Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 5m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 15:48
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Likuma “Par pašvaldībām” 14. panta otrā daļa nosaka pašvaldību pienākumus un kā pirmo – plānot teritorijas attīstību, izstrādājot attiecīgus plānošanas dokumentus (šeit likumā saglabājies novecojis formulējums – vienmēr jāmeklē katra normatīvā akta aktuālā redakcija, kā arī ikviens dokuments jāskata kopainā ar citiem normatīvajiem aktiem). Savukārt likuma 21. pants nosaka, ka šo dokumentu apstiprināšana ir tāds domes pienākums, ko nedrīkst deleģēt citam – tātad ne citai pašvaldībai, ne plānošanas reģionam, ne izpilddirektoram, ne ministrijai.
Šo svarīgo pienākumu detalizē 2011. gada 13. oktobrī Saeimā pieņemtais Teritorijas attīstības plānošanas likums. Tā kā pašvaldības attīstības plānošana ietilpst valsts kopējā attīstības plānošanas sistēmā, jāiepazīstas arī ar 2008. gada 8. maijā pieņemto Attīstības plānošanas sistēmas likumu. Šie likumi paredz, ka pašvaldība savai teritorijai plāno ilgtspējīgu attīstību un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos. Šim nolūkam pašvaldība izstrādā virkni dokumentu, tos savstarpēji saskaņojot un ievērojot Saeimas 2005. gada 26. oktobrī apstiprināto konceptuālo dokumentu “Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”. Visu attīstības dokumentu saturu, izstrādes kārtību un sabiedrības līdzdalību to sagatavošanas procesā nosaka 2012. gada 16. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 711 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”.
Vissvarīgākais attīstības plānošanas dokuments pašvaldībā ir novada/republikas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija. To izstrādā ilgtermiņam (līdz 25 gadiem vai, piemēram, trim Eiropas Savienības plānošanas periodiem – 21 gadam), ievērojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam (“Latvija 2030”). Stratēģiskajā daļā nosaka ilgtermiņa attīstības vīziju un galvenās attīstības prioritātes (bez sīkas detalizācijas), savukārt telpiskās attīstības perspektīvā – vēlamo teritorijas telpisko struktūru.
Jāņem vērā, ka pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir autonomas politikas dokuments, kurā likums paredz ievērot arī valsts intereses. Tam nav jābūt vienkārši valsts politikas ieviešanas dokumentam, bet pirmām kārtām jāatspoguļo specifiskā pašas pašvaldības vīzija. Tas nozīmē īpatnējo priekšrocību atklāšanu, attīstīšanu un izmantošanu savas teritorijas iedzīvotāju interesēs. Šis dokuments ņem vērā, ka visā valstī tiek īstenota valsts politika, taču pašvaldība tiek vēlēta, lai pēc iespējas pilnīgāk ievērotu vietējās īpatnības un pildītu vēlētājiem dotos solījumus.
Stratēģijā noteikto prioritāšu īstenošanai nepieciešamo pasākumu kopumu nosaka attīstības programmā. To izstrādājot, ievēro attiecīgo nacionālā līmeņa plānošanas dokumentu – Saeimā 2012. gada 20. decembrī pieņemto Nacionālo attīstības plānu 2014.–2020. gadam (“NAP 2020”). Attīstības programmā ietver gan vidēja termiņa (līdz septiņiem gadiem) pasākumus, gan sava sasaukuma rīcības un investīciju plānu. Šo sadaļu aktualizē ik gadu – sastādot gadskārtējo pašvaldības budžetu.
Atsevišķie, no programmas izrietošie attīstības projekti var būt ļoti dažādi – gan īstermiņa, gan vidēja termiņa, kā arī tie var sākties dažādos laika periodos. Tā kā pašvaldība savu budžetu pieņem kalendārajam gadam, tad attīstības programma katru gadu jākoriģē atbilstoši paveicamajam.
Ieteicams attīstības stratēģijas un programmas izstrādei izveidot darba grupu no deputātiem, darbiniekiem un ieinteresētiem iedzīvotājiem, kas izanalizē situāciju, valsts stratēģiskos dokumentus, ministriju pamatnostādnes un sektorālās programmas, plānošanas reģiona attīstības stratēģiju un programmu, iesaista procesā citus iedzīvotājus un interešu grupas (piemēram, vietējos uzņēmējus vai dabas draugus) un izstrādā stratēģijas vai programmas pirmo redakciju. Šo procesu var organizēt pieaicināts konsultants.
Programmai nav noteikta kāda īpaša forma. Attīstības programmu apstiprina dome pēc attiecīgā plānošanas reģiona pozitīva atzinuma.
Attīstības programmas izmantojamas, sagatavojot pieteikumus dažādiem projektiem, kā arī mērķtiecīgi virzot ikdienas darbu domē.
Ieteicams vienlaicīgi ar attīstības stratēģiju un programmu (vai ar nelielu nobīdi laikā) izstrādāt arī teritorijas attīstības plānojumu, tā veidojot vienotu pašvaldības attīstības plānošanas dokumentu paketi.
Teritorijas plānojums nosaka nekustamo īpašumu (zemes vienību) izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus kopējās attīstības labad. Tādēļ teritorijas plānojumā precīzi parāda vides aizsardzības, drošības, sanitārās un ekspluatācijas aizsargjoslas, ielu un ceļu sarkanās līnijas un būvlaidi, pieļaujamo apbūves blīvumu un citus nosacījumus, lai kāds privātīpašuma uz zemi izmantojums vai apbūve nepārvērstos par apgrūtinājumu citiem teritorijas iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā tie ir skaidri “spēles noteikumi” jebkuram investoram. Teritorijas plānojumi izmantojami, kārtojot zemes īpašumu izmantošanas (galvenokārt apbūves) jautājumus un skaņojot resoru priekšlikumus (piemēram, vides projektus) u.c.
Pašvaldības teritorijas daļai – pilsētai, tās daļai, ciemam vai kādai sarežģītai situācijai laukos problēmjautājumu risināšanai izstrādā lokālplānojumu. Tā vienam novadam vai republikas pilsētai var būt viens teritorijas plānojums ar apbūves noteikumiem un vairāki cita mēroga lokālplānojumi ar saviem apbūves noteikumiem.
Konkrētas apbūves problēmas tāpat kā agrāk risina detālplānojumos. Nesen – 2013. gada 30. aprīlī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, kas nosaka visai valstij kopīgos apbūves noteikumus, un tas krietni samazina pašvaldības saistošo apbūves noteikumu apjomu. Noteikti arī visā valstī vienoti apzīmējumi. Pašvaldība var papildus pieņemt savus apbūves noteikumus, kas vispārīgos noteikumus detalizē vai papildina (bet neatceļ!).
Vēl viens jaunums ir tematiskie plānojumi. Tā kā teritorijas plānojumus izstrādā uz esošo zināšanu bāzes, tad, lai neaizkavētu procesu, problēmjautājumus risina tematiskajos plānojumos. Tie ir pētnieciskas dabas, risina atsevišķas problēmas, nav ārēji saistoši, tiem var būt dažāda forma, tos izmanto, izstrādājot turpmākos plānojumus. Tā, piemēram, Rīgas dome paredzējusi izstrādāt virkni tematisko plānojumu – par meliorāciju, saglabājamo kultūras mantojumu, teritorijām, kas nepieciešamas pašvaldības funkciju izpildei, ainavām, transporta attīstībai, uzņēmējdarbības atbalstam un citus.
Kopumā attīstības plānošanas sistēma kļuvusi elastīgāka un operatīvāka, bet prasa plānošanas procesā iesaistīt visdažādāko nozaru speciālistus un sabiedrību. Pašvaldībā jāstrādā attiecīgi skolotam teritorijas plānotājam vai lielākās pašvaldībās – pat vairākiem. Mazākās pašvaldībās jāpiesaista specializēta firma, kam jāsadarbojas ar domi.
Lai veicinātu teritoriālplānotāju profesionālo darbību, ar Latvijas Pašvaldību savienības atbalstu izveidota Latvijas Teritoriālplānotāju asociācija (www.planotaji.lv; tālrunis: 29133487), kas savās sanāksmēs risina gan pieredzes apmaiņas, gan problēmjautājumus. Iesakām pašvaldībām komandēt uz šīm nodarbībām savus ar teritorijas attīstības plānošanu saistītos speciālistus!
Plānošanas process nemitīgi attīstās, tādēļ jādomā arī par speciālistu tālākizglītību augstskolās, piemēram, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē daudzi pašvaldību plānotāji ir ieguvuši telpiskās attīstības plānošanas maģistra grādu.
Izdevumi attīstības plānošanai jāparedz pašvaldības budžetā, tajā skaitā jāiegādājas vai jāatjauno attiecīgs aprīkojums (datori ar specifisku programmnodrošinājumu, skeneri un printeri) un kartogrāfiskā pamatne.
Ko darīt pašlaik? Katra jaunievēlētā dome ar domes lēmumu uzsāk izvērtēt iepriekšējās pašvaldības izstrādāto ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu, lai tajā iekļautu pirmsvēlēšanu solījumus.
Iespējami trīs veidu domes lēmumi:
• atstāt attīstības stratēģiju un programmu negrozītu (jaunā dome turpina iesākto politiku un atbalsta paredzētās rīcības);
• daļēji tās grozīt (piemēram, pozīcijas koalīcija nedaudz mainījusies);
• pilnīgi pārstrādāt (jaunai domei – jauna politika, mērķi un uzskati par tuvākajā laikā veicamo).
Attīstības stratēģijas un programmas izvērtējums iezīmēs turpmāk darāmos darbus.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017