Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 5m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 14:49
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Gandrīz 17 gadu garā Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas vēsture 5. septembrī bagātinājās ar kādu nebijušu ierakstu – ikmēneša sanāksme pirmoreiz notika ciešā sazobē ar izstādi “Riga Food 2014”. Gan telpu ziņā – caur Ķīpsalas izstāžu halles konferenču zāles stiklotajiem logiem izpilddirektori varēja vērot firmu nosaukumu dažādību, kā arī apmeklētāju ieinteresēto zibu starp stendiem 2. hallē, kur ekspozīcijā bija miksētas citzemju un pašmāju ražotāju šābrīža iespējas. Tomēr kopdarba īstenais auglis bija meklējams 1. hallē – Latvijas ražotāju ekspozīcijā. Vēlāk Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) Lauku vides attīstības nodaļas vadītāja Dr.oec. Daina Saktiņa uzstāšanos sāka ar pateicību visiem, kas palīdzēja ražotājiem nokļūt izstādē. Tādu pašu pateicību pelnījusi arī referente, jo viņas iniciatīva un sadarbība ar LPS padomnieci Sniedzi Sproģi, kura savukārt urdīja izpilddirektorus, atgādinot par gaidāmo izstādi katrā LPIA sēdē aptuveni pusgadu, vainagojās ar to, ka Latvijas zālē vienlīdz kupli bija pārstāvēti visi četri novadi – aptuveni 160 ražotāju. Aktīvi savus uzņēmējus kūrēja plānošanas reģioni. Turīgākās pašvaldības atbilstoši savas rocības iespējām sniedza vēl papildatbalstu. Turklāt šī “parāde” veiksmīgi sakrita ar brīdi, kad starptautisko kolīziju dēļ beidzot esam pavērsušies pret Latvijas preci, arī pret vismazākajiem tās rūķētājiem.
Pieredze, secinājumi un salīdzinājumi par izstāžu organizēšanu un mazajiem ražotājiem, kas strādā pašvaldībās, D. Saktiņai ir ļoti atšķirīgi. (Šo un citas sanāksmes prezentācijas skatiet: http://www.lps.lv/Pasakumi/Tiesraide.) Joprojām ir daudz “slēpto partizānu” dažādu iemeslu dēļ. Viņus var “izvilkt saulītē” tikai ar pašvaldību palīdzību un atbalstu, jo nereti mazie uzņēmēji sevi uzskata par nederīgiem “lielajam tirgum”. Kaimiņvalstis pamanās izcelt savējos ar daudz nekvalitatīvākiem produktiem, tikai tāpēc, ka tie ir savējie. To labi redz starptautiskajās izstādēs, kur parādās “elitāri” produkti mazā apjomā ar ļoti augstu cenu. Mums, latviešiem, grūti veicas sadarbība, bet svarīgi veidot biedrības un ražotāju grupas, lai kopā var doties uz izstādēm, piedalīties iepirkumos u.c.
2013. gadā izstādē “Riga Food” pirmoreiz bija īpaša Latvijas produktu izstāde. Pēc tam veiktā aptauja liecināja par ieguvumiem: apzināti ražotāji, reklamēts konkrēts novads, iepazīti kaimiņi, atrasti kontakti, sakrātas receptes, un rosīgāk sāka veidoties ražotāju grupas!
Vietējo produktu ražošanas attīstības stūrakmeņi – patriotisms, piederība teritorijai; lokālo produktu atpazīstamība (pat dzīvojot citā malā); ražotāju sadarbības spēja (ražotāju grupas veidojas, jāizstrādā mārketinga stratēģijas) un iniciatīva; realizācijas stratēģija (pārdot var visu, nepieciešama atbilstoša reklāma). Atpazīt “savējo” preci palīdz preču zīmes un logo (prezentācijā redzami piemēri no Vācijas pavalstīm).
Pašvaldību iespējas – jau kopš bērnības ieaudzināt piederības izjūtu dzimtajai vietai; dažādu pagasta un novada pasākumu organizēšana; ražotāju iedrošināšana un palīdzība, veidojot ražotāju grupas; produktu virzība tirgū un noieta meklēšana. Pašvaldība var palīdzēt kopā ar Latvijas Lauku konsultāciju centru (LLKC) veidot mārketinga stratēģijas. Protams, noslodze pašvaldību darbiniekiem ir liela, taču citu valstu pieredze liecina: ja pašvaldību cilvēki “bīda”, biksta un iedrošina, tad darbs notiek!
Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauku attīstības novērtēšanas nodaļas vadītāja Elita Benga analizēja daļu no apjomīgajiem “lauku datiem”, kas ir institūta rīcībā un ļauj izdarīt secinājumus par lauku attīstības tendencēm. Tomēr vairākas reizes runātāja pati sev un izpilddirektoriem uzdeva retorisko jautājumu: vai tas labi vai slikti? Atbilde katram pašam lemjama, un tālākā nākotnē tā būs redzama. Daļa no šīs informatīvās bagātības izpētāma prezentācijā – iedzīvotāju blīvuma karte, kas liecina par novadu atšķirībām, un lauksaimniecībā izmantojamās zemes karte (diemžēl vēl joprojām neapkoptas platības ir Latgalē). Izstādes “Riga Food” aspektā interesantus secinājumus raisīja reģistrēto statistisko uzņēmējdarbības vienību skaits. Izrādās, ka 95% ir mikrouzņēmumi. No vienas puses, tas labi, jo cilvēks nodrošina sevi un savu ģimeni, bet diemžēl Latvijā ir zema uzņēmēju aktivitāte, laukos maz spēj veidot tādus uzņēmumus, kas nodarbinātu arī citus. Satrauc tendence, ka strauji samazinās nodarbināto skaits, izņemot finanšu, apdrošināšanas un nekustamo īpašumu sfēru. Laukos lauksaimniecībā un mežsaimniecībā vien tas sarucis par 14 000. Nodarbināto skaita izmaiņu karte parāda, ka daudzviet nodarbināto skaits samazinājies pat vairāk nekā uz pusi. Pieaugums ir ap Rīgu, procentuāli augsts tas arī Durbē, bet... Laikā no 2006. līdz 2013. gadam kāpums te ir 4,6 reizes, taču skaitliskās izmaiņas niecīgas – no 14 uz 65 darba ņēmējiem. Lielākoties laucinieki izbrauc darba meklējumos. Tikai 168 teritoriālajās vienībās nodarbināto skaits pieaudzis, 434 – sarucis! Modernizācija, kas pati par sevi ir pozitīva parādība, vienlaikus samazina darbavietas.
Ko paredz Lauku attīstības programma (LAP) šajā jomā? Nav tālredzīgi maz līdzekļu veltīt izglītībai – zināšanas ir visa pamatā, nezinošie nāks pēc pabalstiem, prasīs darba vietas. Zinošais pats uzsāks savu uzņēmējdarbību. Tādēļ LAP ietvaros darbojas Valsts lauku tīkls, mācīties palīdz LEADER projekti, lai iedrošinātu. Lielākie LAP līdzekļi tikuši uzņēmējiem – 357 miljoni eiro. Gandrīz visos novados ieviesti četri LAP pasākumi – modernizācija, meža ekonomiskās vērtības uzlabošana, nelauksaimnieciskā darbība un LEADER, turpretim daļu no pasākumiem izmantojuši nedaudzi. Uz 1000 iedzīvotājiem vairāk nekā 1,5 miljonus eiro saņēmuši tikai daži novadi. Lielākais finansējums ticis Jelgavas novadam, taču projektu maz. Atkal jājautā – vai tas labi vai slikti? Ko gribam – apdzīvotus laukus vai modernas lielas saimniecības? Dilemma!
Pašvaldību saņemtais LAP finansējums ir 18% no ES fondiem kopā saņemtās naudas. Lielākie līdzekļi – no ERAF. Pašvaldību griezumā diagramma atklāj, ka daži novadi vispār nav izmantojuši ERAF finansējumu, turpretim citiem – pat 99% no saņemtā ES finansējuma ir no šā fonda. Publiskā sektora – pašvaldību, valsts institūciju, NVO projektu skaits nav liels, bet atbalsts gan. Privātajā sektorā ir otrādi. Visaktīvākie pieteikumu skaita ziņā ir zemnieki (38%), taču viņi saņēmuši nieka sešus procentus no publiskā finansējuma. Zemnieku saimniecībām, kas jau vairāk nostiprinājušās, šie skaitļi aptuveni līdzvērtīgi, turpretim lielajām SIA ir pa spēkam dažos projektos apgūt milzu summas. Vai tas labi vai slikti – cits jautājums. Interesanti, ka naudas apjoms un darba vietu radīšana nav saistīti lielumi, darba vietu radīšanu daudz vairāk ietekmē citi apstākļi.
LVAEI fokusa grupā pētīja uzņēmēju problēmas laukos. Tur vienlaikus trūkst gan darbaroku, gan darbavietu! Vai mums ir cilvēki, kas grib strādāt, vai ir cilvēki, kas gatavi strādāt par piedāvāto atalgojumu? Problēmu vidū tika minēts gan liels administratīvais slogs, gan slikta infrastruktūra un neviennozīmīga normatīvo aktu interpretācija. Arī pašvaldībās likumus “lasa” atšķirīgi, un vairākām pašvaldībām uzņēmēji iet ar līkumu.
Lauku attīstības programmā pašvaldības varēja pieteikties divos pasākumos – infrastruktūras uzlabošanai, kā arī ekonomikai un iedzīvotājiem (līdzekļi sadalās trīs grupās: ceļi, ietves, stāvvietas; aktīvās atpūtas un sporta infrastruktūra; saieta namu uzpošana un atbalsts pašdarbības kolektīviem u.c.). Finansējums ir liels, bet vai visur būs iedzīvotāju aktivitāte? Ja vēlāk nākas slēgt renovēto skolu vai skaistais saieta nams stāvēs tukšs, tad nauda būs “ierakta zemē”. No ES fondiem gadā saņemti 77 miljoni eiro. Latvijas novadi ir ļoti atšķirīgi gan iedzīvotāju skaita, gan teritorijas ziņā, tāpēc grūti atrast vienotu kopsaucēju interesēm, valstisku skatījumu, kas visdrīzāk nestu labumu visiem – gan lieliem, gan maziem novadiem. Elita Benga atgādināja, ka institūta rīcībā ir dati par situāciju katrā pašvaldībā.
Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta pārtikas nozares nodaļas vadītāja Ilona Mežiniece–Briede priecājās tikties izstādē, kur izpilddirektori var apmeklēt sava novada ražotāju stendus. Prezentācijas tēmu par vietējās produkcijas īpatsvara palielināšanu publiskajos iepirkumos no jauna aktualizējušas Krievijas ieviestās sankcijas pret mūsu uzņēmējiem, kaut arī pašvaldību pārstāvji jau agrāk sūrojās par ierobežotajām iespējām iepirkumos izvēlēties Latvijas produktus. Pārtikas produktu iepirkumi 2013. gadā veidoja 19,3 miljonus latu, tie ir tikai 1,8% no visas pārtikas preču realizācijas. Kas traucē vietējiem piedalīties konkursos? Viens ražotājs nevar nodrošināt vajadzīgo apjomu un regulāras piegādes. Kaimiņvalstu vairumtirgotāji to spēj. Lielākā kļūda – mūsējie nedala iepirkumus lotēs vai daļās. Tad priekšroka ir bāzēm. Trūkumi iepirkumos – nepilnīgi preču apraksti un nav paaugstināto prasību (bioloģiskās pārtikas kvalitātes rādītāji, zaļā iepirkuma kritēriji u.c.).
Kā varam veicināt pašmāju produkcijas lietošanu? ZM sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) izstrādājusi ieteikumus – apzināt vietējo ražotāju piedāvājumu, lai atbilstoši tam veidotu iepirkuma prasības; dalīt iepirkumu daļās pa atsevišķiem preču veidiem; iepirkt sezonai atbilstošus augļus un dārzeņus u.c. (skat. IUB mājaslapā!). Lai apzinātu un apvienotu ražotājus, iesaistīti arī LLKC speciālisti, tāpēc var izmantot viņu savāktos datus un zināšanas par iepirkumiem. Atzinību pelna Tukuma novada veiksmīgā sadarbība ar lauku konsultantiem – tur iepirkumos jau izmanto “zaļos kritērijus”.
Aptaujājot 697 pašvaldību iestādes, LLKC noskaidrots, ka 71% veic pārtikas iepirkumu, bet 29% iepērk pakalpojumu. 72% galvenais kritērijs ir zemākā cena, tomēr atrodami veiksmīgi piemēri arī saimnieciskā izdevīguma prasībām. 37% izmanto zaļo iepirkumu. Labā ziņa ir tā, ka 91% no aptaujātajām iestādēm vēlas pirkt vietējos produktus. LLKC pētījuma starpdati liecina, ka, iepirkumos atbalstot savus uzņēmējus, palielinās vietējo ienākumi, un ienākumi nodokļu veidā atgriežas pašvaldības budžetā, turklāt vairojas uzņēmēju pozitīvais viedoklis par vietējo varu.
Finanšu ministrijai uzdots līdz 30. oktobrim izstrādāt zaļā iepirkuma nosacījumus, kas attieksies uz pašvaldību iestādēm. LPIA priekšsēdētājs Guntis Kalniņš tomēr izteica vēlmi, lai noteikumi taptu ātrāk, jo gada beigās jau jāsāk nākamā gada iepirkumi. Sastādīt specifikāciju augļiem un dārzeņiem nav viegli, tāpēc vēlams veiksmīgākajiem kolēģiem padalīties ar informāciju!
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors Dr.soc. Miķelis Grīviņš Baltijas studiju centra pētījumos analizējis Latvijas pārtikas ražošanas dažādos aspektus Eiropas kontekstā. Sīkāk viņš pakavējās pie jaunākā pētījuma par melleņu vākšanu un iepirkumu Latvijā. Datu ir daudz, secinājumi vēl top. Latvijai ir divi galvenie melleņu tirgi: pārtikas industrija Eiropā un farmācijas industrija Āzijā. Svarīgākais secinājums – liela daļa ogu netiek uzskaitīta, uzpirkšana notiek pelēkās ekonomikas zonā. Paši lasītāji neuzrāda nopelnīto, jo baidās zaudēt pabalstus. Jāsaprot, kāda ir attiecība starp pelēko un legālo daļu, lai izdarītu secinājumus!
SIA “Essentia Property” valdes loceklis Arnis Veisbārdis aicināja pašvaldības uz sadarbību, lai veicinātu vietējo ražojumu tirgotavas izveidošanu Rīgā. Ar līdzīgu ierosinājumu viņš vērsās pie izpilddirektoriem jau pirms trim gadiem, diemžēl brīdī, kad 80% platības bija iznomāta, investors ieceri nojaucis. Sanāksmē A. Veisbārdis ne tikai izklāstīja jauno piedāvājumu, bet arī prezentācijā rādīja nākamo stendu un visdažādāko tirdzniecības vietu iespējamo izskatu. Ierosinājumi pašvaldībām pašām piedalīties tirdzniecības vietu pārvaldīšanā vai aktivizēt savus uzņēmējus kopdarboties! Ieceres autors pieļauj iespēju veidot privātās un publiskās partnerības modeli.
LPS padomniece un iepirkumu speciāliste Daina Dzilna savukārt aicināja pašvaldības naski sūtīt priekšlikumus par zaļā iepirkuma koncepciju un citiem normatīvajiem aktiem šajā jomā, lai palīdzētu pārtikas iepirkuma jauno noteikumu tapšanas gaitā pilnīgāk paust pašvaldību vēlmes un viedokļus.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017