Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 10. maijs 19:17
Vārda dienas: Maija, Paija
Www.lps.lv
Sarunas ar ministrijām
• 18. martā Latvijas Pašvaldību savienības sarunās ar Satiksmes ministriju apsprieda divus blokus – autoceļu nozares un sabiedriskā transporta pakalpojumu jautājumus.
Par autoceļu finansēšanas modeli abas puses bija vienisprātis, ka, lai novērstu nepārtrauktu ārkārtas situāciju ceļu nozarē, finansēšanas modelis būtu jāievieš 2014. gada 1. janvārī, taču viedokļi dalījās par to, cik procentu no akcīzes nodokļa naftas produktiem jāatvēl šim finansēšanas modelim. LPS uzsver, ka jāpiešķir 30% no akcīzes nodokļa un pilns apjoms no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa. Puses arī vienojās noteikt, ka katru nākamo gadu valsts autoceļu fonda finansējumam jāpieaug par 10% no plānotā akcīzes nodokļa apmēriem.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss norādīja, ka tuvākajā laikā varētu sākties diskusijas par vietējo ceļu (13 000 km) nodošanu pašvaldībām kopā ar konkrētu uzturēšanas līdzekļu apjomu noteiktam ceļu posmam. LPS uzskata, ka šis jautājums tieši saistāms ar autoceļu fonda finansēšanas modeļa ieviešanu.
Jautājumā par vietējo maršrutu pārvaldīšanas centralizētu vai decentralizētu modeli puses nepanāca vienošanos, taču nolēma darba grupā apspriest kompetenču sadalījumu starp plānošanas reģioniem un Autotransporta direkciju. Abas puses bija vienisprātis, ka jāmeklē risinājumi, kā nosegt vietējo pārvadātāju parādus par iepriekšējo gadu. LPS atsaucas uz 2012. gada 27. septembra Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolu, kur fiksēta vienošanās, ka, nosakot plānoto sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu un finansējuma nepieciešamību kārtējam gadam, tiek ņemts vērā esošais maršrutu tīkls, plānošanas reģionu, republikas pilsētu un pārvadātāju sniegtās prognozes par nākamajā kalendārajā gadā prognozētajiem sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumiem, kā arī pieejamais budžeta finansējums. Protokolā arī minēts, ka šogad vietējo reģionālo maršruta tīklu kopējais apjoms netiks samazināts. LPS priekšlikumi paredz izmaiņas dotāciju izmaksu kārtībā, pārceļot 2013. otrajā pusgadā paredzētās dotācijas uz pirmo pusgadu, lai segtu vietējiem reģionālajiem pārvadātājiem visas ar pārvadājumu organizēšanu saistītās izmaksas, paredzot piešķirt no valsts budžeta papildu finansējumu 817,8 tūkstošu latu apmērā, lai kompensētu vietējiem reģionālajiem pārvadātājiem 2012. gadā nesegtos zaudējumus. Puses ir vienojušās, ka, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pieejamību, papildu finanšu nepieciešamība ir 1,342 miljoni latu, kā arī Satiksmes ministrijai papildus pieprasīt nepieciešamos līdzekļus 2,1 miljona lata apmērā no valsts budžeta, lai nodrošinātu zaudējumu segšanu vietējiem reģionālajiem pārvadājumiem līdz 2013. gada beigām. Šo atzīt par pamatu finansiālajai bāzei, sastādot 2014. gada budžetu.
Par nelegālo pārvadājumu mazināšanu puses atzina, ka jāaktualizē jautājums par pasākumiem nelegālo pārvadātāju apkarošanā, jo patlaban neviens normatīvais akts neregulē kārtību, kādā veicami pasažieru neregulārie pārvadājumi.
Ar Izglītības un zinātnes ministriju
• 4. aprīlī notika LPS un Izglītības un zinātnes ministrijas sarunas par izglītības budžetu 2014. gadā – par mērķdotācijām pedagogu darba algām un interešu izglītībai, par piecgadīgo un sešgadīgo izglītībā nodarbināto pedagogu un sākumskolas pedagogu darba algu, mērķdotācijām profesionālās ievirzes sporta izglītības programmām un speciālo izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumiem, kā arī bezmaksas izglītības nodrošināšanu (mācību grāmatu u.c. mācību līdzekļu iegādi).
Informāciju par dotācijām pedagogu algām sniedza IZM valsts sekretāra vietniece Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktore Svetlana Batare. Pedagogu algu palielinājums tikšot panākts ar motivācijas programmā iekļauto iniciatīvu – diferencēt piemaksas algām atkarībā no kvalitātes pakāpes. LPS uzskata, ka jāpalielina arī bāze un, tā kā piecgadnieku un sešgadīgo izglītībā nodarbināto un sākumskolas pedagogu algas ir kritiski zemas, jāpalielina koeficients no 0,75 līdz 1 un nākamgad jāpaaugstina šo pedagogu algas.
Attiecībā uz interešu izglītības finansējumu ministrijas pārstāvji sola, ka kopējā naudas summa netiks mainīta, kaut gan audzēkņu skaits samazinās. IZM valsts sekretāra vietniece Izglītības departamenta direktore Evija Papule informēja, ka sagatavota speciālo skolu tīkla izvērtēšanas metodika un tuvākajā laikā sāksies speciālo izglītības iestāžu izvērtēšana, tajā skaitā finanšu resursu efektivitātes noteikšana un skolu tīkla blīvuma jeb skaita izvērtēšana. Tiek veidota ekspertu grupa, kas šāgada beigās sniegs atbildes, tad arī skatīšot finansējuma modeļa reformu un pārskatīšot koeficientus.
Plaša diskusija izvērtās par mērķdotācijām profesionālās sporta izglītības programmām. IZM Sporta un jaunatnes departamenta direktore Ulrika Auniņa–Naumova prezentēja sagatavotās sporta pamatnostādnes, kas pašvaldību pārstāvjos izraisīja šaubas par finansiālo segumu iecerētajiem projektiem. Prioritāri būšot nacionālas nozīmes sporta infrastruktūras objekti un brīvpieejas sporta laukumi, kas aprīkoti ar lauka trenažieriem. Palielinājumu sporta treneru algām ministrija nav paredzējusi, un tas izsauca pašvaldību pārstāvju neapmierinātību. LPS prasa valstij pilnībā finansēt sporta skolu trenerus.
Sarunās apsprieda arī bezmaksas izglītības nodrošinājuma problēmu. Ministrija esot Saeimai iesniegusi paketi ar grozījumu projektiem Izglītības likumā un Vispārējā izglītības likumā, un tikšot precīzi definēti vairāki neskaidri jēdzieni, piemēram, kas ir mācību līdzekļi, individuālie mācību līdzekļi u.c.
• 4. aprīlī Latvijas Pašvaldību savienības un Iekšlietu ministrijas sarunās piedalījās LPS pārstāvji, IeM vadība, ministrijas struktūrvienību, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji.
Sarunās apsprieda valsts institūciju un pašvaldību sadarbību un veicamos pasākumus kūlas dedzināšanas apkarošanā. Pašvaldības aicina pastiprināt Lauku atbalsta dienesta atbildību, apsekojot un nosakot neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Sadarbībā ar VARAM un Zemkopības ministriju pašvaldību saistošajos noteikumos būtu jānosaka vienotas zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības, lai novērstu kūlas veidošanos.
Puses vienojās, ka tiks izstrādāti MK noteikumi par informācijas apmaiņas kārtību starp Valsts un pašvaldību policiju.
No pašvaldību pārstāvju puses visaktīvāk izskanēja aicinājums sadarbībā ar Satiksmes ministriju rosināt dzelzceļa sliedēm piegulošo teritoriju sakopšanu, jo tieši tās visbiežāk pakļautas kūlas dedzināšanas riskam. Tāpat tika pausts aicinājums sadarbībā ar Zemkopības ministriju rosināt stingrāku normu ieviešanu attiecībā uz ES atbalstu saņemošo teritoriju apsaimniekošanu un kūlas ugunsgrēku prevencijas pasākumu ievērošanu šajās teritorijās.
Ar Zemkopības ministriju
• 4. aprīlī LPS un Zemkopības ministrijas sarunās apsprieda lauku attīstības, meliorācijas, zivsaimniecības un meža nozares jautājumus, kā arī pārrunāja administratīvo un politisko šķēršļu mazināšanas iespējas uzņēmējdarbības veicināšanai laukos.
Puses vienojās, ka budžeta prioritātes nākamajam plānošanas periodam būs lauku teritoriju attīstība, uzņēmējdarbības veicināšana tajās un meliorācija. Tāpat vienojās par sadarbību lauku attīstības speciālistu darbības nodrošināšanai. Sarunās apsprieda arī lauksaimniecības un meža zemes tirgus ierobežojumus un uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumus laukos ar administratīvo un politisko šķēršļu mazināšanu. Tā, piemēram, tiks veicināta vietējās produkcijas realizēšana vietējā tirgū, pārdodamās produkcijas koncentrēšana dalībai gadatirgos, izstādēs, lielveikalu ķēdēs u.c. Plānota arī pārstāvniecības veicināšana publiskajos iepirkumos. Paredzēts sadarboties ar Lauksaimniecības datu centru datu pieejamības jautājumā.
• 17. aprīlī notika Latvijas Pašvaldību savienības un Kultūras ministrijas sarunas, kurās tika apspriestas mērķdotācijas profesionālās ievirzes izglītības programmām un mērķdotācijas pašvaldību pašdarbības kolektīviem. Diemžēl pie vienota viedokļa šajos jautājumos puses nenonāca.
LPS Domē
• 27. februārī notika Latvijas Pašvaldību savienības Domes ārkārtas sēde, kurā izskatīja jautājumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam un par valsts budžetu nākamajam gadam, kā arī diskutēja par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojektu. Sēdē tika pieņemtas četras rezolūcijas.
Rezolūcijā “Par stabilām valsts un pašvaldību budžeta proporcijām” LPS pieprasa valdībai, sākot ar nākamo gadu, ik gadu palielināt pašvaldību piekrītošo nodokļu daļu no visiem nodokļiem (ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas otrajā pensiju līmenī) par vienu procentpunktu gadā, līdz pašvaldības daļa sasniegs 25% gadā, kā arī ik gadu palielināt pašvaldību prognozējamo izdevumu daļu valsts kopbudžeta izdevumos par vienu procentpunktu gadā, līdz pašvaldību daļa sasniegs 33% gadā, un pieprasa pašvaldībām piekrītošo nodokļu daļu sākotnēji nodrošināt, palielinot IIN atskaitījuma likmi pašvaldībām līdz 100%.
Rezolūcijā “Par vidēja termiņa budžeta ietvara sarunām” LPS pieprasa valdībai un Saeimai vidēja termiņa ietvara likumā noteikt pašvaldību patstāvīgo ieņēmumu proporciju attiecībā pret visu nodokļu ieņēmumu kopsummu, tādējādi nepieļaujot pašvaldību finansējumu pēc pārpalikuma principa kārtējā gada budžetā. Ievērot likumā “Par budžeta un finanšu vadību” noteikto principu, ka, sastādot vidēja termiņa ietvaru, tiek ievērotas pašvaldību intereses, bet attiecīgo likumprojektu pieņem līdz Saeimas vasaras brīvlaikam.
Rezolūcijā “Par veselības nodokļa ieviešanas iespēju” LPS kategoriski noraida veselības nodokļa ieviešanu uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazinājuma rēķina, kā arī pieprasa valdībai izvērtēt iespēju finansējuma daļu no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pasākumiem turpmāk finansēt no pamatbudžeta, iezīmējot veselības finansējumu sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā.
Rezolūcijā “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli” LPS neatbalsta VARAM sagatavoto likumprojektu, bet aicina valdību un Saeimu atbalstīt LPS sagatavoto likumprojektu, kas saglabā sistēmas pēctecību un ievēro šādus nosacījumus: finanšu nepieciešamību nosaka proporcionāli visu nodokļu kopsummai un tā pieaug līdz ar pašvaldību nodokļu daļas pieaugumu kopējos valsts un pašvaldību nodokļu ieņēmumos; papildus četriem demogrāfiskajiem izlīdzināšanas kritērijiem tiek ieviests piektais objektīvais kritērijs – teritorija; ieviešot piekto kritēriju un palielinot kopējās pašvaldību finanšu nepieciešamības proporciju vienādo aprēķina algoritmu republikas pilsētām un novadiem. Atteikšanās no pašvaldību dalījuma grupās un piektā – teritorijas kritērija ieviešana veicama tikai tad, kad tiek nodrošināta valsts budžeta dotācija nepieciešamajā apmērā un kompensēts pašvaldību ieņēmumu samazinājums.
LPS Valdē
• 5. martā LPS Valdes sēdē apsprieda VARAM izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu. Diskusijas gaitā tika secināts, ka reformas rezultātā nekas no uzstādītajiem mērķiem nav sasniegts. Šobrīd svarīgākais ir izveidot finansiālo bāzi, lai nākotnē pašvaldībām būtu stabilitāte.
LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis iepazīstināja ar LPS pozīciju konsultācijās par partnerības līgumu ES fondu apguvē 2014.–2020. gadā. Viņš norādīja, ka pašvaldībām ir vieta gan Nacionālajā attīstības plānā, gan ES fondu prioritārajos virzienos, taču trūkst mehānisma integrētas teritoriālās pieejas īstenošanai, kā rezultātā nav garantijas, ka attīstība tiks veicināta katras pašvaldības teritorijā.
Vēl sēdē apsprieda Valsts prezidenta aicinājumu par likumdošanas uzlabošanu un normatīvisma mazināšanu, un Valde nolēma lūgt pašvaldības informēt par apgrūtinošu regulējumu likumdošanā un normatīvajos aktos.
• 2. aprīlī LPS Valdes sēdē izskatīja jautājumu par LPS un Satiksmes ministrijas sarunām.
Sēdes dalībnieki tika iepazīstināti ar MK noteikumu projektu “Kārtība, kādā tiek aprēķināts un sadalīts valsts atbalsts bērniem no pusotra gada vecuma līdz obligātai bērna sagatavošanai pamatizglītības ieguves uzsākšanai, ja bērns saņem šo pakalpojumu privātā izglītības iestādē”, ko LPS nesaskaņo.
LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis informēja par jauno valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldes kārtību MK likumprojekta paketē.
LPS komitejās
Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejā
• 26. februārī LPS Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas sēdē izskatīja šādus jautājumus: par darbu pie jaunas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas izveides, par principu noteikšanu finanšu resursu sadalē starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu 2014. gadā un turpmāk, lai pašvaldības varētu plānot budžetu un attīstības pasākumus ilgtermiņā (LPS pozīcija) un par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā skatītajiem priekšlikumiem grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”.
• 26. martā Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas sēdē Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas pārstāvji iepazīstināja ar jaunizstrādātās Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmas ieguvumiem pēc projekta “Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu arhīvu sagatavošana elektronisko pakalpojumu sniegšanai – 1. kārta” realizācijas.
Būtiskākie jauninājumi ir šādi: papildināts to zemesgrāmatas ierakstu klāsts, kas tiek uzkrāti elektroniski strukturētu datu lauku formātā, tā atvieglojot šo datu lauku pārņemšanu un apstrādi pašvaldību informāciju sistēmās un samazinot manuālās darbības. Šo strukturēto datu lauku klāstā īpaši jāuzsver zemesgrāmatā reģistrējamo nomas datu lauki: iznomātā objekta kadastra apzīmējums, iznomātā objekta platība, nomnieks, nomas termiņš. Pilnīgi jauna iespēja, kas paveras pēc projekta realizācijas, ir monitorings – iespēja saņemt automātisku paziņojumu par zemesgrāmatā veiktiem nostiprinājumiem, kas attiecas uz monitorējamām personām vai īpašumiem. Monitoringa iespējas izmantošanai pašvaldībām ir jāizveido savās programmatūrās atbilstošas saskarnes, kas sistēmu līmenī tad var “sazināties” ar zemesgrāmatu, jo monitorējamās personas vai īpašumus ir iespējams definēt pašai pašvaldībai atbilstoši tās vajadzībām. Projekta ietvaros šobrīd jau pilnībā digitalizēti Gulbenes un Alūksnes zemesgrāmatas nodaļu arhīvi.
Komitejā tika sniegta informācija par Finanšu ministrijas rosinātajām izmaiņām Ministru kabineta 2010. gada 24. augusta noteikumos Nr. 802 “Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi”, kuros rosināts paaugstināt iekasējamības koeficientu līdz 0,8 (līdzšinējo 0,7 un 0,75 vietā).
Komitejas sēdē tika vērsta uzmanība uz Saeimā pieņemto un Valsts prezidenta izsludināto likumu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, saskaņā ar kuru tiek noteikts, ka pašvaldības nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar pašvaldības vai tās iestādes veiktās darbības izmaksu segšanu.
Savukārt Iekšlietu ministrija sagatavojusi grozījumus MK 2007. gada 11. decembra noteikumos Nr. 844 “Noteikumi par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra”, kas paredz, ka valsts nodevu, ja informāciju no Iedzīvotāju reģistra sniedz pašvaldība vai tās izveidota iestāde, ieskaita pašvaldības budžetā.
Komitejā tika sniegta arī informācija par dokumentiem, kas ir starpinstitūciju saskaņošanas procesā – VARAM izstrādāto koncepcijas projektu “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas uzlabošanu” un Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā tiek aprēķināts un sadalīts valsts atbalsts bērniem no pusotra gada vecuma līdz obligātai bērna sagatavošanas pamatizglītības ieguves uzsākšanai, ja bērns saņem šo pakalpojumu privātā izglītības iestādē”, kā arī FM sagatavotajiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”.
Tehnisko problēmu komitejā
• 26. februārī LPS Tehnisko problēmu komitejas sēdē plaši diskutēja par problemātisko situāciju siltumapgādē, siltumapgādes tarifiem, kā arī GMI un dzīvokļa pabalstiem. Komitejas pārstāvji nolēma ar atklātas vēstules palīdzību aicināt Saeimu un valdību steidzami izvērtēt situāciju siltumapgādē.
Vēl komitejā nolēma rosināt pārskatīt Ministru kabineta noteikumus Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”, kā arī veikt objektīvu analīzi, izvērtējot valsts atbalsta mehānismus koģenerācijas stacijām, kas darbojas centralizētā siltumapgādes sistēmā; izstrādāt priekšnosacījumus energoefektivitātes fonda izveidei un valsts budžetā paredzēt 50% līdzfinansējumu GMI un dzīvokļu pabalstiem (finansējuma avots – ienākumi no PVN siltumapgādei un akcīzes nodokļa dabasgāzei).
Komiteja nolēma, ka ir jāveic grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Enerģētikas likumā, kā arī jāpārstrādā likums “Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”; deleģējot palīdzības veidus, tie būtu jānosaka ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kā arī jāizvērtē šā likuma atbilstība Eiropas Vietējo pašvaldību hartai.
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
• 12. martā LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas dalībnieki iepazinās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvo ziņojumu “Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums” un to asi kritizēja.
Sēdes laikā izvērtās diskusija par ziņojuma pamatotību un kvalitāti. LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis pauda LPS Valdes viedokli un uzsvēra, ka ziņojums sagatavots steigā un vērtē tikai dažus reformas aspektus. Liela daļa tajā ietvertās informācijas ir zinātniski nepamatota un balstās uz subjektīvu viedokli. Pieņēmums, ka lielāka pašvaldība noteikti nodrošina labākas attīstības iespējas, ir nepamatots, kā arī pieņēmums – jo vairāk iedzīvotāju, jo lielākas izaugsmes iespējas – nav objektīvs. Pašreizējā situācija pierāda, ka arī nelieli novadi maksā dotāciju pašvaldību izlīdzināšanas fondā, lai uzturētu pašvaldības ar lielāku iedzīvotāju skaitu. Nozīmīgāki faktori, kas ietekmē spēju attīstīties, ir ievēlēto deputātu prasme un talanti, valdības reģionālās politikas esamība vai neesamība, pašvaldības tuvums Rīgai vai maģistrālajiem ceļiem, taču tas šajā ziņojumā nav ņemts vērā.
Kopumā LPS nav pret pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos vai sadalīšanos, taču šo informatīvo ziņojumu nevar ņemt par pamatu tālākai pašvaldību reformu politikai, turklāt nav izvērtēti iepriekšējās reformas negatīvie faktori. Pašvaldību pārstāvji rosināja ziņojumu papildināt ar iedzīvotāju aptauju, ekspertu viedokļiem, kā arī norādīja, ka labāk būtu risināt iepriekšējās reformas kļūdas, nevis sasteigt jaunas reformas īstenošanu.
Komiteja izskatīja arī problēmjautājumus saistībā ar latvāņu apkarošanu. Todien šo jautājumu izskatīja arī Ministru kabinetā, taču līdzekļus konkrētiem darbiem neatrada. Kā piemērs kolēģiem var noderēt Siguldas un Ķekavas novada pieredze latvāņu ierobežošanas plāna izstrādē un nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā.
Sēdē piedalījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un daudzi pašvaldību vadītāji un pārstāvji.
• 9. aprīlī LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē Zemkopības ministrijas Meža departamenta zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Pļaskota iepazīstināja ar ZM sagatavoto viedokli par lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes tirgus nosacījumiem un kritērijiem lauksaimniecības un meža zemju darījumu ierobežošanai. Tāpat dalībnieki guva nelielu ieskatu ministrijas nostājā par zemes fonda veidošanu un Zemes pārvaldības likumu.
Par VARAM investīciju piedāvājumu nākamajam plānošanas periodam reģionālajai attīstībai informēja Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits. Komitejas dalībnieki atkārtoti bija spiesti konstatēt, ka reģionālā attīstība, tajā skaitā atbalsts uzņēmējdarbības infrastruktūrai, pamatā paredzēta 9 + 21 attīstības centros. Diskusija raisījās par aktivitāti “Speciālistu piesaiste” (motivācijas sistēma publiskajā pārvaldē darbam ārpus Rīgas).
VARAM Reģionālās politikas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecākā eksperte Indra Ciukša klausītājus uzrunāja ar ieinteresētību jautājumā par izstrādāto ilgtspējīgas pilsētas attīstības metodoloģisko ietvaru. Viņa silti ieteica pašvaldībām izmēģināt šo digitāli pieejamo rīku, kas janvāra beigās publicēts mājaslapā http://app.rfsc.eu/. Tas izstrādāts ES mērogā un veidots kā praktisks instruments darbā pie teritoriālās attīstības plānošanas, veicināšanas un uzraudzības.
Izglītības un kultūras jautājumu komitejā
• 19. martā LPS Izglītības un kultūras jautājumu komiteja iepazinās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības informatīvo apkopojumu par mazo skolu problēmām, kas skar gan izglītojamos, gan pedagogus. Vēl komiteja apsprieda sarunas ar Izglītības un zinātnes un Kultūras ministriju un jaunatnes politiku.
Komitejas dalībnieki secināja, ka, lai mazās skolas neslēgtu un tās varētu turpināt darbību, pedagogu darba samaksas koeficients sākumskolas klasēs strādājošajiem jāpaceļ līdz 1. Līdzīgi koeficients par darba samaksu ir jāpaceļ arī pedagogiem, kuri strādā obligātajā bērna sagatavošanas posmā skolai. Tāpat jārisina pedagogu apmācības problēmas un jāsagatavo universālāki pedagogi, lai viņi varētu mācīt vairākus mācību priekšmetus.
Komiteja akceptēja Latvijas Pašvaldību savienības un Izglītības un zinātnes ministrijas sarunu norisi 4. aprīlī un vienojās par sarunu tēmām ar Kultūras ministriju.
LPS padomniece Ināra Dundure informēja par aktualitātēm jaunatnes nozarē un uzsvēra, ka ir svarīgi veicināt nozaru sadarbības attīstību jaunatnes jomā – gan starp ministrijām, gan jaunatnes lietu speciālistiem, pašvaldību deputātiem, sociālajiem darbiniekiem, karjeras konsultantiem un izglītības un kultūras darbiniekiem.
Veselības un sociālo jautājumu komitejā
• 22. martā notika LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde, kuras darba kārtībā centrālais jautājums bija par Labklājības ministrijas deinstitucionalizācijas politiku un plāniem.
Par to satraukta ir Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “Sustento”, kas lūdza LPS iesaistīties diskusijā ar ministriju, jo plānots aptuveni 1000 klientu, kam ir garīga atpalicība un arī psihiatriskas diagnozes, no valsts sociālās aprūpes centriem pārvietot uz patstāvīgu dzīvi ārpus institūcijām. Tā kā tikai 15% SAC klientu saglabājušās saiknes ar tuviniekiem, lielākais smagums būs jāiznes pašvaldībām. Lai šos cilvēkus integrētu patstāvīgā dzīvē, pirmām kārtām ir nepieciešami mājokļi. Tāpat viņiem būs vajadzīga sociālā palīdzība un dažādi papildu pakalpojumi, kam jārod arī līdzekļi. Deinstitucionalizācijas plāniem Nacionālajā attīstības plānā iezīmēts finansējums no dažādiem ES fondiem 13 miljonu apmērā, bet tas ir stipri par maz, lai uzbūvētu un iekārtotu pietiekami daudz grupu māju un dzīvokļu, nodrošinātu lielāku skaitu sociālo darbinieku, kas strādātu ar šiem klientiem, un izveidotu sociālos uzņēmumus, kur tos nodarbināt.
Sporta jautājumu apakškomitejā
• 16. aprīlī notika LPS Sporta jautājumu apakškomitejas sēde, kurā Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta un jaunatnes departamenta direktora vietnieks Edgars Severs informēja par IZM izstrādātajiem projektiem – “Sporta politikas pamatnostādnes 2013.–2020. gadam” un “Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija”. LPS savos atzinumos par tiem izteikusi virkni iebildumu, par kuriem notika diskusija starp pašvaldību un IZM pārstāvjiem. Pēc atzinumu apkopošanas izteiktie iebildumi tiks apspriesti starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē, kurā piedalīsies arī LPS pārstāvji.
Komiteja apstiprināja Jūrmalas pilsētas domes sagatavoto nolikuma projektu par pašvaldību darbinieku veselības, sporta un zināšanu dienu, kas notiks 24. augustā Jūrmalā.
Novadu apvienībā
• 12. martā Novadu pašvaldību apvienības valde pieņēma lēmumu par Novadu dienas rīkošanu 17. maijā Kuldīgas novadā.
Valde atbalstīja ierosinājumu organizēt Novadu dienā trīs darba grupas: finanšu darba grupu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojekta attīstību; normatīvisma novēršanas un apkarošanas darba grupu un uzņēmējdarbības attīstības darba grupu. Dienas noslēgumā paredzēta plaša Kuldīgas novada iepazīšanas programma.
Piedalīties Novadu dienas pasākumos tiek aicināti visu novadu pārstāvji, politiķi un nozaru speciālisti, pašvaldību darbinieki, kā arī lielo pilsētu pašvaldību pārstāvji.
Citi notikumi
• 27. februārī Pašvaldību savienībā notika Sēlijas novadu pašvaldību apvienības kopsapulce.
Apvienība izskatīja reģionālās politikas pamatnostādnes līdz 2020. gadam un nolēma prasīt Sēlijas noteikšanu par investīciju atbalsta sniegšanas funkcionālo teritoriju. Apvienības biedri apsprieda Sēlijas novada kultūras mantojuma vērtību apzināšanu un “Sēlijas kultūras kanonu” un vienojās uzsākt Sēlijai kopīgo kultūras un vēstures vērtību apzināšanu un popularizēšanu. Vēl sēlieši pārrunāja sadarbības iespējas un kopīgu pasākumu organizēšanu Sēlijā.
Sēlijas novadu apvienība arī tikās ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti un profesoru Sēlijas asociācijas Goda prezidentu Jāni Stradiņu.
• 11. martā Latvijas Pašvaldību savienībā pieredzes apmaiņas vizītē viesojās Gruzijas delegācija, kuras sastāvā bija Gruzijas parlamenta, Reģionālās attīstības un infrastruktūras ministrijas un pašvaldību pārstāvji, kā arī Latvijas vēstniece Gruzijā Elita Gavele.
Gruzijas delegācija tikās ar LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini, kurš iepazīstināja ar pašvaldību sistēmu Latvijā un LPS darbības sfērām un specifiku.
• 13. martā notika uzņēmējdarbības atbalsta tīkla diskusija “Kā atbalstīt draudzīgu un ekonomisku attiecību veidošanos starp visu veidu ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un kooperatīviem kā pašvaldību, tā nacionālajā līmenī”.
Diskusijā piedalījās un par kooperācijas veiksmes formulu un Kooperācijas likuma un nodokļu likumu īpatnībām uzstājās kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa. Diskusijas dalībniekiem bija iespēja no Zemkopības ministrijas pārstāvjiem noskaidrot kooperācijas būtību un atbalstu kooperācijas attīstībai Latvijā, tajā skaitā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zvejniecības kooperatīvu organizācijām. Saistoša bija juridiskā biroja “Assero” pārstāvja Viktora Šadinova uzstāšanās par grozījumiem Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas un Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Iespējamos modeļus sadarbības veicināšanai lauku teritorijās analizēja LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, bet Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone akcentēja LDDK lomu kooperācijas attīstībā.
• 27. martā notika tiešsaistes diskusija, kas bija veltīta topošajam Ministru kabineta noteikumu projektam bērnudārzu rindu likvidēšanai.
No LPS puses ir iesniegts nesaskaņots atzinums MK noteikumu projektam “Kārtība, kādā tiek aprēķināts un sadalīts valsts atbalsts bērniem no pusotra gada vecuma līdz obligātai bērna sagatavošanas pamatizglītības ieguves uzsākšanai, ja bērns saņem šo pakalpojumu privātā izglītības iestādē”.
• 3. aprīlī Latvijas Pašvaldību savienībā notika kārtējā uzņēmējdarbības atbalsta tīkla darba diskusija pašvaldību pārstāvjiem saistībā ar ES fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda projektos konstatētajām neatbilstībām un piemērotajām finanšu korekcijām.
Diskusijas laikā tika izvirzīti vairāki jautājumi, ko nepieciešams steidzami atrisināt iepirkumu jomā, projektu uzraudzībā pēc to ieviešanas piecu gadu periodā, vērtēšanas procesā, kā arī jāprecizē finanšu korekciju vadlīnijas.
LPS akcentē, ka būtiskākā lieta, kas šobrīd jāsakārto, ir preventīvi pasākumi, lai pašvaldībām samazinātos kļūdu risks. Tāpat visiem iesaistītajiem jāvienojas par nākamajiem soļiem, lai nepieļautu šā perioda raksturīgākās kļūmes un kopīgi sasniegtu iespējami labākus rezultātus nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā.
• 16. aprīlī LPS uzņēmējdarbības atbalsta tīkla ietvaros sadarbībā ar Eiropas Biznesa atbalsta tīklu (EEN) notika divi semināri – “Zaļais publiskais iepirkums būvniecībā” un “Vides aspekti būvniecības sektorā”.
Tajos tika skartas svarīgas tēmas, kā praktiski stiprināt sadarbību starp videi draudzīgiem būvmateriālu ražotājiem, būvniekiem, saistīto nozaru uzņēmumiem un pasūtītājiem.
• Šajā dienā Latvijas Pašvaldību savienībā viesojās Polijas pašvaldību izglītības asociācijas Wielkopolski centra pārstāvji, lai pārrunātu Latvijas pašvaldību un Polijas pašvaldību sadarbības iespējas.
Sanāksmē vienojās par Polijas pašvaldību vadītāju vizīti Latvijā šāgada jūnijā, kad LPS sadarbībā ar pašvaldībām iepazīstinās ar Latvijas pašvaldību labo pieredzi lauku tūrisma attīstībā, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanā. Poļu delegācijas pārstāvji arī izrādīja interesi par Latvijas pašvaldībām, kuras meklē sadarbības partnerus Polijā.
Tikšanās laikā LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis iepazīstināja ar LPS darba specifiku, galvenajiem darbības virzieniem, kā arī sniedza ieskatu Latvijas pašvaldību struktūrā. Savukārt Polijas pārstāvji informēja par savas asociācijas darbu ar pašvaldībām apmācību un pētniecības jomā. Abas puses arī pārrunāja aktuālos jautājumus saistībā ar pašvaldībām.
• Tajā pašā dienā LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis tikās arī ar Austrijas pašvaldību vadītājiem, kuri ievēlēti no Tautas partijas. Austrijas delegācijas pārstāvji bija ieradušies Latvijā pieredzes apmaiņas vizītē.
• 18. aprīlī Valsts kanceleja sadarbībā ar LPS organizēja semināru “ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu ietvaros piemērojamās publisko iepirkumu procedūras”.
Seminārā tika sniegts ieskats par iepirkumu organizēšanu atbilstoši aktuālajām tiesību aktu prasībām, pieļautajām kļūdām, kas konstatētas, veicot iepirkumu pirmspārbaudes, ES tiesas un Latvijas administratīvo tiesu praksi, IUB iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumiem, kā arī plānotajām izmaiņām publisko iepirkumu tiesiskajā regulējumā.
• 19. aprīlī Valsts Zemes dienesta pārstāvji iepazīstināja ar izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2014. gadam”.
Viss noteikumu projekts kopā ar zonējumu kartēm pieejams VZD mājaslapas sadaļā Normatīvie akti/Likumi un MK noteikumi/Kadastrālo vērtību bāze 2014.
VZD informēja arī par citām aktivitātēm, kas tiek veiktas, lai pilnveidotu kadastrālās vērtēšanas sistēmu Latvijā un iegūtu pilnīgākus un aktuālākus kadastra datu, kuri tiek izmantoti kadastrālo vērtību aprēķinam par konkrētām zemes vienībām un būvēm.
Informācijai
• ES Mājā oficiāli atklāts Eiropas Pilsoņu gads
15. martā ES Mājā notika Eiropas Pilsoņu gada oficiālā atklāšana.
Eiropas Pilsoņu gada vispārējais mērķis ir paaugstināt izpratni un zināšanas par tiesībām un pienākumiem, ko nodrošina Savienības pilsonība, lai ļautu pilsoņiem pilnībā izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā.
Nominēti arī labas gribas vēstnieki, kuri aicināti ar savu piemēru un aktivitātēm popularizēt šā gada nozīmi visā Latvijā: Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra direktore Sarmīte Vīksna, Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Zemļickis, Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe un Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.
• Pašvaldībām izsludināts konkurss Eiropas Brīvprātīgo galvaspilsētas noskaidrošanai
Eiropas Pilsoņu gada ietvaros Eiropas brīvprātīgo centrs (European Volunteer Centre) izsludinājis konkursu Eiropas brīvprātīgo galvaspilsētas noskaidrošanai, kura mērķis ir veicināt brīvprātīgā darba attīstību vietējā līmenī.
Balvu piešķirs Eiropas pašvaldībai, kura visvairāk būs iesaistījusies brīvprātīgā darba veicināšanā un tā atbalsta struktūru attīstīšanā. Īpaši tiek aicināts pievērst uzmanību brīvprātīgajam darbam, kas saistīts ar Eiropas Pilsoņu gada tēmu, kā arī parāda pārrobežu brīvprātīgā darba iespējas, ko sniedz Eiropas Savienība.
Pašvaldības var pieteikt savu dalību līdz 1. oktobrim.
Plašākai informācijai: http://europa.eu/citizens2013/sites/default/files/content/Press_releaseEuropean_%20Volunteering_Capital.pdf.
• “Pieslēdzies, Latvija!” un reģistrējies bezmaksas datorapmācībām!
Līdz ar “Lattelecom” iniciatīvas “Pieslēdzies, Latvija!” viesošanos piecos sociālās aprūpes centros e–prasmju nedēļas laikā uzsākta 50 gadu un vecāku cilvēku reģistrācija 2013. gada bezmaksas datorapmācībām.
“Kopš 2012. gada projekta noslēgšanas novembrī esam aktīvi strādājuši pie šāgada projekta attīstīšanas un ņēmuši vērā apmācīto ieteikumus,” atzīst projekta iniciators “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. “Dalībnieki uzsver, ka jaunās prasmes un saziņas iespējas ļauj justies pašapzinīgākiem, modernākiem, piederīgākiem sabiedrībai. Tādēļ, lai gados cienījamākajai paaudzei vēl vairāk palīdzētu pārvarēt digitālo plaisu, esam izvirzījuši vērienīgu mērķi – līdz novembrim apmācīt septiņus tūkstošus cilvēku visā Latvijā.”
Līdz pat oktobrim ikviens interesents pēc 50 gadu vecuma var pieteikties bezmaksas datorapmācībām, kas no maija līdz novembrim norisināsies visā Latvijā – zvanot uz bezmaksas tālruni 80000822, kā arī pašiem vai ar kāda datorpratēja palīdzību aizpildot pieteikumu www.piesledzieslatvija.lv. Aicināti pieteikties arī skolotāji.
• Konkurss “Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts 2013”
Lai popularizētu veiksmīgākos jaunos Latvijas tūrisma produktus un veicinātu mūsu valsts tūrisma produktu pazīstamību kopumā, Tūrisma attīstības valsts aģentūra aicina visus nozarē strādājošos piedalīties konkursā “Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts 2013”.
Konkursam jāpiesaka tūrisma produkti, kas ieviesti tirgū, sākot ar 2012. gadu. Konkursā var piedalīties jebkura Latvijā reģistrēta persona, kura radījusi tūrisma produktu un/vai sekmē tā attīstību un atbilst virknei nosacījumu, kas aprakstīti TAVA mājaslapā http://www.tava.gov.lv/lv/veiksmigakaisjaunaisturismaprodukts.
Konkurss tiek organizēts četrās kategorijās: kultūras tūrisms, dabas tūrisms, veselības un labjūtes tūrisms un kompleksais tūrisma pakalpojums.
Galvenā balva, ko saņems visi četri konkursa uzvarētāji, būs piedalīšanās pieredzes apmaiņas braucienā divām personām uz kādu no Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā minētajām prioritārajām mērķa tirgus valstīm. Konkurss noritēs divās kārtās. Visi dalībnieki, kas tiks uz konkursa otro kārtu, saņems veicināšanas balvas.
Konkursa pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 1. jūlijs.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017