Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, R vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 11:47
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
PAR VIDĒJA TERMIŅA BUDŽETIEM
Saistībā ar fiskālās disciplīnas pasākumiem ieviestais vidēja termiņa valsts budžeta ietvars ir vērtējams kā attīstību bremzējošs faktors, kas darbojas pretējā virzienā nekā attīstības plānošanas sasaiste ar finanšu plānošanu. Ieilgusī pasaules ekonomiskā krīze nevar būt pamats, lai Latvija pārtrauktu savas ekonomikas attīstību, tuvinoties vismaz ES vidējiem rādītājiem.
Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā, kas uz vairākiem gadiem apturēja vidēja termiņa valsts budžeta ietvara pieņemšanu, gada pirmajā pusē pēc sarunām ar LPS ir vērtējami negatīvi, jo, pieņemot ietvara likumu kopā ar gadskārtējo budžeta likumu, zūd pat tie attīstības finansēšanas elementi, ko Fiskālās disciplīnas likumā paredzētā procedūra pieļāva. Šāda atkāpšanās no procedūras tiek izmantota pret pašvaldību iedzīvotāju interesēm, mazinot iespēju sarunās panākt pašvaldībām pienācīgu proporciju valsts budžeta ieņēmumos.
Pašvaldībām ir saistošas valdības noteiktās prasības attiecībā uz viena gada budžetu, taču savas autonomās kompetences jomā tās ir tiesīgas darīt to, kas ar likumu nav aizliegts. Tāpēc katra pašvaldība ir tiesīga pieņemt savu vairāku gadu budžetu, kas ļautu pamatotāk finansēt teritorijas attīstību un palielinātu investoru uzticību, slēdzot vairāku gadu līgumus.
Perspektīvā nepieciešams sasaistīt izpildvaras atbildību par plānošanu un attiecīgo programmu izpildi ar lēmējvaras atbildību par budžeta sadali un tiesu varas atbildību par efektīvu un savlaicīgu likumības nodrošināšanu, nekavējot attīstības procesus.
LPS kongress aicina Saeimu un valdību:
īstenot tādu valsts politiku un fiskālās disciplīnas stratēģiju, kas veicina ekonomikas izaugsmi un valsts parāda samazinājumu;
2014. gadā pāriet uz divdaļīgu budžeta gatavošanas procedūru, kad gada pirmajā pusē notiek vienošanās ar LPS par pašvaldību daļu un koriģēts trīs gadu budžeta ietvars, bet gada otrajā pusē tiek pieņemts budžets kārtējam gadam likuma ietvaros;
lai nodrošinātu pašvaldībām iespēju plānot savu fiskālo disciplīnu un savu attīstību, likumā noteikt, ka pašvaldībām piekrītošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa daļa kopējos valsts nodokļu ieņēmumos (ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) trīs gadu laikā sasniedz 21%;
atteikties no centieniem samazināt darbaspēka nodokļu slogu uz pašvaldību rēķina un no plāna samazināt pašvaldību ieņēmumus, ieviešot jaunu veselības nodokli;
mainīt pašreizējo kārtību, nosakot, ka vēlēšanu cikls, vidēja termiņa plānošanas cikls un vidēja termiņa budžeta cikls ir pieci gadi.
LPS aicina pašvaldības:
patstāvīgi iesaistīties fiskālās disciplīnas plānošanā, apvienojot katras pašvaldības ilgtermiņa stabilitāti ar mērķtiecīgu ilgtermiņa attīstību;
ieviest savus vidēja termiņa budžetus, sasaistot attīstības programmas ar plānotajām finansēm.
***
PAR 2014. GADA PAŠVALDĪBU BUDŽETU
Ņemot vērā
2013. gada LPS un Ministru kabineta sarunu pieredzi, kad valdība slepeni sagatavoja un LPS Domes sēdē prezentēja iepriekš neapspriestu piedāvājumu un nepildīja gada laikā dotos solījumus,
pozitīvās pārmaiņas valdības pozīcijā, ievērojot LPS nostādnes un atsakoties no darbaspēka nodokļa samazināšanas tikai uz pašvaldību ienākumu samazinājuma rēķina;
apsveicot
valdības vēlmi uzsākt konstruktīvu dialogu;
atbalstot
LPS Domes nostāju par 2014. gada budžeta veidošanas principiem, kas balstīta uz ilgtspējīgas proporcijas noteikšanu starp pašvaldību un valsts nodokļu ieņēmumiem,
Latvijas Pašvaldību savienības kongress pilnvaro LPS Domi
atbalstīt sarunās par 2014. gada valsts budžetu un trīs gadu budžeta ietvaru tikai tādus risinājumus, kas
balstīti uz Eiropas Vietējo pašvaldību hartā nostiprinātajiem pašvaldību finanšu autonomijas principiem,
izslēdz iespēju samazināt pašvaldību proporciju kopējos nodokļu ieņēmumos.
***
PAR CEĻIEM UN SABIEDRISKO TRANSPORTU
Vēsturiski izveidotā ceļu un ielu struktūra Latvijā ir viens no visbūtiskākajiem faktoriem visas teritorijas apdzīvotībai, arī izglītības, veselības pakalpojumu un sociālās palīdzības pieejamībai. Lielākā daļa publiskās infrastruktūras autoceļu (65,8%) ir pašvaldību atbildībā, bet mazākā daļa (34,2%) ir valsts atbildībā. Tajā pašā laikā pašvaldību ceļu un ielu finansējums, salīdzinot ar valsts ceļu finansējumu, ir nesamērīgi mazs. Valsts ieguldījums ceļos tālu atpaliek no Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. 2012. gadā 1 km valsts ceļu finansējums bija divarpus reizes mazāks nekā Igaunijā un trīs reizes mazāks nekā Lietuvā.
Kļūdainas infrastruktūras finansēšanas politikas rezultātā ceļu un ielu struktūra ir tuvu sabrukumam, bet valdības iecerētā sabiedriskā transporta administrēšanas reforma var strauji paātrināt daudzu līdz šim apdzīvotu teritoriju depopulāciju. Līdzšinējās politikas turpinājums netieši apdraud latviešu tautas ilgtspējīgu pastāvēšanu.
Katrs nākamais ES daudzgadu budžeta periods pārmērīgas birokratizācijas dēļ ir raksturīgs ar finanšu izlietojuma nevienmērību – sākumā vairākus gadus noris institūciju pārveidošana, jaunu likumu un MK noteikumu pieņemšana, ilgstošas iepirkumu procedūras, kas noved pie pasūtījumu trūkuma ceļu nozarē. Šajā laikā valsts pienākums ir nodrošināt pasūtījumus no nacionālā budžeta ieņēmumiem.
Iecerētā sabiedriskā transporta regulēšanas centralizācija var novest vienīgi pie krasa situācijas pasliktinājuma lauku teritorijās, pretēji subsidiaritātes principam izslēdzot no lēmumu pieņemšanas struktūras, kas atrodas tuvāk iedzīvotājiem.
Lai apturētu ceļu sabrukumu, Latvijas Pašvaldību savienības kongress
atbalsta Latvijas centienus panākt Eiropas Komisijas piekrišanu vairāk nekā trešdaļas no ES daudzgadu budžeta Latvijā izmantošanas autoceļu infrastruktūras attīstībai;
aicina Ministru kabinetu 2014. gada un 2015. gada valsts budžetā nodrošināt finansējumu pašvaldību ceļiem un ielām, kas saglabātu pasūtījumus ceļu nozarei jaunā ES daudzgadu budžeta perioda ievadā.
Lai mazinātu lauku teritoriju depopulācijas tendenci, LPS kongress
aicina valdību un Saeimu pieņemt LPS piedāvāto sabiedriskā transporta regulēšanas likumprojektu.
Lai atgrieztos pie ilgtspējīgiem risinājumiem ceļu un sabiedriskā transporta nozarē, LPS kongress aicina politiskās partijas, kas startēs 2014. gada Saeimas vēlēšanās:
atjaunot ceļu fondu, kurā novirza vismaz 80% no akcīzes nodokļa par naftas produktiem;
turpināt palielināt pašvaldību daļu ceļu fonda izlietojumā atbilstoši pašvaldībām piederošās infrastruktūras saglabāšanas un attīstības vajadzībām;
nodot starppilsētu sabiedriskā transporta regulēšanu plānošanas reģioniem.
***
PAR PAŠVALDĪBU TIESĪBĀM UN SPĒJU RĪKOTIES AR PAŠVALDĪBAS ĪPAŠUMU UN VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU IEDZĪVOTĀJU INTERESĒS
Apstākļos, kad ES pārdzīvo ekonomikas stagnāciju un visā tās teritorijā tiek īstenoti fiskālās disciplīnas pasākumi, krasi samazinās arī pašvaldību iespējas no budžeta finansēt attīstības pasākumus. Tāpēc pieaug nozīme vienam no Atmodas laika iekarojumiem – principam, ka pašvaldības ekonomiskais pamats ir pašvaldības īpašums.
Tieši pilnvērtīgas tiesības rīkoties ar savu īpašumu (kas ir gadsimtos krāts pašvaldības iedzīvotāju kolektīvais īpašums) nodrošina gan pašvaldības autonomiju, gan demokrātiju. Tas pats attiecas uz uzņēmējdarbību, kuras mērķis ir uzlabot teritorijas iedzīvotāju dzīves un darba apstākļus.
Ja pašvaldība ir atkarīga tikai no budžeta, tad centrālā valdība vieglāk var to ietekmēt, mainot likumdošanā nodokļu vai budžeta politiku. Pašvaldība, kas balstās tikai uz budžetu, nokļūst neapskaužamā situācijā, kad grūtībās nonāk kāds tās teritorijā esošs uzņēmums. Pašvaldības ilgtspējības nosacījums ir tās iedzīvotāju bagātības vairošana.
Iepriekšējā periodā ir pieņemti likumi, kas nesamērīgi ierobežo pašvaldību tiesības rīkoties ar īpašumu un veikt uzņēmējdarbību. Valdībā tiek skatīta likumprojektu pakete valsts un pašvaldību kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldīšanas jautājumos, kuras apspriešanas gaitā izvirzīti daudzi priekšlikumi pārkāpt pašvaldību administratīvo autonomiju vai pārkāpt pašvaldību īpašuma tiesības.
Tāpēc
LPS kongress pieprasa Saeimai un valdībai:
atcelt likumos ierobežojumus pašvaldībai rīkoties ar savu īpašumu, atstājot kā vienīgo kritēriju rīcību savu iedzīvotāju interesēs; pašvaldībām dot lielākas tiesības rīkoties ar publisko īpašumu vietējās sabiedrības kopējās interesēs;
atzīt likumos, ka pašvaldība var brīvi dibināt kapitālsabiedrības, ja tas nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai, kā arī jomās, kur
ir tirgus nepilnības, tajā skaitā gadījumos, kad pašvaldības piedalīšanās nodrošina vietējās sabiedrības sociālo mērķu sasniegšanu vai taisnīgāku publisko resursu izmantošanu,
jāpārvalda stratēģiski nozīmīgs pašvaldības īpašums;
ļaut pašvaldībām brīvi izvēlēties, kādā formā nodrošināt vietējai sabiedrībai nozīmīgus pakalpojumus;
ievērot, ka pašvaldība patstāvīgi pārvalda savu īpašumu un uzņēmumus, pieļaujama tikai šīs pārvaldīšanas likumības kontrole, bet par pārvaldīšanas lietderību pašvaldības dome atskaitās vēlētājiem;
īstenot valsts pārvaldē un veicināt pašvaldībās jaunā de minimis nosacījuma izmantošanu par valsts atbalstu 500 000 eiro apmērā.
***
PAR PAŠVALDĪBU DARBINIEKU MOTIVĀCIJAS SISTĒMU
Latvijā ir pozitīva pieredze, īstenojot Eiropas Vietējo pašvaldību hartā noteikto administratīvās autonomijas principu. Līdz krīzei pašvaldības dome patstāvīgi noteica pašvaldības darbinieku atalgojumus, kā arī ar iekšējiem normatīvajiem aktiem bija tiesīga regulēt pārējos darbinieku motivācijas līdzekļus.
Jau toreiz tika izteiktas bažas, ka šāda sistēma novedīs pie nesamērīgas pašvaldību līdzekļu izšķērdēšanas. Tomēr šīs bažas neapstiprinājās. Atklāta algu un motivācijas sistēmas apstiprināšana attaisnojās, un opozīcijas un masu mediju kontrole atklātības apstākļos bija faktori, kas nodrošināja pietiekamu sabiedrības uzraudzību. Turklāt pašvaldību politikas būtība ir saistīta ar atskaitīšanos iedzīvotājiem un nepieciešamību skaidrot savus lēmumus.
Pašvaldību spēju un prasmi patstāvīgi, pēc savas iniciatīvas dzīvot taupīgi vislabāk apliecina tas, ka pirms krīzes patstāvīgi noteiktais pašvaldības darbinieku atalgojums bija par 20% zemāks nekā valsts pārvaldē.
Krīzes sākumposmā Ministru prezidents lūdza pašvaldības būt solidārām ar privāto sektoru, kur iekšējā tirgus sabrukuma un ārējās krīzes ietekmē atalgojums samazinājās, un ar valsts darbiniekiem, kam atalgojums sakarā ar mazākiem nodokļu ieņēmumiem tāpat samazinājās. Atsaucoties uz lūgumu, pašvaldības patstāvīgi samazināja savus izdevumus, saglabājot proporciju ar valsts darbinieku algām.
Krīze tika izmantota centralizācijai un koncentrācijai. Viens no kaitīgākajiem krīzes perioda likumiem ir Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, kas krasi pazemināja valsts un pašvaldību darbinieku motivācijas iespējas un izraisīja profesionālāko un talantīgāko darbinieku ievērojamas daļas aiziešanu uz privāto sektoru vai darbu ES institūcijās. Ieviešot vienādus nosacījumus visiem, šķietamā taisnīguma vietā tika iegūta neefektīva valsts pārvalde.
Šis likums negatīvi ietekmē arī pašvaldību darbu.
Tāpēc
LPS kongress aicina Saeimu un valdību:
atjaunot likumā “Par pašvaldībām” noteikto kārtību, ka pašvaldības darbinieku atalgojumus nosaka dome, tādējādi respektējot Latvijai saistošo pašvaldību administratīvās autonomijas principu un izslēdzot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas, kas to attiecina uz pašvaldībām.
LPS kongress aicina pašvaldības:
izstrādāt savu personāla motivācijas sistēmu, kas ievēro vietējos apstākļus un maksimāli uzlabo pašvaldības darba produktivitāti.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017