Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, R vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 15:30
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Kopš 2008. gada 13. septembra, kad par godu Latvijas 90 gadu jubilejai notika pirmā Lielā talka, aizritējuši četrarpus gadu un notikušas jau piecas talkas, bet mērķis palicis sākotnējais – līdz 2018. gadam, kad mūsu valsts svinēs 100. dzimšanas dienu, padarīt Latviju par tīrāko un sakoptāko vietu pasaules kartē un dot iespēju dabai atveseļoties, attīrot to no atkritumiem, kā arī mudināt iedzīvotājus pašiem labiekārtot un rūpēties par vidi sev apkārt.
Pasākuma ideja balstīta uz brīvprātīgu līdzdalību vides sakopšanā, radot saliedētību, pozitīvismu un labi padarīta darba izjūtu. Ar katru gadu interese par šo akciju pieaug un iet plašumā un dziļumā. Sakopjot atkritumus, talko gan sabiedrībā pazīstami cilvēki un politiķi, gan uzņēmumi, darba kolektīvi un pašvaldību iestādes, gan bērni, jaunieši un ģimenes.
Pirmajā Lielajā talkā ap 50 tūkstošiem talcinieku savāca vairāk nekā 260 tūkstošus maisu atkritumu.
Otrajā talkā 2009. gada 18. aprīlī talcinieku bija jau uz pusi vairāk – vairāk nekā 110 tūkstoši, kas savāca aptuveni 340 tūkstošus maisu atkritumu.
Trešajā talkā 2010. gada 24. aprīlī talkoja ap 150 tūkstošiem cilvēku, attīrot zemi aptuveni no 3500 tonnām atkritumu.
Ceturtajā talkā 2011. gada 30. aprīlī piedalījās ap 190 tūkstošiem talcinieku, savācot apmēram 2744 tonnas atkritumu.
Piektajā Lielajā talkā 2012. gada 21. aprīlī talkoja ap 210 tūkstošiem cilvēku. Kopā tika savākts par 500 tonnām atkritumu vairāk nekā iepriekšējā gadā. No 1490 oficiālajām talkas vietām viena trešā daļa bija vides labiekārtošanas objekti. Lielās talkas dienā Latvijā tika stādīti koki, apzaļumotas pagalmu un parku teritorijas, iekārtoti rotaļu un sporta laukumi, izveidotas jaunas peldvietas un attīrītas upes un ezeru krasti.
2013. gada Lielās talkas akcents būs vides izglītība, kā arī pasākumu kuplinās pagalmu labiekārtošanas kustība un ūdeņu sakopšanas programma.
Padarīt Latviju tīrāku var, ne tikai vācot atkritumus, tāpēc Lielā talka aicina iedzīvotājus arī ikdienas dzīvē ievērot principus, kas atbilst talkas idejai par Latviju kā tīrāko valsti pasaulē. Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme: “Pat ja lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevēlas piedalīties Lielajā talkā, mēs varam vismaz mudināt cilvēkus rīkoties zaļāk, samazinot savas ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Tā, piemēram, izmazgāt veļu bez pulvera vai pamēģināt traukus nomazgāt ar sodu un bez ķīmiskajiem mazgāšanas līdzekļiem. Ne tikai atkritumu nemešana mežā vai to vākšana pēc citiem atpūtniekiem, bet arī elektroenerģijas taupīšana, pārvietošanās ar velosipēdu, puķu stādīšana uz balkoniem vai kopā ar kaimiņiem pagalma soliņa nokrāsošana ir labs darbs un ieguldījums tīrākai un zaļākai Latvijai.”
Arī šogad tāpat kā pērn Lielās talkas patrons ir Valsts prezidents Andris Bērziņš. 15. februārī, tiekoties ar Lielās talkas organizatoriem, viņš atzīmēja: “Man ir gandarījums, ka ar katru gadu Lielās talkas kustības dalībnieku un atbalstītāju skaits aug, taču šogad būtu jāmaina talkošanas kustības fokuss, proti, nebūtu tikai jāvāc citu cilvēku atstātie atkritumi, bet sakoptajās vietās jārada jauna vide. Mani priecē šāgada Lielās talkas sauklis “Tīra Latvija sākas tavā galvā”. Tādēļ aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju rīkoties atbilstoši talkas devīzei, rūpējoties par apkārtējo vidi un dzīves telpu visa gada garumā!”
Valsts prezidents pateicās par Lielās talkas kustības līdzšinējo veikumu Latvijas vides sakārtošanā un rosināja turpmāk domāt par to iedzīvotāju auditorijas uzrunāšanu, kuri dzīvo citā informatīvajā telpā. “Manuprāt, ka līdz šim ir ielikti labi Lielās talkas pamati, tagad ir jādomā, kā iet uz priekšu un uzrunāt tos cilvēkus, kas ikdienā komunicē citā valodā, jo visiem ir kopīgs mērķis – sakopta Latvija,” sacīja Andris Bērziņš.
***
ANDRIS BĒRZIŅŠ, Valsts prezidents
Godātie Lielās talkas dalībnieki, organizētāji, koordinatori un atbalstītāji!
Pavasaris un Lielā talka ir nedalāmi, jo dabas mošanās no ziemas miega nāk ar rosību, darbošanos un kārtību. Pati daba līdz ar saules atgriešanos aicina un iesaista darbos ikvienu, kas vēlas Latviju redzēt sakoptu un tīru.
Arī šis gads nebūs izņēmums, jo Lielā talka nāk ar jauniem darbiem un aicina kopdarbībā apvienot spēkus, lai padarītu mūsu skaisto Latviju vēl pievilcīgāku, vēl sakoptāku.
Tādēļ es novēlu, lai talkas īpašais gars ir līdzās katram talcinieku kolektīvam – neatkarīgi no tā, cik liels vai mazs tas būtu.
Ne jau statistika vai savākto atkritumu maisi ir tie, ar ko būtu jāmērojas Lielās talkas dienā. Atcerēsimies, ka mēs nenākam kopā, lai veiktu trieciendarbus vai sacenstos kādā čempionātā. Mēs nākam uz talku tādēļ, lai ar savu darbu apliecinātu mīlestību uz valsti, kura ikvienam tās patriotam ir skaistākā un labākā visā pasaulē!
Novēlu, lai Lielā talka ir tikai sākums tiem darbiem, ko Latvijas labā veiksiet visa gada laikā, lai tā ir kā iedvesmas avots, nevis vienreizēja kampaņa! Lai mēs katrs ar savu paveikto ikdienā darām to, kas priecē pašus un sniedz gandarījumu ikvienam!
***
VALDIS DOMBROVSKIS, Ministru prezidents
Lielā talka ir kļuvusi par spēcīgu tradīciju, kas katru gadu pulcē desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju un ievieš kārtību daudzās Latvijas pilsētās un novados, mežos, pļavās un sētās. Sakopjot savu zemi, mēs patiesi izjūtam to, ka esam šeit saimnieki un vēlamies dzīvot tīrā, sakārtotā un drošā vidē.
Esmu pārliecināts, ka ar katru gadu pieaug arī to cilvēku skaits, kas pēc Lielās talkas maina savus paradumus – atkritumus vairs nepamet, kur pagadās, bet nogādā tiem paredzētās vietās, sāk šķirot atkritumus un savā ikdienā pievērš vairāk uzmanības, lai mūsu apkārtējo vidi padarītu patīkamāku.
Tādēļ arī šogad aicinu ikvienu aktīvi iesaistīties Lielās talkas aktivitātēs un ieviest kārtību kaut vai savā sētā, savas mājas apkārtnē! To darot, mēs padarīsim savu valsti skaistāku!
***
EDMUNDS SPRŪDŽS, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Lielās talkas diena, kas aizsākās kā dāvana Latvijas valsts proklamēšanas 90. dzimšanas dienā, ir kļuvusi par gaidītu un daudzveidīgu tradīciju visos Latvijas novados un pilsētās.
Ir utopiski cerēt, ka vienas dienas akcijā varēsim iztīrīt katru taku mežā, ikvienu ceļmalas grāvi vai zālienu, tomēr, kopīgi strādājot, ir iespējams spert lielu soli uz priekšu, lai mūsu apkārtne kļūtu tīrāka un sakoptāka. Tāpat kā Zemes stunda ir iespēja aizdomāties par resursu saprātīgu izmantošanu ikdienā, tā Lielā talka ir gan praktiska apkārtnes sakopšana, gan ierosme par to rūpēties ikdienā. Katram no mums ir dota iespēja palīdzēt videi atveseļoties, attīrot to no plastmasas pudelēm, gumijas riepām, indīgām krāsu bundžām un citiem atkritumiem, kā arī pašiem labiekārtot savu apkārtni.
Latvija ir zaļa zeme – mēs to zinām un ar to lepojamies. Diemžēl daļa to uztver kā pašu par sevi saprotamu un atļaujas attiekties pret to nevērīgi, pat brutāli. Kā gan citādāk lai nosauc rīcību, kuras rezultātā Lielajā talkā katru gadu mēs savācam tonnām atkritumu, kas mētājas mežos un pļavās, nemaz nerunājot par ielām un daudzstāvu māju pagalmiem. Savukārt otra iedzīvotāju daļa apzinās mūsu zemes un kultūras pamatvērtības, domā un rūpējas par to, lai Latvija būtu zaļākā valsts pasaules kartē.
Uzskatu, ka mans kā vides ministra pienākums ir panākt, lai valdība, pašvaldības un uzņēmēji beidzot apvienotu spēkus un dotu reālu pienesumu Lielās talkas kustībā, ieviešot un īstenojot atkritumu šķirošanas, apsaimniekošanas un pārstrādes plānu, kura rezultātā poligonos tiktu apglabāti tikai bioloģiskie atkritumi vai niecīgi pārpalikumi pēc atkritumu pārstrādes. Šā plāna neatņemama sastāvdaļa ir obligātā depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Latvija un tās zaļi domājošie iedzīvotāji ir pelnījuši valdībā pieņemtus un pašvaldību īstenotus reālus politiskus lēmumus, kurus precīzi un godīgi realizē atkritumu apsaimniekotāji. Ērtiem un parocīgiem šķirošanas konteineriem katrā daudzdzīvokļu mājas pagalmā, tāpat kā depozīta pieņemšanas vietām pie katra veikala ir jākļūst par normu, un tie iedzīvotāji, kas grib šķirot un dzīvot zaļi, varētu to ērti izdarīt.
Vēlos pateikt paldies visiem pašvaldību talku koordinatoriem un Lielās talkas rīcības grupai, bet īpaši Lielās talkas projekta vadītājai Vitai Jaunzemei par iedvesmu, nenogurstošu darbu un Latvijas mīlestību. Es esmu pārliecināts, ka Latvijas nākotnes atslēga un vienīgais ceļš ir tīra vide, zaļā ekonomika un dinamiska sabiedrība. Paldies, ka jūs esat!
***
ZBIGŅEVS STANKEVIČS, Rīgas arhibīskaps metropolīts
Latvijas garīgai atdzimšanai svarīgas ir trīs galvenās dimensijas – apkārtējās vides, dvēseliskā un garīgā dimensija, un tās visas saistītas arī ar Lielās talkas būtību. Jo nav runa tikai par fizisku apkārtējās vides sakopšanu. Svarīgi, lai mūsos veidotos un nostiprinātos atbildība par visu Dieva radību.
Jaunievēlētais pāvests Francisks savā uzrunā inaugurācijas dievkalpojumā aicināja: “Būsim radības sargātāji, dabā ierakstītā Dieva plāna sargātāji, viens otra un vides sargātāji! Nepieļausim, lai iznīcības un nāves zīmes pavada šīs mūsu pasaules ceļu!”
Dieva radīto pasauli mēs postām arī tad, kad ļaujamies patēriņa sabiedrības slazdiem, kad svarīgāks kļūst tas, kas mums pieder, nevis tas, kas mēs esam; kad, izvēlēdamies ērtu un komfortablu dzīvi, nedomājam par sekām, ko tā nes apkārtējiem cilvēkiem un videi. Rūpējoties par apkārtējo vidi, cilvēks sniedz daļu no sevis, un tas nāk par labu gan vides, gan cilvēka ekoloģijai.
***
ANNA ŽĪGURE, rakstniece un tulkotāja, Lielās talkas idejas autore
Kā radās ideja par Lielo talku
Lielās talkas ideja aizgūta no igauņiem – man par to pastāstīja bijušie kursa biedri no Tartu Universitātes. Igauņi bija gatavojušies daudzus mēnešus, un pirmā talka “Paveiksim!” kaimiņvalstī notika 2008. gada pavasarī.
Mēs, daži domubiedri – bez manis vēl Ilze Aizsilniece, Tomass Kotovičs un Vita Jaunzeme – šai sakarā pirmoreiz satikāmies tikai februārī, tāpēc nolēmām Latvijas talku sasaukt kopā rudenī.
Esmu priecīga, ka šī ideja izrādījusies dzīvotspējīga, bet varbūt nav ko brīnīties, jo talkas mums ir sena tradīcija. Viss liecina, ka mūsu tautai un sabiedrībai kopumā nav vienalga, kādā vidē dzīvojam. Kopš 2008. gada septembra, kad Latvijā notika pirmā Lielā talka, mērķis nav mainījies – tīra Latvija, un šis jēdziens ir ļoti plašs. Dzimtenes vide ir arī morāla kategorija.
Latvija pēc daudziem gadiem
Mēs nezinām, kāda būs Latvija pēc šīsvasaras pašvaldību vēlēšanām, kur nu vēl pēc desmit vai simts gadiem. Katrā ziņā gribētos, lai arī pēc daudziem gadiem Latvija būtu valsts, kur mūsu bērni un bērnubērni gribētu un varētu dzīvot. Lai tā būtu tīra, sakārtota, droša un, protams, brīva un demokrātiska valsts.
Lielās talkas akcija noteikti var ietekmēt vides saglabāšanu. Piesārņoti meži, drazām pilni upju, ezeru un jūras krasti, milzīgas latvāņiem aizaugušas platības ir tiešs vides apdraudējums un tajā pašā laikā drauds cilvēkiem.
Ir jāatbalsta “zaļās idejas”
Mūsdienās ir atklātas daudzas negatīvas parādības un sekas, ko izraisījusi nesaprātīga vides ķimizācija. Taču zinātne attīstījusies tiktāl, ka var samērot nepieciešamību ražot vairāk ar vajadzību ražot to, kas nav tieši kaitīgs florai, faunai un cilvēkiem. Sabiedrība ir jāizglīto, un tas nemaz nav tik vienkārši.
Diemžēl valsts un pašvaldību politika vides jautājumos nomācoši bieži bijusi pakļauta alkatīgu darboņu gribai iegūt vēl vairāk. Nereti trūcis izpratnes par ilgtspējīgu attīstību un pazudusi doma par sabiedrības labumu.
Latvija – tīrākā valsts pasaulē?
Mums nav vērts cīnīties ar citām tīrām un sakārtotām valstīm, bet labāk līdzināties tām, pakāpties uz viena līmeņa.
Manuprāt, Lielās talkas izvirzītais lozungs par Latviju kā tīrāko valsti pasaulē nav pārāk reāls, jo “tīrākā valsts pasaulē” – tas nozīmē, piemēram, arī sabiedrības veselību, ar ko nebūt vēl nevaram lepoties. Runa ir arī par sabiedrības attieksmi pret alkoholu, nikotīnu, narkotikām. Tāpat tas attiecas uz darbu un domu tīrību, bet līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Šobrīd esam šā ceļa sākumā.
Mēs un daba
Es cenšos dabai nenodarīt pāri, jo, nekaitējot dabai, mēs palīdzam paši sev un nākamajām paaudzēm.
Viss ir saistīts, un arī mūsu dainās jau atspoguļots, ka esam vienoti: Visums, Daba, Cilvēki. Zemeslode ir tikai mazs punktiņš izplatījumā un Latvija – mazs punktiņš uz zemeslodes. Mēs varam pieņemt, ka no mums viss sākas – no personīgās higiēnas un mājas tīrības, pagalma, skolas vai darbavietas, pilsētas vai pagasta, novada, valsts. Mēs varam iedomāties, ka esam ķēdes loceklis, un arī šajā gadījumā no ikviena ir atkarīgs ļoti daudz, kaut reizēm šķiet, ka nekas.
Es un talka
Pati arvien esmu piedalījusies talkās un piedalīšos. Šopavasar, tāpat kā pēdējos gados, talkosim dzejnieku Edvarta Virzas un Elzas Stērstes muzejmājas “Billītes” apkārtnē. Šogad ir Virzas 130. jubilejas gads, un tas uzliek pienākumus arī viņa pēcnācējiem.
2013. gada Lielās talkas dalībniekiem novēlu turpināt iesākto! Aiciniet līdzi pārējo ģimeni, draugus, darbabiedrus un domubiedrus!
Lielā talka Latvijā ir milzu vērtība, ko nevajadzētu aizlaist visos vējos. Nevajag likties mierā, kaut daudzi saka: kāpēc mums jākopj citu atstātās cūcības! Tāpēc jau esam kultūras cilvēki, lai veidotu ap sevi cilvēku cienīgu vidi. Cits neviens to nedarīs. Neviena cita valsts vai tauta nav ieinteresēta uzturēt Latviju tīru. Citiem tas ir vienalga, viņi tikai pasmīkņās, bet mums nav vienalga, kādā valstī dzīvojam.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017