savā starpā, gan ar valsts sektoriem, un sadarbība nav mērķis, bet līdzeklis, lai pārspētu konkurentus. Latvija kļūs spēcīgāka, ja konkurējošās pašvaldības būs dažādas un katra atradīs savas stiprās puses. Vai tad slikti, ja katra pašvaldība jūtas kā karaļvalsts? Te vietā minēt Ventspils pilsētas piemēru, kuras koncepts “valsts valstī” guvis atzinību vairākos Eiropas un pasaules mēroga konkursos.
Arī pašvaldībām būtu jāņem vērā mārketinga principi jeb 4P – produkts (product), cena (price), vieta (place) un virzība tirgū (promotion). Tirgus pieprasījums šajā gadījumā nozīmē to, ko vēlas un turpmāk vēlēsies iedzīvotāji, apmeklētāji un uzņēmēji, turklāt spēcīga pašvaldība būs tā, kas labāk prognozēs nākotni un īstajā brīdī spēs piedāvāt pieprasītāko “produktu”. Tāpat nav mazsvarīga arī sabiedroto un konkurentu analīze, noskaidrojot, ko piedāvā citas pašvaldības, kādas ir mūsu priekšrocības un ko no tām varam attīstīt.
Kā pašvaldība var veicināt uzņēmējdarbības attīstību? Uz to Māra Pūķa atbilde bija šāda – pašvaldība nosaka attīstāmās nozares un rīko konkursu investoriem, kurš iegūs tiesības uz pašvaldības atbalstu; savukārt uzņēmējs izvēlas attīstāmo virzienu un veic konkursu starp pašvaldībām, kura piedāvās tādus bonusus, ka viņš izvēlēsies to kā investīciju vietu.
LPS veidos sadarbības tīklu, kura dalībnieki analizēs savus panākumus un neveiksmes, izplatīs labo pieredzi un norvēģu projekta ietvaros īstenos pilotprojektus. Attiecībā uz ārējās vides uzlabošanu Pašvaldību savienība strādās pie tā, lai legalizētu pašvaldības sniegto “valsts atbalstu” (piedāvājumu paketes investoriem), veidotu pozitīvu attieksmi pret publisko un privāto partnerību (PPP), likumdošanā atjaunotu piemērotu formu bezpeļņas uzņēmējdarbībai un noteiktu tiesības veidot savus uzņēmumus, kas darbojas arī tirgū (pašvaldības stratēģiskie mērķi jānosaka domei).
Informāciju par Tehnisko problēmu komiteju un veicamajiem uzdevumiem šogad sniedza LPS padomnieks Aino Salmiņš. Viņš atzīmēja, ka autoceļu jomā LPS cīnīsies, lai nākamgad tiktu ieviests valsts un pašvaldību autoceļu finansēšanas modelis, piesaistot 30% akcīzes nodokļa un visus ieņēmumus no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, kā arī centīsies panākt, ka katru nākamo gadu valsts autoceļu fonda finansējums pieaugtu par 10% no plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa naftas produktiem, līdz tiek sasniegti 80%, un pusi no šā pieauguma un no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa pieauguma novirza pašvaldību autoceļu un ielu uzturēšanai – tāds ir arī LPS Domes lēmums. A. Salmiņa stiprā puse ir skaitļi, tādēļ diskusijas dalībnieki varēja uzskatāmi iepazīties, cik liela nabadzība draud gan valsts, gan jo īpaši pašvaldību ceļiem. Ņemot vērā, ka Nacionālais attīstības plāns neparedz finansējumu pašvaldību autoceļiem un ielām un valsts vietējiem reģionālajiem ceļiem, LPS kopā ar pašvaldībām risinās jautājumu par nacionālo finansējumu un mēģinās šogad panākt papildu finansējumu pašvaldību autoceļu un ielu uzturēšanai vismaz 3,7 miljonu latu apmērā.
Ļoti daudz darba Pašvaldību savienības un vietējo varu pārstāvjus gaida sabiedriskā transporta nozarē, kur nepieciešams noteikt minimāli nepieciešamo dotāciju apjomu zaudējumu segšanai pārvadātājiem, kā arī sakarā ar Būvniecības likumu, atkritumu apsaimniekošanu, publiskajiem iepirkumiem un mājokļu un siltumapgādes problēmām.
LPS padomnieks akcentēja pašvaldību uzstādījumu – jāatsakās no iesakņojušās domas, ka valsts un pašvaldība kā publiskas personas izvairās no uzņēmējdarbības, atstājot to privātajam sektoram, un jāpieņem ideja, ka arī publiskās personas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, ja tā atbilst sabiedrības interesēm. A. Salmiņš iesaka balstīties uz Eiropas valstu pieredzi, kas uzskatāmi pierāda, kā nodrošināt valsts un pašvaldību uzņēmumu konkurētspēju. Katrai uzņēmējdarbībai ir savi mērķi, ko var iedalīt šādi: pelnīt; garantēt valsts vai sabiedrisko drošību; attīstīt cilvēkresursus prioritārajās nozarēs; attīstīt publisko infrastruktūru; sniegt publiskos pakalpojumus kā sociālajam komersantam. LPS speciālists uzskata, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā jāparedz, ka stratēģiskos mērķus, kuru īstenošanai drīkst izveidot pašvaldības kapitālsabiedrību, nosaka pašvaldības dome, tāpat jaunajā Kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldīšanas likumā jāizslēdz centralizētā biroja kompetences saistībā ar pašvaldību komercsabiedrībām un pašvaldībām piederošajām kapitāla daļām, atstājot tikai konsultatīvas funkcijas, ja pašvaldība tādas vēlas.
Par enerģētikas politikas rīcības virzieniem, uzdevumiem politikas mērķu sasniegšanai un finanšu risinājumiem pastāstīja LPS padomnieks Paulis Barons. Necik priecīgāka nebija arī viņa uzstāšanās – no Krievijas importējam gāzi ap 1,9 miljardiem m³ (no tā apmēram 60% centralizētajai siltumapgādei), maksājot apmēram 414 miljonus latu – tas ir mīnuss importa un eksporta bilancē; tikpat daudz izvedam, eksportējot neapstrādātus kokmateriālus. Valsts pelna uz siltumapgādes pakalpojumu pieauguma rēķina (PVN 5% vai 12% – starpība veido 18 miljonus), dabasgāzes nodoklis ir ap 11–12 miljoniem gadā, un paradokss, ka tieši tikpat daudz mēs samaksājam par GMI un dzīvokļu pabalstiem.
Savukārt uz priecīgākas nots aizritēja LPS padomnieces lauku attīstības jautājumos Sniedzes Sproģes uzstāšanās, kura iepazīstināja ar Latvijas nacionālajām interesēm un attīstības perspektīvām lauku teritorijās, aicinot klātesošos atbildēt uz vairākiem jautājumiem par situāciju katrā konkrētajā pašvaldībā un mūsu resursiem – gan dabas, tehniskajiem un finansiālajiem, gan cilvēkresursiem. Viņa mudināja ikvienu nospraust sev mērķi, kādi mēs gribam būt, un paredzēt rīcības tā sasniegšanai. Ilggadējās lauku pazinējas vēlējumus un ieteikumus, neapšaubāmi, var uzskatīt arī par metodi pašapziņas un pašvērtības celšanai, kas īpaši svarīgi ir uzņēmējdarbībā.
S. Sproģe pašvaldību lomu uzņēmējdarbības atbalstā saskata saimnieciskās darbības sekmēšanā attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēs par bezdarba samazināšanu un attālinātajās darba vietās. Viņa atgādināja, ko jau dara pašvaldības – piešķir nodokļu atlaides, rīko pašvaldības iepirkumus, veido domē uzņēmējdarbības atbalsta komisiju, rīko uzņēmēju brokastis un citas sanāksmes ar uzņēmējiem, atbalsta biznesa inkubatora izveidi, konsultē un atbalsta tūrisma jomas uzņēmumus, organizē konkursus uzņēmēju godināšanai, piedāvā seminārus un bezmaksas konsultācijas, rīko kultūras, sporta un izklaides pasākumus. Viņas “padomu somā” ir arī tādi piemēri kā pasākumu kopums “Iepazīsti novadu!”, vietējie zīmoli, stendi izstādēs, partnerības līgumi, uzņēmēju delegāciju vizītes produktu realizācijas vietās, mērķapmācības, zaļie iepirkumi, vietējo produktu tirdziņi, produktu kvalitātes shēmas (“zaļā karotīte”, reģionālie produkti) u.c.
Īpaši jāizceļ kustība “Nepērc svešu!”, kuras pamatā ir aicinājums Latvijas iedzīvotājiem atbalstīt savus uzņēmumus, savas darbavietas, savu valsti. Jaunās kustības mērķis ir mainīt sabiedrības apziņu, kā arī ietekmēt politiķu domāšanu un attiecīgi – likumdošanu par labu vietējiem ražotājiem, sākot no izvēles pirkt vietējo produktu un beidzot ar priekšroku vietējiem valsts iepirkumos. To atbalsta arī Zemkopības ministrija, aicinot tiešās pārvaldes iestādes, kā arī pašvaldības un pašvaldības iestādes publiskajos iepirkumos izvēlēties Latvijā ražotas pārtikas preces – ieteikumi publiski pieejami IUB interneta mājaslapā, sadaļas “Nozaru organizāciju ieteikumi” apakšsadaļā “Pārtikas produktu iepirkumi”.
Ar pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta tīkla nozīmi, izvērtējot sadarbības modeļus un līdzdalību valsts pārvaldē, iepazīstināja LPS padomniece ekonomikas jautājumos Andra Feldmane. Savā ziņojumā viņa analizēja pašreizējos atbalsta instrumentus uzņēmējdarbības attīstības un tiešo investīciju piesaistē un caur reģionu nodarbinātības skaitļiem iezīmēja, vai pastāv vienlīdzīgas iespējas uzlabot cilvēku dzīves apstākļus un uzsākt uzņēmējdarbību. Speciāliste arī sniedza informāciju par Latvijas vietu pasaules valstu konkurētspējas reitingos, īpaši akcentējot Pasaules Bankas izstrādāto ikgadējo apskatu “Doing Business”, kurā redzams, ka Latvijai ir liels potenciāls uzlabot uzņēmējdarbības vidi. Tāpat viņa akcentēja pašreizējos finanšu un nefinanšu stimulus, kas ir pašvaldību rīcībā uzņēmējdarbības atbalstam, kā arī nodokļu jautājumu, kas, no vienas puses, pierāda valdības mērķi nodrošināt Latvijas budžeta deficīta samazināšanu un valsts parāda ierobežošanu, tajā pašā laikā holdinga režīma nodokļu politikas iniciatīva nerada pārliecību par šā lēmuma pozitīvo ietekmi uz ekonomisko izaugsmi, jo nodokļi pēc savas būtības ir valsts izdevumu galvenais finansēšanas avots. Nepieciešams aktivizēt diskusiju par pašvaldību lomu uzņēmējdarbības sekmēšanā un valdības iespējām mērķtiecīgāk motivēt pašvaldības uz investīciju piesaisti ar fiskāliem instrumentiem, kur viena no iespējām būtu uzņēmumu ienākuma nodoklis.
Latvijā 99% no visiem komersantiem tiek pieskaitīti mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kategorijai. Valsts ekonomiskā politika un Nacionālais attīstības plāns nosaka prioritāti – “ekonomikas izrāviens” Latvijā, īpaši domājot par ekonomiskās aktivitātes veicināšanu reģionos. Atbalstot šo domu un akcentējot pašvaldību lomu uzņēmējdarbības sekmēšanā un jaunu darbavietu izveidošanā reģionos, svarīgi noteikt problēmjautājumus, kas līdz šim nav ļāvis attīstīties MVU sektoram Latvijā. Pirmām kārtām tie ir jautājumi saistībā ar finanšu pieejamību un personāla resursiem:
pārsvarā līdzfinansējumu iespējams saņemt komersantiem, kas jau darbojas un spēj uzrādīt stabilus rezultātus;
pieeja apgrozāmajam un kapitāla finansējumam ir nozīmīgs šķērslis uzņēmējdarbības aktivitātes un konkurētspējas palielināšanai mazos un vidējos uzņēmumos;
augstas nodrošinājuma prasības kopā ar kredītvēsturi un pieredzi (peļņas, pieauguma rādītāji utt.), komersants nespēj nodrošināt līdzdalības prasību projektā (komercbanku gadījumā tie veido vismaz 25%);
garantiju un investīciju fondi šobrīd vēl nav pietiekami attīstīti, un tiem nav MVU attīstībai nepieciešamā kapitalizācijas līmeņa;
problēmas ārējā finansējuma pieejamības jomā ārpus Rīgas; gadījumā, ja pat ir saņemts ES fondu līdzfinansējums, arī tad atlikušais bankas finansējums nav pieejams.
Foruma laikā tika risināts jautājums, vai Latvijas apstākļos viss, ko vajag izdarīt, ir samazināt birokrātiju un padarīt nodokļus draudzīgākus tieši privātajam sektoram un nav nepieciešams papildu valsts atbalsts, respektīvi, valstij un pašvaldībām vajadzētu pēc iespējas mazāk jaukties privātajā sektorā, ļaujot uzņēmējiem strādāt bez visādām programmām un atbalstiem. “Doing Business” skatījumā pie nepieciešamajiem pasākumiem kā prioritāri minēti šādi – apstiprināt Saeimā jauno Būvniecības likumu un grozījumus Civilprocesa likumā, likumā par Uzņēmumu reģistru reiderisma ierobežošanai un uzņēmējdarbības uzsākšanas atvieglošanai; apstiprināt MK grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, Zemesgrāmatu likumā un Likumā par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās vienas pieturas aģentūras ieviešanai nekustamā īpašuma īpašumtiesību nostiprināšanai; ieviest uzņēmumu elektronisko reģistrāciju; pārskatīt nekustamā īpašuma reģistrācijas nodevu; uzlabot regulējumu šķīrējtiesu darbībai un tiesu efektivitātes panākšanai.
Lai arī uzņēmējdarbības vides pilnveidošana sekmē ekonomisko izaugsmi Latvijā un “Doing Business” rezultāti norāda virzienus, kuros strādāt 2013. gadā, tomēr svarīgi šajā situācijā būtu izvērtēt nacionālās ekonomikas izaugsmes reālo potenciālu un, pēc A. Feldmanes domām, mācīties no pieļautajām kļūdām un citu valstu veiksmes stāstiem. Īpaši nozīmīgi tas ir, apzinoties, ka Latvijai ir lielas SVF aizdevuma saistības, kas būs jāatdod, un vienlaikus atcerēties, ka valstij un pašvaldībām pieder ļoti vērtīga infrastruktūra un dabas resursi. Piemērs, ko vajadzētu izanalizēt – kā tas bija iespējams, ka 1992. gadā Latvijā iesāktais privatizācijas process jau pēc septiņiem gadiem izraisīja lielākās ražošanas apvienības – VEF sadalīšanu mazos uzņēmumos, kas cits pēc cita laikā gaitā likvidējās. No šīsdienas viedokļa raugoties, nav saprotams ES PHARE konsultanta privatizācijas koncepcijas izstrādes virziens, kas integrē lielo telekomunikāciju gigantu (“Ericsson”, “Motorola”) konsultantu viedokļus un rezultātā noved pie tā, ka no viena varena uzņēmuma paliek tikai nosaukums un atmiņas.
Tajā pašā laikā, vērojot vienu no bagātākajām un izgudrotspējīgāko valsti Dienvidkoreju, dažas lietas būtu īpaši jāakcentē. Dienvidkorejas valdība, konsultējoties ar privāto sektoru, no sešdesmitajiem līdz astoņdesmitajiem gadiem nodarbojās ar jaunu industriju “audzēšanu” un izmantoja subsīdijas un valsts atbalstu līdz brīdim, kamēr šie uzņēmumi kļuva nosacīti “pieauguši”, lai izturētu starptautisko konkurenci. Aizsargājošus tarifus un subsīdijas neizmantoja mūžīgi, bet gan lai dotu uzņēmumiem laiku apgūt jaunās tehnoloģijas un vadības iemaņas, kas ir nepieciešamas, lai konkurētu pasaules tirgū. Dienvidkorejas ekonomisko brīnumu veicināja valsts pragmatiskais tirgus stimuls, un bija situācijas, kad valsts aktīvi iesaistījās lielos projektos un projekts sākās ar valsts un pašvaldību uzņēmumu izveidi.
Interesanti bija Andras Feldmanes minētie piemēri no pasaules prakses, uzsverot, ka pats galvenais ekonomikas teorijā un praksē ir lielu uzņēmumu radīšana, jo ap tiem veidojas apkalpojošie uzņēmumi jeb MVU. 2012. gada oktobra žurnāla “Forbes” rakstā par “Apple” minēta informācija, ka viena IT nozarē strādājošā darba vieta rada piecas MVU darba vietas un viena ražošanas nozarē strādājošā darba vieta – 1,6 MVU darba vietas.
Pilnīga konkurences nodrošināšana, nenoliedzami, ir svarīgs nosacījums, tomēr būtu jāanalizē, kā šo jautājumu risina dažas ES bagātās valstis, jo mēs esam vienotā Eiropas Savienības tirgus dalībnieki. Jāapzinās, ka jebkuri jaunie ES noteikumi un direktīva ļauj klientam izvēlēties produktu un pakalpojuma piegādātāju, un stingrie noteikumi radīti, lai novērstu jebkādus turpmākos šķēršļus tirgus konkurencei, un tiesību aktu izstrādes laikā Eiropas Parlaments no savas puses nepiekāpīgi aizstāv tieši patērētāju intereses. Tajā pašā laikā patērētāju intereses var aizstāvēt ļoti dažādi, un šeit ir daži piemēri, kādas pieejas atrastas.
Somijā valsts kapitālsabiedrību uzraudzības sistēmas modernizācija tika pabeigta 2010. gadā, un valsts turpina darboties alkohola tirdzniecības tirgus segmentā. Pamatojums – brīvā tirgus apstākļos šim uzņēmumam nav nekādu priekšrocību, bet diemžēl citu uzņēmumu arī nav. Svarīgs ir uzstādījums, ka uzņēmumi, kas ir nosacīti reģionāli/vietēji monopoli un īsteno valsts politiku, tad šiem uzņēmumiem mērķis nav peļņas gūšana, tie pilnībā pieder un tos kontrolē valsts vai pašvaldības. Interesanti, ka Somijā ir virkne uzņēmumu, kas darbojas brīvā tirgus apstākļos un tiek kotēti biržā, bet arī 100% pieder valstij vai pašvaldībām, un neviens nerisina jautājumu par tirgus liberalizāciju, jo konkrēta pakalpojuma piegādes jomā pastāv monopols, un konkurences trūkums varētu izraisīt augstas cenas, kas negatīvi ietekmē ekonomiku. No juridiskā viedokļa, valsts un pašvaldības uzņēmumi nav atsevišķas juridiskas personas, bet gan valsts sastāvdaļa, kas pēc būtības nozīmē, ka tie nevar būt maksātnespējīgi. Nodokļu politikas jomā būtu jāpiemin, ka Somijas valsts kapitālsabiedrībām piemēro zemāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, bet, ja pakalpojums tiek sniegts citai valsts iestādei, tad IIN likme ir nulle. Somijas valsts un pašvaldību iestādes var iegādāties pakalpojumu no valsts kapitālsabiedrībām bez iepirkuma procedūras.
Raksturojot Francijas piemēru valsts atbalstam uzņēmējiem un sabiedriskajam sektoram, jāmin “Caisse des Dépôts et Consignations” (“Noguldījumu un investīciju fonds”) – tā ir 1816. gadā dibinātā finanšu organizācija, kas ir daļa no Francijas valsts valdības institūcijām un atrodas parlamenta kontrolē. “Caisse des Dépōts et Consignations” izveidota ar mērķi pasargāt valsts līdzekļus un valsts ierēdņu pensiju fondus un pensiju kontus un ieguldīt valsts stratēģiskos un tautsaimniecībai svarīgos projektos. Francijas fonds ieguldījis tādos nekustamo īpašumu attīstītājos kā “Icade”, kas darbojas biroju telpu, tirdzniecības centru, sabiedrisko telpu un veselības iestāžu segmentā, un uzņēmumā “Groupe SNI”, kas nodarbojas ar celtniecību, renovāciju, nomu, apsaimniekošanu un tirdzniecību. Ieguldīts arī uzņēmējdarbības atbalsta fondā “Fond Stratégique d’Investissement” (FSI), kur fonda aktīvi ir 20 miljardi eiro un veiktas tiešās investīcijas pamatkapitālā 14,5 miljardu apmērā, kā arī investēts piecos lielos, 13 vidējos un 20 mazos uzņēmumos. Tāpat Francijas valsts ar fonda līdzdalību plāno investēt vadošajā Eiropas papīra un produktu izplatītājā “Sequana” un interneta sociālajā tīklā “Viadec”, kuram ir apmēram 45 miljoni aktīvu lietotāju, plānotais investīciju apjoms ir 24 miljoni eiro, un tās izmantos ātrākai tirgu apgūšanai Ķīnā, Krievijā, Dienvidamerikā, Indijā un Āfrikā.
Tajā pašā laikā, lai arī cik pozitīvas dažos aspektos būtu termiņu inovācijas un pētniecība, jāmin viens fakts saistībā ar Vācijas atbalsta sistēmu pētniecības un attīstības programmām uzņēmumiem, kas 3% no IKP paredz tērēt pētniecībai un uzņēmumu attīstībai. Plānotā summa 2013. gadā ir ap 70 miljardiem eiro (2012. gadā bija 50 miljardi). Vācijā budžeta līdzekļi paredzēti gan teorētiskajai, gan industriālajai (jau esošu produktu un pakalpojumu uzlabošanai), gan eksperimentālajai pētniecībai. Svarīgi, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pētniecībai piešķir finansējumu līdz 75% no kopējiem izdevumiem.
Pēc 10. janvāra diskusijas LPS padomniece Andra Feldmane apkopojusi dalībnieku un pašvaldību priekšlikumus par nepieciešamajām darbībām un likumdošanas un normatīvo aktu izmaiņām, lai ļautu pašvaldībai līdzdarboties uzņēmējdarbībā.
Kooperācijas veicināšana un pašvaldības tiešs atbalsts kooperācijas veidošanā lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā, kokrūpniecībā
Sadarbībā ar LLKC un Zemkopības ministriju panākt pašvaldībām tiesības piedalīties kooperācijā, lai veicinātu reālu sadarbību starp saimniecībām un uzņēmējiem savā reģionā.
Popularizēt mazpazīstamu mazu uzņēmumu un mājražotāju produktu un preču labo kvalitāti, nodrošinot loģistiku un specifiskus mārketinga pasākumus.
Latvijas mežu īpašnieku kooperatīva izveide reģionos – pašvaldība sniegtu atbalstu šādas kooperatīvās sabiedrības izveidē ar mērķi piesaistīt profesionālus darbiniekus un tehnoloģijas savu un privāto īpašumu apsaimniekošanā. Piesaistīt ES fondu līdzekļus.
Novadu pašvaldību biznesa inkubatoru izveide
Sniegt atbalstu novada uzņēmējiem, nodrošinot viņus ar telpām un konsultācijām. Piesaistīt ES fondu līdzekļus.
Pašvaldību veidoti uzņēmēju pārtikas ražošanas klasteri un atbalsta programmas izstrāde valsts līmenī
Pašvaldībās esošu uzņēmumu, pētniecības un citu saistīto institūciju sadarbība, panākot, ka pašvaldībā tiek stiprināta pārtikas ražošanas industrija, kas ir pamats vietējo lauksaimniecības produktu izmantošanas veicināšanai pašvaldības un valsts iepirkumos. Panākt kritisko apjomu, kas ļauj tam nodrošināt noteicošo vietu konkrētā teritorijā.
Pašvaldību reģionāli uzņēmējdarbības klasteri noteiktā tautsaimniecības sektorā
Sniegt atbalstu vietējiem uzņēmumiem, nodrošinot loģistiku noteiktas industrijas uzņēmumiem, piesaistīt izglītotus speciālistus un transportēšanas pakalpojumu uzņēmumus. Panākt strauju saimnieciskās darbības apjoma pieaugumu.
Pašvaldībai piederoša zemesgabala nomas līguma noslēgšanas un nomas maksas aprēķināšanas standarta līguma izstrāde
Mērķis – pasargāt no iespējamām kļūdām. Nepieciešams standarta līguma paraugs.
Valsts un pašvaldību finanšu fonda/bankas izveide
Apzinoties finanšu avotus un vadoties pēc ES veco dalībvalstu (Vācijas, Francijas, Somijas, Dānijas) pieredzes, attīstīt savu nacionālo finanšu instrumentu.
Pašvaldību energoservisa kompāniju aktivitātes stiprināšana
Mērķis – trešās personas finansējuma piesaiste ar energoefektivitāti saistītu jautājumu risināšanā. Aktivitātes saīsinājums – PESKO, kas nozīmē, ka uz pašvaldību uzņēmumu bāzes tiek ieviests ESCO princips (ESCO – ēkas enerģijas serviss).
Aicinām visas Latvijas pašvaldības dalīties pieredzē, kādi uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumi tiek īstenoti jūsu novadā vai pilsētā un kā atbalstāt savus vietējos uzņēmējus!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017