Rīga 10°C, apmācies, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 28. marts 21:19
Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
Rīga – Eiropas Wi-Fi galvaspilsēta!
Uz Rīgas robežas piecās vietās uzstādītas ceļazīmes, kas apliecina, ka Rīga ir kļuvusi par Eiropas bezmaksas WiFi galvaspilsētu, kā arī informē pilsētas viesus un iedzīvotājus par brīvpieejas WiFi iespējām. Šīs zīmes “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis svinīgā pasākumā pasniedza pilsētas mēram Nilam Ušakovam kā apliecinājumu kopīgajam sasniegumam.
Rīga nodrošina trīs “Lattelecom” bezmaksas WiFi punktus uz vienu kvadrātkilometru jeb vienu WiFi punktu uz 750 iedzīvotājiem. Tallinā viens brīvpieejas punkts pieejams vidēji uz 1263 iedzīvotājiem un divi – uz vienu kvadrātkilometru, pārspējot tādas lielpilsētas kā Stokholmu, Vīni, Parīzi un Helsinkus.
“Esmu gandarīts par pašvaldības sadarbību ar Juri Gulbi un viņa vadīto “Lattelecom”, kas vainagojusies ar lieliskiem panākumiem – Rīga ir izvirzījusies priekšā citām Eiropas pilsētām WiFi bezmaksas pārklājuma ziņā,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
“Lattelecom” valdes priekšsēdētājs J. Gulbis informēja: “Jau tagad visā valsts teritorijā ir teju 4000 bezmaksas WiFi punktu, kuru skaits vēl pieaug. Latvija jau ir kļuvusi par valsti ar sesto ātrāko internetu pasaulē, bet esam pārliecināti, ka varam sasniegt jaunus rekordus.”
Rīgā, Imantā, atklāts lielākais jaunuzceltais sociālo dzīvojamo māju komplekss
24. jūlijā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, vicemērs Andris Ameriks un Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko atklāja jauno sociālo kompleksu Imantas 8. līnijā 1a. Šeit uzbūvētas trīs pašvaldības sociālās dzīvojamās mājas ar 287 dzīvokļiem, kā arī plašas telpas veselības centram “Imanta”. Te atradīsies Rīgas Sociālā dienesta teritoriālais centrs un dienas centrs.
“No septembra šeit darbu sāks Imantas bērnu poliklīnika. Viss rajons tiks attīstīts kompleksi – esam uzsākuši Anniņmuižas meža sakārtošanu, tiks remontētas ielas, kā arī palielināts sabiedriskā transporta reisu skaits, lai iedzīvotājiem ir ērti nokļūt uz jauno, moderno poliklīniku,” uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Līdzās jauno sociālo dzīvojamo ēku kompleksam ir izveidota autostāvvieta 80 automašīnām, kā arī novietnes 48 velosipēdiem.
Babītes novadā jau 10 000 iedzīvotāju
Babītes novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļa informē, ka šovasar Babītes novadā dzīvesvietu deklarējušo iedzīvotāju skaits pirmoreiz pašvaldības vēsturē pārsniedzis 10 000. Piecu gadu laikā (kopš novada izveides) Babīti un tās apkārtni par savu mājvietu izvēlējušies vairāk nekā 1100 iedzīvotāju. Ņemot vērā, ka pieaug arī laulību skaits (2010. reģistrēja 36 jaunizveidotas ģimenes, 2013. gadā – pat 84!), var cerēt, ka pozitīvās iezīmes turpināsies, atbalstot novada vīziju “Babītes novads kā vienota ģimene draudzīgā vidē”.
Babītes pašvaldība cenšas darīt visu, lai radītu patīkamus dzīves apstākļus: domes apmeklētāju ērtībām izveidota jauna, plašāka autostāvvieta ar 20 vietām. Tiek rekonstruēta Liepu aleja un izbūvēts mūsdienīgs ielu apgaismojums.
Jūrmalas pašvaldības bērnudārzos būs bezmaksas ēdināšana
Jaunajā mācību gadā bezmaksas ēdināšanu Jūrmalas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs saņems ikviens bērns no pusotra gada vecuma. Jūrmalas skolās brīvpusdienas visu klašu audzēkņiem ieviestas jau pagājušajā mācību gadā. Jūrmala ir vienīgā pašvaldība Latvijā, kas sedz ēdināšanas pakalpojumu izmaksas tik plašai mērķgrupai.
Jau veidojot 2014. gada budžetu, par vienu no svarīgākajām prioritātēm tika izvirzītas sociālā atbalsta paplašināšanas iespējas. “Domāju, Jūrmalā mums ir izdevies izveidot vienu no labākajām sociālā atbalsta sistēmām valstī – mums ir bezmaksas sabiedriskais transports skolēniem, studentiem un pensijas vecuma cilvēkiem, izglītības iestādēs visi bērni līdz 12. klasei saņem bezmaksas pusdienas. Un, sākot ar 1. septembri, bezmaksas ēdināšana būs arī pilnīgi visiem pirmsskolas izglītības iestāžu bērniem. Vidēji rēķinot, katra jūrmalnieku ģimene ar bērniem saņems apmēram 60 eiro atslogu no ikmēneša tēriņiem,” uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.
Jurģi Tukuma novada Dzimtsarakstu nodaļai
Tukumā atklātas jaunās Dzimtsarakstu nodaļas telpas. Ikdienā apmeklētāji izmanto ieeju no pagalma puses, kur ērti var iekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Galvenā ieeja no laukuma puses tiek izmantota īpašākajos brīžos – laulībās, zelta un dimanta kāzās. Svinību zāle ir gaiša un romantiska. Turpmāk ceremonijas laikā jaunlaulātie sēdēs baltos krēslos ar skatu pret zāli, lai emocijas un izjūtas, kas atspoguļojas laulājamo sejās, būtu redzamas ne tikai ceremonijas vadītājai, kā tas bija līdz šim, bet arī kāzu viesiem.
Latvijas Ordeņu brālības biedru tikšanās Talsos
Šovasar Talsos notika Latvijas Ordeņu brālības 16. salidojums, kurā satikās 135 dalībnieki no visas Latvijas. Patlaban brālībā ir 321 biedrs no visiem Latvijas novadiem, kā arī ārvalstīm – Lietuvas, ASV, Kanādas, Zviedrijas, Anglijas, Vācijas, Izraēlas un Austrālijas. Ordeņu brālība apvieno cilvēkus, kuri par izciliem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanā, saimnieciskās dzīves, kultūras, zinātnes, mākslas un citu jomu attīstībā apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni, Atzinības krustu vai šo ordeņu Goda zīmi. Kopš 1999. gada brālības salidojumi katru gadu notiek kādā Latvijas novadā, šogad gods uzņemt brālības biedrus tika uzticēts Talsu novadam.
Tikšanās iesākās ar piemiņas brīdi pie pieminekļa “Koklētājs”, pēc tam viesi pulcējās Talsu tautasnamā. Svinīgajā sēdē augsti godājamos viesus uzrunāja Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, atzīmējot šo cilvēku nopelnus valsts izaugsmē. Savukārt Latvijas Ordeņu brālības priekšsēdētājs Juris Griķis sacīja: “Mums valsts ir uzticējusi nest to, ko visu mūžu esam darījuši Latvijas labā!” Pasākuma oficiālo daļu emocionāli noslēdza mācītājs, teoloģijas doktors Guntis Kalme, rezumējot: “Jūs esat zemes sāls! Nācijas un valsts elite! Apbalvots cilvēks ir kas īpašs. Apbalvojums ir gan novērtējums, gan jauns uzdevums – vērtību nešana un vērtību apliecināšana. Jūsu uzdevums ir palikt tādiem, kādi jūs esat – augstāko vērtību nesēji!”
Vēlāk brālības biedri devās ekskursijā pa Talsu novadu. Eiropas Savienības dalībvalstu koku stādījumā “Eiropas birzs” viesi kā Latvijas stipruma simbolu iestādīja ozolu.
Ventspils nosvinējusi Jūras svētkus
No 11. līdz 13. jūlijam Ventspilī plaši atzīmēja Jūras svētkus, pasākumus apmeklējuši vairāk nekā 32 000 ventspilnieku un pilsētas viesu. Ostas ielas promenādē tradicionāli ieradās pats jūras valdnieks Neptūns un viņa krāšņā svīta. Muzikāli priekšnesumi svētku apmeklētājus priecēja uz vairākām skatuvēm – ar īpašu koncertprogrammu pie Spīķera uzstājās Dailes teātra aktieri “Mirage Jazz Orchestra” pavadībā, bet par Jūras svētku dienas programmas kulmināciju parūpējās solists Normunds Rutulis kopā ar Slaveno Rīgas orķestri. Akrobātikas, uguns žonglēšanas un citus trikus rādīja cirka trupa “Firebirds” no Ungārijas. Svētkos varēja dzirdēt un redzēt arī metālpūšamo instrumentu ansambli “Ventspils Brass”, džeza ansambli “Intro”, Ventspils džeza sekstetu un popa studiju “Jūras akmentiņi”. Danču placī pie kuģīša “Hercogs Jēkabs” piestātnes Ventspils amatiermākslas kolektīvi izdejoja programmu “Zvejnieks mani aicināja Jūras svētkos Ventspilī”. Zvejnieku placī bija iespēja mieloties ar gardu zivju zupu, iemācīties siet kādu jūrnieku mezglu, kā arī paklausīties dziesmu ansambli “Ventiņ” un Ventspils blūmīzeristus.
Jūras svētku noskaņu Ostas ielas promenādē radīja arī vēsturisku lielformāta fotogrāfiju izstāde “Senā zvejnieku Ventspils”, kā arī Jaunrades nama un Mākslas skolas veidotā izstāde “Koku zivis” uz Livonijas ordeņa pils vaļņa.
Sporta aktivitāšu cienītājiem bija iespēja vērot Ventspils Brīvostas kausa izcīņu burāšanā un “Pūķu laivu” sacensības. Savukārt “Mazie Jūras svētki”, kā ierasts, tika atzīmēti svētdienā Bērnu pilsētiņā un bērnu parkā “Fantāzija”.
Raibumi Ventspils novadā
• Iznācis pirmais Ventspils novada tūrisma buklets. Informatīvajā izdevumā ir ziņas par katru no 12 pagastiem, pievēršot uzmanību ne tikai interesantiem un vēsturiskiem apskates objektiem, bet arī naktsmītnēm un kafejnīcām, dažādiem lauku labumiem, laivošanas un velomaršrutiem, kā arī kultūras pasākumiem.
• Puzes pagasta Blāzmas ciemā pirmo reizi svinēti Sesku ielas svētki. Ielas nosaukums ir neoficiāls un tautas dots, jo tā ved zvērsaimniecības virzienā, bet visiem 20 namiem ir mājvārdi. Vecākā Sesku ielas māja uzcelta 1880. gadā, nākamā – 1940. gadā, savukārt pārējās 18 uzbūvētas kolhoza laikos – apmeklējot arhīvu, izpētījis svētku rīcības komitejas pārstāvis Ivars Štrombergs, kurš Sesku ielā dzīvo 30 gadus.
• 4. Starptautiskajā burdona festivālā suitu novados piedalījās arī Ventspils novada pašvaldības sadarbības partneri no Azerbaidžānas Novhani pašvaldības. Viesi izpildīja ne tikai azerbaidžāņu, bet arī latviešu tautas dejas. Viņu temperamentīgais priekšnesums iepatikās ne vienam vien festivāla dalībniekam, savukārt viesi ļoti atzinīgi novērtēja citu kolektīvu uzstāšanos. Ciemiņi arī apmeklēja Kuldīgu, Alsungu, Usmu, Anci un Jūrkalni, iepazīstoties ar vairākiem uzņēmējiem.
Starptautisks LMA studentu plenērs Kuldīgā
Šovasar Kuldīgā notika Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) glezniecības studentu plenērs, kura darbus vēlāk varēja aplūkot izstādē Mākslinieku rezidences galerijā. Šogad projekts bija starptautisks, izstādē piedalījās vairāk nekā 40 studentu no Latvijas, Čehijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Ukrainas. Tajā bija redzami darbi, kas tapuši LMA profesora Ivara Heinrihsona, Kaspara Zariņa un Vijas Zariņas meistarklasēs. Katru nedēļu projekta dalībniekiem pievienojās starptautiska komanda no ārvalstu mākslas akadēmijām.
LMA glezniecības studentu vasaras plenēri Kuldīgā un tās apkārtnē ir vēsturiska tradīcija. Šā projekta mērķis ir veicināt tehnisku iemaņu un glezniecības prasmju pilnveidošanu, kā arī risināt konceptuālus uzdevumus un iegūt pieredzi, strādājot starptautiskā komandā.
Kuldīgas novada pašvaldības Mākslinieku rezidence izveidota 2013. gadā, lai veidotu Kuldīgas kā radošas pilsētas tēlu, veicinātu profesionālas mākslas pieejamību reģionos, atbalstītu jaunradi mākslā un īstenotu projektus radošo industriju jomā. Pērn uzsāktas sarunas starp LMA, Kultūras ministriju un Kuldīgas novada pašvaldību par ieceri Kuldīgā atvērt LMA filiāli. Šogad pilsētā ir paredzēti četri LMA studentu projekti.
Zvejnieku svētki Pāvilostā
12. jūlijā svētku rīts iesākās ar tirdziņu, kurā varēja iegādāties zivis, īstu lauku rudzu maizi un saldējumu, kā arī dažādas amatnieku darinātas lietas. Pāvilostas jūrmalas smiltīs norisinājās pludmales volejbola un futbola mači. Tajos piedalījās komandas no visa Liepājas reģiona. Kā katru gadu, arī šogad Pāvilostas kapsētā notika atceres brīdis tiem jūrniekiem un zvejniekiem, kuru kaps ir jūras dzelmē. Svētki turpinājās pludmalē ar Liepājas teātra aktiera Edgara Pujāta un dziedātāja Kristapa Pujāta koncertuzvedumu “Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc”. Svētku viesi varēja vizināties ar laivām un kuģīšiem pa jūru un upi. Šogad īpaši skaista bija kuģu un laivu parāde, ar katru gadu tajā piedalās arvien vairāk dalībnieku. Dienas notikumu kulminācija bija jūras valdnieka Neptūna sagaidīšana. Trīs daiļu nāru pavadīts un svētku viesu aicināts, jūras valdnieks iznāca no jūras dzelmēm, lai ar svētku uzrunu sveiktu klātesošos un kuplinātu svētkus. Pēc svētku uzrunām varēja sākties sportiskās aktivitātes zvejnieku stilā. Liela piekrišana bija glābšanas riņķa mešanai, kas nav nemaz tik vienkārša – vien daži vīri spēja riņķi aizmest līdz ūdens malai. Pati pēdējā, bet noteikti interesantākā disciplīna bija slapjo skrējiens, kur puisim, skrienot jūrā, bija uz rokām jānotur meitene. Šai disciplīnai pieteicās pieci drosmīgi pāri. Protams, neiztika arī bez krišanas un kārtīgas saslapināšanās jūrā. Jau vakarpusē pēc jautrām izklaidēm Pāvilostas jūrmalā daudzi pulcējās Upesmuižas parka estrādē, kur notika grupas “Bet, bet” koncerts un balle kopā ar grupu “Mākoņstūmēji”.
Liepājas Lutera baznīcai – 80!
Liepājas Lutera baznīcai pamatakmens ielikts 1914. gadā, baznīca celta 20 gadus un iesvētīta 1934. gada 8. jūlijā. Par godu dievnama 80 gadu jubilejai 4. jūlijā tika atklāts baznīcas muzejs ar unikālām vēstures liecībām par draudzes pirmsākumiem, baznīcas tapšanu un Mārtiņa Lutera dzīvi un darbiem. Muzeja ekspozīciju veidojusi Lutera draudzes bibliotekāre un jaunā muzeja vadītāja Vita Pētersone. Muzeja svinīgajā atklāšanā Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Vitkovskis teica: “Par vēsturi var runāt tikai tad, kad tā ir piedzīvota un pieredzēta, kad ir bijušas gan grūtības, kurām kopīgiem spēkiem jātiek pāri, gan prieka brīži, ar kuriem lepoties savas baznīcas sienās un arī ārpus tām. Par to tagad stāstīs šis Liepājas Lutera draudzes muzejs. Es varu tikai piekrist tiem, kuri saka, ka Lutera baznīca pārsteidz ar saviem kontrastiem. No ārpuses tā šķiet koku ieskauta, ēnaina un smagnēja, taču, sperot soli pāri slieksnim, pārsteidz ar savu gaišumu un vieglumu. Domāju, ka gaišums galvenokārt staro no draudzes un cilvēkiem, kuri te ik dienas nāk ar savām idejām, savu kalpošanu, saviem gaišajiem darbiem un lūgšanām.”
Priekules novada Ģimeņu dārzā jauni stādījumi
Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā Priekules novada domē pulcējās ģimenes, kurās aizvadītajā gadā piedzimis bērniņš. Svarīgajam notikumam par godu topošajā Ģimeņu dārzā tās kopīgi iestādīja jaunus kociņus. Dārza tapšanā šī bija ceturtā sezona.
Aizvadītā gada laikā novadā reģistrēti 35 jaundzimušie, kuri ar vecākiem tika aicināti uz pasākumu. Jaundzimušo skaita līderis jau otro gadu ir Virgas pagasts, tam pa pēdām seko Bunkas pagasts. Jāsecina, ka pirms gada stādītāju bijis vairāk. Astoņu meitiņu vecāki šogad stādīja Korejas baltegli, bet desmit puišu – balto vītolu. Vecāki parakstījās speciāli izveidotajā koku stādīšanas reģistrā, lai nākamajām paaudzēm saglabātos ziņas par to, kā tapis šis dārzs.
Priekules novada pašvaldības priekšsēdētāja Vija Jablonska solīja: “Kad dārzam svinēsim piecus gadus, pie katra kociņa tiks piestiprināta plāksne ar precīzu tā šķirnes nosaukumu un to bērnu vārdiem, kam par godu koks stādīts.”
Iesvētīts Baldones novada karogs
27. jūlijā Baldones evaņģēliski luteriskajā baznīcā dievkalpojuma laikā tika iesvētīts Baldones novada karogs. Pēc dievkalpojuma klātesošie tika aicināti piedalīties gājienā uz Baldones novada pašvaldības ēku. Karogu paceļot, Baldones jauktais koris “Tempus“ dziedāja Baldones himnu. Klātesošos cienāja ar šim notikumam par godu cepto torti. Baldonieši ir lepni par savu Baldones novadu – “vietu, kur justies kā mājās”.
Jauna piebūve Staļģenes vidusskolai
Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā šovasar ar vērienu un lepnumu vēra Staļģenes vidusskolas jaunās piebūves durvis, jo izveidots mūsdienīgs, ērts un estētiski gaumīgs izglītības iestādes komplekss. Jaunā piebūve ietver modernu sporta halli ar vairākām ģērbtuvēm, vingrošanas un trenažieru telpām, kā arī omulīgu un šodienas prasībām atbilstošu ēdnīcu. Starp skolu un ēdināšanas bloku izveidots iekšējais pagalms, kas noderēs kā atpūtas vieta starpbrīžos siltajā laikā. Te iespējams organizēt arī nelielus pasākumus. Otrā stāva līmenī izbūvētas divas laipveida pārejas no skolas uz tribīņu zonu un papildu telpām, kur sacensību vai skolas apmaiņas projektu dalībniekiem būs iespēja palikt pa nakti. Staļģenes vidusskola ir viena no lielākajām un skolēnu skaita ziņā noslogotākajām izglītības iestādēm Jelgavas novadā – šogad tajā mācās 338 skolēni. Daļa skolas ir kultūrvēstures piemineklis, kurā vēl pašlaik norit siltināšanas darbi. Rudenī, uzsākot jauno mācību gadu, skolas komplekss būs pilnībā izveidots, tehnoloģiju un mācību aprīkojuma ziņā tā būs viena no modernākajām izglītības iestādēm visā Zemgalē.
Tā svin Koknesē!
Kokneses novada svētku nedēļā aizsākās jauna tradīcija – 4. jūlijā Kokneses kultūras namā svinīgā sarīkojumā “Man blakus tava sirsniņa” sumināja 2013. gadā un šāgada pirmajā pusē pasaulē nākušos mazos novadniekus. Gaviļniekus sirsnīgi sagaidīja jau pagalmā un aicināja uz fotografēšanos ar visskaistāko Kokneses sirsniņu, kuru darinājis koknesietis Bruno Cīrulis. Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris, uzrunājot mazo novadnieku vecākus un vecvecākus, teica: “Novada svētkus mēs svinam jau piekto gadu, bet šodien ir īpaša svētku diena, jo pirmo reizi suminām vismazākos novadniekus. Paldies vecākiem, kas audzina savas atvasītes šeit – mūsu mājās, Kokneses novadā. Pusotra gada laikā piedzimuši 77 bērni: 44 meitenes un 33 zēni, tāpēc ar lepnumu varam sacīt: aug bērni, aug mūsu nākotne!” Dāvanā mazie novadnieki saņēma fotoalbumu ar vēlējumu vecākiem tur ierakstīt skaistus un neaizmirstamus notikumus savu bērnu dzīvē. Krāšņos albumus ar katra mazuļa iniciāļiem un Kokneses ģerboni veidojušas amatniecības centra “Mazā kāpa” amatnieces.
5. jūlijā notika krāsains svētku dalībnieku gājiens uz svētku mājvietu – Kokneses estrādi. Pie Kokneses luterāņu baznīcas gājējus sveica sirmā dievnama zvans. Kokneses estrādē novada uzņēmēji par saviem sasniegumiem vēstīja izstādē–tirdziņā. Novada pašdarbnieki savu varēšanu izrādīja koncertā “No visas sirds”, bet bērni pulcējās radošajās darbnīcās. Īsti reizē bija izbrauciens ar vikingu liellaivu “Lāčplēsis” gar pilsdrupām un Likteņdārzu. Vislielākās vīru kaislības virmoja virves vilkšanas sacensībās, kuras jau kļuvušas par tradīciju novada svētkos. Populārie dziedātāji brāļi Auzāni dāvāja gan neaizmirstamu svētku koncertu, gan līksmu zaļumballi līdz rīta ausmai, ko pusnaktī uz laiku pārtrauca SIA “Kūdras enerģija” finansētais salūts.
Neparasta laipa Pļaviņās
Pļaviņu novadā ekspluatācijā nodota uz Daugavas peldoša moduļu tipa laipa, kuras laukums ir 100 m2.
Preiļu novada jauniešiem – sava diena!
Kopš pagājušā gada februāra Preiļu novadā aktīvi darbojas novada jaunatnes lietu speciāliste. Aizvadītajā gadā jauniešiem durvis vēra “Jauniešu informācijas punkts” – tā ir vieta jauniešu sanākšanām, kurās top radošas idejas, jo katrs var brīvi paust savu viedokli un vēlmes. Te reģistrējušies un brīvprātīgi darbojas vairāk nekā sešdesmit novada aktīvāko jauniešu. Tagad JIF ir sava pazīstamības zīme – logo, kas izraudzīts skiču konkursā. Aktīvie jaunieši izveidojuši lapas sociālajos tīklos. 11. jūlijā Preiļu pilsētas parka pludmalē jau otro reizi notika Preiļu novada Jauniešu diena. Jācer, ka šī diena kļūs par tradīciju un katru gadu jūlijā Preiļos satiksies ne tikai šeit dzīvojošā jaunatne, bet arī tie, kas devušies studēt. Jauniešu dienas gaitā bērni, pusaudži, jaunieši un ģimenes varēja aktīvi darbināt muskuļus komandu sacensībās, piedalīties orientēšanās sacensībās pa Preiļu pilsētas parku, uzmeistarot sev kādu interesantu mūzikas instrumentu “Skaņas darbnīcā”, parādīt vokālās dotības karaoke, uzzināt ko jaunu “Papardes zieda” teltī, izbaudīt jaunsargu paraugdemonstrējumus, kā arī noslēgumā izdziedāties un izdejoties. Dienas izskaņā labākās komandas tika apbalvotas ar diplomiem un saņēma vietējo uzņēmēju sarūpētās balvas.
Rēzeknes novadā aizvadīta 15. Lauku diena
16 laukaugu kultūru, 153 dažādas šķirnes, 80 tirgotāju, vairāki desmiti traktoru un aptuveni tūkstotis apmeklētāju – tā skaitļos var raksturot Lauku dienu, ko 10. jūlijā jau piecpadsmito reizi rīkoja Rēzeknes novada pašvaldība sadarbībā ar Latgales Lauksaimniecības zinātnes centru. Šāgada Lauku diena ir zīmīga arī ar kādu jubileju – 27. jūnijā apritēja 50 gadu, kopš Latgales laukos strādā Veneranda Stramkale – Lauku dienu organizatore, lauksaimniecības zinātņu doktore un Latgales Lauksaimniecības zinātnes centra vadītāja. Gadu laikā Lauku diena ir izvērtusies par pasākumu, kas tiek ievērots visā Latvijā. No malu malām sabraukušie apmeklētāji varēja vērot tehnikas paraugdemonstrējumus, apskatīt dažādus augsnes apstrādes agregātus, izmēģināt metināšanas aparātus un motorzāģus, kā arī iepazīties ar jaunumiem laukaugu audzēšanā. Neiztrūkstoši liela interese bija par graudaugu izmēģinājumu sējumiem un īpaši ziemājiem, jo, kā atzina Veneranda Stramkale: “Graudi, kas iztur aukstās Viļānu ziemas, augs jebkurā Latvijas malā.”
Kārsavā atklāta brīvdabas estrāde
20. jūnijā svinīgi tika noslēgts Kārsavas novada, Viļānu novada un Krievijas pilsētas Šliselburgas vērienīgā projekta “FORGET A HURRY” posms, kurš vienoja pierobežas pašvaldību radošos talantus. Kārsavas novadam nozīmīgā diena tika atklāta ar starptautisku preses konferenci Kārsavas Mūzikas un mākslas skolā, kurā projekta dalībnieki vēstīja par projekta laikā padarīto un iegūto. Katrā pašvaldībā izveidota vai atjaunota kultūrai nozīmīga telpa, Kārsavas novadā ierīkota brīvdabas estrāde. Atklāšanā sadarbības pašvaldību viesi vienojās kopīgā koncertprogrammā, sniedzot skatītājiem bagātīgu kultūras kontrastu klāstu. Koncertu atklāja mājinieki ar latviešu tautu deju ritmiem un skanīgajām latgaliešu balsīm. Otrajā daļā uzstājās Viļānu deju kolektīvs “Austra” un vokālais ansamblis “Sudaruški”, bet noslēgumā kārsaviešus priecēja košie Šliselburgas deju mākslinieki, vokālie talanti un jaunieši ar teātra un akrobātiskiem uzvedumiem. Malnavas muižas parkā ciemiņi tika iepazīstināti ar latviešu saulgriežu tradīcijām. Projekta “FORGET A HURRY” gaitā Kārsavā tika organizētas starptautiskas meistarklases literātiem un māksliniekiem, kur kopīgi gatavoja materiālus dzejoļu krājumam un interneta vietnes shlblibrary.livejournal.com izveidei. Kultūras programmu savdabīgi papildināja “uzņēmējdarbības piesitiens” – ekskursija uz ziemas siltumnīcu “Mežvidu tomāti”, kur viesi tika iepazīstināti ar jaunajām tehnoloģijām un siltumnīcas specifiku.
Valkas un Ibillinas sadarbības līgums
26. jūlijā Valkas novada dome noslēdza sadarbības līgumu ar Izraēlas pilsētu Ibillinu – arābu pilsētu, kas atrodas Izraēlas ziemeļu daļā. Līguma mērķis ir attīstīt un padarīt ciešāku Valkas novada un Ibillinas pilsētas sadarbību un kontaktus. Abas pašvaldības plāno rīkot kopīgas sporta sacensības un kultūras pasākumus, kā arī organizēt mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu uzstāšanos un kultūras grupu apmaiņas braucienus.
“Līguma noslēgšana ir loģisks daudzu gadu draudzības turpinājums,” stāsta pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis. “Svarīgi, ka mēs vienojāmies par turpmākiem kopīgiem projektiem. Nākamgad organizēsim tēlniecības simpoziju, būs vēl ciešāka sadarbība sporta jomā. Partnerus interesē arī ekonomiskā sadarbība, un to mēs noteikti attīstīsim. Pētīsim iespējas veikt skolēnu apmaiņu ģimnāzijas audzēkņiem. Un, protams, stiprināsim cilvēciskos kontaktus, lai labāk saprastu, kas īsti notiek Izraēlā. Mūsdienu pasaulē tieši cilvēciskie kontakti jeb tautas diplomātija palīdz kliedēt mītus un stereotipus.”
Alojas novadā nodibināta Uzņēmēju konsultatīvā padome
11. jūnijā Alojas novadā tika pirmo reizi sasaukta un dibināta Alojas novada Uzņēmēju konsultatīvā padome, kas veidota sadarbībā ar Alojas novada domi un Latvijas Darba devēju konfederāciju, kā arī ar Latvijas Pašvaldību savienības atbalstu. Sanāksmē piedalījās visu Alojas novada administratīvo teritoriju uzņēmēji, pārstāvot tautsaimniecībā būtiskas nozares – lauksaimniecību, pārtikas pārstrādi, mežizstrādi, tirdzniecību. Jaunās padomes izveide ir būtisks solis sociālā dialoga stiprināšanā un sadarbības veidošanā biznesa vides attīstībai novadā. Dibināšanas sanāksmē LPS un LDDK pārstāvji informēja par labās prakses piemēriem un ieguvumiem sociālā dialoga jomā citās Latvijas pašvaldībās. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra: “Sociālā dialoga dzinējspēks ir pašvaldības izpratne par tās lomu uzņēmējdarbības izaugsmē, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru un atbalstu uzņēmējiem.” Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda solīja vispusīgu tehnisko atbalstu jaunās padomes darbam un uzņēmēju iesaistei novada stratēģiskās plānošanas dokumentu izstrādē un lēmumu pieņemšanā.
Aizvadīti Burtnieku novada svētki
28. jūnijā Ēveles muižas parkā līksmi un krāšņi aizvadīti Burtnieku novada svētki. Dienas pirmajā pusē katrs Burtnieku novada pagasts prezentācijā “Ražots Burtnieku novadā” rādīja savu amatnieku un mājražotāju veikumu. Ikviens interesents varēja iemēģināt roku meldru pīšanā, ziedu veidošanā no atlasa lentām, akmeņu apgleznošanā un šaušanā ar loku. Muižas klētī bija apskatāma lietišķās mākslas studijas “Rencēni” darbu izstāde un amata prasmju demonstrējumi. Pēcpusdienā svētku apmeklētāji varēja noskatīties Rencēnu amatierteātra izrādi “Skapis”, kas veidota pēc A. Milna grāmatas “Vinnijs Pūks un viņa draugi” motīviem. Netrūka interesentu, kuri gida pavadībā devās iepazīt Ēveli. Ikvienam bija iespēja aplūkot fotoizstādi “Burtnieku novada ainavas”. Aprīlī un maijā Burtnieku novada pašvaldība aicināja ikvienu iedzīvotāju un novada viesi ņemt rokā fotoaparātu vai pārskatīt foto arhīvus un atklāt skaistākās Burtnieku novada ainavas dažādos gadalaikos. Savu dalību konkursā pieteica 14 fotogrāfu ar kopskaitā 46 darbiem. Izstādes atklāšanā tika sveikti fotokonkursa dalībnieki un paziņots, kuras trīs fotogrāfijas iemantojušas vislielākās balsotāju simpātijas. Svētku kulminācija bija novada pašdarbības kolektīvu koncerts “Stāsts par ļaudīm Burtnieka krastā”, ko kuplināja arī viesi no Pāvilostas.
Āra vingrotava Valmieras SOS ciematā
Valmieras SOS bērnu ciematā atklāta āra vingrotava. Ciemats tika atklāts 2007. gada 25. augustā. Tas ir simtais bērnu ciemats Eiropā un otrais SOS ciemats Latvijā. Ciemata SOS ģimenēs pašlaik savas jaunās mājas un ģimenes mīlestību ir raduši 64 bērni no visas Latvijas. Jaunizveidotā vingrotava ir vērtīgs ieguldījums gan SOS bērnu ciematā dzīvojošo bērnu izaugsmei, gan pārējo Valmieras jauniešu attīstībai, jo vingrotavu apmeklēt aicināts ikviens. Āra vingrotava izveidota par līdzekļiem, kas tika saziedoti pērn “Labdarības vakariņu” laikā. Tajās piedalījās gan pašvaldības uzņēmumu vadītāji, gan privātā sektora pārstāvji, kuri vēlējās dot savu ieguldījumu Valmieras SOS bērnu ciemata attīstībā. Valmieras SOS bērnu ciemata direktors Edijs Pētersons uzskata, ka labdarības pasākums jārīko arī šoruden: “Cilvēki novērtē to, ka viņu ieguldītie finanšu līdzekļi tiek gudri izlietoti un projekti īstenojas par visiem simts procentiem.”
Jauna Dziesmu svētku ekspozīcija Dikļos
Noslēgumam tuvojas Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Kocēnu novada domes finansētā projekta “150 gadu, kopš latviešus Dikļos dziesma kopā sauc!” īstenošana. Sadarbībā ar vēsturnieku Albertu Rokpelni izveidota ceļojošā izstāde, kas veltīta Dziedāšanas svētku sākotnei Latvijā. Astoņas planšetes ar bagātīgu teksta materiālu, ko papildina vēsturiskās fotogrāfijas, ļauj ne tikai iztēloties, bet arī izprast laikmeta kopainu. Tajās izvietota informācija par Juri Neikenu, Dziedāšanas svētku tradīciju Dikļos, latviešu tautas atmodu un Dziesmu svētku tradīciju uzplaukumu 19. gadsimta otrajā pusē, Dziesmu svētku tradīcijām un atceri Dikļos pēc II pasaules kara, Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem un Dziesmu svētku tradīcijām novados. Papildināts arī muzeja aprīkojums – izgatavots Jura Neikena krēsls, identiska kopija oriģinālam, kas glabājas Dikļu baznīcā, iegādāta recepcijas lete ar galdu, apģērbu statīvs, bukletu stends, vitrīna dažādu ekspozīcijas priekšmetu glabāšanai un priekšmetu izvietošanai aiz slēgtām durvīm, kā arī ekspozīcijas sistēmas, uz kurām izvietoti vēsturiskie materiāli. Projekts īstenots, lai saglabātu latvisko identitāti un pilnveidotu vietējo iedzīvotāju kultūrvidi, saglabājot vienu no senākajām un izcilākajām tradīcijām Dikļos – kordziedāšanu.
Mārkulīčos noslēdzies Baltijas čempionāts loka šaušanā
6. jūlijā Pārgaujas novadā noslēdzās trīs dienu ilgais Baltijas čempionāts loka šaušanā. Mastā plīvoja septiņi karogi – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Krievijas, Velsas un sporta kluba “Pārgauja”. Kopā čempionātā piedalījušies 88 dalībnieki no sešām valstīm. Visvairāk pārstāvēta Latvija. Sacensību pirmajā posmā Animal Round vajadzēja precīzi trāpīt dzīvniekiem attēlos (trasē mērķi bija izvietoti dažādos attālumos un augstumos). Otrajā dienā sacensības notika posmā Field Round un trešajā dienā – Hunter Round. Dalībnieki tika vērtēti atsevišķās vecuma, dzimuma un loka tipu grupās. Izcilus panākumus guvuši vietējie pārstāvji no Straupes lokšāvēju biedrības “Free Wind Archers” – par Baltijas čempionu vīriešu grupā (AMBU) kļuva Uģis Zavadskis, bet bērnu grupā Dina Palsa (CFLB) un Mārtiņš Kūlītis (CMLB). “Mūsu biedru skaits kopš pirmsākumiem ir palielinājies septiņas reizes,” stāsta Straupes lokšāvēju biedrības “Free Wind Archers” dalībniece Jūlija Gaspersone. Viņa čempionātā piedalījās kopā ar vīru un dēlu un lokšaušanu atzīst par ģimenes sporta veidu, kurā vecumam nav nozīmes. Jūlija uzskata, ka “Mārkulīči” ir laba vieta, jo plašā teritorija ļauj veidot patiesi sarežģītas un dalībniekiem interesantas trases.
Jauns dzimstības rekords Siguldas novadā
2014. gada pirmajā pusē Siguldas novadā reģistrēti 136 jaundzimušie Siguldas novada iedzīvotāji – par 15 mazuļiem vairāk nekā šajā laika periodā pērn! Jau vairākus gadus – kopš 2006. gada – Siguldas novadā dzimstības un demogrāfiskie rādītāji ir ar pozitīvu tendenci. “Dzimstības pieaugums un tas, ka aizvien vairāk jauno ģimeņu izvēlas Siguldu par savu dzīvesvietu, liek arī pašvaldībai nopietni domāt par kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu jaunajiem iedzīvotājiem – pērn atvērām jaunu sākumskolu, šāgada sākumā durvis vēra vēl viens jauns bērnudārzs, savukārt Siguldas Valsts ģimnāzijai un Allažu pamatskolai tiek gatavoti renovācijas tehniskie projekti. Jaunās novadnieku ģimenes atbalstām ar vienu no lielākajiem jaundzimušo pabalstiem Latvijā 320 eiro apmērā, arvien plašāku pašvaldības atbalstu var saņemt arī ģimenes, kas iesaistījušās daudzbērnu ģimeņu atbalsta programmā,” stāsta Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics. Kopš 2012. gada Siguldas novada vadītājs sveic jaundzimušos novadniekus un viņu ģimenes svinīgā pasākumā “Esmu dzimis Siguldas novadā”. Mazie novadnieki kā dāvinājumu no pašvaldības saņem īpaši veidotas monētas, kurās iegravēts novada ģerbonis un mazuļa dzimšanas gads.
Ādažos uzstādīti āra trenažieri
Šovasar pie Ādažu vidusskolas, kur koncentrēti lielākie novada sporta aktivitāšu objekti (Sporta centrs, peldbaseins, basketbola laukums, futbola laukums ar stadionu un skeitparku), izveidota jauna fizisko aktivitāšu vieta. Pavisam kopā uzstādīti astoņi trenažieri – kombinētais gurnu un vēdera muskuļu, slēpošanas, velotrenažieris, dubultais pievilkšanās stienis, vingrošanas līdztekas, kombinētais, kā arī roku un plecu trenažieris, ko var lietot arī cilvēki ar kustību ierobežojumiem, un trīs soli vēdera preses trenēšanai. Ādažu vidusskolas skolotājas Sarmas Jēkabsones ideju īstenot palīdzēja skolas atbalsta biedrība, bet finansējumu nodrošināja Eiropas Zivsaimniecības fonda programmas “Zivsaimniecības attīstības iespējas” līdzekļi.
Pētera Brūvera piemiņai
29. jūnijā, Pēterdienā, Ulbrokas Meža kapos notika dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera kapa plāksnes atklāšana. Pagājušās vasaras nogalē izskanējušajam aicinājumam Pētera Brūvera draugiem, domubiedriem un dzejas mīlētājiem ziedot viņa kapa plāksnes izveidei un uzstādīšanai atsaucās gandrīz 70 ziedotāju no Latvijas un Lietuvas. Kapa plāksnes atklāšanas pasākumu vadīja tulkotāja Maima Grīnberga. Vārds tika dots kapa plāksnes autoram Aivaram Vilipsōnam un dzejniecei Inesei Zanderei, kas iepazīstināja klātesošos ar dzejnieka Pētera Brūvera saistību ar Stopiņu novadu, balstoties uz viņa mātes Vijas Brūveres atmiņām. Pētera Brūvera tetraloģijas “Valodas ainava” tituldzejoļus lasīja Maima Grīnberga, dzejnieka sieva Iveta un meitas Indra un Zane.
Pēcpusdienā Stopiņu novada Līčos, dzejnieka mājās “Kalēji”, svinēja Pētera Brūvera pēdējā dzejoļu krājuma “Mācos rakstīt jeb Ātrs palīglīdzeklis poētisku tekstu apguvē” atvēršanu. Dzeju un atdzeju no jaunā krājuma lasīja latviešu un lietuviešu literāti – Uldis Bērziņš, Knuts Skujenieks, Liāna Langa, Vlads Brazjūns, Antans A. Jonīns, Erika Druņģīte un citi, bet dziesmas ar Pētera Brūvera vārdiem spēlēja Ingus Ulmanis un Aigars Voitišķis. Pasākumā runas teica grāmatas sastādītāji Māris Salējs un Indra BrūvereDaruliene, izdevniecības “Mansards” vadītājs Jānis Oga, kā arī Stopiņu novada domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017