Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 0m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 19:32
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Www.lps.lv
LPS Domē
• 15. janvārī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Domes sēde, kurā piedalījās arī tābrīža Ministru prezidenta amata kandidāte Laimdota Straujuma. Domnieki viņai pauda atbalstu kā premjera amata pretendentei un uzteica viņas vadītās Zemkopības ministrijas darbu Eiropas Savienības fondu līdzekļu apsaimniekošanā.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka ir svarīgi atjaunot konstruktīvu dialogu starp pašvaldībām un valdību. Diemžēl pēdējos gados nebija iespējams panākt kompromisu un veiksmīgas vienošanās, jo pašvaldību pusei lielākoties bija jāpiekāpjas valdībai budžeta veidošanā. Pašvaldības labprāt vēlētos, lai tās tiktu iesaistītas nākamā gada valsts budžeta sagatavošanā, turklāt budžeta veidošana notiktu atšķirīgi no citiem gadiem.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne paskaidroja, ka jau sperti būtiski soļi, pieņemot budžeta ietvara likumu 2014.–2016. gadam, kurā fiksēti vairāki pašvaldībām nozīmīgi jautājumi.
Apspriežot ES līdzekļu izmantošanas plānu 2014.–2020. gadam, pašvaldības vienojās, ka Partnerības līgumam un darbības programmām jāatbild uz diviem jautājumiem: kā konkrētais finansējums veicinās uzņēmējdarbības un ekonomikas izaugsmi un kāds ir finansējuma teritoriālais pārklājums, turklāt tam jābūt vienmērīgam visā Latvijas teritorijā. ES fondu plānošanas dokumentos nepieciešams parādīt sasniedzamos rezultātus ekonomikas izaugsmei un pašvaldību līmenī un uz mērķi orientētus teritoriālos ieguldījumus. Katram darbības programmas mērķim ir jādefinē ietekmes veids uz uzņēmējdarbību un teritorijas, kurās tas tiks īstenots. LPS pēdējo mēnešu laikā izteikusi virkni iebildumu un ieteikumu gan Partnerības līgumam, gan darbības programmām un aicina tos ņemt vērā, lai nodrošinātu vienmērīgu finanšu ieguldījumu Latvijas teritorijā un ekonomikas attīstībā no ES fondu finansējuma šajā plānošanas periodā. Tāpat LPS aicina valdību ievērot laika limitu dokumentu sagatavošanā, lai uzņēmēji, lauksaimnieki un citi interesenti varētu plānot savas iespējas izmantot ES fondu līdzfinansējumu. Finanšu ministrijas pārstāvji atzinīgi vērtēja LPS sniegtos komentārus struktūrfondu plānošanas dokumentiem. LPS sekos līdzi, vai tiek ievērotas prasības attiecībā uz reģionālo griezumu un uzņēmējdarbību.
Domes sēdē izskatīja arī jautājumu par Būvniecības likuma sagatavošanu. LPS aicina termiņu pagarināt, jo Ekonomikas ministrija vēl nav nodevusi Ministru kabinetā visu likuma pavadošo dokumentu paketi un nav izstrādāti vairāki normatīvie akti, par kuriem savu atzinumu sniegs arī LPS.
LPS Dome nolēma sasaukt Pašvaldību savienības 25. kongresu 2014. gada 30. maijā Aizkrauklē.
LPS Valdē
• 7. janvārī LPS Valdes sēdē priekšsēdis Andris Jaunsleinis informēja, ka atbilstoši Domes lēmumam sarunas par pašvaldību pozīciju attiecībā uz ES struktūrfondiem LPS vārdā veic Valde. Tā kā tobrīd jaunā valdība vēl nebija apstiprināta un sarunu partnera politiskajā līmenī nebija, Valdes sēdē piedalījās Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ESSFKF jautājumos Armands Eberhards un ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris. Viņi pastāstīja, ka Latvijas pārstāvji sarunās ar Eiropas Komisiju kā svarīgu jautājumu izvirza transporta infrastruktūras attīstīšanu, izmantojot ES līdzekļus, bet EK iebilst un uzskata, ka vairāk līdzekļu jāiegulda vides programmās un Sociālā fonda aktivitātēs.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters pauda pārliecību, ka prioritāram ir jābūt uzņēmējdarbības atbalstam. Mālpils novada pašvaldības vadītājs Aleksandrs Lielmežs uzsvēra, ka satiksmes infrastruktūra ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbību un tādēļ jārod līdzsvars starp abām prioritātēm. Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja un Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Inga Bērziņa vērsa uzmanību uz to, ka Partnerības līgumā pie integrētajām teritoriālajām investīcijām ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai nav pieminēts 21 reģionālais centrs, un aicināja rakstīt iebildumus un neatbalstīt šo Partnerības līgumu.
A. Eberhards mierināja, ka finansējums pašvaldībām nav samazināts un, salīdzinot ar sākotnējo, palielināts izvēles katalogs pašvaldību aktivitātēm.
Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienības priekšsēdētājs Alvars Šteinbergs iepazīstināja ar apvienības kopsapulces rezolūciju par sociālo pakalpojumu attīstību. Arī LPS Valde atzina, ka iespēju robežās jārod finansējums tādai pakalpojuma infrastruktūrai, kas nodrošinātu klientam ērtu un draudzīgu vidi, vajadzībām atbilstošu sociālo aprūpi un funkciju stabilizējošu pakalpojumu pašvaldību sociālās aprūpes centros. Šim nolūkam jāmeklē iespēja piesaistīt līdzekļus no ES struktūrfondiem.
LPS komitejās
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
• 21. janvārī notika LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas un Sporta jautājumu apakškomitejas kopīgā sēde.
Sēdes dalībnieki izskatīja LPS attīstības vadlīnijas 2014.–2020. gadam. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka Latvijas pašvaldību attīstības vadlīnijas ir LPS darbības leģitīmais pamats nākamajiem gadiem.
Otrs darba kārtības jautājums bija par pašvaldību uzdevumiem sporta jomā, izpildot ar MK 2013. gada 18. decembra rīkojumu Nr. 666 apstiprinātās Sporta politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam.
LPS padomnieks Jānis Piešiņš iepazīstināja ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lūgumu deleģēt pārstāvi projekta “Reģionālās politikas aktivitāšu Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrāde” vadības grupā. Komiteja nolēma deleģēt vadības grupā Beverīnas novada domes priekšsēdētāju Cildu Purgali un kā aizstājēju LPS padomnieku Jāni Piešiņu.
Sēdes noslēgumā apsprieda jautājumu par Latvijas pašvaldību darbinieku sporta spēlēm, un tika nolemts pieņemt Ādažu novada pašvaldības piedāvājumu sporta spēles rīkot 9. augustā Ādažos. Līdz 3. februārim Ādažu pašvaldība sadarbībā ar LPS padomnieku sporta jautājumos Gunti Apīni sagatavos nolikuma projektu iesniegšanai LPS Valdei, bet detalizēti nolikums tiks izskatīts nākamajā LPS Sporta jautājumu apakškomitejas sēdē.
Veselības un sociālo jautājumu komitejā
• Šajā dienā notika arī LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde, kurā Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore Aija Bauere un SIA “Hannu–pro” pārstāve Mudīte Krūmiņa informēja par Goda ģimenes kartes projektu. Komitejas dalībnieki apsprieda tā realizācijas problēmas un risinājumus un ieteica projekta izstrādātājiem kā datubāzi, kas sniedz detalizētas ziņas par ģimenēm, tajā skaitā par audžuģimenēm un par aizbildnībā esošiem bērniem, izmantot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datubāzē esošo informāciju. Tiks gatavots arī jauns līguma projekts pašvaldībām, ko saskaņos ar LPS, tālāk SIF un “Hannu–pro” to izsūtīs pašvaldībām. Projekts varētu sākt darboties marta sākumā.
Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā referente Maruta Pavasare informēja par MK noteikumu projektu “Kārtība, kādā valsts piešķir pašvaldībām mērķdotāciju dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai”. Tā kā šobrīd tas vēl ir tapšanas stadijā, komiteja nolēma deleģēt Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības valdi sagatavot priekšlikumus par pārstrādāto noteikumu projektu ar mērķi, lai tie nesarežģītu novadu pašvaldībās izveidoto dzīvokļa pabalstu sistēmu, bet gan ļautu pretendēt uz valsts līdzfinansējumu.
LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis iepazīstināja ar jauno LPS attīstības vadlīniju projektu. Februāra komitejas sēdē tiks sagatavoti galīgie priekšlikumi grozījumiem un papildinājumiem LPS attīstības vadlīniju sociālajā un veselības sadaļā.
Izglītības un kultūras jautājumu komitejā
• Tāpat 21. janvārī notika LPS Izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēde, kurā izskatīja Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam un apsprieda jautājumu par Latvijas pašvaldību iesaistīšanos akcijā “Vienoti kvalitatīvai izglītībai”. Noslēgumā skatīja jautājumu par jauno LPS attīstības vadlīniju projektu.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece un Izglītības departamenta direktore Evija Papule prezentēja Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.‒2020. gadam, kas apstiprinātas MK sēdē, taču vēl tiks skatītas un apstiprinātas Saeimā. Viņa uzsvēra, ka pamatnostādnēs paredzētie pasākumi secīgi turpinās iepriekšējā plānošanas periodā uzsāktās reformas izglītības jomā, sasaistot nacionālā līmeņa mērķus ar Eiropas Savienības attīstības prioritātēm. Pamatnostādnēs izvirzīto pamatprincipu un mērķu sasniegšanai noteikti 12 rīcības virzieni. Vislielāko interesi un debates izraisīja izglītības sistēmas institucionālais tīkls. Komitejas locekļi atzinīgi novērtēja pirmsskolas un sākumskolas izglītības nodrošināšanu maksimāli tuvu dzīvesvietai, taču pauda bažas par vispārējās vidējās un profesionālās izglītības nodrošināšanas iespējām. IZM valsts sekretāra vietniece sniedza arī informāciju par ES struktūrfondiem – atbalsta jomām un saņēmējiem, akcentējot, ka finansējums tiks novirzīts pašvaldību skolu tīkla, infrastruktūras un IKT nodrošinājumam, pedagogiem kompetences pilnveidei, izglītības saturam un pilnveidei u.c.
Citi notikumi
• 9. janvārī notika diskusija “Par pašvaldību rīcības brīvību autonomo funkciju un uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu īstenošanā, vadoties pēc komercdarbības atbalsta nosacījumiem”, ko Pašvaldību savienība rīkoja sadarbībā ar Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta pārstāvjiem.
Diskusijā tika apspriesti šādi jautājumi: atbalstu raksturojošās pazīmes un kā konstatēt atbalsta esamību vai neesamību (komercsabiedrības jēdziens konkurences tiesībās, finansējums no publiskajiem avotiem, atbalsta sniegšanas veidi, ekonomiskās priekšrocības, ietekme uz tirdzniecību); gadījumi, kad publiskais finansējums nav kvalificējams kā atbalsts (ieguldījumi infrastruktūrā (vispārējie principi, izņēmumi), de minimis atbalsts); tiesiskā bāze atbalsta kontroles sistēmas funkcionēšanai un atbalsta saderības novērtēšanai; procesuālie noteikumi (plānotā atbalsta iepriekšēja paziņošana Eiropas Komisijai un atbrīvojumi no paziņošanas, atbalsta pasākuma īstenošanas kontrole, nepieteikts un nelikumīgs atbalsts, nelikumīga atbalsta atmaksāšana, specifisku piemēru analīze komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma piemērošanas kontekstā); ieskats atbalsta sniegšanas mērķos, tajā skaitā atbalsts kā kompensācija par sniegtajiem sabiedriskas nozīmes pakalpojumiem un nosacījumu piemērošana attiecībā uz finansiālo pārskatāmību, kā arī atbalsta summēšana.
Diskusijas ieraksts pieejams LPS mājaslapā: http://www.lps.lv/Pasakumi/Videoieraksti/.
• 10. janvārī Latvijas valdības sociālie partneri tikās ar Ministru prezidenta amata kandidāti Laimdotu Straujumu, lai pārrunātu sociālo partneru iesaisti ES un Latvijas ekonomiskajā pārvaldībā un topošās valdības ekonomikas prioritātes.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Pašvaldību savienība, augstu vērtējot L. Straujumas daudzpusīgo pieredzi valdības un valsts pārvaldes darbā, atbalstīja viņas nomināciju Ministru prezidentes amatam.
Vēršoties pie premjera amata kandidātes, LDDK, LBAS un LPS uzsvēra nepieciešamību nodrošināt pilnvērtīgu dialogu regulāru konsultāciju veidā, panākt ES daudzgadu budžeta izpildei nepieciešamo normatīvo aktu izstrādāšanu un pieņemšanu jau šāgada pirmajā pusē, aktīvāk strādāt pie Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, turpināt uzsākto virzību uz normatīvo aktu apjoma un skaita samazināšanu un sagatavot kvalitatīvu Latvijas prezidentūru ES Padomē.
• 13. un 14. janvārī notika projekta “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” partneru tikšanās, lai plānotu un pārrunātu galvenos nākamajā ceturksnī veicamos darbus. Šā projekta mērķis – stiprināt institucionālo kapacitāti un cilvēkresursu attīstību valsts, vietējā un reģionālajā līmenī, izveidojot ilgtspējīgu “mācīties salīdzinot” sistēmu. Lai nostiprinātu pašvaldību veiksmīgu pārvaldību, “mācīties salīdzinot” sistēmā iekļauta arī pašvaldību stratēģiskās vadīšanas ieviešana, par pamatu izvēloties pašvaldību mārketingu kā vienu no stratēģiskās vadīšanas formām.
Darba plānošanas sanāksmē piedalījās projekta partneri no Latvijas Pašvaldību savienības, Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācijas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras, kā arī Polijas Pilsētu asociācijas pārstāvji, kuri dalījās pieredzē par līdzīgas sistēmas ieviešanu, gaitu, problēmām un rezultātiem Polijas pašvaldībās. Ieviešot “mācīties salīdzinot” sistēmu Latvijas pašvaldībās, par piemēru tiks ņemta arī Norvēģijas pašvaldību pieredze.
Otrajā projekta sanāksmes dienā piedalījās deviņu pilotpašvaldību dalībnieki no Amatas, Gulbenes, Jaunpils, Mālpils, Preiļu, Skrundas un Ventspils novada un Ventspils un Valmieras pilsētas. Projektā plānots iesaistīt vairāk nekā 60 Latvijas pašvaldības.
Projekta laikā tiks veikti arī pētījumi šādās jomās: rezultatīvo rādītāju izmantošana panākumu vai neveiksmju mērīšanai pašvaldību stratēģiskajā vadīšanā; iespējas apvienot vidējā termiņa budžeta plānošanu un izpildi ar vidējā termiņa attīstības programmēšanu un izpildi pašvaldību stratēģiskajā vadīšanā; iespējas apvienot vidējā termiņa budžeta plānošanu un izpildi ar vidējā termiņa attīstības programmēšanu un izpildi; pašvaldību mērķu mērīšana sociālās drošības, sabiedrisko pakalpojumu un izglītības jomā. Projekts ilgs līdz 2016. gada aprīlim. Viens no pozitīvajiem šā projekta aspektiem būs tā rezultātu izmantošana arī pēc projekta noslēguma pat ar minimālu finansējuma apjomu.
Projektu “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” finansē Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm”.
Informācijai
• Lielās Talkas konkurss pašvaldību koordinatoriem
Lielā Talka izsludinājusi konkursu pašvaldību koordinatoriem par tēmu “Tīra Baltijas jūra sākas Tavā galvā”. Pieteikties konkursam var līdz 21. februārim. Konkursa uzdevumu īstenošanas laiks – no 1. marta līdz 11. aprīlim.
Pirmo trīs vietu ieguvēji balvā saņems dāvanu kartes 3000, 2000 un 1000 eiro vērtībā ceļojumam uz paša izvēlētu galamērķi.
Konkursa nolikumu, pieteikuma anketu un vērtēšanas kritērijus var atrast šeit: http://www.talkas.lv/?page=552&article=3047.
Papildu informāciju par konkursu sniedz Andra Miklucāne ([email protected]; 26343430).
• Izsludināta pieteikšanās kultūras zīmei “Latviskais mantojums”
“Lauku ceļotājs” aicina Latvijas lauku tūrisma uzņēmējus pieteikties zīmei “Latviskais mantojums”, kas nu jau tiks piešķirta trešo reizi. Zīmei var pieteikties gan paši uzņēmēji, gan arī tūrisma informācijas centri, pašvaldības un kultūras mantojuma zinātāji tiek mudināti informēt “Lauku ceļotāju” par tūrisma objektiem, kas atbilst zīmes kritērijiem.
Latviskā mantojuma zīme izveidota ar mērķi godināt un rādīt latviskās kultūras un sadzīves mantojumu, kas dzīvo mūsdienās un nav sastindzis muzeju plauktos. Latviskā mantojuma zīmes uzdevums – saglabāt latviskās identitātes saikni ar mūsdienu dzīvi, demonstrējot to tūrismā. Pēc šīs zīmes var atpazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus. Zīmes uzdevums ir popularizēt un saglabāt kultūras mantojumu, to aktīvi lietojot un padarot saprotamu mūsdienu cilvēkam.
Līdz šim zīmi saņēmuši jau 28 lauku tūrisma uzņēmēji. Latviskā mantojuma zīmi var iegūt naktsmītnes, lauku saimniecības, amatnieki, lauku krodziņi, latvisko tradīciju pasākumu rīkotāji un vadītāji, muzeji, kolekcijas, prasmju un arodu zinātāji (maizes cepēji, audēji, bitenieki, keramiķi, kalēji, pirtnieki, jumtu licēji, teicēji, dziesminieki u.c.).
Zīme izveidota pēc “Lauku ceļotāja” iniciatīvas sadarbībā ar Kultūras ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību.
Lai pieteiktos zīmei, aizpildītā pieteikšanās anketa līdz 3. martam jānosūta uz e‒pasta adresi: [email protected].
Ja rodas kādi jautājumi par pieteikšanos, lūdzam rakstīt: [email protected] vai zvanīt: 29175362.
Plašāku informāciju meklējiet “Lauku ceļotāja” mājaslapā: www.celotajs.lv!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017