Rīga 2°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 20:06
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Vēls augusta vakars. Nupat esmu ieradusies Briselē un izmanīgi velku koferīti uz savu jauno dzīvesvietu. Izveicība vajadzīga tādēļ, ka Briseles ielas atšķirībā no Rīgas diezgan intensīvi klāj dažnedažādi atkritumi – maisiņi, pudeles, papīri un vēl prozaiskākas lietas. Mani vēlākie novērojumi par ielu tīrīšanu un atkritumu apsaimniekošanas procesu šajā pilsētā visu izskaidro. Mūsu tik ierastos sētniekus te var sastapt tikai nozīmīgākajās ielās, savukārt par ietves tīrību iepretim dzīvojamajai mājai atbildīgi to iemītnieki. Tā kā katrs šo pienākumu uztver ar atšķirīgu atbildības pakāpi, dažkārt tiem palīgā dodas “ielu kopšanas serviss”, kura rosību ieraugot pirmoreiz, nespēju novaldīt smieklus un uzmanīgi noskatījos visu procedūru. Komandā darbojas trīs vīri un viena mašīna: viens vīrs ar garu metāla ķeksi no ietves aizbaksta atkritumus uz ielas daļu, tālāk atkritumus savā rīcībā pārņem vīrs ar slotu, kurš tos paslauka tālāk uz ielas vidu, un noslēdzošajā posmā uz ielas saslaucītos atkritumus manīgi iesūc tīrīšanas mašīna. Tā nu viņi rimti un nesteidzīgi dodas savās gaitās, lai padarītu Briseles ielas vismaz uz mirkli tīrākas...
Daudzkrāsainie atkritumu maisiņi
Viss gan nav tik slikti, jo atšķirībā no rīdziniekiem Briseles iedzīvotājiem obligāta ir atkritumu šķirošana un dalīšana īpašos maisiņos – baltajos iegulst nešķirojamie atkritumi, dzeltenajos – papīrs un kartons, zilajos – plastmasas un metāla iepakojumi, savukārt zaļajos – nezāles, augi, lapas, izņemot koku zarus. Taču atkritumu savākšanas principi ir sarežģīti un no iedzīvotājiem prasa zināmu vērību un arī sagatavotību. Divas dienas nedēļā visi iedzīvotāji (izņemot tos, kas dzīvo daudzdzīvokļu namos), sākot no pulksten 18, kārtīgi izliek pie savām namdurvīm baltos maisiņus. Gadījumā, ja kāds maisiņš būs pametis savu māju pirms 18 un to būs ievērojuši Briseles tīrības uzturētāji, viņi nebaidīsies atvērt tā saturu, pameklēt kādu vēstuli vai čeku, ar kura palīdzību identificēt maisiņa īpašnieku, lai atsūtītu soda kvīti 50 eiro apmērā par apkārtnes piesārņošanu. Tāpēc, ja kāds dodas brīvdienās, atkritumu jautājums jāpārdomā jau iepriekš – vai nu jālūdz kaimiņiem iznest atkritumu maiss attiecīgajā dienā un laikā, vai nu jau laikus mazos daudzumos jānes atkritumi uz darba vietu vai publiskajām atkritumu tvertnītēm uz ielas. Mana dāņu kolēģe pirms došanās vasaras atvaļinājumā nolēma riskēt, savu maisiņu izliekot pāris stundu agrāk, taču “nevinnēja” – atgriežoties pastkastītē viņu jau gaidīja soda kvīts!
Tāds pats liktenis var sagaidīt, ja baltajā maisiņā neapdomīgi iemests kāds stikla izstrādājums un tā savācējam gadījies sagriezt rokas. Tāpēc visi kārtīgi apmeklē stikla vākšanas urnas, kurām arī ir zināmi nosacījumi – viena domāta krāsainajam stiklam, otra – caurspīdīgajam.
Naktssargs un veļas mazgātāja
Šāgada sākumā ierastā Briseles iedzīvotāju atkritumu izlikšanas kārtība gan piedzīvoja pamatīgu satricinājumu, no kura atgūties daži joprojām nav spējuši, tostarp mana kaimiņiene kipriete. Iepriekš savā ielā pirmdienu vakarus tēlaini varējām saukt par “visu mēslu dienu” un izlikt gan baltos, gan zilos un dzeltenos maisiņus, bet tagad visi maisiņi piedzīvo tik tēlaini aprakstīto naktssarga un veļas mazgātājas likteni – tiem vairs nav lemts satikties. Nu atkritumu izlikšana notiek saskaņā ar atsūtīto “atkritumu kalendāru” – pirmdienās un ceturtdienās māju pamet baltie maisiņi, savukārt otrdienās ik pārnedēļas mijas dzeltenie un zilie maisiņi. Mana kipriete to nespēj atcerēties, lai gan kalendāru esmu piestiprinājusi mājas koridorā pie sienas. Viņa, kā ierasts, izliek pirmdienās visu, kas mājās kļuvis lieks, un tā viņas nepareizi izliktie maisiņi mētājas pie mājas durvīm tik ilgi, kamēr pienāk to kārta. Jāatzīst, ka “atkritumu kalendārs” gan ir diezgan sarežģīts, jo izskatās pēc vairāku lappušu tabulas ar gramatikas izņēmumiem, kas iekrāsoti dažādās krāsās – tajā attēlotas atkritumu izlikšanas izmaiņas tiem, kuru atkritumi tiek izvesti diennakts gaišajā un tumšajā laikā, kā arī minētas vairākas ielas, uz kurām attiecas izņēmumi. Nesen uzzināju, ka arī mana latviešu draudzene vēro, kādus maisiņus uz ielas izliek viņas kaimiņi, un tikai tad attiecīgi rīkojas. Tāpēc tagad katru otrdienu viņai zvanu un saku, vai nedēļa ir dzeltenā vai zilā maisiņa zīmē!
Dziesmiņa par mēsliem
Tā nebūt nav, ka ar netīrajām ielām nespēju sadzīvot tikai es, kas pieradusi pie sētnieku un t.s. simtlatnieku programmas dalībnieku kārtīgi sakoptajiem trotuāriem, jo kādu dienu mans piecus gadus vecais bērns vakarā sāka dziedāt dziesmiņu ar jautru melodiju, bet samērā prozaiskiem vārdiem: “Il y a des crottes sur mes bottes...” Biju gan mazliet apstulbusi par šādu skolotājas, kā izrādās, pašsacerētu tekstu, gan vienlaikus uzjautrināta par radošo domu, kā bērnus radināt pie kārtības. Nākamajā dienā abi kopīgi apskatījām arī skolas logos ievietotos bērnu krāsainos zīmējumus, kuros atainoti ar sarkaniem krustiem pārsvītroti suņu izkārnījumi un pievienoti tādi brīdinoši uzraksti kā, piemēram, “Le trottoir n’est pas un crottoir”. Iespējams, ka cīņa pret mēsliem izvēršas plašumā, jo rūpīgi izgatavoti brīdinoši uzraksti parādījušies ne tikai skolas ēkas logos, bet arī pie citu namu sienām.
Epilogs
Kad stāstīju par maisiņu izlikšanas sistēmu uz ielas, mana kolēģe Rīgā pārsteigumā izsaucās: “Kā, vai tad tos neizārda bomži vai kaķi bezpajumtnieki?” Protams, ka ne – šeit bomžiem acīmredzot ir citi iztikas līdzekļi un iespējas, savukārt kaķi dzīvo tikai kopā ar saimnieku un vairumā gadījumu bauda labas maltītes. Tāpēc maisiņi, glīti sakārtoti, sagaida savus savācējus dienas gaišajā vai tumšajā laikā, saskaņā ar ielu sarakstu un izņēmumiem – pilnīgi neskarti.
____
1 “Uz maniem zābakiem ir mēsli...” (fr. val.).
2 “Trotuārs nav “mēslu klāts”.” (Vārdu spēle, fr. val.).
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017