Rīga 1°C, mākoņains, bez nokrišņiem, R vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 20. aprīlis 02:56
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte
Www.lps.lv
LPS Valdē
• 10. decembrī LPS Valde nolēma sasaukt Domes sēdi 18. decembrī un iesniegt apstiprināšanai Domē akceptēto LPS 2014. gada ieņēmumu un izdevumu tāmi.
Vēl Valde izskatīja jautājumu par būvniecības procesu un valsts un pašvaldību atbildību. LPS Tehnisko problēmu komitejas priekšsēdētājs Aivars Okmanis un LPS padomnieks Aino Salmiņš sniedza komentārus par Valsts prezidentam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Ekonomikas ministrijai nosūtīto vēstuli. Valde aicināja LPS atbildīgo padomnieku turpināt Saeimā uzturēt un akcentēt prasību par personīgās atbildības nodalīšanu būvniecībā, kā arī uzdeva LPS Tehnisko problēmu komitejas sēdē izskatīt jautājumu par izglītības un prasību samērīgumu būvuzraugiem, pieaicinot pārstāvjus no RTU, Būvinženieru savienības un citus speciālistus.
Valde tika informēta arī par pašvaldību attīstības vadlīniju grozījumu sagatavošanas grafiku, kas paredz divās komiteju sēdēs izskatīt vadlīniju sadaļas atbilstoši komiteju profilam. Pēc tam komitejas iesniegs priekšlikumus Valdei, kura pēc apspriešanas un izvērtēšanas nodos tās apstiprināšanai LPS kongresam.
LPS komitejās
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
• 12. novembrī LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē tās dalībnieki izskatīja Zemes pārvaldības likuma sadaļu par servitūta ceļiem un meklēja šīs problēmas iespējamos risinājumus.
Otrs jautājums komitejas darba kārtībā bija publisko pakalpojumu likumprojekts, un komiteja atbalsta tā tālāku izstrādi.
Veselības un sociālo jautājumu komitejā
• 12. novembrī LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē izskatīja Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienības (LPSAIA) kopsapulces rezolūciju “Par sociālo pakalpojumu attīstību”, ar kuru Latvijas pašvaldības tiek aicinātas 2014. gada budžetā ieplānot finansējumu pašvaldību sociālās aprūpes institūciju darbinieku atalgojuma paaugstināšanai vismaz valsts sociālās aprūpes centros strādājošo atalgojuma līmenī, kā arī iespēju robežās rast līdzekļus tādas pakalpojuma infrastruktūras izveidei pašvaldību sociālās aprūpes centros, kas nodrošinātu klientam ērtu un draudzīgu vidi, vajadzībām atbilstošu sociālo aprūpi un funkciju stabilizējošu pakalpojumu.
LPSAIA savā kopsapulcē 2013. gada 16. oktobrī pieņēma arī rezolūciju “Par sociālo pakalpojumu attīstību”, ko nosūtīja Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu, Veselības un Labklājības ministrijai. Tajā akcentēta diskriminējošā attieksme pret pašvaldību pansionātiem – būtībā to iemītniekiem, jo aizvadītajā ES struktūrfondu programmēšanas periodā pašvaldībām pansionātu iekšējās infrastruktūras un līdz ar to pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai nebija pieejami ESF līdzekļi un netiek paredzēti arī 2014.–2020. gadā, pretēji tam, kā tas noticis un notiek, piemēram, Lietuvā.
Komitejas darba kārtībā bija arī jautājums par Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei” rezultātiem un iespējām to ieviešanai visās Latvijas skolās. Projekta vadītāja LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāna palīdze Gunta Kraģe un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Izglītības atbalsta nodaļas vadītāja Inese Štekele atzīmēja – ja būs finansiālas iespējas, tad plānots izveidot LU bērnu un jauniešu uzvedības centru.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja iepazīstināja ar bērnu aktuālākajām problēmām “Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111” ikdienas praksē.
Slimību un profilakses centra sabiedrības veselības analītiķis PVO sadarbības partneris garīgās veselības jomā Toms Pulmanis informēja par bērnu un pusaudžu pašnāvībām un pašnāvniecisko uzvedību Latvijā.
Izglītības un kultūras jautājumu komitejā
• 19. novembrī notika apvienotā Izglītības un kultūras jautājumu komitejas un Bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu apakškomitejas sēde, kuras darba kārtībā bija iekļauti trīs jautājumi.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta un jaunatnes departamenta direktores vietniece Diāna Sīmansone informēja par Eiropas Komisijas iniciatīvu “Jauniešu garantija” un neaktīvo jauniešu iesaisti pašvaldībās šīs iniciatīvas ietvaros. Iniciatīva vērsta uz to, lai visi jaunieši vecumā no 13 līdz 24 gadiem, kuri reģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā, četru mēnešu laikā saņemtu atbalstu bezdarba situācijas risināšanai. Iniciatīvu plānots uzsākt aprīlī.
Izskatot jautājumu par bērnu spēļu laukumu drošības prasībām, pašvaldības tika aicinātas pievērst uzmanību drošības standartiem. Rotaļlaukumu valdītājiem un apsaimniekotājiem ir pieejamas vadlīnijas par publiskai lietošanai paredzēto bērnu spēļu laukumu drošības prasībām.
Par karjeras izglītību un atbalsta sistēmu un pasākumiem informēja Valsts izglītības attīstības aģentūras Informācijas un karjeras atbalsta departamenta direktore Aleksandra Joma. Šajā jomā labs palīgs pedagogiem būtu karjeras konsultants skolā.
• 17. decembrī LPS Izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē piedalījās Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji, kuri kopā ar pašvaldībniekiem apsprieda XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku rezultātus un uzdevumus nākamo svētku sagatavošanā.
Ineses Galantes fonda izpilddirektore Vita Jaunzeme iepazīstināja ar Ineses Galantes fonda piedāvājumu sadarbībai ar pašvaldībām. Fonda mērķis ir attīstīt un pilnveidot kultūras un intelektuālā mantojuma atpazīstamību, izveidot kultūrvides platformu, kas būtu pieejama ikvienam Latvijas iedzīvotājam, organizēt kultūras un mākslas projektus, kā arī nodarboties ar labdarību.
Par iecerēm izglītības programmas “Iespējamā misija” īstenošanā informēja tās direktore Mārīte Seile.
Sporta jautājumu apakškomitejā
• 20. novembrī LPS Sporta jautājumu apakškomitejas sēdē izskatīja trīs jautājumus.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta un jaunatnes departamenta direktora vietnieks Edgars Severs pastāstīja par sporta nozares aktualitātēm un iepazīstināja ar 2014. gada valsts budžeta sadalījumu sporta nozarei, kā arī informēja par sporta politikas pamatnostādņu 2014.–2020. gadam virzību.
Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einārs Fogelis un valdes loceklis Māris Liepiņš aicināja parakstīt LSFP un LPS sadarbības memorandu, ko Sporta jautājumu apakškomiteja nolēma atbalstīt.
LPS padomnieks sporta jautājumos Guntis Apīnis informēja par pašvaldību darbinieku sporta sacensībām un problēmām, kas saistītas ar to sarīkošanu. Apakškomiteja nolēma rīkot Latvijas pašvaldību darbinieku sporta spēles arī 2014. gadā un par sarīkošanas datumu noteikt 9. augustu.
Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejā
• 26. novembrī LPS Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas sēdē pirmais darba kārtības jautājums bija par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu sniegšanu pašvaldībām par fizisko personu ienākumiem. LPS sarunās ar VID panākta vienošanās, ka pašvaldības VID datus varēs izmantot ne tikai nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām, bet arī sociālās palīdzības administrēšanai, kā arī citām pašvaldības funkcijām, ja tāda nepieciešamība pamatota ar atbilstošu normatīvā akta regulējumu. VID pārstāvju uzstāšanos var noskatīties LPS mājaslapā, sadaļas “Semināri un video” apakšsadaļā “Videoieraksti”.
Par Ministru kabineta noteikumiem “Valsts informācijas sistēmu datu savietošanas kārtība nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanai” informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Elektroniskās pārvaldes departamenta direktors Uģis Bisenieks un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamenta direktors Uldis Apsītis. Izstrādātie MK noteikumi nosaka valsts informācijas sistēmu savietotāja datu savietošanas, informācijas sniegšanas, informācijas apjomu, aprites un apstrādes kārtību nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanai, ar kura starpniecību un pamatojoties uz datiem, kas reģistrēti attiecīgajās valsts informācijas sistēmās taksācijas gada 1. janvārī pulksten 24, pašvaldība piešķir nodokļa atvieglojumu nodokļa maksātājiem saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 5. panta 1.2. daļā noteikto.
Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Jolanta Plūme un viņas vietniece Baiba Tisenkopfa iepazīstināja ar pašvaldību aizņemšanās un galvojumu nosacījumiem 2014. gadā un būtiskākajām kļūdām aizņēmuma pieprasījuma dokumentos. Šogad pamatā saglabāti līdzšinējie aizņēmumu mērķi, kā arī noteikts jauns mērķis – ceļu, ielu un tiltu investīciju projekti, taču šajā gadījumā pašvaldībām daļa no projekta izmaksām jāfinansē pašām. Palielināta arī maksimālā aizņēmuma summa līdz 200 000 eiro pašvaldības noteikto prioritāro investīciju projektu īstenošanai. Arī šogad saglabāsies nosacījums, ka pašvaldības var sniegt aizņēmuma pieprasījumu tikai pēc iepirkuma procedūras noslēgšanās un piegādātāja izraudzīšanas. Šogad pašvaldības varēs izņemt aizņēmumus gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto mērķu (investīciju projektu) īstenošanai vidējā termiņā, kas nepārsniedz trīs gadus. Līdz šim vidējā termiņā varēja izņemt aizņēmumus tikai ES līdzfinansēto projektu realizācijai.
Baiba Tisenkopfa vērsa uzmanību uz pašvaldību pieļautajām kļūdām aizņēmuma pieprasījumā. Biežāk pieļautās kļūdas ir šādas: aizņēmumu pieteikumu dokumenti iesniegti neprecīzi (nav pievienoti visi MK 2008. gada 25. marta noteikumos Nr. 196 noteiktie dokumenti); ekonomiskie pamatojumi aizpildīti kļūdaini; Finanšu ministrijā tiek iesniegts daudz lieku dokumentu; pieteikumi aizņēmumiem iesniegti pirms iepirkumu procedūras noslēgšanās; pašvaldības domes lēmumā nav iekļauta visa nepieciešamā informācija; pašvaldības uzņemtās saistības tiek uzrādītas neprecīzi (bez procentu maksājumiem, samazinātas par jau atmaksātajām summām) u.tml.
Tehnisko problēmu komitejā
• 26. novembrī notika LPS Tehnisko problēmu komitejas sēde, kurā par Būvniecības likumu un ar to saistītajiem būvnoteikumiem informēja Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša. Galvenā atšķirība starp līdzšinējo un jauno regulējumu ir tā, ka lēmums jeb administratīvais akts par būvniecības ieceres realizēšanas atļauju tiek pieņemts būvniecības procesa sākumā, nevis noslēguma fāzē, kā tas bija līdz šim. Pamatojoties uz lēmumā par būvatļauju obligātajiem datiem par plānotās būves veidu, novietojumu konkrētajā zemesgabalā un būves apjomu jeb lielumu, jāpieņem lēmums, kas ir administratīvais akts par būvniecības ieceri, iekļaujot tajā divas nosacījumu grupas – projektēšanai un būvniecībai. Tādējādi līdz ar šā likuma pieņemšanu būvvaldei vairs nebūs jāizdod arhitektūras plānošanas uzdevums.
Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta Būvniecības informācijas sistēmas projekta nodaļas vadītājs Juris Braučs un praktiķis Jānis Plūme iepazīstināja ar Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) ieviešanas gaitu. Komiteja atzina, ka tā izstrādāta uz iepriekšējā Būvniecības likuma bāzes un neatbilst jaunā likuma regulējumam, kā arī nav savietota ar VZD, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu un Apgrūtināto teritoriju reģistru.
Ņemot vērā, ka pēc jaunā Būvniecības likuma stāšanās spēkā 1. februārī radīsies neatbilstības ar pārējiem saistītajiem likumdošanas aktiem, LPS aicina Saeimu pieņemt un lūdz Valsts prezidentam atbalstīt vairākus LPS priekšlikumus, nosakot, ka jaunais Būvniecības likums stājas spēkā 2014. gada rudenī vienlaicīgi ar Vispārīgajiem un speciālajiem būvnoteikumiem, Latvijas būvnormatīviem un citiem būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un Būvniecības informācijas sistēmu, kas izveidota atbilstoši jaunajam būvniecības regulējumam un ieviesta ne tikai kā pilotprojekti 30 būvvaldēs, bet visās pašvaldībās.
Novadu apvienībā
• 18. decembrī notika Novadu apvienības valdes sēde, kuras darba kārtībā bija vairāki jautājumi: par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projekta iesnieguma īstenošanas termiņa pagarinājumu, par priekšlikumiem valsts un pašvaldību kompetenču sadalījumam būvniecībā, par norēķinu kārtību sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, par diskusiju saistībā ar reģionālo pašvaldību izveidi un par darba plānu 2014. gadam.
Citi notikumi
• 13. novembrī Pašvaldību savienībā viesojās Rumānijas pašvaldību pārstāvju delegācija. LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede viesiem pastāstīja par LPS darbu un sadarbību ar Rumānijas pašvaldībām, bet vecākais padomnieks Māris Pūķis iepazīstināja ar Latvijas pašvaldību sistēmu pēc administratīvi teritoriālās reformas, LPS sadarbību ar centrālo valdību pēc ekonomiskās krīzes, kā arī politisko dienaskārtību.
• No 14. līdz 16. novembrim Pleskavā notika plaša Pleskavas apgabala, Vidzemes reģiona pašvaldību un uzņēmēju, kā arī LPS pārstāvju tikšanās, lai apspriestu sadarbību pierobežā. Latvijas delegācijas sastāvā bija ap 60 pašvaldību pārstāvju un uzņēmēju, arī Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents, viņa vietnieks Gulbenes novada pašvaldības priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs un LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede.
• 27. novembrī Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru uzsāka diskusiju ciklu “Pašvaldības loma uzņēmējdarbības attīstībā un investīciju piesaistes veicināšanā”. Šī diskusija bija veltīta investīciju nozīmei reģionālās attīstības veicināšanā un pašvaldību lomai investīciju piesaistē. Diskusijas videoieraksts un prezentācijas pieejamas LPS mājaslapā.
• 29. novembrī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis Strasbūrā piedalījās Pasaules demokrātijas foruma tematiskajā laboratorijā “Līdzdalības budžets jeb iedzīvotāju iesaistīšana budžeta plānošanā”, kur pastāstīja par iedzīvotāju līdzdalības labās prakses piemēriem Latvijā – sabiedrības iniciatīvu platformu manabalss.lv, kā arī veiksmīgo Kārsavas novada domes un jauniešu sadarbību.
• 2. un 3. decembrī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, ģenerālsekretāre Mudīte Priede un Izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētāja Ligita Gintere Prāgā piedalījās Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību padomes (CEMR) Politikas komitejā, kur tika izvērstas debates par ziņojumiem “Eiropas pašvaldības pārejas periodā” un “Pamatpakalpojumi visiem”. Šo dokumentu sagatavošanā piedalījās arī LPS.
• 19. decembrī ES mājā svinīgi tika godināti Eiropas Pilsoņu gada labas gribas vēstnieki Latvijā, kā arī citi aktīvisti – organizāciju vadītāji, kuri snieguši nozīmīgu devumu, īstenojot dažādus pasākumus un iniciatīvas, lai Latvijas sabiedrībai nodotu Eiropas Pilsoņu gada galvenos vēstījumus.
Kultūras ministre Dace Melbārde un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka Pateicības rakstus pasniedza 14 cilvēkiem. Tos saņēma visi septiņi Eiropas Pilsoņu gada labas gribas vēstnieki – Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš, Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis, Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Zemļickis, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe un Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra direktore Sarmīte Vīksna.
Pateicības raksts pasniegts arī Sorosa fonda – Latvija iniciatīvas “Pārmaiņu iespēja skolām” vadītājai Aijai Tūnai, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājam Aldim Austeram, Kultūras ministrijas parlamentārajai sekretārei Inesei Laizānei, Latvijas Bērnu foruma priekšsēdētājai Inetei Ielītei, Izglītības attīstības centra direktorei Ivetai Vērsei, Eiropas Kustības Latvijā projektu vadītājai Kristīnei Gailītei un Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretārei Mudītei Priedei.
Pasākuma laikā tika godināta arī 14 gadu vecā skolniece Anastasija Cunska, kura ir viena no Eiropas Komisijas rīkotā starptautiskā īsfilmu konkursa “Young Voices Against Poverty” (“Jaunās balsis pret nabadzību”) laureātēm.
Informācijai
• Ar Norvēģijas atbalstu stiprinās Latvijas vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitāti
Lai stiprinātu Latvijas vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitāti, izstrādājot attīstības plānošanas dokumentu projektus un sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanā, 18. decembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilona Raugze un Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) direktore Solvita Zvidriņa parakstīja vienošanos par divu Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas līdzfinansētu iepriekš noteikto projektu īstenošanu Latvijā.
Projekta “Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” ietvaros paredzēts stiprināt Latvijas vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas kapacitāti, lai izstrādātu reģionāla un valsts līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektus. Kopējās projekta izmaksas ir 1 195 972 eiro.
Savukārt, lai stiprinātu Latvijas pašvaldību un reģionu kapacitāti, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumos, tiks īstenots projekts “Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrāde”, kura kopējās izmaksas ir 1 172 029 eiro.
Abu projektu vadošais partneris būs VARAM, to īstenošanā piedalīsies visi Latvijas plānošanas reģioni un projektu partneri Norvēģijā – Pašvaldību un reģionālās attīstības ministrija un Oplannes un Eustagderes reģionālās pašvaldības. Projektā par Latvijas pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes stiprināšanu, izstrādājot attīstības plānošanas dokumentu projektus, piedalīsies arī biedrība “Urban Institute”, Estfollas reģionālā pašvaldība, Latvijas pašvaldības, vietējās kopienas un citi sociālie partneri.
Pirmais projekta līgums Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas ietvaros tika parakstīts 14. decembrī par Latvijas Pašvaldību savienības projekta “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” īstenošanu.
• Konkurss par balvu “Eiropas reģions, kas veicina uzņēmējdarbību 2015”
Reģionu komiteja izsludinājusi konkursu par balvu “Eiropas reģions, kas veicina uzņēmējdarbību 2015” (EER), ko piešķirs tām pilsētām un reģioniem, kam ir vistālejošākais redzējums Eiropā. Šis konkurss notiek jau piekto reizi, un tā moto – ekonomikas atveseļošana ar uzņēmējdarbību. Konkursam var pieteikties līdz 31. martam.
EER ļauj apzināt un apbalvot tos reģionus, kuros neatkarīgi no reģiona lieluma, labklājības un kompetencēm izstrādāts izcils uzņēmējdarbības redzējums, ko īsteno ar konkrētiem un uzskatāmiem pasākumiem, tādējādi palīdzot īstenot Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu un optimāli izmantot publisko finansējumu. Reģioni, kas izstrādājuši vispārliecinošāko stratēģiju, tiks apbalvoti ar izcilības zīmi “Gada reģions, kas veicina uzņēmējdarbību”. Iniciatīvas mērķis ir sekmēt dinamisku, “zaļu” un uzņēmējdarbību veicinošu reģionu veidošanos visā Eiropā.
Vairāk par pieteikšanos lasiet šeit: http://cor.europa.eu/en/takepart/eer/Pages/eer.aspx.
• Izsludināta jauna programma “Nāc un dari! Tu vari!”
Programmas “Nāc un dari! Tu vari!” ietvaros finansiālu atbalstu var saņemt darbīgas bezpeļņas organizācijas pilsētās un laukos, kas ar savām rosībām dara bagātu tuvākās apkaimes iedzīvotāju dzīvi, kā arī sarežģījumu brīžos sniedz atbalstu līdzcilvēkiem. Uz finansējumu var pretendēt Latvijas biedrības, nodibinājumi un reliģiskas organizācijas, kas sniedz atbalstu topošajām māmiņām un jaunajām ģimenēm, savā darbā īsteno iniciatīvas sociālajā, veselības, mūžizglītības, kultūras un apkārtējās vides pilnveidošanas jomā, popularizē aktīvu dzīvesveidu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dažādām iedzīvotāju grupām, veic dzīvnieku aizsardzības pasākumus, radoši īsteno iniciatīvas dažādās kultūras jomās vai sniedz nepieciešamos sociālos pakalpojumus vietējās kopienas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Programmā “Nāc un dari! Tu vari!” Borisa un Ināras Teterevu fonds piešķir grantu robežās no 200 līdz vairāk nekā 7000 eiro. Vismaz 10% no kopējā projekta finansējuma veido vietējās pašvaldības vai citu sadarbības partneru līdzfinansējums.
Plašāku informāciju par programmu skatiet Borisa un Ināras Teterevu fonda mājaslapā: http://www.teterevfond.org/projekti/kopienu_projekti.
• Latvijas reģionos – četri jauni dabas izglītības centri
13. decembrī tika atklāts Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības projekta “Cilvēki un daba” ietvaros tapušais dabas izglītības centrs (DIC) “Rāzna”, kas atrodas Rēzeknes novada Lipuškos.
Līdz ar DIC “Rāzna” atklāšanu sperts nozīmīgs solis dabas izglītības jomas attīstībā, jo 2013. gadā projekta “Cilvēki un daba” ietvaros durvis vēruši pavisam četri dabas izglītības centri dažādos Latvijas reģionos. Visi dabas izglītības centri atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – DIC “Meža māja” iekārtots Ķemeru nacionālajā parkā, DIC “Ziemeļvidzeme” – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, DIC “Vecupītes” – Gaujas Nacionālajā parkā un DIC “Rāzna” – Rāznas nacionālajā parkā.
Centri piedāvā dažādas dabas izziņas iespējas gan lieliem, gan maziem apmeklētājiem un iepazīstina ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas daudzveidību. Dabu var izzināt, gan piedaloties dažādās pētnieciskās nodarbībās, gan apmeklējot izstādes, gan dodoties pastaigā pa dabas takām u.c. Informācija par DIC piedāvājumu pieejama interneta vietnē www.daba.gov.lv, sadaļā Vides izglītība.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017