Rīga 9°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 14:20
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
LPS Ārējo sakaru nodaļas un speciālistu galvenie darbības virzieni ir šādi:
sekmēt pašvaldību starptautisko sadarbību;
aizstāvēt un pārstāvēt pašvaldību intereses gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā un starptautiskās institūcijās;
izstrādāt un vadīt projektus.
Īsumā par šobrīd aktuālāko projektu un attīstības sadarbības jomā.
Projekti
“Eiropa pilsoņiem”
2012. gadā LPS īstenoja programmas “Eiropa pilsoņiem” ietvaros finansēto projektu “Sadraudzības ieguvumi” (Winning in Twinning), labās prakses piemēru meklēšanā iesaistot projekta partnerus – Igaunijas Pilsētu asociāciju, Maltas Pašvaldību asociāciju, Iezer Muscel kalnu pašvaldību asociāciju Rumānijā, Stara Planina pašvaldību asociāciju Bulgārijā, Francijas pašvaldības apvienojošo CEMR nodaļu un Daunpatrikas sadraudzības partnerību Ziemeļīrijā.
Projekta seminārā Latvijā partneriem un Latvijas pašvaldību sociālo lietu speciālistiem bija iespēja iepazīties ar Jūrmalas – Eiropas Veselīgo pilsētu asociācijas dalībnieces – darbu un rezultātiem senioru dzīves kvalitātes uzlabošanā. Savukārt Francijas partneri projekta seminārā Krēteijas pašvaldībā rādīja pozitīvos piemērus nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā un “Eiropa 2020” stratēģijas mērķu sasniegšanā.
2013. gads, kas ES pasludināts par Eiropas pilsoņu gadu, aizsākās ar jaunu sadraudzības projektu – “Eiropas pilsoņi” (Being European), kurā iesaistījušies jau iepriekšējos projektos iepazītie partneri – Igaunijas un Rumānijas pašvaldību asociācijas, kā arī Milānas provinces pašvaldība.
Gada pirmajā pusē notikuši trīs projekta pasākumi – Milānas provinces organizētais seminārs par institucionālās sadarbības lomu ES politikas veidošanā ekonomiskās krīzes apstākļos, seminārs Pitešti (Rumānijā) par jaunām iniciatīvām iedzīvotāju iesaistīšanā demokrātiskas Eiropas Savienības veidošanā un seminārs Tartu (Igaunijā) par pašvaldību lomu ES pilsoņu integrēšanā vietējā kopienā.
“GRISI PLUS”
“GRISI PLUS” (Lauku ģeomātikas informācijas sabiedrības iniciatīva PLUS) ir Eiropas Komisijas INTERREG IVC programmas 4. uzsaukuma ietvaros atbalstīts projekts. Tā vadošais partneris ir Žēras (Francijā) provinces Tirdzniecības un rūpniecības kamera. No Latvijas projektā iesaistīti divi partneri – Latvijas Pašvaldību savienība un Vidzemes plānošanas reģions. Pavisam projekta partnerību veido 14 partneri (reģioni, vietējās pašvaldības un organizācijas) no 11 Eiropas valstīm – Francijas, Īrijas, Latvijas, Kipras, Maltas, Čehijas, Slovēnijas, Rumānijas, Bulgārijas, Igaunijas un Grieķijas.
2012. gada jūlijā LPS un Vidzemes plānošanas reģiona kopīgi organizētie projekta “GRISI PLUS” pasākumi norisinājās Rīgā un Cēsīs – vadības komitejas sanāksme, labās prakses piemēru prezentācijas, starptautisks ģeomātikas seminārs un mācību vizīte Vidzemē. Prezentācijās un vizītēs pasākumu dalībnieki dalījās pieredzē par lauku teritoriju pievilcības veicināšanu nolūkā piesaistīt jaunus iedzīvotājus, sniedzot viņiem iespēju ar jauno informāciju un komunikāciju tehnoloģiju palīdzību strādāt attālināti, kā arī notika vietējo produktu popularizēšana, izmantojot ģeomātikas rīkus un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas.
Ar “GRISI PLUS” projektu iepazīstināta plaša auditorija un dažādu jomu pārstāvji. Tā oktobrī par godu Rīgas Tehniskās universitātes 150 gadu jubilejai veltītajā 53. starptautiskajā zinātniskajā konferencē RTU Būvniecības fakultātes dekāna vietnieks zinātniskajā darbā Jānis Kaminskis ģeomātikai veltītajā konferences sesijā prezentēja projektu, stāstot par tā mērķiem, partneriem, jau notikušajām un vēl plānotajām aktivitātēm.
2013. gada februārī LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas dalībniekus un citus interesentus uzņēma Vecpiebalgas novads, kur notika komitejas izbraukuma sēde un informatīvais seminārs “Ģeomātikas iespējas pašvaldību attīstībā”. Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar Vidzemes plānošanas reģiona ieceri ieviest koncepciju “Ražots Vidzemē”, uzzināja par ģeomātikas labās prakses piemēriem – Kocēnu telpiskās plānošanas modeli un Vidzemes plānošanas reģiona sabiedriskā transporta modelēšanas sistēmu, kā arī apguva Vecpiebalgas novada pašvaldības pieredzi ģeomātikas rīku izmantošanā un novada unikālo projektu popularizēšanā.
4POWER
2012. gada janvārī darbību uzsāka INTERREG IVC programmas trīs gadu projekts 4POWER jeb “Politika un valsts un privātā partnerība jūras piekrastes vēja enerģijai (JPVE)”, kurā Latvijas Pašvaldību savienība ir viens no 12 partneriem. 4POWER mērķis ir veicināt pieredzes apmaiņu starp attīstītākiem un mazāk attīstītiem reģioniem šajā jomā, lai radītu vienotu izpratni par pašreizējiem un nākotnes izaicinājumiem JPVE attīstībā. Ciešā partneru sadarbībā darbs projekta ietvaros notiek divos virzienos – efektīvas reģionālās politikas ietvara un labvēlīgas uzņēmējdarbības un inovāciju klimata izveide.
2012. gada septembrī projekta partneri tikās Emdenā (Vācijā) un 2013. gada martā Dandī (Skotijā), kur LPS pārstāvēja padomnieks enerģētikas jautājumos Paulis Barons un ārējo sakaru speciāliste Kristīne Kūlīte. Emdenā tikšanās dalībnieki apskatīja jūras vēju enerģijas turbīnu ražotni “BARD”, jūras vēju parka “Alpha Ventus” tālvadības centru, turbīnu apkopes kuģīti un helikopteru centru. Savukārt tikšanās reizē Dandī tika apspriesti reģionālajās konsultācijās iegūtie rezultāti.
Attīstības sadarbība
Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas Pašvaldību savienība ir iesaistījusies attīstības sadarbības projektu īstenošanā. Kā partneris Dānijas un Norvēģijas pašvaldību organizāciju projektos LPS līdzdarbojusies pašvaldību sistēmas attīstībā Baltkrievijā, Tadžikistānā, Moldovā, Kirgīzijā, Ukrainā, Gruzijā un citās valstīs. Daudzu gadu garumā LPS uzņēmusi mācību un pieredzes apmaiņas vizītēs pašvaldību pārstāvjus no Moldovas, Azerbaidžānas, Ukrainas, Baltkrievijas, Gruzijas, Kirgizstānas, Tadžikistānas un citām valstīm.
Ko nozīmē attīstības sadarbība? Tā ir atbalsta sniegšana trūcīgām un mazākattīstītām valstīm, veicinot šo valstu ilgtermiņa sociālo un ekonomisko izaugsmi. Attīstības sadarbība atšķiras no humānās palīdzības, kas palīdz likvidēt katastrofas vai situācijas sekas, bet ko nevar uzskatīt par ilgtermiņa risinājumu. Attīstības sadarbība nozīmē pārtikušo valstu sadarbību ar trūcīgākām valstīm, savstarpēji vienojoties par vislabāko atbalsta veidu to attīstībai. Tā valstis izvairās no nevajadzīgas palīdzības uzspiešanas, un abas puses uzņemas atbildību par sadarbības efektivitāti.
Īstenojot attīstības sadarbības politiku, Latvija nesniedz tikai tiešu finansiālu palīdzību, bet dalās pieredzē par valsts pārvaldes reformu īstenošanu, demokrātiskas sabiedrības un sociālās attīstības veicināšanu, vides aizsardzību, izglītības sistēmas uzlabošanu un citām jomām. Latvijas ekspertu zināšanas un praktiskā pieredze ir līdzekļi, ar kuriem Latvija dod savu ieguldījumu stabilitātes un attīstības veicināšanā.
Eiropas Savienība un tās dalībvalstis kopā sniedz aptuveni 60% no visas pasaules attīstības palīdzības un ir pasaulē lielākais donors, attīstības sadarbībai atvēlot desmitiem miljardu eiro. Jau trīs gadus Eiropas Savienības attīstības sadarbības komisārs ir Andris Piebalgs.
Kopš 2012. gada 1. janvāra Latvijas Pašvaldību savienība īsteno Eiropas Komisijas EuropeAid programmas līdzfinansētu attīstības sadarbības projektu “Sadarboties attīstībai: jauns izaicinājums pašvaldību asociācijām un nevalstisko organizāciju tīkliem” (“WTD – Working Together for Development: a New Challenge for Local Authorities Associations and Civil Society Networks”). Noteikti jāpiemin, ka, iesniedzot projektu Ārlietu ministrijas izsludinātajam grantu konkursam “Atbalsts Eiropas Komisijas un citu starptautiskās palīdzības finansētāju finansētiem attīstības sadarbības un attīstības izglītības sabiedrības izpratnes veicināšanas projektiem Latvijas Republikā un Latvijas Republikas noteiktajās saņēmējvalstīs”, tas saņēmis finansiālu atbalstu arī no Latvijas valsts. Projekta mērķis ir stiprināt vietējo pašvaldību un nevalstisko organizāciju lomu attīstībā, ceļot to kapacitāti un izplatot labo praksi attīstības jomā gan projektā iesaistītajās valstīs, gan Eiropas Savienības līmenī. Projekta vadošais partneris ir ALDA (Association of Local Democracy Agencies), projektā kopumā iesaistījušies partneri no 16 dažādām valstīm – gan pašvaldību asociācijas, gan nevalstiskās organizācijas.
Projekta ietvaros 2012. gada septembrī Latvijas Pašvaldību savienība organizēja semināru “Attīstības sadarbība – iespējas Latvijas pašvaldībām”. Seminārs notika Ķekavas novada Doles tautasnamā, un tajā piedalījās vairāk nekā 50 dalībnieku no Ārlietu ministrijas, Latvijas pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.
Bauskas novada administrācijas Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone prezentēja novada partnerus citās valstīs un šīs sadarbības ieguvumus. Kā senāko viņa minēja jau vairāk nekā desmit gadu ilgo sadarbību ar Hedemoras pašvaldību Zviedrijā un stāstīja par tuvākajiem kaimiņiem Pakrojā Lietuvā, kas ir gan aktīvi sadarbības partneri projektos, gan tūristi, kuri labprāt apmeklē Bausku. Savdabīgi – saistībā ar Bauskas pils atjaunošanu – aizsākusies draudzība ar Nāhodas pašvaldību Čehijā, kur svin pat Kurzemes svētkus. Jaunākie sadarbības partneri ir no Gruzijas Hašūri pašvaldības.
Jelgavas novada pašvaldība īstenojusi attīstības sadarbības minigrantu shēmas projektu “Aktīva partnerība un pašvaldības attīstībai”, kas atbalstīts projekta “WTD – Working Together for Development” ietvaros. 2013. gada jūnijā jelgavnieki uzņēma Moldovas Kahulas pilsētas un rajona, kā arī NVO pārstāvjus, kuri Latvijā bija ieradušies, lai apgūtu zināšanas par ilgtspējīgu un demokrātisku valsts un pašvaldību attīstību. Apmācību pirmā diena tika pavadīta Rīgā, viesojoties Eiropas mājā, iepazīstoties ar EK Pārstāvniecības Latvijā darbu un Eiropas Parlamenta Informācijas biroja pienākumiem, tiekoties ar LAPAS (Latvijas Platforma attīstības sadarbībai) un LPS pārstāvjiem, kā arī apmeklējot Saeimu un Saeimas Eiropas lietu komisiju. Savukārt Jelgavas novada pašvaldības speciālisti iepazīstināja Kahulas pārstāvjus ar ilgtspējīgas attīstības plānošanas principiem, investīciju piesaistes iespējām nelielām pašvaldībām, finanšu un budžeta plānošanas jautājumiem valsts un pašvaldību līmenī, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sistēmu Latvijā, sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā un vietējo iniciatīvu veicināšanas pasākumiem.
Lai gūtu ieskatu vietējās identitātes stiprināšanā un kultūras pasākumu organizēšanā, viesi piedalījās arī divu jaunu Jelgavas novada simbolu – buru – atklāšanā Glūdas un Jaunsvirlaukas pagastā un Jelgavas novada svētkos. Izstrādātais Jelgavas novada logo un sauklis, kopīgas identitātes meklējumi ar piederības zīmju – buru – palīdzību, vienlaikus iezīmējot novada teritorijas robežas, kā arī instrumenti iedzīvotāju piederības stiprināšanai novadam – monētas jaundzimušajiem, izcilāko studentu atbalstīšana ar stipendijām – tas viss pārsteidza Moldovas pārstāvjus un rosināja domāt par savas teritorijas pilnvērtīgāku un veiksmīgāku attīstību.
Šobrīd Latvijas Pašvaldību savienība iesaistījusies arī attīstības sadarbības projektā “Platforma” – Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību platformā attīstības sadarbībai. Tas ir EuropeAid finansiāli atbalstīta projekta ietvaros izveidots sadarbības tīkls, kura galvenie mērķi – koordinēt Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību darbību attīstības sadarbības jomā, īpaši Eiropas līmeņa attīstības sadarbības politikas definēšanā un ieviešanā; veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu; sekmēt Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanos ES attīstības sadarbības programmu īstenošanā; stiprināt saites ar nevalstiskajām organizācijām, tajā skaitā CONCORD – Eiropas NVO konfederāciju attīstības sadarbībai.
Attīstības sadarbības projektu galvenais ieguvums – tie sagatavo augsni nākotnes sadarbībai arī citās jomās, no kurām svarīgākās ir ekonomika un kultūra. Tuvākajos gados pašvaldību iespējas īstenot Eiropas Savienības līdzfinansētus projektus pieaugs arvien vairāk, par ko liecina Eiropas Komisijas spertais solis kā apliecinājums vēlmei palielināt pašvaldību ietekmi attīstības sadarbībā, proti, 2013. gada maijā pieņemtais paziņojums “Partnervalstu vietējo pašpārvalžu ietekmes palielināšana, lai uzlabotu pārvaldību un sasniegtu efektīvākus attīstības rezultātus”. Tajā uzsvērts, ka ES būtu jācenšas iesaistīt vietējo pašvaldību asociācijas prioritāšu plānošanā valsts un vietējā līmenī, kā arī attiecīgo ES finansēto programmu īstenošanā. Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar Latvijas Republikas Pastāvīgo pārstāvniecību ES paudusi Latvijas pašvaldību intereses, ko esam aicinājuši ņemt vērā Eiropas Komisijas turpmākajā likumdošanas darbā, lai mazinātu šķēršļus pašvaldību potenciāla atraisīšanai un sadarbībai attīstības sadarbības un izglītības ietvaros.
Tāpat pēdējā gada laikā dažādu forumu ietvaros, kuros piedalījušies Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu un Austrumu partnerības valstu pašvaldību pārstāvji, LPS aizstāvējusi viedokli par nepieciešamību palielināt arī pašvaldību no “jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm” iespējas īstenot attīstības sadarbības projektus, jo līdz šim projektu pieteikumu izvērtēšanā mūsu pašvaldībām cīņā ar pieredzējušām “vecajām dalībvalstīm” bijis gandrīz neiespējami izturēt konkurenci.
Jaunāko informāciju par konkursiem attīstības sadarbības jomā varat atrast interneta vietnē http://ec.europa.eu/europeaid/index_en.htm, kur publiskoti ģeogrāfisko un tematisko instrumentu klāstā aktuālie projektu konkursi.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017