Rīga 10°C, mākoņains, bez nokrišņiem, DR vējš 6m/s
Piektdiena, 2024. gada 29. marts 12:43
Vārda dienas: Agija, Aldonis
Aktīva darbība Eiropas Savienības Reģionu komitejā (RK) ir veids, kā aizstāvēt vietējo un reģionālo pašvaldību intereses un ietekmēt Eiropas Komisijas sagatavotos likumdošanas projektus. ES RK ir viena no ES institūcijām ar konsultatīvu lomu. Tajā ir 353 pastāvīgie locekļi un 353 aizvietotāji, no kuriem septiņi pastāvīgie pārstāvji un septiņi aizvietotāji pārstāv Latvijas delegāciju.
Latvijas delegācijā kā pastāvīgie pārstāvji darbojas delegācijas vadītājs LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Grobiņas novada domes deputāts Jānis Neimanis, Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs un Rīgas domes deputāts Dainis Turlais. Tāpat aktīvi komisiju sanāksmēs darbojas septiņi aizvietotāji: Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, Balvu novada domes deputāts Jānis Trupovnieks un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš. Pēc šāgada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām savus mandātus zaudējuši Liepājas pilsētas domes deputāts Guntars Krieviņš un Rīgas domes deputāts Viktors Gluhovs.
RK Latvijas delegācijas pārstāvji darbojas sešās komisijās: Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijā (CIVEX), Izglītības, jaunatnes, kultūras un pētniecības komisijā (EDUC), Dabas resursu komisijā (NAT), Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisijā (ENVE), Teritoriālās kohēzijas politikas komisijā (COTER) un Ekonomikas un sociālās politikas komisijā (ECOS), kā arī Pagaidu budžeta komisijā. Tāpat delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis piedalās Eiropas Savienības valstu reģionālo un vietējo pašvaldību konferencē (CORLEAP), tādējādi mēģinot gan panākt ES atbalstu pašvaldību attīstībai Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Gruzijā, Moldovā un Ukrainā, gan arī vienlaikus iepazīstinot plašāku auditoriju ar Latvijas pašvaldību un LPS veiksmīgo pieredzi, ko būtu vērtīgi izmantot arī Austrumu partnerības valstīs.
Pēdējā gada laikā Reģionu komitejas darba kārtību ievērojami ietekmējusi gatavošanās jaunajam plānošanas periodam, turpinot skatīt atzinumus par struktūrfondu regulām un Eiropas Savienības programmām, kas sāks darboties 2014. gada janvārī. Gluži par neticamu panākumu var nosaukt balsojumu 2012. gada novembra RK plenārsēdē, kad pēc LPS delegācijas vadītāja Andra Jaunsleiņa runas vairāk nekā trīssimt RK pārstāvju piekrita rezolūcijā par nākamā plānošanas perioda daudzgadu finanšu shēmu iekļaut atsauci uz pietiekama kohēzijas finansējuma nodrošināšanu mazāk attīstītajiem reģioniem, tostarp Baltijas valstīm. Savā uzrunā A. Jaunsleinis toreiz norādīja, ka jaunais daudzgadu budžets būs pārbaude ES vērtībām, jo īpaši vienai no tām – solidaritātei. “Ja daudzgadu budžeta pieņemšanas procesā iedzīvotāji redzēs, ka kohēzija un lauksaimniecība nav prioritātes, tas var apdraudēt ticību Eiropas Savienībai, ko vēlāk nevarēs nopirkt ne par kādu naudu,” norādīja Latvijas delegācijas vadītājs.
Latvijas delegācija kopā ar Lietuvas un Igaunijas pārstāvjiem ne tikai iesniegusi kopīgus grozījumus RK atzinumiem un EK tiesību aktu priekšlikumiem saistībā ar lauksaimniecības nākotni Latvijā, bet arī turpinājusi atbalstīt Baltijas valstu lauksaimniekus to rīkotajās protesta akcijās Briselē. Zemnieki gan ar protestiem, gan dziesmām pulcējās Beļģijas galvaspilsētā pērnā gada novembrī un šāgada februārī, lai pievērstu ES dalībvalstu un valdību vadītāju uzmanību nevienlīdzīgajiem tiešmaksājumiem Eiropas Savienībā. “Diskusijās par kopējo lauksaimniecības politiku mums bijusi pietiekami stingra nostāja, lai tiešmaksājumi būtu labvēlīgāki, nekā sākotnēji Eiropas Komisija tika iecerējusi,” panākto Reģionu komitejā saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas reformu un tiešmaksājumiem vērtē pārstāvis NAT komisijā Aleksandrs Lielmežs. Tāpat viņš kā vienu no pēdējā laika būtiskākajiem Reģionu komitejā skatītajiem jautājumiem izceļ plānoto piena kvotu sistēmas atcelšanu 2015. gadā: “Mums gan bija šaubas, vai tas ir pareizs solis. Latvijā piena kvotu līmenis ir ļoti zems, tāpēc asi aizrādījām, ka tas nav pareizs lēmums. Tādējādi Eiropas Savienībai kopumā pastāv drauds nodrošināt savu konkurētspēju, jo visā pasaulē piena patēriņš ir palielinājies.”
Arī Latvijas delegācijas pārstāvis Leonīds Salcevičs kā svarīgāko notikumu, atskatoties uz pēdējā gada norisēm Reģionu komitejā, atzīmē skatītos kohēzijas jautājumus nākamā plānošanas perioda kontekstā: “Man patika, ka Reģionu komitejā stingri iestājāmies par savām interesēm kohēzijas politikā. Protams, kuluāros bija redzams, ka lielie donori ne īpaši vēlējās saprast mūsu situāciju un prasības nodrošināt pienācīgu absorbcijas griestu līmeni. Tagad atliek gaidīt, kāds būs Eiropas Parlamenta galalēmums par visu kohēzijas dokumentu paketi plenārsēdē rudenī.”
Savukārt par turpmāko figūru izkārtojumu politiskajā šaha lauciņā saistībā ar ES daudzgadu finanšu shēmu kohēzijas un lauksaimniecības politikas jomā un arī citos jautājumos uzmanīgs savās prognozēs ir NAT komisijas pārstāvis Jānis Neimanis: “Tagad, Lietuvas prezidentūras mēnešos ES Padomē, ir interesants vērojumu laiks. Mums ir pozitīva pieredze sadarbībā ar Baltijas valstu delegācijām Reģionu komitejā, bet nevar zināt, vai Baltijas valstis un Austrumeiropas valstis kopumā varēs izmantot šo pusgadu, lai pēc iespējas labāk lobētu mūsu intereses.”
Gandarīti par izdošanos Latvijas pašvaldību interešu aizstāvībā ir Latvijas delegācijas pārstāvji ENVE komitejā, kas jo īpaši aktīvi nodarbojas ar enerģētikas, slānekļa gāzes, atkritumu apsaimniekošanas un uzņēmējdarbības jautājumiem. “Galvenais – ir jāsaprot, ka enerģija ļoti saistās ar klimatu. Tas nenozīmē tikai klimata pārmaiņas, bet aptver daudz plašāku jomu. Tāpat svarīgi jau tagad apzināties, ka šie sensitīvie jautājumi jāskata ne nedēļas, mēneša vai gada griezumā, bet tas viss ietekmēs mūsu nākamās paaudzes,” spriež ENVE komisijas pārstāvis Inesis Boķis. Plašākā griezumā uz enerģētikas jautājumiem aicina skatīties arī otrs ENVE komisijas pārstāvis – Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks Edvīns Bartkevičs, norādot, ka Eiropa savā attīstībā enerģētikas jomā nespēj panākt pasaulē notiekošos procesus: “Birokrātijas dēļ attīstība tiek kavēta!” Līdzīga doma tika pausta arī jūlija plenārsēdē apstiprinātajos Latvijas delegācijas iesniegtajos grozījumos saistībā ar plānoto Eiropas Savienības galveno mērķu pārskatīšanu atkritumu jomā. Atbalstu guva Latvijas delegācijas iesniegtie grozījumi, kas paredz valstu un pašvaldību sadarbības veicināšanu vietējā un starptautiskā mērogā, jo vienas pašvaldības robežās ne vienmēr iespējams attīstīt ekonomiski efektīvu atkritumu apsaimniekošanas modeli. “Ekonomiskā krīze samazinājusi saražoto atkritumu apjomu, taču nu tas drīz atkal pieaugs, līdz ar to arī palielināsies atkritumu šķirošanas aktualitāte,” jautājuma svarīgumu Latvijas pašvaldību kontekstā vērtē E. Bartkevičs.
Birokrātijas ietekmi ES un Latvijā, raugoties uz pēdējā gada laikā paveikto RK, kritiski vērtē EDUC komisijas pārstāve Ligita Gintere: “Vērojot norises mūsu pašu valstī, jūtams, ka kādreiz varbūt nepareizs ir apgalvojums, ka Eiropas Savienība mums neļauj vai nesapratīs. Tā bieži ir mūsu pašu izšķiršanās par labu kādiem noteiktiem lēmumiem, ņemot vērā subjektīvās lietas Latvijā.” Taču darbs RK un plašāks apvārsnis, ko sniedz daudzi skatītie dokumenti, L. Ginterei licis saprast, ka daudzas augsta līmeņa lietas var pasniegt pietiekami skaidros jēdzienos. “Tas mani iedvesmo un sniedz pārliecību, ka dažādas nākotnes iespējas ir pilnīgi reālas, tas nav nesasniedzami!” spriež Latvijas delegācijas pārstāve.
Iedvesmu no redzētajiem piemēriem un iespēju dalīties pieredzē un informācijā ar citu valstu kolēģiem par norisēm pašvaldībās kā vienu no ieguvumiem darbā Reģionu komitejā min arī CIVEX komisijas pārstāve Indra Rassa: “Svarīgi zināt, kas tiek izlemts Briselē, taču ne mazāk svarīgs ieguvums ir iespēja satikt citu dalībvalstu pašvaldību pārstāvjus, jo īpaši lietuviešus un igauņus, ar kuriem mums ir daudz kopīga. Tā, piemēram, no igauņiem varējām uzzināt dažādus aspektus par eiro ieviešanu, jo viena lieta ir oficiālais viedoklis, bet otra – sarunas ar cilvēkiem, kas to jau pieredzējuši.” Tāpat I. Rassa par lielu ieguvumu uzskata iespēju piedalīties izpētes vizītēs komisiju sanāksmju ietvaros, kas citreiz – pārsteidzoši, bet fakts – liek saprast, ka latvieši par maz novērtē jau padarīto un sasniegto Latvijā un par maz lepojamies ar savu valsti!
Aicinām arī turpmāk sekot līdzi RK Latvijas delegācijas aktivitātēm LPS mājaslapas sadaļā “Darbība Eiropā” (www.lps.lv/Darbiba_Eiropa), kā arī LPS iknedēļas Infolapā! Par tām jūs informē LPS pārstāvniecība Briselē, veicot ne tikai RK Latvijas delegācijas sekretariāta funkcijas, bet arī visos iespējamos veidos cenšoties palīdzēt mūsu pašvaldībām – informējot, atbalstot un veicinot atpazīstamību un popularitāti Eiropas Savienībā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017