Rīga 1°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 04:03
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
Lielo talku organizē biedrība “Pēdas LV”, domubiedru grupa “Tīriem mežiem”, AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), interneta portāls www.kurtuesi.lv, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija (LASUA), Rīgas Brīvostas pārvalde, Latvijas Ainavu arhitektūras biedrība (LAAB), Jauno arhitektu kustība (JAK) un nodibinājums “Rīga 2014”.
VITA JAUNZEME, biedrības “Pēdas LV” un Lielās talkas vadītāja
Latvijai nav savu milzīgu dabas resursu – esam maza un skaista valsts, kurai ir ļoti smagi jāstrādā un jācenšas, lai izrautos pasaules lielajā konkurencē. Es vēlos, lai vieta, kur esmu dzimusi un plānoju nodzīvot visu savu dzīvi, būtu tāda, kāda tā ir manās personīgajās vīzijās – skaista, mierīga, pārtikusi, vesela un cienījama. Latvijai ir jāatrod sava – atšķirīgā niša un tikai un vienīgi sev raksturīgs veidols un piedāvājums pasaulei, lai varam ar to atšķirties un arī pelnīt.
Ekoloģiskais jeb zaļais virziens ir tik ļoti aktuāls, ka jābūt pavisam aklam, lai nesaredzētu, ka ar to var un nākotnē vēl vairāk varēs labi pelnīt. Neatņemama virsvērtība veselīgam dzīvesveidam un produktiem būs mūsu iedzīvotāju veselības uzlabošanās.
Ja pasaulē drīz beigsies kvalitatīvs dzeramais ūdens tāpēc, ka visas valstis triecientempā attīsta rūpniecību, tad Latvija varētu vismaz daļu no Eiropas valstīm ar to apgādāt. Ja pasaulē vairs nebūs tīra gaisa, ko elpot, tad Latvija varēs to piedāvāt. Ne jau burciņās tirgojot, bet valstij, kurai tūrisma piesaistei nav doti augsti kalni, tropu meži un eksotiski dzīvnieki, ir neierobežotas veselības aprūpes un rehabilitācijas iespējas.
Es personīgi iestājos par Latviju kā zaļu valsti, kā ekolielvalsti, kura pelnīs ar tūrismu, veselības aprūpi, saviem resursiem, kas mums ir doti, izstrādājumiem un to tirdzniecību pasaulē, par pamatu ņemot pasaules līmeņa kvalitātes zīmolu, ko Latvija var izstrādāt, ejot zaļajā virzienā.
Šobrīd visā pasaulē ir pieprasījums pēc vides speciālistiem – arī šeit redzu iespēju, jo kādu no augstskolām varētu pārorientēt tieši uz vides zinībām, tādējādi nokļūstot pasaules augstskolu topā. Rūpniecība būtu pakāpeniski jāmodernizē, lai tā kļūtu videi maksimāli draudzīga, tāpat jārada uzņēmumi, kas ražo tieši ekoproduktus – koka rotaļlietas, dabīgo kosmētiku un sadzīves ķīmiju, humusu, biodegvielu utt. Pārdodot lielāku apjomu ogļskābās gāzes kvotu, šos līdzekļus varētu ieguldīt ekonomiskās aktivitātes veicināšanai reģionos un pašvaldību teritoriālai izaugsmei. Atgādināšu, ka pēdējos pāris gados Latvijas valsts ir ieguvusi aptuveni 200 miljonus eiro jeb 140 miljonus latu no tirgošanās ar gaisu.
Vienai no Latvijas prioritātēm jābūt ieguldījumiem zinātnē, lai inovācijas, kas radītas ar mērķi ekonomēt un taupīt, sniegtu iespēju pārdot visai pasaulei. Saražot daudz nevērtīgas pārtikas nav liela māksla. Cilvēkam patiesībā nevajag daudz – tieši tik, cik vajag, un tieši to, ko vajag. Laba un veselīga pārtika ir viens no veselības pamatiem.
Es esmu par Latviju kā tīrāko, zaļāko, kvalitatīvāko, pārtikušāko un veselāko valsti pasaulē!
KRISTAPS GRECKIS, Lielās talkas administrators
Šogad pirmo reizi esmu pievienojies Lielās talkas organizētāju grupai, un jāsaka, ka visi cilvēki šajā projektā iegulda milzumdaudz sava laika un ne tikai – arī sirdi un dvēseli.
Visiem ir viens mērķis, lai Latvija 2018. gadā būtu tīrākā valsts pasaulē. Es ne brīdi nešaubos, ka tā arī būs. Ar to degsmi, ar kādu organizētāji iestājas par šo ideju, un cilvēku atsaucību, ar kādu sakopjam savu zemi, citādāk nevar būt. Prieks par tiem vairāk nekā 200 tūkstošiem aktīvistu, kas katru gadu iesaistās Lielajā talkā, un esmu vairāk nekā pārliecināts, ka šie cilvēki arī ikdienā domā par tīru Latviju un nemēslo ceļmalās vai mežos.
Personīgi es vairāk gribētu uzrunāt tos, kuri to nedara. Jūs varat nepiedalīties Lielās talkas dienā, kad visas Latvijas iedzīvotāji kopīgi sakopj pilsētas un laukus, bet, lūdzu, cieniet citu darbu, kas ar katru gadu mūs arvien vairāk pietuvina pasaulē tīrākās valsts godam. Un nemēslojiet – piedomāsim visi kopā pie atkritumu pārstrādes, jo, attīstot šo ideju, arī Latvija kļūs tīrāka.
ILZE AIZSILNIECE, ārste un Lielās talkas Izglītības programmas vadītāja
Par tīru zemi, saprātīgu un atbildīgu rīcību gan pret sevi, gan apkārtējiem cilvēkiem un DABU – šo iemeslu dēļ vēl pirms Lielās talkas aizsākšanās 2005. gada augustā kopā ar draugiem no domubiedru grupas “Tīri meži” pirmo reizi organizējām diskusiju ar atbildīgajām ministrijām, pašvaldību pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām, lai noskaidrotu, kas Latvijā būtu jādara, lai atkritumi tiktu apsaimniekoti, pārstrādāti vai pareizi sadedzināti, nekaitējot apkārtējai videi un cilvēku veselībai, un ko darīt, lai cilvēki nepadarītu mežus un pat upes un ezerus par izgāztuvēm.
Sabiedrībā valda uzskats, ka, kārtīgi sodot tos, kas piesārņo vidi, stāvoklis varētu uzlaboties. Es tomēr ticu, ka cilvēki nevēl ļaunu ne sev un saviem bērniem, ne apkārtējiem un daudzko sliktu izdara nezināšanas dēļ. Tā, piemēram, viņi nezina, ka kūlas dedzināšana nopietni kaitē dabai, tiek piesārņots dzeramais ūdens, tajā nonāk dioksīni un citi noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP), kas pēc tam plūst uz jūru un piesārņo zivis. Tās ēdot, piesārņojam savu organismu vai vēl trakāk – šīs vielas ar mātes pienu tiek mazam zīdainītim.
Noturīgie organiskie piesārņotāji ir ļoti toksiskas vielas. Tās var radīt iedzimtus defektus, izraisīt vēzi, alerģiju, negatīvi ietekmēt nervu un imūno sistēmu. NOP spēj saglabāties apkārtējā vidē ilgus gadus un uzkrāties taukaudos cilvēka ķermenī.
Ja cilvēks to zinātu, vai viņš rīkotos bezatbildīgi – dedzinātu kūlu un sadzīves priekšmetus turpat blakus mājai, kur pagalmā rotaļājas viņa mazbērni?
Domāju, ka nē. Tāpēc jau otrajā Lielās talkas gadā aizsākām Izglītības programmu un iepazīstinājām, cik svarīgi ir pareizi apsaimniekot atkritumus. Stāstījām par to, cik milzīga nozīme cilvēka veselības saglabāšanā ir tīrai videi. Tīrs mežs un jūra novērš slimības. Ja vide ap mums nav piesārņota, daudz mazāk jāslimo.
Labu veselību novēlu gan Mammai Dabai, gan mums, cilvēkiem!
INTA SOMA, Dabas aizsardzības pārvaldes projekta “Cilvēki ar dabu” reģionālā vadītāja
Koordinēju Dabas aizsardzības pārvaldes dalību Lielās talkas Izglītības programmā – esam sagatavojoši prezentācijas un materiālus par gaisa un ūdens kvalitātes noteikšanu un nozīmi. Esmu palīdzējusi organizēt Lielo talku Gausajā jūdzē. Ikdienā sadarbojos ar talku koordinatoriem iestādē – sūtu aktuālo informāciju, risinām neskaidros jautājumus, koordinēju informācijas nodošanu par Dabas aizsardzības pārvaldes organizētajām talkām.
Ne vien organizēju, bet talkas dienā pati esmu kopā ar talciniekiem – tīrot parku, apmežojot jūras piekrasti.
Gan es, gan tu – jebkurš no mums zina – mēs dzīvojam, jo dabā ir viss nepieciešamais, lai mums būtu labi, vienīgi esam piemirsuši, ka “ar vienu roku ņemot, ar otru būtu jādod atpakaļ”. Tas patiešām ir vienkārši – dzīvot mijiedarbībā ar dabu. Ja katrs no mums šķirotu atkritumus – Lielajā talkā varētu stādīt mežu, veidot rotaļlaukumus un atpūtas stūrīšus dabā. Ja katrs no mums izmantotu videi draudzīgus mazgāšanas līdzekļus – bez bažām varētu upēs, ezeros un jūrā zvejotās zivis lietot uzturā, nebaidoties par savu veselību. Ja katrs no mums...
Ir tikai jāpadomā, un izrādīsies, ka videi draudzīga rīcība mums nav sveša – šo to jau darām, tikai neatlaidīgi jāturpina drupināt savas “slinkuma šūniņas”. Lai gūtu pārliecību, ka esat uz pareizā ceļa, pulcēsimies 20. aprīlī kādā no Lielās talkas aktivitātēm, lai lielāks gandarījums par paveikto!
VIESTURS SILENIEKS, Lielās talkas Ūdenstilpju sakopšanas programmas vadītājs, daudzgadējs Mārupītes talkas un veloceliņu sakopšanas talku organizētājs
Man talka saistās ar “tīru gaisu” – tā ir kopāsanākšana dabā, kad pēc ražena darba var ieraudzīt sasārtušus vaigus un svaigu gaisu saelpojušos talciniekus. Tas ir sakopts veloceliņš, pa kuru vēja appūstiem vaigiem un plīvojošiem matiem steidzas apmierināti riteņbraucēji. Tās ir elpojošas zivis un upe, kas attīrīta no trūdošiem kokiem un plastmasas pudeļu un plēvju vāka. Tie ir laimīgi cilvēki, kas guvuši baudu no darba tikuma izkopšanas un dziedāšanas svaigā gaisā, un no apziņas, ka es esmu tas, kurš padarījis Latviju skaistāku, zaļāku un sakoptāku.
Talka ir lielākais dabas piemineklis pasaulē, ko radījuši Latvijas ļaudis ar savām rokām. Talka ir Latvijas atbrīvošana no pagātnes kļūdām. Talka ir kopābūšana, lokālpatriotisms un sabiedrības apziņas kopšana par to, ka mums visiem ir kopīgs mērķis – zaļākā valsts pasaulē.
Nāc talkā!
ANETE LESĪTE, žurnāliste un māksliniece, Lielās talkas pagalmu sakopšanas un labiekārtošanas idejas autore
Ir dzirdēts teiciens, ka teātris sākas no garderobes – tāpat kā par skolas līmeni var spriest pēc tās tualetēm. Man to gribas papildināt ar apgalvojumu, ka sabiedrības kultūras līmenis atkarīgs no atmosfēras māju pagalmos. Un vārdu “kultūrslānis” iespējams traktēt arī kā mūsdienu cilvēka spēju vai nespēju sev apkārt veidot harmonisku vidi, ar vai bez apziņas par tās ietekmi uz savu, savu bērnu, mazbērnu vai līdzcilvēku fizisko un garīgo veselību.
Iztēlojies, ka tu aizver sava dzīvokļa durvis un izej daudzdzīvokļu nama pagalmā! Ja vien tu nedzīvo privātmājā, tad tev nebūs sveša šī izjūta – iznākt pagalmā paspēlēties, pastaigāties, atpūsties vai vienkārši steigā iziet tam cauri un nodurtām acīm laipot pa bedrainiem celiņiem un šausmās uzlūkot salauztās šūpoles un vecus soliņus, kam labākajā gadījumā palikuši tikai daži dēļi, kur dibenu atstutēt, bet sliktākajā – rēgojas tikai apdrupuši betona kluči, kāds salauzts dzelzs stienis, izmētāti atkritumi... Bet, neraugoties uz to visu, pagalmā kaut kur skan bērnu klaigas...
Kāda ir šī pirmā vieta, kur mazs bērns sāk iepazīt apkārtējo pasauli, kur pastaigājas jaunie vecāki vai atpūšas pensionāri, vai jaunieši iznāk „patusēt”? Cik draudzīga un cik sakopta ir mājām tuvākā vide? Cik skaista un piemērota atpūtai vai cik bīstama un piemēslota?
Pagalms var vienot un var arī apdraudēt. Tas var būt kopīgas atpūtas un svētku vieta. Pagalms var vienot dažādu paaudžu un profesiju cilvēkus, var palīdzēt rast draugus uz mūžu, bet var arī šķirt... Diemžēl pēc personīgajiem novērojumiem Latvijas galvaspilsētā Rīgā, it īpaši mikrorajonos, vairums daudzdzīvokļu namu pagalmu ir tik dramatiskā stāvoklī, ka vecāki baidās tur laist savus bērnus, jo no padomju laikiem mantotie spēļlaukumi ir vai nu salauzti, vai laika zoba saēsti, puķudobes sen aizaugušas, smilšukastes apdrupušām malām un netīrām smiltīm, un daudzviet nav neviena soliņa, kur apsēsties, lai vērotu, kā bērni spēlējas, par sporta laukuma basketbola groziem vai volejbola tīklu pat nerunājot. Un no sākotnējiem apstādījumiem atlikuši vien daži krūmi, ko neviens nekopj, koku saknes uzlauzušas asfaltētos celiņus līdz tādai pakāpei, ka pastaiga ar bērnu ratiņiem kļūst par nepārvaramu šķēršļu joslu.
Bet, tā kā bērni ir spēlējušies visos laikos un vienmēr atradīs sev kādu nodarbi arī absolūti degradētā vidē, pagalmu dzīve ir un būs aktuāla. Un sabiedrības veselība un vides kultūra ir mūsu pašu rokās.
Tāpēc arī radās ideja par daudzdzīvokļu namu pagalmu sakopšanu un labiekārtošanu, kurā iesaistītos paši iedzīvotāji. Un tad jau ar Lielās talkas piesaistīto vides ekspertu – ainavu arhitektu, dārznieku, jauno arhitektu un citu vides kultūras aktīvistu – atbalstu dotu pagalmiem jaunu dzīvi vai otro elpu – apgūstot jaunas iemaņas vides uzlabošanā savām rokām, apzinoties savas tiesības un pienākumus vides sakopšanā un sadarbībā ar pašvaldībām, namsaimniekiem un citām atbildīgajām institūcijām un atbalstītājiem, lai pagalmu sakopšana un labiekārtošana saliedētu dažādas paaudzes, kļūtu par kopīgu atbildību un iedzīvotāji gribētu un varētu būt lepni par Savu Pagalmu, kurā sava vieta atrastos lieliem un maziem, jauniem un veciem.
Sakopta vide sākas jau pie tavām mājām. Arī tad, ja tev nekas nepieder un šķiet, ka tā nav tava atbildība, ikvienam ir tiesības dzīvot sakārtotā vidē. Jo vides kultūra iespaido ikvienu nu mums. Un mēs katrs to veidojam. Ar savu līdzdalību vai arī pasīvu vērošanu. Skaties, kur gribi – vides kultūrslānis visapkārt.
ANDRA MIKLUCĀNE, Latvijas Pašvaldību savienības sekretariāta un Lielās talkas Pagalmu kustības vadītāja
Lielās talkas komandā kā pārstāve no Latvijas Pašvaldību savienības šogad esmu jau trešo gadu. Pirmajā gadā biju atbildīga par pašvaldību koordināciju – apzināju koordinatorus pašvaldībās, sadarbojos ar viņiem, kopīgi risinājām maisu piegādi uz pilsētām un novadiem un citus jautājumus. Pagājušogad man uzticēja vadīt Pagalmu kustību, kas, manuprāt, arī izdevās – labiekārtojām piecus pagalmus Latvijā. Paralēli tam pērn arī atbildēju par pašvaldību koordinatoru darbu, tāpat plānojām maisu piegādāšanu, un arī pirmais pašvaldību koordinatoru konkurss noritēja ar manu līdzdalību. Šogad nedaudz attālināti, taču joprojām esmu saistīta ar pašvaldībām un pašvaldību koordinatoriem, taču pārsvarā tagad atbildu par Pagalmu kustību, kuras ietvaros tiks labiekārtoti trīs pagalmi Rīgā.
Esmu par ideju, ka Lielā talka un atkritumu vākšana ir pats pēdējais iespējamais risinājums vai akcija vides uzlabošanai. Esmu par to, ka Lielajā talkā jānodarbojas ar vides labiekārtošanu un uzlabošanu, bet to var panākt tikai ar cilvēku domāšanas maiņu – un mēs uz to ejam. Ne velti Lielās talkas akcents šogad ir – “Tīra Latvija sākas tavā galvā!”. Mainīsim domāšanu, mainīsim attieksmi, un tad talkojot nevajadzēs vākt atkritumus, bet darīt daudz patīkamākas, skaistākas un cēlākas lietas!
Skeptiķus un malāstāvētājus aicinu padomāt dziļāk un saprast, kādas var būt sekas, dzīvojot piesārņotā vidē – kā tas var ietekmēt viņu pašu, viņu bērnu un mazbērnu veselību. Dažreiz liekas – ko tas mainīs, ja es viens domāšu un rīkošos pareizi, bet citi turpinās pa vecam? Taču, ja katrs nesāksim ar sevi, kā tad mēs varēsim būt daudzi? Sākot katram cīņu par tīrāku vidi ar sevi, mūsu kļūs vairāk un vairāk, un, esot vairāk, mēs tomēr varēsim izmainīt pasauli. To arī novēlu visiem šāgada Lielās talkas dalībniekiem!
AIVA ROZENBERGA, nodibinājuma “Rīga 2014” programmas vadītāja
Lielās talkas Pagalmu kustība ir iedvesmojošs piemērs ikvienam rīdziniekam un citu Latvijas pilsētu un novadu iedzīvotājam, kā veidot vidi sev apkārt tādu, lai tā būtu patīkama, skaista un ērta ne vien pašiem, kaimiņiem un radiem, bet arī iedvesmojoša viesiem, kas to apmeklē.
Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta, iekļaujot savā programmā Pagalmu kustību, ļoti cerēja uz to, ka tā “sniega lavīnas” veidā aizsāks iedzīvotāju plašāku iniciatīvu un arī panāks dažādu jomu profesionāļu plašāku sadarbību un dialogu starp ekspertiem un iedzīvotājiem.
Pirmie Pagalmu kustības gadi spilgti pierādījuši – ikviens, kas piedalījies pagalmu labiekārtošanas darbos, ar lielu degsmi ir gatavs dalīties pieredzē un nodot šo “vīrusu” tālāk citiem pagalmiem. Iedzīvotāji brauc ekskursijās no vienas apkaimes uz citu skatīties cilvēku paveikto talkas dienā, starptautiski kultūras eksperti, padzirdējuši par šādu iniciatīvu, ir ieinteresēti uzklausīt iedzīvotāju pieredzi utt. Visbeidzot, redzot pašu iedzīvotāju aktivitāti, arvien lielāka atsaucība un savstarpējs dialogs veidojas starp pašvaldībām un iedzīvotājiem. Apvienotās studentu komandas no vairākām Latvijas augstskolām Pagalmu kustību jau uzņem kā pašsaprotamu ikgadēju procesu, kurā ir gods iesaistīties ikvienam topošajam arhitektam, ainavu arhitektam, māksliniekam. Kultūra iet pāri ierastajām robežām un kopā sasauc dažādus cilvēkus dažādās pilsētas vietās – tas ir ieguvums, kas noderēs gan pašiem iesaistītajiem, gan pilsētai vēl daudzus gadus un pārvērtīs to.
Novēlu ikvienam kaut reizi mūžā kļūt par talcinieku, jo citus gadus vairs šādus uzaicinājumus nevajadzēs – kas to reiz mēģinājis, nākamajā gadā jau aicina citus. Lai visiem gandarījuma pilna talkas diena un katra diena, kad paši savām rokām padarām savu dzīvi pilnvērtīgāku un apkārtni – skaistāku!
TOMASS KOTOVIČS, AS “Latvijas valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs
Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” ir Lielās talkas organizatoru grupas dalībniece un atbalstītāja kopš tās pirmsākumiem.
“Latvijas valsts mežiem” dalība Lielajā talkā ir likumsakarīga, jo esam bijuši klāt šīs kustības pašos pirmsākumos un joprojām turpinām aktīvi organizēt dabas sakopšanu un vides izglītību visā Latvijā. Mums ir svarīgi, ka Lielā talka līdzīgi kā “Latvijas valsts mežu” kampaņa “Nemēslo mežā!” uzsver ne tik daudz atkritumu vākšanu, cik cilvēku izglītošanu, problēmas apzināšanu. Mežu piesārņojuma problēma, mūsuprāt, neslēpjas atkritumos, bet gan cilvēku attieksmē pret apkārtējo vidi.
Iesaistīšanās talkās ir brīvas gribas izpausme – apliecinājums, ka nav vienalga, kādā vidē mēs dzīvojam. Tomēr svarīgākais un grūtākais uzdevums ir mainīt skeptiķu attieksmi, īpaši pret plastmasas depozītu – iespēju nodot pret atlīdzību izlietotas plastmasas pudeles. Jo tikai tā mēs varēsim kādudien Cūkmenam droši teikt, ka Latvijas meži beidzot ir tīri un mūsu bērni var dzīvot drošā un zaļā vidē.
LĪGA ZUTE–ABIZĀRE, AS “Latvijas valsts meži” komunikācijas projektu vadītāja
Bieži vien paziņu pirmā reakcija pēc tam, kad paziņoju, ka strādāju “mežos”, ir apmulsums, kam seko jautājums: “Ko tad tu mežā dari?” Tad es pasmaidu un sāku stāstīt par “Latvijas valsts mežiem”, tas ir, informēju sabiedrību par mūsu uzņēmuma darbu un mērķiem.
Nesen veiktā sabiedriskās domas aptauja pierāda, ka daudzi neko nezina par meža nozari. Lielai daļai tā maldīgi asociējas ar mežu izciršanu, lai gan mežu platības katru gadu Latvijā pieaug. Tāpēc es un mani kolēģi strādājam, lai mainītu sabiedrības attieksmi un izglītotu.
Kā komunikācijas projektu vadītāja īstenoju dažādus gan ilgtermiņa, gan īstermiņa projektus un pasākumus jauniešu auditorijai un ne tikai. Mans darbs lielākoties saistīts ar tā saukto Cūkmena projektu pret atkritumiem mežā, kā arī vides izglītības projektu skolām “Izzini mežu”. Vienmēr sevi esmu apzinājusies kā “dabasbērnu”, kam rūp mežs un tā nākotne. Iepriekš darbojos dažādās vides nevalstiskajās organizācijās. Ja neesmu mežā, tad, strādājot savā birojā, nereti klausos datorā putnu dziesmu disku.
Man ir svarīgi, lai darbs, ko daru, reizē būtu arī skola un hobijs. Tāpēc ir gandarījums par to, ka varu iesaistīties arī Lielās talkas organizēšanā. Domāju, ka visiem, kam rūp mežs un tā nākotne, Lielā talka ir unikāla iespēja būt kustībā un iepazīt ko jaunu.
DAINIS KREILIS, portāla kurtuesi.lv
projektu attīstības direktors un Lielās talkas piesārņojuma un talkošanas vietu karšu izstrādātājs
Lielo talku atbalstām jau kopš tās pirmsākumiem, jo kvēli ticam, ka tās mērķis – padarīt Latviju par zaļāko valsti pasaulē – ir viens no Latvijas nākotnes veiksmes stūrakmeņiem.
Latvijā tiešām ir visas iespējas elpot tīru gaisu, dzert svaigu avota ūdeni un ēst veselīgu pārtiku. Lielās talkas ideja pamatā nozīmē caur praktisku darbošanos mācīt valsts iedzīvotājiem dabas mīlestību un izpratni par veselīgas dzīves vides nozīmi.
Protams, ir arī nepatīkami darbi un neapzinīgu cilvēku nomesto atkritumu savākšana, bet šai Lielās talkas daļai būtu jākļūst aizvien mazākai. Latvija šajos sešos gados jau ir kļuvusi daudz, daudz tīrāka un sakoptāka. Jo veselīgāka būs katra Latvijas iedzīvotāja dzīves vide, jo labākā kvalitātē mēs spēsim darboties visās citās nozarēs. Ir patiess prieks, ka katru gadu Lielajā talkā iesaistās aizvien vairāk cilvēku un veselīgs dzīvesveids kļūst pašsaprotamāks.
Spēks ir kopīgajā darbā vienota mērķa sasniegšanai, jo tieši tas, ka mēs paši – iedzīvotāji – spējam vienoties kopīgam mērķim, ceļ mūsu pašapziņu un iemanto cieņu mūsu kaimiņu acīs. Lai izdodas!
P.S. Lielās talkas komanda, protams, ir lielāka. Pārējos dalībniekus sastapsit žurnāla nākamajās lappusēs un, bez šaubām, talkas dienā 20. aprīlī.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017