Rīga 5°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 04:52
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Vidzemes plānošanas reģiona ikgadējā tikšanās ar pašvaldību vadītājiem un speciālistiem novembra beigās notika gleznainā vietā – Madonas novada Mārcienas muižā, kur tās dalībnieki ne tikai kopīgi atskatījās uz aizvadītajā gadā paveikto, bet arī seminārā guva jaunas idejas un zināšanas par interesantu tēmu – vietas pievilcību.
Katram no mums ir savi priekšnosacījumi, kādēļ vēlamies dzīvot, strādāt un atpūsties konkrētā pilsētā, novadā vai ciemā, piemēram, darba vietas pieejamība, iespēja strādāt no mājām, labi ceļi, skolas vai bērnudārza nodrošinājums, dažādas iespējas aktīvi un veselīgi pavadīt brīvo laiku, atpūsties dabā un visbeidzot pat sirsnīgi un izpalīdzīgi cilvēki apkārt u.c.
Ikviena pašvaldība domā, kā padarīt savu novadu pievilcīgu gan dzīvošanai un strādāšanai, gan tūrismam. Tāpēc ir būtiski rūpēties par teritorijas pievilcību, uzņēmējdarbības attīstību, vietējo produktu atpazīstamību, tūrismu un citiem faktoriem. Seminārā, kas tika organizēts projekta “GRISI PLUS – Lauku ģeomātikas informācijas sabiedrības iniciatīva PLUS” ietvaros, kopīgi ar jomas speciālistiem un pašvaldību pārstāvjiem meklējām risinājumus vietas pievilcības veicināšanai.
Semināra dalībnieki iepazinās ar pētījuma “Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes” rezultātiem, kas atrodami vietnē www.savskaktins.lu.lv. Noslēgumā ikvienam bija iespēja piedalīties radošajā darbnīcā “Laipni aicināts manā kaimiņu novadā”, lai kopīgi izceltu kāda novada priekšrocības, kas padara to pievilcīgu iedzīvotājiem, tūristiem, investoriem. Grupās veidojām novadu vizītkartes, un pie jaunām idejām tika Madonas, Ērgļu, Kocēnu un Alūksnes novads.
Ieskatu zīmolvedībā un vietas pievilcībā sniedza Vidzemes augstskolas docents, Dr. geogr. Andris Klepers. No viņa stāstījuma iegaumēšanas vērtas ir vairākas atziņas: nozīmīgi ir apzināties, kā izskatās viss, ar ko mēs komunicējam uz āru; svarīgi noteikt auditorijas, ko vēlamies uzrunāt; mērķis ir jāsasaista ar kopīgu vēstījumu, ko, visiem pašvaldības speciālistiem strādājot sadarbībā, var iznest uz āru un veiksmīgi uzrunāt savus cilvēkus. Lauku tūrisma pētījums atklāj, kāpēc cilvēki izvēlas veidot lauku tūrisma biznesu, daudzi arī norāda, ka tie ir labi tirgus faktori, bet ļoti pārliecinoši izskan viedoklis, ka šie uzņēmēji ir harmonijā ar šādu dzīvesveidu un dzīvesvidi, kā arī tūrisms dod drošu finansiālu atbalstu. Liela loma arī emocionālajam faktoram – pieķeršanās konkrētai vietai – jo tālāk no pilsētas, jo emocionālo faktoru kļūst vairāk. Piesaiste vietai ir mūsu nācijai raksturīgs fenomens, salīdzinot ar citām tautām – latviešiem emocionālā pieķeršanās vietai ir ļoti spēcīga, jo pati vieta kļūst par daļu no dzīves, piešķirot tai īpašu vērtību. Uzņēmējdarbības vietu vairākumā gadījumu izvēlas pēc vietas tēla un prestiža.
Caur vietas pievilcības piramīdu Andris Klepers raksturoja, ka jebkuras vietas izaugsmes pamatā ir iedzīvotāji – pievilcība dzīvošanai dod papildu iedzīvotāju pieaugumu un attiecīgi vairāk darba, kā arī piramīdas pamatā atrodas ražošana, kas ietver preces un pakalpojumus, lauksaimniecību, zivsaimniecību u.c. Savukārt piramīdas augšgalā ir vietas apmeklētāji – tūristi, kam nepieciešamas viesu mājas, kafejnīcas, kultūras iespējas, iepirkšanās un virkne citu lietu. Iedzīvotāji, protams, ir prioritāte, taču tie visi nav vienādi – ir esošie, bijušie, potenciālie iedzīvotāji, piemēram, tūrists var kļūt par iedzīvotāju. Pašvaldībā arī jāizsver, vai ir kādi līdzekļi – bonusi, ar kuru palīdzību jaunos speciālistus, kas ieguvuši izglītību, varētu paturēt savā pašvaldībā. Vietas identitātē liela loma arī vietējiem produktiem un zīmoliem. Vēl arī katras pašvaldības pastāvīgajiem iedzīvotājiem vēlams būt atvērtiem pret jauniem cilvēkiem, kuri sāk dzīvot un strādāt konkrētā vietā, nebūdami ar to iepriekš saistīti.
Izaicinājums – pašvaldības attīstību veidot ciešā sasaistē ar komunikāciju, kas ir vietas mārketinga divi galvenie virzieni. Vietai noteikti nepieciešams stāsts, ko par savu var saukt lielākā daļa iedzīvotāju. Sākumā jāizpēta, kādas ir vietējās vērtības, ar kurām iedzīvotāji lepojas. Ļoti svarīgi arī, kā paši vietējie iedzīvotāji pasniedz savas dzīvesvietas tēlu citiem, kā arī jādomā par pozitīvo vēstījumu, kas būtu vērsts uz tagadējiem iedzīvotājiem, lai viņi to var pieņemt kā savējo. Andris Klepers: “Lai zīmola ziņojums varētu tikt nogādāts mērķauditorijai, katram vietējam ir jātic šim zīmolam, kā arī svarīgi pašvaldību mājaslapās skaidri redzēt “uzrunas” mērķauditorijām, ar kurām pašvaldība strādā, protams, to visu sasaistot ar vēstījumu un vizuālo identitāti.”
Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis semināra dalībniekus iepazīstināja ar sava novada pievilcības stūrakmeņiem, minot dabas bagātības un iespēju ērti un veselīgi atpūsties brīvā dabā, kā arī kultūras pasākumus un pašus cilvēkus, kas nes sava novada vārdu ārpus Mazsalacas – cilvēks ir būtisks faktors priekšstata izveidošanai par kādu vietu.
SIA “NK Konsultāciju biroja” pārstāvis Gatis Pāvils pastāstīja par GRISI PLUS projekta partneru labajām praksēm, kas var būt piemērotas arī Latvijas pašvaldībām. Pasaulē pilsētnieku skaits pārsniedz laukos dzīvojošo skaitu, tādējādi pieaug metropoļu nozīme, savukārt laukos paliek aizvien mazāk darba vietu, pieaug dārdzība dzīvei laukos, taču lauku teritorijās tāpēc jau viss neapstājas, tikai jābūt radošiem. Viens no GRISI PLUS projekta labās prakses piemēriem ir Īrijas “Made in Galway” – tā ir interneta mājaslapa, kas popularizē Galvejas reģiona amatnieku un mākslinieku produkciju, kā arī veicina tās noietu. Šādā veidā caur pašmāju produkciju tiek stiprināta vietējā identitāte. Arī Latvijā ir iecere līdzīgu koncepciju pārņemt saistībā ar Vidzemē ražotu pārtiku. Otrs labās prakses piemērs nāk no Francijas – “Soho Solo” ir lauku pievilcības stiprināšana ar jaunākajām IKT, veicinot jaunu iedzīvotāju piesaisti un attālinātā darba attīstību – tā ir internetā bāzēta un pašvaldības atbalstīta vietējo un topošo uzņēmēju kluba darbība. Galvenās sadaļas mājaslapā ir atbalsts tiem, kas vēlas pārcelties, nodarbinātība – kā uzsākt savu uzņēmējdarbību un īpašas atbalsta aktivitātes uzņēmējiem. Interesanta iniciatīva ir lauku kopienu kustība “Viesmīlības ciemi”, kas sniedz atbalstu jaunajiem iedzīvotājiem, gan iekārtojot personisko dzīvi, gan atbalstot uzņēmējdarbībā. Ko līdzīgu, protams, varētu ieviest arī kādā no Latvijas novadiem. Attālinātā darba iespējas var būt viena no novadu attīstības iespējām, piemēram, uz kartes apkopot informāciju par esošajiem uzņēmējiem, uzņēmējdarbības iespējām, nosacījumiem novadā. Svarīgi jau pirms ierašanās uz dzīvi novadā informēt potenciālos iedzīvotājus par nekustamo īpašumu un pakalpojumiem, kā arī priekšrocībām salīdzinājumā ar citu dzīvesvietu.
Seminārā Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti īsumā iepazīstināja ar četriem projektiem, kas tiek īstenoti, lai veicinātu vietas pievilcību: “Vidzemes kultūras programma – iniciatīvas vietas attīstībai”, “Via – Hanseatica – ieguldījumi attālo teritoriju attīstībā”, “Riverways – ūdens starpnovadu sadarbības veicināšanai” un “Becosi – teritorijas atjaunošanas un attīstības koncepcija”.
__________________
GRISI PLUS projekta mērķis ir izpētīt un pilnveidot lauku teritoriju attīstības politiku, izmantojot ģeomātiskās informācijas rīkus, tādējādi veicinot lauku teritoriju kā potenciālo dzīvesvietu pievilcību un paplašinot iespējas tajās dzīvojošajiem cilvēkiem strādāt attālināti.
GRISI PLUS ir Eiropas Komisijas INTERREG IVC programmas 4. uzsaukuma ietvaros atbalstīts projekts. Projekta vadošais partneris ir Žēras (Francijā) provinces Tirdzniecības un rūpniecības kamera. No Latvijas projektā iesaistīti divi partneri – Latvijas Pašvaldību savienība un Vidzemes plānošanas reģions. Projekta partnerību veido 14 partneri (reģioni, vietējās pašvaldības un organizācijas) no 11 Eiropas Savienības valstīm – Francijas, Īrijas, Latvijas, Kipras, Maltas, Čehijas, Slovēnijas, Rumānijas, Bulgārijas, Igaunijas un Grieķijas.
Publikācija sagatavota un publicēta ar Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu INTERREG IVC programmas ietvaros. Publikācija atspoguļo vienīgi autores uzskatus, un par tās saturu atbild autore.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017