Rīga 2°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 20. aprīlis 06:25
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte
2014. gada 7. martā LPIA biedrus pie sevis uzņēma Ķeguma novads, taču sanāksmes otrā daļa – saruna par meža problēmām – notika pie kaimiņiem Lielvārdes novada kultūras nama ietilpīgajā zālē. Toreiz Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Aivars Troska sveica ciemiņus, apsolot nākamajā gadā kļūt par pilnvērtīgu LPIA izbraukuma sēdes saimnieku, bet šoreiz uzkrāt pieredzi nākotnei. Lielvārdes novietojums esot sevišķi izdevīgs šādiem saietiem, jo tālbraucējiem attālums sanāk vienāds no visiem Latvijas stūriem. Tad arī būšot īstais brīdis par savu novadu pastāstīt sīkāk.
Pagāja tikai nedaudz vairāk par gadu, kad 2015. gada 12. jūnijā Troskas kungs atkal stāvēja zālē izpilddirektoru priekšā. Šoreiz – kā pilntiesīgs LPIA izbraukuma sanāksmes saimnieks: “Mēs gadu skaņojām un saskaņojām vēlmi pēc atbilstošiem laikapstākļiem. Šodien redzams, ka viss ir tā, kā tam jābūt. Tiekamies laikā starp diviem latviešu lielākajiem svētkiem – Ziemassvētkiem un Jāņiem, pirmsjāņu noskaņās. Pirmais pusgads izpilddirektoriem ir briesmīgs – jātiek galā ar iedalīto budžetu, visiem pārskatiem, iepirkumiem utt. Tāpēc visi pelnījuši nelielu atelpu. Šodien ne tikai ciemiņi ir īpaši, tāda ir arī mūsu piedāvātā programma, ko nekur citur Latvijā jūs nevarētu īstenot. Galveno – brīnišķīgu laiku šai dienai esam jums sarūpējuši.”
Šī atkalatgriešanās lieliski sabalsojās ar Pasaules koru olimpiādes dalībnieku – mūzikas skolas audzēkņu kora “Lielvārde” dziedāto atklāšanas dziesmu par pasauli, kas esot apaļa. Dziedošie bērni neviļus atgādināja arī par 2015. gada dižāko notikumu – skolēnu dziesmu un deju svētkiem.
Turklāt šī bija īpaša tikšanās reize, kad Latvijas izpilddirektoru kuplo saimi papildināja vērā ņemami spēki no visas pasaules: Starptautiskās pilsētu un reģionu izpilddirektoru asociācijas (ICMA) prezidenta vietnieks, Eiropas sekcijas vadītājs, Slovākijas Izpilddirektoru asociācijas prezidents un Dvoru pašvaldības izpilddirektors Pēters Āgs, Čehijas Izpilddirektoru asociācijas (STMOU ČR) izpilddirektors Ivo Belonohijs, Lielbritānijas Izpilddirektoru asociācijas (SOLACE) kolēģis Kims Railijs, Norvēģijas Izpilddirektoru asociācijas izpilddirektors Finns Kristians Brēvīgs un Dānijas Izpilddirektoru asociācijas prezidents un Eiropas sekcijas vadītāja vietnieks Larss Vilmss kopā ar kolēģiem. LPIA viesi Latvijā vadīja nedēļu, kuras laikā tika lutināti ne vien ar bagātu programmu, iepazīstot Latviju, bet arī ar izcili labvēlīgu klimatu, kas ne brīdi netraucēja ieplānoto.
8. jūnijā pasaules izpilddirektoru organizāciju pārstāvji iepazina Kurzemes pašvaldības, ciemojoties Saldū, Kuldīgā un Ventspilī, bet 9. jūnijā – savu apmešanās vietu Jūrmalas pilsētu. 10. jūniju viesi pavadīja Rīgā, izzinot Latvijas Pašvaldību savienības un LPIA darbības specifiku, kā arī tika uzņemti LR Saeimā. Izpildvaras pārstāvjus Rīgas domē pieņēma pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs. Daudzi ciemiņi pirmoreiz mūžā izbaudīja Vecrīgas burvību. Ceturtdienas izzinošie ceļojumi viesus aizveda uz Mālpili un Siguldu, bet piektdien, 12. jūnijā, viņi ieradās Lielvārdē, kur satikās ne vairs tikai ar LPIA valdes locekļiem, kas ciemiņus pavadīja nedēļas gaitās, bet ar visu kuplo izpilddirektoru saimi. Īsu ieskatu par pulcēšanās vietu gan ārzemniekiem, gan pašmāju ļaudīm deva videofilma par Lielvārdes novadu. Pasākumam cauri vijās Lielvārdes slavenā josta, kuras sarkanais blāzmojums rotāja skatuvi, mirgoja koristu tērpos un pārsteidza ciemiņus, kuriem vakara izskaņā izdevās “sataustīt savu zīmi” dižajā jostā.
LPIA priekšsēdētājs Guntis Kalniņš īsi ziņoja par aizvadītā mēneša laikā paveikto. Par jauno valdes locekli no Latgales reģiona darbavietu nomainījušās Intas Kaļvas vietā sanāksmē ievēlēja Ludzas novada izpilddirektoru Sergeju Jakovļevu. Zālē sēdošos uzrunāja slovāks Pēters Āgs, kurš iepazīstināja klātesošos ar vairāk nekā 100 gadus vecās Vašingtonā bāzētās ICMA darbību (Latvijas izpilddirektori grasās iesaistīties šajā organizācijā), un senais paziņa no Čehijas asociācijas Ivo Belonohijs, kurš, kā vienmēr, uzrunu sāka un beidza latviešu valodā. Toties nebijis notikums bija Lielbritānijas kolēģa Kima Railija vizīte Latvijā, kurš nodeva sveicienus no britu pašvaldību 1200 biedru lielās izpildvaras. Bija prieks vērot viņa sajūsmu par Lielvārdes dienā pieredzēto.
Lielvārdes īpašajai senatnes un kultūrvēstures aurai bija atbilstoši izvēlēts diskusiju temats – saruna par kultūrvēsturisko pieminekļu aizsardzības politiku. Galvenais referents – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis pēc lieliskā muzikālā akcenta ierosināja birokrātiskos skaitļus, faktus un detaļas katram vēlāk izpētīt prezentācijā, bet savu uzstāšanos veltīt filozofiskām apcerēm. (Šo un citas sanāksmes prezentācijas skatiet LPS mājaslapā). Mantojuma sfēra ir viena no tām, kas visvairāk “noklāta” ar pasaules un Eiropas konvencijām. Kultūras pieminekļi ietverti 25 likumos un vairākos MK noteikumos. Skaistāko kultūras mantojuma mūsdienu definīciju, pēc runātāja domām, dod jaunākajā Eiropas Padomes konvencijā teiktais: “Kultūras mantojums sastāv no uzkrātu resursu kopuma, kas saņemti mantojumā no pagātnes un kas neatkarīgi no piederības indivīda un sabiedrības uztverē tiek uzskatīti par vērtību, pārliecību, zināšanu un tradīciju atspoguļotājiem un paudējiem, kas ietver arī vidi, kas izveidojusies cilvēku un lietu mijiedarbībā, laikam ejot.” Šis formulējums vienlaikus arī izvirza jaunas, daudz sarežģītākas prasības kultūras mantojuma noteikšanā, tāpēc būtiska nozīme te ir pašvaldībām kā vietējo iedzīvotāju uztveres lietpratējām. Mantojums jāsaglabā cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai. Jēdziena plašākā izpratnē J. Dambis ar to saprot “apstākļu kopumu, kas, pretēji elementārai eksistencei, nodrošina indivīda kā cilvēciskas būtnes personības attīstību laikā un telpā, ietverot brīvību, identitāti, kultūru, radošumu, zināšanas, vides ekoloģiskos, funkcionālos un estētiskos aspektus, drošību, kā arī materiālo labklājību.”
Juris Dambis pastāstīja par ieceri veidot jaunu informācijas sistēmu “Mantojums” – satikšanās, informācijas ieguves un nodošanas vietu par kultūrvēsturiskām vērtībām un īsi iepazīstināja ar inspekcijas uzbūves sistēmu un darbību. VKPAI mēģinājuši aplēst Latvijas kultūras mantojuma vēsturisko vērtību naudas izteiksmē – tā nav mazāka par 52 miljardiem eiro! Apzināto objektu skaits nedaudz pārsniedz 27 tūkstošus, valsts aizsargāto skaits ir trīsreiz mazāks. Lielākais kultūras pieminekļu skaits ir Rīgas reģionā (ap 9000 objektu). Pirmais pieminekļu saraksts tapis jau 1924. gadā, padomju laikos tradīcija pārtrūka, bet mūsu dienās no jauna tika atjaunota saskaņā ar starptautiskiem standartiem. Labā stāvoklī ir ap 30% objektu, 60% – apmierinošā, bet pārējie...
Lielākās problēmas rada “mantrači”, kam talkā nāk mūsdienīgās tehnoloģijas, arī dažu objektu neprasmīga restaurācija, jauno ēku aplamā arhitektūra (“Stockmann” centru inspekcijas vadītājs nosauca par ziloni trauku veikalā, kas uzsliets pretēji Rīgas raksturīgajiem mērogiem un stila izjūtai). Saruna turpinājās par autentiskumu, par nepieļaujamo steigu atjaunošanas gaitā, kas ir pretrunā ar kultūras pieminekļu saglabāšanas mūsdienu filozofiju. J. Dambis pieskārās arī pašvaldībām vissvarīgākajam jautājumam – atbalsta iespējām mantojuma sakārtošanai. Protams, tas nekad nebūs pietiekams, tomēr pieaug. Runātāja citētie “laba un slikta kontroliera” raksturojumi liecināja, ka VKPAI spēj būt kritiska ne tikai pret citiem, bet arī pret saviem darbiniekiem.
Latvijas Piļu un muižu asociācijas direktore Baiba Dūda, kuru iepriekšējā LPIA sanāksmē sastapām Dundagas pilskundzes lomā, šķietami turpināja Jura Dambja stāstījumu, skaidrojot 15 gadus vecās asociācijas tālākās darbības plānus.
Kaut arī programmu paildzināja ciemiņu uzrunas, lielvārdiešiem izdevās strikti ievērot laika grafiku, ko diktēja “militārās prasības” – lidlauka apciemojums. Šā iemesla dēļ mājinieki pat atteicās no iecerētajām prezentācijām, piedāvājot arī tās izstudēt LPS interneta vietnē. To autores: Lielvārdes novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Volonte un Attīstības plānošanas un projektu vadīšanas nodaļas projektu vadītāja Egija Sniedzīte.
Pasākuma rīkotāji ciemiņiem piedāvāja iespēju iepazīt izziņas un eksperimentu centra “Lielvārdi” darbību un brīnumus, kurus vērojot, mute pavērās pat daudz pieredzējušajiem izpilddirektoriem. Brauciet turp, vediet savus bērnus un mazbērnus, rosiniet rīkot ekskursijas skolēniem! Galvoju, ka būsit sajūsmā, izpētot objektus “Lielvārdu” telpās, bet jo sevišķi ārtelpā, kur zaļā zāliena plašumos izkārtoti dažnedažādi pārsteigumi. Kā lai nejūsmo par iespēju “pacelt žiguli”, darboties ar katapultu, pašam kļūstot par brīnuma līdzautoru...
Pārsteigumu sērija turpinājās Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku aviācijas bāzē – Lielvārdes militārajā lidlaukā, kas modernizēts ar NATO līdzfinansējumu. Šo rindu autore pacifistiskās pārliecības dēļ daudzko nespēja izbaudīt. Taču lielākais vairākums izpilddirektoru, ieskaitot ciemiņus, sajūsmināti pētīja un izbaudīja gan ASV helikopterus, gan armijnieku ekipējumu un ieročus, gan iztaujāja ne vien pašu militāristus, bet arī ASV armijas sūtņus.
Tomēr ne mazāki brīnumi (varbūt pat vislielākie!) ciemiņus gaidīja pie Andreja Pumpura muzeja, kur Lielvārdes folkloristi izrādīja atraktīvās kultūras darba organizatores Daces Jansones režisēto Jāņu ielīgošanu ar dziesmām, kopīgām dejām, jāņuzālēm, sieru un alu. Daces nopelns – arī visa piepildītās dienas iecere, ko īstenot viņai palīdzēja Lielvārdes novada izpilddirektors Gvido Vītoliņš un citi iesaistītie lielvārdieši!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017