Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, R vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 15:44
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Lai īpaši godinātu sociālo darbinieku ikdienas darbu un popularizētu sociālā darbinieka profesiju, Labklājības ministrija 2013. gada nogalē pirmo reizi rīkoja konkursu “Labākais sociālais darbinieks Latvijā” ar mērķi apzināt tos sociālos darbiniekus, kuri aktīvi, godprātīgi un profesionāli darbojas sociālā darba praksē, sniedzot atbalstu iedzīvotājiem dažādu sociālo problēmu risināšanā un novēršanā.
Konkursā tika pieteikti 49 pretendenti no visas Latvijas. Pieteikt sociālos darbiniekus varēja iedzīvotāji, darba devēji, nevalstiskās organizācijas un citas fiziskas vai juridiskas personas. Konkursā vērtēja pretendenta ieguldījumu sociālā darba prakses attīstībā, starpprofesionālo un starpinstitucionālo sadarbību, sociālā darba praksē izmantotās inovatīvās sociālā darba metodes un ieguldījumu sociālā darba profesijas attīstībā.
Konkursā piedalījās gan pašvaldību sociālo dienestu, gan dažādu sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu darbinieki, tajā skaitā arī struktūrvienību vadītāji. No lielākajām pilsētām visaktīvāk savus sociālos darbiniekus pieteica Rīga, Liepāja, Rēzekne, Jelgava un Ventspils. Savukārt aktīvākie novadi bijuši Jelgavas, Priekules, Tukuma, Daugavpils, Dobeles, Cēsu, Balvu, Rucavas, Babītes, Pāvilostas, Lielvārdes, Dagdas, Saldus, Ozolnieku, Kuldīgas, Krustpils, Rūjienas un Madonas novads.
Iesniegtās anketas vērtēja un uzvarētājus noteica Labklājības ministrijas, Sociālo darbinieku biedrības, Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības un Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociācijas izveidotā žūrija.
Konkursa noslēguma ceremonija notika 22. novembrī, un tajā labklājības ministre Ilze Viņķele un valsts sekretāre Ieva Jaunzeme apbalvoja labākās sociālās darbinieces Latvijā – pirmās vietas laureāti Ilonu Džiguri no Balviem, otrās vietas ieguvēju Ingu Ābiķi no Ventspils un Sandru Darkevicu no Rīgas, kura ierindojās trešajā vietā.
Laureātes balvās saņēma skaistumkopšanas procedūras, SPA, vakariņas un nakšņošanu viesnīcā “Hotel Jurmala Spa”, pārsteigumu no TV3 raidījuma “Ievas pārvērtības”, kā arī dāvanu karti 300 latu vērtībā no tirdzniecības centra “Domina Shopping”. Savu speciālbalvu vienai no sociālajiem darbiniecēm piešķīra arī Latvijas Pašvaldību savienība.
Konkursa laureāte Ilona Džigure ir Balvu novada domes dzīvokļu komisijas locekle un palīdz risināt Balvu novada iedzīvotāju dzīvojamo telpu jautājumus. Viņa arī atbildīgi vada nakts patversmes darbu Balvos, kā arī pašas izstrādāto projektu “Dažādu mazākumtautību un sociālo grupu integrācijas un dzimumu līdztiesības skola”, kura laikā Balvu pilsētas dažādu tautību un sociālo grupu iedzīvotājiem organizē izglītojošus pasākumus, veidojot dialogu ar valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām. Projekta laikā izveidota Balvu dažādu tautību kopiena “Smaids”, kurā savu interešu aizstāvībai darbojas dažādu tautību sievietes.
Savukārt Inga Ābiķe strādā Ventspils krīzes centrā ģimenēm ar bērniem “Paspārne”. Viņas rūpju lokā ir cilvēki, kuri saņem pakalpojumus valsts finansētajās sociālās rehabilitācijas programmās. Ingas sagatavotos sociālās rehabilitācijas plānus un to īstenošanu pakalpojumu kvalitātes auditori novērtējuši kā ļoti profesionālus. Inga aktīvi piedalās projektos, piemēram, nometnēs vardarbībā cietušiem bērniem, atbalsta grupās pusaudžiem un viņu vecākiem u.c.
Trešās vietas ieguvēja Sandra Darkēvica ir sociālā darbiniece darbā ar ģimenēm un bērniem. Viņa strādā Rīgas pilsētas Sociālā dienesta Latgales rajona nodaļas teritoriālajā centrā “Avoti” un palīdz ģimenēm ar bērniem apgūt jaunas sociālās normas un lomas sociālo attiecību sistēmā. Kolēģi viņu raksturo kā inteliģentu, profesionālu darbinieci, kura darbā izmanto jaunas, radošas pieejas cilvēku problēmu risināšanā.
Latvijas Pašvaldību savienības speciālbalvu saņēma Rudīte Burova no Rīgas, kura ir VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” sociālā darbiniece, turklāt pirmā sociālā darbiniece ārstniecības iestādē valstī. Viņa izstrādājusi vairākas nozīmīgas publikācijas par aktuāliem jautājumiem sociālajā un medicīnas jomā un vadījusi brīvprātīgo darbu slimnīcā.
“Sociālie darbinieki katru dienu visā Latvijā veic psiholoģiski un fiziski smagu darbu. Neatkarīgi no laikapstākļiem, garastāvokļa vai pašsajūtas viņi dodas pie cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Diemžēl šī profesija nav līdz galam novērtēta, taču tam jāmainās – tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, arī mums – iedzīvotājiem, politiķiem un deputātiem Saeimā un pašvaldībās jāsaprot, ka sociālais darbs ir nākotnes profesija. Šo profesionāļu spēkos ir veidot tādu vidi, no kuras cilvēks netiek izraidīts tādēļ, ka piedzīvojis grūtības, un vidi, kas cilvēkiem palīdz piecelties un veidot dzīvi tālāk,” norāda labklājības ministre Ilze Viņķele.
Atgādināsim, ka sociālās palīdzības sistēmas reforma sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, bet tolaik trūka pieredzes un zināšanu, jo sociālais darbs bija jauna profesija. 1992. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par sociālās palīdzības dienestu veidošanu pašvaldībās. Pakāpeniski tika veidota tāda sociālās palīdzības sistēma, kas spēj nodrošināt katram klientam nepieciešamo palīdzību, turklāt piedāvājot arvien lielākas izvēles iespējas. Sociālais darbs sniedz būtisku ieguldījumu ekonomisko un sociālo izmaiņu laikā, nodrošinot sociāli mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām nepieciešamo atbalstu, tā mazinot negatīvo sociālo seku ietekmi indivīdu, grupu un kopienu dzīvē, kā arī veicinot sociālo pakalpojumu sniedzēju un iedzīvotāju sadarbību.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017