Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, R vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 15:20
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Laikam šis moto vadīja Latvijas pašvaldību izpilddirektorus, kuri 5. februāra sanāksmi apmeklēja tik kuplā skaitā, ka Rīgas pilsētas Austrumu izpilddirekcijas zālē tikai rets krēsls palika neaizņemts un garderobē vēl pirms sanāksmes sākuma pietrūka brīvo numuriņu. Vairāk nekā 160 klausītāju (kopā ar izpilddirektoriem Rīgā ieradās arī neparasti dalībnieki policistu formas tērpos) vēlējās iesaistīties diskusijā par drošības un kārtības problēmām pašvaldībās. Īstenībā gan temats šoreiz pavisam neraksturīgi izkristalizējās pēdējā brīdī, kad kļuva skaidrs, ka sasāpējušās Būvniecības likuma nianses februārī risināt būtu pāragri.
Atreferējot LPIA valdes sēdē lemto, asociācijas priekšsēdētājs Guntis Kalniņš neslēpa, ka šoreiz valdes sēde sākās visai netradicionāli – pirms izpilddirektoru sanāksmes tās locekļiem bija iespēja klātienē iepazīties ar Rīgas Pašvaldības policijas Videonovērošanas centru, ar kuru cieši saistīta drošība un kārtība galvaspilsētā. Centrs atrodas Rīgas Krievu teātra augšstāvā, tāpēc valdes pārstāvji pie reizes izmantoja vēl kādu īpašo izdevību – apskatīt Rīgu no ēkas jumta.
Arī pēc iepriekšējās sanāksmes janvārī LPIA valdes locekļi devās “specvizītē”, lai tiktos ar Amatnieku kameras vadību un Rīgas Tehniskās universitātes studentiem, kas vēlas sadarboties ar pašvaldībām un atbalstīt amatniekus. Steidzamākais uzdevums pašvaldībām – apkopot informāciju par amatniekiem savā teritorijā. Lūgums aizpildīt nosūtītās anketas, par pamatu izmantojot MK noteikumus! Nākotnē paredzēti kopīgi projekti izglītošanai un aroda apguvei, arī kopīgiem pasūtījumiem.
17. maijā Briselē notiks Maizes svētki, kur gaida ne tikai maizi, bet arī, piemēram, kvasu, iesalu un kaut ko uz maizes liekamu. Tirgošanās vieta būs nodrošināta un tirdzniecības nodeva tiks apmaksāta. Pašiem gan jāgādā par ceļu līdz Briselei, par to, kā aizvest produkciju, par naktsmītnēm un idejām, kā sevi un Latviju atraktīvi parādīt Eiropas Savienības galvaspilsētā. 2013. gadā Maizes svētkos ar Jelgavas novada atbalstu Latviju pārstāvēja “Svētes maize”, un pozitīvas atsauksmes sekoja kā no Briseles, tā no pašu maiznieku puses. Interesentiem precīzāku informāciju un atbalstu sniegs gan LPS, gan Briseles pārstāvniecība.
LPIA valdes sēdē tika pieņemts lēmums – valdes locekļiem piedalīties LPS svarīgākajās sanāksmēs, lai būtu lietaskursā par aktualitātēm. Pienākumu sadale: Guntis Kalniņš piedalīsies LPS Valdes sēdēs, Inta Kaļva – Izglītības un kultūras jautājumu komitejas, Ivo Virsis – Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas, Agris Bukovskis – Tehnisko problēmu komitejas un Dmitrijs Pavlovs – Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas sēdēs. Turpinot aptvert vēl plašāku informatīvo lauku, LPIA valde apspriedusi ideju par plānošanas reģionu izpilddirektoru līdzdalību LPIA sanāksmēs, saprotot, ka arī ar viņiem bieži nepieciešams rast kopēju viedokli. Izpilddirektoru galvenais runasvīrs mudināja kolēģus laikus nomaksāt biedra naudu par 2014. gadu, lai varētu sekmīgi nodrošināt LPIA darbību. 7. martā Ķeguma novadā sadarbībā ar uzticamajiem partneriem no “Latvijas valsts mežiem” tiks analizēti meža apsaimniekošanas jautājumi, 2. aprīlī Rīgā, cerams, būs īstais brīdis apspriest būvniecības problēmas, bet 9. maijā Alūksnes novadā dienaskārtībā iekļauta publisko ūdeņu apsaimniekošana un zemes pārvaldība.
Priekšsēdētājs arī šoreiz turpināja vadīt sanāksmi, laiku pa laikam iepriecinot kolēģus ar kādu asprātību. Vērtējot pirmo tikšanos ar jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski, G. Kalniņš atzina, ka ministrs, uzsākot darba gaitas, šķiet daudz zinošāks un cerīgāks nekā viņa priekštecis, amatu atstājot.
Tu esi redzams/dzirdams
Likuma “Par pašvaldībām” jaunais grozījums 37. pantā paredz, ka no 1. jūlija obligāta prasība paredz veikt pašvaldību domes sēžu un citu sanāksmju audioierakstus. Daļai tas sen vairs nav jaunums, vairākās pašvaldībās domes sēdēm notiek arī videoieraksti, kā arī videotiešraides risinājums. Ievērojot izpilddirektoru vēlmes, sanāksmē tika piedāvāti divi risinājumu varianti – dodot iespēju izprast dažādos ceļus, kā pildīt uzdoto. SIA “Corporate Systems” pārstāvis Juris Āboliņš prezentēja audioprotokolēšanas sistēmu TIX, bet SIA “Sporta centrs” pārstāvis Artūrs Vaskis – audio un videotiešraides iespējas.
NB! Atgādinām, ka Izpilddirektoru asociācijas materiāli atrodami LPS mājaslapā, sadaļā “Profesionālās apvienības”, bet februāra sanāksmes prezentācijas aplūkojamas: http://www.lps.lv/Izpilddirektoru_asociacija/?task=sessions&committee_id=1515.
Katrā ziņā – jautājumu birums apliecināja izpildvaras ieinteresētību jaunos uzdevumus īstenot maksimāli apdomīgi un gudri. Turklāt Guntis Kalniņš uzsvēra: piedāvātais nenozīmē, ka ierakstu problēmu nav iespējams atrisināt pašu spēkiem. Taisnību sakot, ar minimāliem līdzekļiem – pārdesmit latu vērtu diktofonu – LPIA sanāksmes tiek iemūžinātas jau gadiem...
Nākamie trīs dienaskārtības punkti saistījās ar Rīgas pašvaldības policijas informāciju. G. Kalniņš mazliet pārsteidza zālēsēdošos ar frāzi, ka ikviens esam ar viņiem saskāries. Pēc tam gan izrādījās, ka teiktais bija joks, jo katram nācies tikties nevis ar policistiem, bet gan ar videonovērošanas kamerām, kas Rīgas ielās mums cītīgi seko. Rīgas pilsētas policijas (RPP) Operatīvās vadības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Jevgēņijs Platais iepazīstināja kolēģus ar Rīgas pašvaldības policijas Videonovērošanas centra pieredzi un informēja par drošības darbības aspektiem.
Par videonovērošanas dzimšanas gadu Rīgā uzskatāms 2005. gads. Līdz tam tika pētīta videokameru darbība citās Eiropas pilsētās. Centrs Rīgā darbu uzsāka ar piecām kamerām, kas jau pirmajā darbības gadā palīdzēja pamanīt 1120 likumpārkāpumus, tajā skaitā 59 noziedzīgus nodarījumus. Kulminācija bija 2008. gadā, kad videonovērošanas kameras palīdzēja fiksēt gandrīz 3000 pārkāpumu. Deviņu darbības gadu bilance – fiksēti 18 393 pārkāpumi, ap tūkstoti – krimināla rakstura (laupīšanas, zādzības, miesas bojājumi utt.). 540 gadījumos videoieraksti izsniegti kā pierādījumi tiesībsargājošām un drošības iestādēm. 2013. gadā vien izsniegti 111 videoieraksti, tātad to lietderība tiek novērtēta arvien vairāk. Videonovērošanas centra ļaudis savas trofejas neslēpj, tieši otrādi – daļu videoierakstu var noskatīties centra mājaslapā, arī You Tube vietnē.
Ar katru gadu centra darbība paplašinās, sistēmā iekļaujot attālākas pilsētas teritorijas. Tagad Rīgas notikumiem līdzi seko vairāk nekā tūkstotis kameru (tās uzstādītas arī visās izglītības iestādēs), 71 no tām pieslēgta Videonovērošanas centram. Uzstādīšanas principi – centrs, kur pulcējas visvairāk rīdzinieku un pilsētas viesu, nozīmīgi kultūrvēstures objekti, vietas ar nelabvēlīgu kriminogēno situāciju. Jauni lokālie punkti ierīkoti Mežaparkā un Lucavsalā, kur atklātas iecienītas atpūtas vietas. Visas Videonovērošanas centram pieslēgtās kameras, izņemot tuneļos uzstādītās, ir vadāmas. Jaudīgākie “izsekotāji” aptver teritoriju 270 grādu redzesleņķī. Ieraugot kaut ko aizdomīgu, dežurants pāriet uz rokas vadību, pietuvinot attēlu vai grozot kameru gluži kā datorspēlē. Iespējams pārslēgties arī uz citām kamerām. Viens operators pie monitora var kontrolēt tik lielu teritoriju, kuras uzraudzīšanai nāktos algot 16 policistus! Operatora galvenais uzdevums ir laikus pamanīt iespējamo pārkāpumu un paziņot par to patruļai. Vecrīgā reaģēšanas ātrums ir no pusminūtes līdz divām minūtēm, kad tuvākā patruļgrupa ierodas pārkāpuma vietā. Protams, katram nomestas skārdenes īpašniekam vai alus dzērājam policisti pakaļ nebrāžas. Pieredze liecina, ka konfliktu skaits sevišķi pieaug nedēļas nogalē.
Katrs no mums, izstaigājot pilsētas centru, bez lielām pūlēm var kļūt par dokumentālā kino aktieri. Salīdzinājums ar mākslas pasauli ir vietā, jo Videonovērošanas centrs atrodas Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra augšstāvā! Viena no “svarīgākajām visuredzošajām acīm” no “Royal Hotel” augšstāva kontrolē Brīvības pieminekļa laukumu, savukārt neapturamo grafiti mākslas entuziastu izsekotājkameras atrodas Stacijas tunelī. Saskaņā ar 2009. gada 7. aprīļa MK noteikumiem Nr. 305 “Kārtība, kādā veicama publiskas vietas novērošana, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī novērošanā iegūto datu glabāšana un publiskošana” visi publiskajā telpā iegūtie videomateriāli jāsaglabā vienu mēnesi, bet materiāli, kuru kopijas izsniedz kā liecību kriminālprocesā, tiek glabāti piecus gadus. Pašas mūsdienīgākās kameras maksā aptuveni 4000 eiro, prāvi līdzekļi nepieciešami to uzstādīšanai, pieslēgšanai utt. Taču cilvēka drošībai un dzīvībai cenas nav.
Kā notiek datu pārraide?– Lielākoties tiek izmantots optiskais internets, jo bezvadu tīkls nav pietiekami stabils. Bezvadu internetu izmanto uz Vanšu tilta un pie Daugavas grīvas. Komunikācijas nodrošina Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centrs.
Vai Videonovērošanas centra darbinieki ir policisti?– Jā, visi ir pilnvērtīgi policisti. Vienlaikus maiņā strādā no trim līdz pieciem cilvēkiem, ik pēc stundas nepieciešama atpūta, lai nezaudētu uztveres asumu. Notiek arī savstarpēja rotācija, atslodzei mainot atbildīgākos posteņus ar mazāk svarīgiem novērošanas ekrāniem.
Lokālās videonovērošanas plusus un mīnusus Rīgas pilsētas Austrumu izpilddirekcijā (ID) raksturoja projektu vadītājs Jānis Galakrodznieks. Atšķirībā no galvaspilsētas Rīgas Austrumu izpilddirekcijā novērošanai ir cita koncepcija. Atšķirība, pirmkārt, ir finansiāla, jo netiek izmantoti budžeta līdzekļi, bet gan sponsori, projekti un sabiedriskie fondi, otrkārt – novērošana nav aktīvā, bet t.s. pasīvā. Pasīvā videonovērošana Austrumu ID teritorijā notiek senāk nekā galvaspilsētā – jau 13 gadus, un vēl arvien šī ir vienīgā Rīgas izpilddirekcija, kas to dara. Izpilddirekcija realizējusi sešus projektus. Uzstādīti deviņi videoierakstu serveri un 75 kameras četrās Latgales priekšpilsētas apkaimēs. Sākums skaidrojams ar Austrumu ID “īpašajiem reģioniem” – vispirms jāmin Maskačka, kuras dēļ šī priekšpilsēta bija kļuvusi slavena ar augstu noziedzības līmeni. Vienīgo risinājumu vietējā vara saredzēja videonovērošanā (sāka ar tuneli Daugavpils/Ģertrūdes ielas galā, ko tautā dēvēja par razģevalku). Otrs iemesls videonovērošanas nepieciešamībai saistās ar renovētajām teritorijām – Mūrnieku ielu, Siena tirgu, skvēriem un parkiem, ko vandāļi allaž steidzās sabojāt. Pērnā gada aktualitāte bija Grīziņkalna kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana – atdzimstošajam rajonam nepieciešamas papildu garantijas pret bojātājiem. Tagad Austrumu ID likumnepaklausīgie bēdubrāļi zina, ka iespējama videonovērošana, tāpēc daudz vairāk ievēro kārtību. Tomēr ne mazāk efektīvas ir kameru mulāžas, arī tās disciplinē – teritorijas mazāk piedrazo, samazinās likumpārkāpumu skaits. Izmantotās kameras ir lētas (ap 150 latiem), jo atpazīstamība nav tik svarīga, tomēr arī Austrumu ID ieraksti bijuši noderīgi kriminālprocesu šķetināšanā. Ierakstus glabā mēnesi; lai taupītu finanses, raksta virsū vecajiem ierakstiem.
Daudzi privātie lūdz palīdzību, piemēram, nozagta velosipēda utt. gadījumā, taču datu aizsardzība neļauj izsniegt materiālus. Cilvēkam jāiet uz policiju, jāraksta iesniegums, un tad policists var nākt pie videonovērotājiem skatīt videomateriālu. Fizisko personu datu aizsardzības likums diemžēl aizsargā indivīdu, bet ne sabiedrību kopumā! Kāpēc šā likuma prasības neattiecas arī uz videonovērošanu un videoattēliem, kas iegūti privātiem (reizēm pat izklaides) mērķiem ar mobilo tālruni, kādu portatīvo video vai fotokameru u.c.? Datu aizsardzība kontrolē reģistrētās kameras, taču pilsētā uzstādītas daudz un dažādu īpašnieku kameras, ko vajadzētu ietvert vienotā valsts reģistrā ar fiksētiem īpašnieku kontakttālruņiem, lai spētu novērtēt, kuri sektori ir aptverti, bet kuros trūkst jebkādas uzraudzības. Runa nav par cilvēka privātmājas teritoriju, bet par publisko teritoriju. Ja cilvēks ir publiskā telpā, kādēļ viņu nedrīkst filmēt, fotografēt, ja viņa rīcībā nav nekā slēpjama?
Videonovērošana ir ļoti efektīvs līdzeklis, lai sakārtotu vidi, audzinātu iedzīvotājus un vedinātu viņus aizdomāties, pirms izdarīt pārkāpumu. Guntis Kalniņš pieminēja Vecumnieku novada pieredzi, apliecinot, ka arī mazā novadā videonovērošana palīdz bez publiska skandāla nokārtot attiecības sīku pārkāpumu gadījumos (bojātas autobusu pieturas, izsisti logi u.c.) – videokameras ieraksti ļauj uzrunāt pusaudžus un viņu vecākus bez lielas publicitātes.
Pret “indi” – apvienotiem spēkiem!
Februārī sabiedrību šokēja vēsts par Rīgas centra skolas audzēkņa nāvi pēc t.s. legālo narkotiku lietošanas. Cīņā pret jauno sērgu iesaistījušies arī iedzīvotāji, kas, nespējot sagaidīt lēmumus par kārtējā “surogāta” aizliegumu, izvēlējušies šķietami nepieņemamu, tomēr cilvēciski saprotamu cīņas metodi – kavēt tirdzniecību vai pat nodedzināt tirgotavu būdeles. Tomēr arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) sadarbībā ar Valsts policiju un citu pašvaldību policijām jau labu laiku cīnās pret šo sērgu, protams, ar likuma normām atbilstošām metodēm.
Par uzkrāto pieredzi sanāksmē pastāstīja Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs. Turpinot aizsākto tēmu, viņš atzina, ka tehnoloģiju izmantošanai ir liela nākotne, arī katra RPP patruļmašīna tagad aprīkota ar jaudīgu kameru, kas fiksē visu patrulēšanas laikā novēroto. Sākot ar 2014. gadu, RPP darbinieku skaits ir pārsniedzis tūkstoti, un viņš izteica cerību, ka pašvaldības policija nevar iztikt bez sadarbības ar Valsts policiju un otrādi. Kaut arī kompetence un pienākumi abām policijām nereti dublējas, tomēr pamazām jācenšas precīzāk noteikt sadarbības formas un robežjoslas. Rīgā katras teritoriālās struktūrvienības Valsts policijas pārstāvji regulāri tiekas ar pašvaldības kolēģiem, pārrunā aktuālos uzdevumus, kopējo stratēģiju un taktiku, izstrādā patrulēšanas maršrutus tā, lai tie nepārklātos, kaut arī kompetence un pienākumi dublējas. Tomēr abu līmeņu policisti cenšas vienlaikus gan nodalīties, gan sadarboties – brauc kopā ne tikai uz slepkavības vietu, bet arī savaldīt klaiņojošu dzīvnieku. Videonovērošanas centram sevišķi liela nozīme ir masu pasākumos, kuros iesaistīti 100–150 RPP policistu un aptuveni 300 Valsts policijas kolēģu.
Pēdējā laikā viens no prioritārajiem uzdevumiem ir cīņa ar “indi”. Pašvaldības policijā izveidota jauna nodaļa, kuras uzdevums ir legālo narkotiku tirdzniecības vietu aktīva kontrole un struktūrvienību koordinācija šajos jautājumos. Kaut arī katrs dienests darbojas atsevišķi, tomēr veic kopīgus reidus. Taktika bijusi dažāda. Sākumā centās atbaidīt pircējus, taču tie izrādījās ļoti “neatlaidīgi un izturīgi”. Diemžēl rīdzinieki nevairās apmeklēt točkas, pat tuvumā redzot policistus. Tad pārkāpējus sāka aizturēt, vest uz ekspertīzi. Šī metode likās mazliet iedarbīgāka – arī tāpēc, ka pieķertajiem vēlāk nākas apmaksāt ekspertīzi. Liela daļa legālo narkotiku lietotāju ir jaunieši, kas neapzinās pārkāpuma sekas, vai deklasēti elementi, kuriem vairs nav ko zaudēt. Tagad regulāri veic kopīgus reidus. Kopš 1. oktobra, kad pašvaldība cīņu pret legālajām narkotikām noteica kā prioritāti, izņemti gandrīz 10 000 iepakojumu, vairāk nekā 1500 reizes apsekoti šie tirdzniecības objekti, sastādīti 800 protokolu. Diemžēl tā paliks cīņa ar vējdzirnavām, kamēr Saeimai trūkst politiskās gribas kriminalizēt šo narkotiku tirdzniecību, savukārt narkotiku ražotāji un tirgotāji naski izgudro arvien jaunus veidus, kā attīstīt savu biznesu. Tieši tāpēc ir tik svarīga plašas sabiedrības iesaistīšanās un sabiedriskās domas spiediens uz likumdevējiem.
Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta Politikas pilsētu un novadu pašvaldības policijas ieviešanas nodaļas vecākais referents Ronalds Petrovskis iepazīstināja ar sniegtajiem priekšlikumiem un iebildēm informatīvā ziņojuma “Par Valsts policijas un republikas institūciju sadarbības pilnveidošanu” projektam. To izstrādāt paredzēja gan Valda Dombrovska vadītās valdības, gan viņa pēcteces – Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta uzdevums – izveidot efektīvu sabiedriskās kārtības nodrošināšanas modeli valstī, izvērtējot Valsts policijas un pašvaldību policijas darba organizāciju, lai atklātu sadarbības optimizācijas iespējas. Runātājs ir gan projekta autors, gan atbildīgais par tā ieviešanu. Kaut arī R. Petrovskis analizēja tikai Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pretenzijas, tomēr šis bija viens no laikietilpīgākajiem punktiem sanāksmes dienaskārtībā. Diemžēl to pašu nevar apgalvot par jēgietilpību. Varbūt sava taisnība bija tiem, kuri atzina, ka lemšana un normatīvu izstrāde tomēr ir politiķu ziņā, turklāt katrā pašvaldībā attiecības starp Valsts policiju un vietējiem kārtības sargātājiem veidotas pēc atšķirīgiem, tieši šai vietai derīgiem principiem. Sabiedriska apdraudējuma brīdī nepiedodami būtu strikti ievērot normas, kuram kurš jāaicina talkā, kas katram darāms. Daudz svarīgāk ir rīkoties un sadarboties! Zālēsēdošos neapmierināja arī Profesiju klasifikatoram paredzētā prasība pēc pirmā līmeņa augstākās izglītības policistu lielākajai daļai, tikai kārtībnieki varētu palikt ar vidējo un specapmācību. Kāpēc nemācāmies no kļūmīgās pieredzes, kad bērnudārzu kadrus “papluinīja” prasība pēc augstākās pedagoģiskās izglītības? Policijā diemžēl jau tā trūkst kadru...
Ar informatīvā ziņojuma projektu speciālisti var iepazīties minētajā LPS interneta vietnē. LPS juridiskā padomniece Vineta Reitere informēja par projekta turpmāko saskaņošanas gaitu un atgādināja, ka Pašvaldību savienība turpina gaidīt konkrētus priekšlikumus dokumenta pilnveidei. Viņa solījās uz nākamajām diskusijām aicināt līdzi policiju pārstāvjus.
Datu valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa informēja par datu aizsardzības prasībām videonovērošanas procesos, uzreiz solot runāt nevis teorētiski, bet par konkrētām problēmām. Datu aizsardzībā īpašu nosacījumu nav, tāpat nav arī lielu problēmu – parastā kārtība, ko nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums. DVI izstrādājusi rekomendāciju “Datu apstrāde videonovērošanas jomā”, ko interesenti var ne tikai izlasīt, bet arī izdrukāt: http://www.lps.lv/images/objects/committee_files/sittings/7db00ec1f02fac9a662ba88cd92fdb173_3_Videonoverosana_datu_aizsardz.pdf.
Tomēr Tiesībsargs vērsis Tieslietu ministrijas un DVI uzmanību uz vairākiem nepilnīgi novērtētiem videonovērošanas aspektiem, tāpēc varētu parādīties jauni papildinājumi. Uzstādot kameras un veicot videonovērošanu, vispirms jāatbild uz ļoti vienkāršu jautājumu – kāpēc to vajag, ko reāli panāks uzstādot. Iespējams, tās ir īpaša riska zonas, nepilngadīgie u.c. Tērēt resursus bezmērķīgām darbībām nav jēgas. Nākamais – ieraksta kvalitāte. Nav vērts uzstādīt kameras, ja pēc tam ierakstu nevar izmantot. Jāuzstāda brīdinājuma zīmes, ka notiek videonovērošana. Izņēmums ir videokameras, kuras uzstāda pašvaldības policija kriminālnozieguma atklāšanai! Jāievēro, ka noteiktās telpās (tualete, pārģērbšanās kabīnes u.c.) nedrīkst novietot kameras, lai neaizskartu cilvēka privātumu. Saskaņā ar Eiropā pieņemtajām normām sabiedrības sarunu ierakstīšana ir aizliegta, izņēmums ļauj to darīt sabiedrības interesēs. Dati (veiktā videonovērošana) ir jāreģistrē Datu valsts inspekcijā. Drīzumā spēkā stāsies nelieli grozījumi Personu datu aizsardzības likumā! Datu drošība – tiem drīkst piekļūt tikai noteikts personu loks. Datu glabāšana – no dažām dienām līdz mēnesim, 30 dienas vai pieci gadi. S. Plūmiņa ieteica iepazīties ar VDI mājaslapu www.dvi.gov.lv, kur ir instrukcijas un jautājumi/atbildes, ko var izmantot.
Arī zālēsēdošajiem radās precizējoši jautājumi, tomēr gandrīz vienmēr atbilde bija viena – redzamā vietā jābūt zīmēm vai informācijai par videonovērošanu, lai neviens nevarētu aizbildināties, ka nav to zinājis.
Ja filmē pilsētas svētkus un redzami cilvēki – kas jāievēro? – Žurnālisti to drīkst. Pašvaldībai iepriekš jāinformē personas, ka notiks filmēšana un kas to veiks. Igaunijā, piemēram, brīdinājumu nodrukā uz ieejas biļetēm.
Tiešraide internetā pilsētas svētku laikā – vai atļauts? – Jā, publiskos pasākumos drīkst, tikai jāinformē.
Norādes zīmes uzliek, iebraucot pilsētā – vai ar to pietiek? – Nē, nepietiek. Ja videonovērošanu veic policijas vajadzībām, pietiek, bet uz citiem gadījumiem tas neattiecas (skolās, bērnudārzos u.tml. ir citas atbildīgās personas). Cilvēkam jāredz zīme (parkā ar četrām ieejām jābūt vismaz četrām skaidri salasāmām zīmēm)!
Vai žurnāla “Logs” diktofons, ar ko veic sanāksmes audioierakstus, nav likuma pārkāpums? – Nav, jo to dara žurnālisti.
Signe Plūmiņa atgādināja, ka datu aizsardzības jomā ir pieejamas ne tikai rekomendācijas internetā, bet arī bukleti, kas varētu noderēt, piemēram, pašvaldības skolām. Aicinājums – sazināties ar DVI e–pastā vai telefoniski!
Kad kājas nenes
Atskurbtuves un ar tām saistītā neatliekamā palīdzība personām, kas atrodas bezpalīdzības stāvoklī, ir viena no problēmām, ko mētā, valsta un viļā gadu no gada, no institūcijas uz institūciju, no amatpersonas uz amatpersonu. Cik tālu pavirzījusies 2013. gadā pieņemtā informatīvā ziņojuma un MK protokollēmuma izpildes gaita, pastāstīja VARAM Pašvaldību departamenta direktora vietnieks un Pašvaldību sistēmas attīstības nodaļas vadītājs Arnis Šults.
Galvenā ziņa – izdevies likvidēt mītu par dzērāju atskurbināšanu kā vienu no pašvaldības funkcijām. Pašvaldības, kas to veic, dara to pēc brīvprātīgas iniciatīvas. Atskurbtuvēm nav jābūt katrā pašvaldībā. Vienošanās paredz, ka jāiekārto aptuveni 30 atskurbtuves Latvijas lielākajās pilsētās. Sarežģījumus rada tās institūcijas izvēle, kura ar šo problēmu nodarbotos. Paldies Latvijas Sarkanajam Krustam (LSK), kas izteica gatavību iesaistīties, jo organizācijas pārziņā jau ir 28 atskurbtuves. Tomēr atklāts paliek jautājums, kā šo funkciju deleģēt. Bija panākts visu iesaistīto pušu atbalsts, ieskaitot LPS un LLPA. Nepiekrita Labklājības ministrija, tāpēc risinājums iestrēga. Protokollēmums paredz šādā gadījumā pašvaldībām turpināt savu piedzērāju aprūpi. Jautājums paliek VARAM dienaskārtībā, iespējams, ka tas tiks virzīts atkārtoti, bet kā – nav skaidrības. Labklājības ministrija uzskata, ka šis ir sociālais pakalpojums, kaut gan jau 1991. gadā atzina, ka dzērāju “savākšanai” un atskurbināšanai jābūt ne tikai policijas, bet arī medicīnas iestāžu rūpju lokā. Summa, ko LM speciālisti pērn sadarbībā ar Sarkano Krustu aprēķināja, bija 12 latu par vienas personas “augšāmcelšanu”. Taču sešu lielo pilsētu pašvaldību atskurbinātavās izmaksas svārstās no trim latiem Rīgā līdz pat 60 latiem! LSK apņēmies iesaistīties, apliecinot, ka zemākas izmaksas nodrošinās sadarbība ar citām līdzīgām iestādēm.
Biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” Pirmās palīdzības un ārkārtējo situāciju programmas vadītāja un sociālā centra “Gaiziņš” vadītāja Ilona Luste pirms uzstāšanās parādīja nelielu videosižetu par centra darbību ziemas apstākļos, kad jārūpējas ne tikai par dzērājiem, bet arī bezpajumtniekiem, kam draudētu nosalšana. LSK ir organizācija, kas darbojas visā Latvijā, tāpēc viņi ir gatavi iesaistīties arī atskurbtuves problēmu risināšanā. Rīgā SAC “Gaiziņš” nodrošina trīspakāpju aprūpi un aicināja interesentus ekskursijā. Sadarbības partneri ir pat vēstniecības, jo uz “Gaiziņu” dažkārt no bāriem tiek nogādāti arī ārzemnieki (2013. gadā – 17 personas). Biedrība sadarbojas ar ārstniecības iestādēm, ar citām pašvaldībām (Siguldas, Stopiņu novadu u.c.), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, patversmēm, policiju (pērn visvairāk klientu atveda policisti), Rīgas Sociālo dienestu, Labklājības pārvaldi un citiem. Skaidrojot finansiālo pusi, I. Luste atklāja, ka Rīgas domes Labklājības departaments katru mēnesi maksā par katru no 85 plānotajiem klientiem pārskaita 4,53 eiro. Tā kā noslodze visos mēnešos nav vienāda, var izlīdzināt maksājumus.
Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktora vietnieks un Politikas ieviešanas nodaļas vadītājs Jānis Bekmanis izteica pateicību VARAM un Arnim Šultam personīgi par uzcītību un neatlaidību atskurbtuves problēmu risināšanā. Beidzot ierēdņi savā starpā vienojušies par funkcijas nodošanu Sarkanajam Krustam. Labklājības ministrija līdz šim nevēlējās, pirmkārt, pieprasīt valsts budžeta līdzekļus tik “nepiedienīgai” vajadzībai un, otrkārt, izstrādāt normatīvo aktu, kas ir atskurbtuves. Tomēr šķiet, ka politiskā griba ir modusies. VARAM jāvienojas ar iesaistītajiem par atbildīgo. Ja neizdosies, atbildīgie paliks VARAM.
* * *
Informatīvajā sadaļā Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmanis iepazīstināja ar Krievijas Federācijas vēstniecības 2014. gadā plānotajiem rekonstrukcijas darbiem karavīru apbedījumu vietās Latvijā. Pērn 20 atdusas vietās kaimiņvalsts ieguldīja aptuveni 700 latu, šogad, kad aprit 100 gadu kopš Pirmā pasaules kara sākuma, Krievijas puse cer sakārtot karavīru kapus 40 pašvaldībās par vairāk nekā miljonu eiro. Tuvāku informāciju pašvaldības var saņemt, rakstot e–pastu: [email protected] vai telefoniski, zvanot Andim Siliņam pa tālruni 28737086 un Eiženam Upmanim pa tālruni 29489076.
Latvijas Pašvaldību mācību centra direktore Gunta Liepa un programmas vadītājs Māris Liopa informēja par mācību programmu meža apsaimniekošanā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017