Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 03:25
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Reģionu komiteja aktualizē diskusiju par sociālajiem jautājumiem
31. janvārī Beļģijas galvaspilsētā Briselē notika Eiropas Savienības Reģionu komitejas (RK) kārtējā – 105. plenārsēde, kur Latvijas delegāciju pārstāvēja Jēkabpils pilsētas mērs Leonīds Salcevičs, Grobiņas novada domes deputāts Jānis Neimanis, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa, Rīgas domes deputāts Dainis Turlais, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Asas diskusijas plenārsēdē norisinājās par RK sagatavoto atzinumu “Ekonomikas un monetārās savienības sociālā dimensija”. Sociālās dimensijas jautājums dalībvalstīs kļuvis jo īpaši aktuāls ekonomiskās krīzes laikā, kad sociālie rādītāji sasnieguši kritisku līmeni. Tādēļ Eiropas Komisija nākusi klajā ar paziņojumu, kurā aicināts stiprināt sociālo dimensiju un “pacelt” to ekonomikas dimensijas līmenī, vienlaikus neaizmirstot, ka sociālā darba kārtība kopumā ir dalībvalstu pārziņā.
Atzinuma autors – Francijas Ēras departamenta ģenerālpadomes priekšsēdētājs Žans Luī Detāns piedāvāja ideju pievienot ekonomiskajam un monetārajam pīlāram sociālo pīlāru, lai tādējādi sociālos jautājumus varētu labāk ņemt vērā. “Nekas nebūtu sliktāks kā sociālais pīlārs, kas izolēts no pārējiem. Ņemot vērā sociālās atšķirības, mums jāpadziļina sociālās dimensijas process, balstoties uz sadarbību Eiropas Savienībā,” norādīja Detāns. Vienlaikus viņš atzina, ka būtiski ir saglabāt dažādo sociālo modeļu pastāvēšanu.
RK Latvijas delegācijas vadītājs Andris Jaunsleinis uzsvēra sociālās dimensijas lomu, taču norādīja, ka sociālo jautājumu kompetencei jāpaliek nacionālā līmenī: “Pieņemot jebkurus lēmumus attiecībā uz ekonomikas un monetāro savienību, jāvērtē to ietekme uz sociālo dimensiju. Ja netiks ņemta vērā sociālā dimensija, tad nebūs iespējams nodrošināt veiksmīgu ekonomikas un monetāro savienību.” Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Silvija Šimfa, kura līdzdarbojās Latvijas delegācijas viedokļa veidošanā par šo Reģionu komitejas atzinumu, pauda uzskatu, ka sociālajai jomai jāpaliek nacionālo dalībvalstu ziņā ar iespējami mazāku vienoto regulējumu. “Līdz šim ar atvērtās koordinācijas metodi Eiropas Savienības dalībvalstu sociālo politiku harmonizācija un virzība uz augstākiem līmeņiem procesos notikusi ļoti veiksmīgi,” atzina S. Šimfa.
Eiropas Komisija 2013. gada oktobrī nāca klajā ar paziņojumu “Par ekonomikas un monetārās savienības sociālās dimensijas stiprināšanu”, rosinot virkni iniciatīvu, lai stiprinātu sociālo dimensiju ekonomikas un monetārajā savienībā. Galvenie akcenti tiek likti uz pastiprinātu pārraudzību pār nodarbinātības, sociālajiem izaicinājumiem un politisko koordināciju, uzlabotu solidaritāti un rīcību nodarbinātības un darbaspēka mobilitātes jomā, kā arī stiprinātu sociālo dialogu.
RK apspriež enerģētiskās nabadzības problēmu dalībvalstīs
ES Reģionu komiteja 12. februārī Briselē notikušajā Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisijas sanāksmē atbalstīja aicinājumu dalībvalstīm sniegt sociālu atbalstu mājsaimniecībām, kuras vairāk nekā 10% no saviem ienākumiem spiestas atvēlēt elektroenerģijai un apkurei, to vienlaikus papildinot ar energoefektivitātes paaugstināšanas subsīdijām.
Atzinuma autors – Burgenlandes landtāga deputāts Kristians Illeditss no Austrijas uzsvēra, ka, ņemot vērā arvien pieaugošo plaisu starp enerģijas cenu kāpumu un mājsaimniecību ienākumiem, enerģētiskās nabadzības novēršana jānosaka par ES politisko prioritāti. “Situācija ir bīstama, un šādu cilvēku skaits palielināsies. Enerģijai jābūt pieejamām tiesībām, nevis privilēģijai un cilvēkiem jādzīvo pienācīgā istabas temperatūrā, kas ir no 18 līdz 21 grādam,” norādīja Illeditss. Viņš vērsa uzmanību uz satraucošajiem statistikas datiem: Eiropas Savienībā no 2005. līdz 2011. gadam elektroenerģijas cenas pieaugušas vidēji par 29%, kamēr ASV pieaugums bija tikai par 5% un Japānā par 1%. Enerģētiskā nabadzība skārusi līdz 125 miljoniem Eiropas iedzīvotāju, un Bulgārijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Portugālē un Rumānijā jau 30% iedzīvotāju nespēj atbilstoši apkurināt savus mājokļus neproporcionāli augsto enerģijas rēķinu dēļ.
Latvijas delegācijas pārstāvis un Ogres novada pašvaldības vadītājs Edvīns Bartkevičs norādīja, ka viņa vadītajā pašvaldībā daudzu mājsaimniecību izdevumi par siltumu un elektrību pārsniedz 10%, jo sevišķi ziemas laikā. Kā daļēju risinājumu šai problēmai viņš saskata valsts atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanai. To savā ziņojumā atbalstīja arī Illeditss, uzskatot, ka mājsaimniecības, kas dzīvo energoefektīvos dzīvokļos vai ēkās, būtu labāk sagatavotas turpmākajiem enerģijas cenu kāpumiem.
Tāpat Reģionu komitejas biedri aicināja īstenot citus atbalsta pasākumus, piemēram, ieviest “izdzīvošanas tarifus”, kas paredz noteikt zemāku cenu tam enerģijas daudzumam, kāds vajadzīgs pamatvajadzību apmierināšanai. Vienlaikus pašvaldību pārstāvji ierosināja ieviest tādus tarifa noteikumus, kas ierobežotu fiksēto maksājuma daļu un tādā veidā palīdzētu likvidēt maksāšanas sistēmas, kurās par pirmajām patērētajām vienībām paredzēts augstāks tarifs nekā par pārējām patērētajām vienībām. Tādējādi varētu novērst situāciju, kad finansiāli nelabvēlīgākā stāvoklī nenonāk patērētāji, kuru patēriņš ir neliels.
Pašvaldību pārstāvji sanāksmē arī izteica priekšlikumu ieviest jēdziena “enerģētiskā nabadzība” definīciju, par pamatu izmantojot ES līmenī noteiktu robežvērtību, proti, mājsaimniecības ienākumu procentuālo daļu, ko tās atvēl enerģijai. Par paraugu ierosināts izmantot to dalībvalstu praksi, kas šādu maksimumu – 10% no rīcībā esošajiem ienākumiem – jau noteikušas. Eiropas Komisijas pārstāvis sanāksmes dalībniekiem atklāja, ka, apzinoties problēmu, Komisija patlaban vāc datus par neaizsargāto lietotāju skaitu, jo šādu visaptverošu datu līdz šim Komisijas rīcībā nav bijis. Vienlaikus viņš norādīja, ka šajā plānošanas periodā plānots atvēlēt struktūrfondu finansējumu energoefektivitātes paaugstināšanai, tāpēc Komisija cer, ka dalībvalstis to izmantos arī neaizsargātu lietotāju vajadzībām.
Meklē risinājumus jauniešu stažēšanās iespēju veicināšanai
Beidzamajā laikā arvien biežāk dažādu līmeņu diskusijās dzirdami aicinājumi pielāgot jauniešu izglītību darba tirgus prasībām, lai tādējādi radītu labākus nosacījumus jauniešu pārejai uz darba tirgu un samazinātu bezdarbu. Kā vienu no iespējamajiem risinājumiem Eiropas Komisija piedāvā izveidot stažēšanās kvalitātes sistēmu, kas bija centrālais diskusiju jautājums arī 18. februārī Briselē notikušajā ES Reģionu komitejas Ekonomikas un sociālās politikas komisijas sanāksmē. Šī kvalitātes sistēma papildinātu “Jauniešu garantijas” iniciatīvu un uzlabotu jauniešu iespējas stažēties pēc mācību beigšanas vai meklējot darbu, vienlaikus nepalielinot birokrātisko slogu darba devējiem.
Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs stažieri joprojām saskaras ar virkni problēmu, piemēram, tiem bieži vien liek darīt “melnos darbus”, kas nebūt neveicina profesionālo izaugsmi. Tāpat nereti stažieri par darbu nesaņem nekādu atalgojumu un nav sociāli apdrošināti. Reģionu komitejas pārstāvji aicināja Eiropas Komisiju bezdarba samazināšanas pasākumos vairāk iesaistīt pašvaldības, tām deleģējot gan jauniešu atbalsta funkcijas, gan arī neaizmirstot šīm aktivitātēm papildus piešķirt finanšu līdzekļus.
Kauņas pašvaldības mērs Andrius Kupčinsks no Lietuvas, kurš gatavo ziņojumu par šo jautājumu, aicināja dalībvalstis, pašvaldības un sociālos partnerus dalīties labās prakses piemēros, lai tādējādi pakāpeniski veicinātu informētību par dalībvalstu veiksmes stāstiem šajā jomā. “Eiropas Savienības dalībvalstu vidū valda liela dažādība, tāpēc nevarēsim izveidot vienotu modeli visai Eiropai. Taču ticu, ka mums jāapvieno dažādi finanšu avoti, lai izveidotu efektīvas stažēšanās finansējuma shēmas,” norādīja Kupčinsks. Tāpat viņš aicināja darba devējus neizmantot stažierus kā lētu darbaspēku, jo tas ir pretrunā stažēšanās jēgai un būtībai.
Latvijas delegācijas pārstāvis un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis diskusijā norādīja, ka 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs ir dažādas izglītības un apmācību sistēmas, tāpēc nebūtu jātiecas uz stažēšanās sistēmas unificēšanu un centralizēšanu. Vienlaikus viņš aicināja ne tikai vairāk iepazīt dalībvalstu pieredzi, bet arī neaizmirst par atbalsta pasākumiem pašvaldībām un uzņēmējiem: “Mums jāļauj darboties katram uz vietas, izmantojot kaimiņu pieredzi, kuri jau sasnieguši labus rezultātus. Taču līdztekus šiem pasākumiem būtiski ir ekonomiskie atbalsta pasākumi uzņēmējiem, lai tie būtu ieinteresēti prakses vietu nodrošināšanā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017