CEĻOJUMS PĀRI LATVIJAI MUZEJU NAKTĪ

Muzeju nakts ir tradicionāls Eiropas mēroga pasākums maijā, kad vienu nakti durvis ver lielākā daļa muzeju, kā arī teātri, izstāžu zāles, bibliotēkas un citas ar kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu saistītas institūcijas. Šo akciju Latvijā organizē Kultūras ministrija sadarbībā ar Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) Latvijas Nacionālo komiteju.

Muzeju nakts akcija parasti notiek Starptautiskajai muzeju dienai (18. maijs) tuvākajā sestdienā. Šogad tā iekrita 16. maijā.

Katru gadu Muzeju naktij tiek noteikta devīze. 2015. gadā Latvijas muzeji uzņēmušies aizraujošu misiju – sakarā ar Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubileju lasīt, pārlasīt un atrast Raiņa un Aspazijas darbos vistuvākos, visiedvesmojošākos un aktuālākos motīvus, lai popularizētu muzejiem nodoto kultūras mantojumu un uzrunātu Muzeju nakts apmeklētājus. 16. maija vakarā muzeji aicināja gan klejot pa dzejnieku biogrāfiju dramatiskajiem līkločiem, gan meklēt viņu daiļrades atspulgus apkārtējās dzīves realitātēs. Ar dzejnieku daiļradi vai biogrāfiju saistītu programmu bija pieteikuši 136 muzeji, kā arī vairāk nekā 30 citas ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītas institūcijas – to vidū Latvijas Republikas Saeima, Ministru kabinets, Valsts prezidenta kanceleja, Rīgas dome, bibliotēkas un skolas.

Pirms Muzeju nakts žurnāls “Logs” rīkoja savu “akciju”, piedāvājot pašvaldībām kārtējo sadarbības projektu – atsūtīt ilustrētus “pastāstiņus”, atbildot uz diviem jautājumiem:

aprakstīt un fotoattēlos atrādīt kādu no oriģinālākajām Muzeju nakts norisēm;

pastāstīt par jaunākajiem vai mazāk zināmajiem muzejiem, krātuvēm un ekspozīcijām savā pašvaldībā, ko derētu apciemot un iepazīt šovasar.

Katrs žurnāla “akcijas” dalībnieks uztaustīja abu dižgaru saknes un saikni ar savu novadu vai pilsētu. Un pat tiem, kam vēstures annālēs tādu faktu nav, neviens taču nevar liegt pasapņot. Tāpēc no Muzeju nakts pavedieni aizstiepjas pamudinājumos šovasar redzēt un apciemot.

Žurnāls “Logs” iesaka šādu maršrutu: Rīga–Jūrmala–Tukuma novads–Kandava–Pedvāle–Talsi–Dundaga–Ventspils novads–Ventspils–Pāvilostas novads–Liepāja–Saldus novads–Jaunpils–Auce–Bēne–Dobele–Ķekavas novads–Iecava–Nereta–Viesītes novads–Sala–Jēkabpils novads–Daugavpils novads–Vārkavas novads–Preiļu novads–Dagdas novads–Rēzekne–Baltinava–Balvi–Alūksnes novads–Apes novads–Gulbene–Lubāna–Madonas novads–Piebalga–Ērgļu novads–Kokneses novada Bebri–Lielvārde–Ogres novads–Ikšķiles novada Tīnūži–Stopiņi–Inčukalns–Sigulda–Amatas novads–Priekuļu novads–Rauna–Kocēnu novads–Naukšēni–Aloja–Staicele–Pārgaujas novads–Saulkrasti–Ādaži.

RĪGĀ mēra kabinets, kaķi un izstādes

Sestdienas, 16. maija vakarā, rīdzinieki un galvaspilsētas viesi tika aicināti uz Muzeju nakts norisēm gan Rātsnamā, gan arī Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzejos – muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”, kur vēsturiskais interjers atdzīvojās teatralizētās 20. gadsimta sākuma ainās, Rīgas Porcelāna muzejā, kur tika eksponēta unikāla dekoratīvā vāze “Rainis un Ševčenko”, kā arī Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī – muzejā, kur notika Čaka mīlestības dzejas lasīšanas maratons.

Rātsnams Muzeju naktī uzņēma četrarpus tūkstošus apmeklētāju. Vislielāko uzmanību kā allaž izpelnījās Rīgas domes kaķi – Kuzja un Muris, ar kuriem interesenti vēlējās kopā nofotografēties līdz pat Rātsnama slēgšanai. Tāpat akcijas dalībnieki varēja apmeklēt domes sēžu zāli un iejusties deputāta lomā vai izmēģināt Rīgas domes priekšsēdētāja vietu, aplūkot Portretu zāli, kurā izvietotas visu iepriekšējo Rīgas mēru ģīmetnes, kā arī palūkoties uz vecpilsētu no Rātsnama balkona, kas kļuvusi par apmeklētāju iecienītu fotografēšanās vietu.

Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” Muzeju naktī bija sastopams arhitekts Konstantīns Pēkšēns ar kundzi, no Raiņa un Aspazijas dzejas iedvesmotas elegantas jūgendstila laikmeta dāmas, kungi un kalpotāji. Apmeklētājus iepriecināja muzikāli priekšnesumi, bet par sabiedrisko kārtību rūpējās Gorodovojs – 20. gs. sākuma pilsētas kārtības sargs.

Rīgas Porcelāna muzejā uz īpaša rotējoša podesta tika eksponēta unikāla dekoratīvā vāze “Rainis un Ševčenko” un skanēja informatīvs un izglītojošs audiomateriāls, kas atklāja tās tapšanas tehnoloģiskos un vēsturiskos apstākļus.

Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī – muzejā notika pasākums “Senatnes valdzinājums”, un ikviens apmeklētājs varēja aplūkot fotoizstādi “Ciemos. Rainim un Aspazijai 150”, kā arī nupat izdoto “Aleksandra Čaka ģimenes pastkaršu albumu”, kurā apskatāmas 45 no vairāk nekā 100 ģimenes pastkartēm kopā ar komentāriem. Čaka dzejas cienītājiem bija iespēja piedalīties dzejnieka mīlestības dzejas lasīšanas maratonā, bet mazie muzeja draugi krāsoja mākslinieka Vilipsōna zīmētus Čaka portretus dažādos dzīves brīžos.

JŪRMALĀ – Raiņa un Aspazijas pilsētā

Jūrmala kā abu dižgaru pilsēta Starptautisko muzeju nakti 16. maijā atzīmēja ar vērienu – akcijā piedalījās gan Jūrmalas pilsētas muzejs un tā filiāles – Aspazijas māja un Jūrmalas brīvdabas muzejs, gan Jūrmalas teātris, Mākslinieku nams, Mākslas galerijas gleznu teātra ART rezidence “Inner Light” un AS “Latvenergo” Energoefektivitātes centrs.

Jūrmalas pilsētas muzejs līdz ar vēstures ekspozīciju “Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrorta vēsture” un vairākām citām izstādēm piedāvāja arī radošās darbnīcas. Muzeja pagalmā tapa grafiti mākslinieku improvizācijas – veltījums Aspazijai un Rainim, bērni darbojās krāsošanas un veidošanas darbnīcā, ko vadīja tēlnieks Genadijs Stepanovs un māksliniece Jana Rāve, kā arī smilšu spēļu nodarbībās “Pasakas par Jūrmalu”. Savukārt Mobilā grafikas darbnīca aicināja lielus un mazus uz radošo darbnīcu “Ziedi Aspazijai”, kur varēja ne tikai iepazīties ar grafikas oriģināltehnikām, bet praktiski piedalīties drukāšanas procesā, ko vadīja māksliniece Nele Zirnīte.

Aspazijas mājā valdīja muzikāla un mākslinieciska atmosfēra, jo te Rīgas Vācu kultūras biedrības vokālais ansamblis “Morgenrot” izpildīja populāras dziesmas, ko no vācu valodas atdzejojusi Aspazija, piedalījās trio “Voice of Instruments”, Ilmārs Šterns un Kauguru kultūras nama jauniešu teātris “Eksperiments”.

Jūrmalas Brīvdabas muzejā apmeklētāji varēja baudīt brīvdabas kino. Tika demonstrētas Latvijā veidotas animācijas filmas pēc Raiņa un Aspazijas dzejas un lugu motīviem. Tāpat bija apskatāma ekspresizstāde – Jūrmalas Brīvdabas muzeja Muzeju nakts pasākumu (2005–2014) fotogalerija, un darbojās fotosesija “...Pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Kā katru gadu – netrūka ne zivju zupas, ne karsti kūpinātu gardumu.

AS “Latvenergo” Energoefektivitātes centrā uzstājās Jūrmalas bērnu pašdarbības kolektīvi, Jūrmalas leļļu teātra studija piedāvāja kopīgas rotaļas un spēli “Kaķenītei bērni bija”, notika radošās darbnīcas un arī izglītojošas konsultācijas par elektroenerģijas efektīvu izmantošanu un eXperimenti ar FIZMIX.

TUKUMA NOVADA septiņu muzeju pārsteigumi

Muzeju naktī Tukuma muzejs piedalās jau kopš pašiem pirmsākumiem un katru gadu saviem apmeklētājiem atklāj agrāk nezināmas lietas. 2015. gada Muzeju nakts bija veltīta Rainim un Aspazijai, tāpēc katrs no septiņiem muzejiem, kas darbojas Tukuma muzeja sastāvā, izvēlējās kādu dižo dzejnieku radītu domugraudu vai dzejas rindu, meklēja saistību ar tām un izrādīja dažus īpašus eksponātus, kas līdz šim nav plašākai publikai rādīti.

Vistiešākajā veidā ar abiem dzejniekiem ir saistīta Durbes pils, ko Rainis ieguva 1925. gadā un novēlēja Latvijas Skolotāju savienībai muzeja un skolotāju atpūtas nama ierīkošanai. 1929. gada 18. jūlijā Durbē, Rainim un Aspazijai klātesot, notika muzeja neoficiāla atklāšana. Diemžēl pats dzejnieks viņam īpaši iekārtotajā dzīvoklī uz dzīvi nepalika, tikai pārlaida dažas naktis, bet Aspazija prata novērtēt pils un atpūtas nama piedāvātās iespējas. Raiņa muzejs Durbē oficiāli tika atklāts tikai pēc viņa nāves – 28. septembrī – un pastāvēja līdz 1937. gada rudenim. Tas bija pirmais Raiņa muzejs Latvijā.

2015. gada 18. jūlijā Durbes pilī tiks atklāta īpaša Rainim veltīta ekspozīcija, bet jau Muzeju naktī apmeklētāji varēja apskatīt Raiņa pieminekļa metu, ko darinājis izcilais latviešu tēlnieks Kārlis Zemdega. Skulptūra krājumā nonākusi pašos pirmajos muzeja darba gados, taču eksponēta tikai vienu reizi – pirms 52 gadiem. Pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam un Tukuma novada pašvaldības līdzfinansējumam, skulptūru restaurējis vecmeistars Gunārs Grīnfelds.

Tukuma Mākslas muzejā Muzeju naktī valdīja īpaša gaisotne. Tukuma mākslinieku grupas un muzeja krājuma kopizstādē “Portrets un pašportrets” bija iespēja ne tikai skatīt gleznas, bet arī pamēģināt tās kopēt. Bērni un jaunieši mēģināja kopēt mākslinieku rokrakstu, bet pieaugušie ieklausījās Tukuma literātu dzejas un prozas lasījumos vai izmantoja iespēju piedalīties īpašā spēlē “Re:konstrukcija”, mēģinot atcerēties Raiņa un Aspazijas dzejas rindas vai arī atrast noskaņai atbilstošākās abu dzejnieku Kopoto rakstu sējumos. Tikai Muzeju naktī tika eksponēts novadnieka grafiķa Ernesta Zīverta (1879–1937) Pēterburgā darinātais oforts “Rainis” (1905), kas latviešu mākslā uzskatāms par pirmo dzejnieka portretu. Tas savulaik izstādīts Pēterburgā, Maskavā, Rīgā un arī Tukumā, bet tad iegūlis krātuvēs. Muzeju nakts apmeklētājiem bija vienreizēja iespēja klātienē novērtēt grafiķa profesionālo pieeju dzejnieka psiholoģiskā rakstura atklāsmē, pētīt filigrāni izstrādātos grafikas tehnikas paņēmienus un iespējas tēla izteiksmības veidošanā.

Pārsteigumu sagādāja Džūkstes Pasaku muzejs, kas atradis līdz šim nezināmu fotogrāfiju. Tā tapusi Džūkstes “Lielstraģu” saimnieka Viļa Strauberga un Raiņa ārsta – Andreja Priedkalna – meitas Emīlijas kāzu dienā 1929. gada 17. februārī. Kāzas notika fiziķa un vēsturnieka Jāņa Strauberga namā Rīgā. Viesu pulkā redzams arī dzejnieks Rainis. Fotogrāfiju muzejam uzticēja Viļa un Emīlijas meita Māra Ūdre, kura zināja stāstīt, ka Rainis bijis vedējtēvs vecāku kāzās. Šī fotogrāfija tagad apskatāma atjaunotajā “Novadnieku istabā” līdzās piecu citu agrāk maz pazīstamu Džūkstes fotogrāfu darbiem un izcilāko novada ļaužu piemiņas lietām.

Apmeklētāju interesi piesaistīja arī jaunā izstāde “Ciemos pie Puškaiša”, kas iekārtota folklorista Anša LerhaPuškaiša viesistabā. Izstādē ir konstruēta tāda situācija, kad pie sava skolotāja viesojas četri viņa audzēkņi – Jānis un Kārlis Straubergi, Ludis un Roberts Bērziņi – izcilas personības, kuras ar panākumiem turpināja LerhaPuškaiša iesākto darbu Latvijas folklorā, pedagoģijā un arī vēsturē.

Pastariņa muzejā Muzeju nakts sākās ar Ernesta BirzniekaUpīša Tukuma 1. pamatskolas un Tukuma 2. vidusskolas dejotāju un dramatisko pulciņu kopkoncertu “Spēlēju, dancoju...”. Daudzi izmantoja iespēju lasīt rakstnieka Ernesta BirzniekaUpīša vēstules Rainim un Aspazijas vēstuli dižajam novadniekam, kā arī iepazīt rakstnieka atmiņas par trim zīmīgām tikšanās reizēm ar Raini Šveicē un apskatīt vienā no šādām tikšanās reizēm tapušo fotogrāfiju. Citi pašķirstīja rakstnieka dibinātā un vadītā apgāda “Dzirciemnieki” izdotās grāmatas, tostarp arī Raiņa un Aspazijas darbu izdevumus, ar pārsteigumu atklājot, ka BirznieksUpītis bijis ne tikai rakstnieks un tulkotājs, bet arī mecenāts, kurš atbalstījis abus dzejniekus trimdā.

Pastariņa muzejā rekonstruētajā stallītī atvērta jauna ekspozīcija “Saldūdens zveja”, kas tapusi ar Eiropas Zivsaimniecības fonda, Tukuma novada pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzfinansējumu. Ekspozīcija tapusi, iedvesmojoties no triloģijā “Pastariņa dienasgrāmata” ietvertā stāsta par to, kā priekšstrādnieks Baumans vienā ziemas dienā aizved Pastariņu uz Dzirciemu ezeru, kur strādā zvejnieki, kas atbraukuši peļņā no netālajiem jūrmalciemiem.

Pastariņa muzejā notiek vērienīgi apbūves rekonstrukcijas darbi, jo tiek īstenots Tukuma novada pašvaldības projekts “Tradicionālās lauksaimniecības kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana Pastariņa muzejā”, ko līdzfinansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai. Ekspluatācijā jau nodota restaurētā klēts, tiek rekonstruēta māla kleķa kūts. Drīzumā taps jaunas ekspozīcijas, kurās būs skatāmas ar tradicionālo lauksaimniecības nozari saistītas iekārtas, tehnika un darbarīki. Tad apmeklētājiem būs iespēja rast pilnīgu priekšstatu par sadzīvi lauku sētā, kurā uzaudzis rakstnieks Ernests BirznieksUpītis, bērnībā saukts par Pastariņu.

Muzeju naktī daudzus piesaistīja Tukuma pilsētas vēstures muzejs “Pils tornis”, kur pagājušajā gadā tapa jauna ekspozīcija “Savējo stāsti, ne svešo”. Ekspozīciju veidoja muzeja darbinieki kopā ar daudziem tukumniekiem, organizējot intervijas un sarunas tā sauktajos studiju apļos, meklējot eksponātus. Pavisam projektā iesaistījās 216 iedzīvotāji, kas dalījās atmiņās un uzdāvināja muzejam 937 priekšmetus, no kuriem daudzi izstādīti jaunajā ekspozīcijā. Pavisam ir sešas tematiskas sadaļas, un katrs periods tiek akcentēts ar kādu priekšmetu, kam ir savs īpašais stāsts. Ekspozīcija skata 20. gadsimta vēstures notikumus Tukuma pilsētā plašākā kontekstā, salīdzinot tos ar norisēm Latvijas un Baltijas, kā arī Eiropas vēstures mērogā, taču akcentējot konkrētu tukumnieku likteņstāstus.

Pie “Pils torņa” Brīvības laukumā tapis arī simbolisks vides objekts “Vārti no pagātnes uz nākotni”, kur iegravēti diženāko tukumnieku vārdi, tostarp arī Zigfrīda Annas Meierovica un Leonīda Āriņa. Lielos LED ekrānos redzama virtuāla ekspozīcija, tādēļ garāmgājējs iegūst priekšstatu par muzeju, tajā pat neieejot. Muzeju naktī virtuālā ekspozīcija un krāšņi izgaismotā ēka piesaistīja vislielāko apmeklētāju skaitu. Turklāt daudzus vilināja iespēja piedalīties jaunās izstādes “Tukums lepojas” tapšanā, rakstot savus mīlestības apliecinājumus pilsētai.

Daudzi tukumnieki īpaši gaida iespēju pusnaktī piedalīties Muzeju nakts tradicionālajā lāpu gājienā Durbes pils parkā. Gida pavadībā šogad lāpu gājiena maršruts veda pa nesen atjaunotajiem parka celiņiem, līkumojot cauri dekoratīvo krūmu stādījumiem gar lielo lauci līdz pat dīķim un tad tālāk gar gravu un Latvijā garāko gājēju tiltu atpakaļ līdz pils terasēm. Kā jau nereti gadās, šogad tieši Muzeju naktī notika brīnumi, jo uz neilgu brīdi lāpu gājiena dalībnieku pārsteigtajiem skatieniem pavērās neticams skats – uz parasti tukšā postamenta dīķa malā lāpu gaismā iezīmējās skaistās ūdens dievietes Niādes jeb Nojādes tēls un tekošā ūdens skaņas lika noticēt, ka sen pazudusī strūklaka ir atkal atjaunota. Tas, protams, bija tikai Muzeju nakts inscenējums, tomēr visiem lika noticēt, ka ar kopīgiem spēkiem reiz izdosies atjaunot karu vētrās zudušo strūklaku un arī Durbes parka kādreizējo krāšņumu visā pilnībā.

Ekspozīcijas gan labāk pētīt mierīgākā gaisotnē, tādēļ aicinām uz Tukumu braukt un muzejos ielūkoties arī dienas gaismā! Informācija mājaslapā: www.tukumamuzejs.lv.

Zilā ilgu puķe un kaķi KANDAVĀ

Šajā gadā visi dzīvojam Aspazijas un Raiņa 150 gadu jubilejas zīmē, tādēļ Muzeju nakts vienotā tēma bija – Rainis un Aspazija. Atklājot Muzeju nakts pasākumu Kandavas novada muzejā, krājumu glabātāja Ināra Znotiņa atzina, ka Kandava nevar sacensties ar tiem lielajiem muzejiem un tiem laimīgajiem, kuriem patiešām ir bijusi tieša saskarsme ar Aspaziju un Raini, tomēr pieminēt abus dižos dzejniekus var pilnīgi noteikti: “Rainis pie mums šodien neieradīsies, jo noteikti ir aizbraucis uz Durbes pili, bet baudīt kaut nedaudz no Aspazijas daiļrades mēs varam. Savu pasākumu esam nosaukuši “Zilā ilgu puķe” – kā Aspazijas dzejoli. Es domāju, jūs piekritīsit, ka katram no mums ir sava zilā ilgu puķe – no bērnības, jaunības un arī brieduma gadiem. Varbūt tā palikusi tikai ilgās un nav īsti piepildījusies, bet tas mums neliedz sapņot par to visu mūžu.”

Muzeju nakti kuplināt ar koncertprogrammu bija ieradusies Nacionālā teātra aktrise Zane Jančevska ar dēlu Jēkabu, mūziķi un komponistu. Aktrise pastāstīja, ka viņas radošie ceļi ar Aspaziju ir krustojušies vairākkārt. Viņa atveidojusi Gunu televīzijas uzvedumā “Sidraba šķidrauts”, tāpat aktrisei tuva Aspazijas daiļrade – dzeja un tēlojumi. “Aspazijā bija viss. Viņā bija gudrība, viņā bija draiskulība, sievišķība un kaut kāds trakums un dzejas dēmons vai dzejas gars, kas lika rakstīt. Un viņā bija arī nebeidzama mīlestība pret Raini, pret savu zemi, savu dzimto vietu – Latviju,” uzskata aktrise.

Muzeju nakts apmeklētāji apskatīja piedāvātās izstādes, viesojās kaķu istabā un fotografējās ar “vietējo Aspaziju” un viņas kaķi Ingu, kuru tēlos bija iejutusies amatniecības centra vadītāja Kitija un viņas kaķis Absints. Traktierī “Pie melnā kuiļa” varēja nobaudīt vietējo saimnieču gatavotos gardumus, Aspazijas liķieri un karstas kafijas tasi. Savas zināšanas par Aspaziju un Raini katrs varēja pārbaudīt, izspēlējot izzinošo spēli ar āķīgiem jautājumiem par abiem dzejniekiem.

Savukārt muzeja vēsturnieks Agris Dzenis citus Kandavas vēstures izzinātgribētājus izveda pa Kandavas kultūrvēsturiskajām vietām. Saule jau bija norietējusi, skaļi dziedāja putni, saldi smaržoja ievas un plaukstošo koku lapas, viss baznīcas kapu kalns slīga zilā miglā – ziedēja neaizmirstulītes. Kandava izbaudīja Muzeju nakts burvību.

Ja iegadās nokļūt Kandavas pusē, varat doties arī uz Zantes pagasta “Rotām” apskatīt Zantes Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības muzeju, tikai apmeklējums iepriekš jāpiesaka.

PEDVĀLĒ stāda akmeņus

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs, kas atrodas Abavas ielejā, šo sezonu aizvada Raiņa un Aspazijas zīmē un īsteno vairākas ar akmeni saistītas akcijas.

19. gadsimtā Abavas senlejas un apkārtnes ainaviski krāšņajam posmam no Kandavas līdz Sabilei un Rendai tika dots poētisks apzīmējums “Kurzemes Šveice”. Laikā no 1905. līdz 1920. gadam Rainis un Aspazija dzīvoja emigrācijā Šveicē – Kastaņolā pie Lugano ezera. Pedvāles muzejs šīs vietas radoši sasaista, iedvesmojoties no abu dzejnieku dabas izjūtas, attieksmes pret ainavu, gaismām un krāsām. Sezonas atklāšanas pasākumā 30. maijā vienā no Pedvāles pakalniem kopīgi tika iestādīta īpaša akmens sēkla. Šo akmeni mākslinieks Ojārs Feldbergs atveda no Brē kalna Kastaņolā, kur Rainis mēdza rakstīt, vērojot krāšņo Šveices ainavu. Tas būs kā simbolisks pamatakmens Ojāra Feldberga vides mākslas objektam “Saules ceļš”, kas taps visas sezonas garumā un ko atklās radošās sezonas noslēgumā – 3. oktobrī.

Bet pirms tam notika akcijas “Latvijas akmens sēklas Kastaņolai” un “Kastaņolas akmens sēkla Latvijai”. Viss sākās ar Ojāra Feldberga un Talsu novada mākslinieku grupas kopīgu ceļojumu uz Aspazijas Daukšu mājām un Raiņa Tadenavu. No šā ceļojuma tēlnieks uz Pedvāli pārveda divas akmens sēklas – akmentiņus, ko atrada dzejnieku bērnības māju pamatos. 11. aprīlī Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā ar māksliniecisku rituālu notika vēstījumu nodošana akmens sēklām – visi interesenti varēja akmentiņiem sūtīt savas labās domas, idejas un vēlējumus.

Raiņa un Aspazijas bērnības vietu akmens sēklas no Pedvāles tālāk aizceļoja uz Šveici, kur 19. aprīļa rītā tika iestādītas Brē kalnā Kastaņolā. Stādīšanās rituālā kopā ar Ojāru Feldbergu piedalījās un savus vēstījumus nodeva Talsu mākslinieku grupa un domubiedri.

Pie Raiņa un Aspazijas pieminekļa Kastaņolā (no kreisās): Ojārs Feldbergs, Andris Kārkluvalks, Guna Millersone, Ina Strazdiņa, Zigurds Poļivkovs un Andris Biezbārdis.

Vieta, kurā iestādītas akmens sēklas, atrodas kalna nogāzē, ar skatu uz Lugano ezeru un Sansalvatores kalnu – saskaņā ar Raiņa trimdas laika atmiņām šo vietu viņš labprāt izvēlējies, lai brīvā dabā iedvesmojošajā ainavā rakstītu.

Īpaša akmens sēkla no Brē kalna atceļoja uz Pedvāli, kur notika jauna akcija – “Kastaņolas akmens sēkla Latvijai”. Arī šī sēkla ar labiem vēlējumiem un vēstījumiem nu iestādīta vietā, kur jau šoruden stāvēs Rainim un Aspazijai veltīts vides mākslas objekts “Saules ceļš”.

Rainis un Aspazija atgriežas TALSOS

1927. gada 12. jūnijā Talsu apriņķa otrajā Dziesmu dienā pilsētā bija ieradies tālaika izglītības ministrs Jānis Pliekšāns (Rainis) ar dzīvesbiedri Elzu Rozenbergu (Aspaziju). Godinot diženos dzejniekus un atceroties viņu vizīti, Talsu novada muzejs 16. maijā inscenēja tāsdienas notikumus. Un dižgari Talsus apmeklēja vēlreiz – nu jau 2015. gada 16. maijā. Rainis un Aspazija Talsos ieradās 1923. gada izlaiduma “Oldsmobile” automašīnā, ko pavadīja tematikā iederīgi jātnieki. Laukumā pie restorāna “Martinelli” augstos viesus sagaidīja Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus un Talsu pamatskolas skolēnu muzikāls sveiciens.

Savukārt pie Talsu novada muzeja sanākušajiem apmeklētājiem īpašu runu, kas bija balstīta 1927. gada 12. jūnija vizītes atspoguļojumā tālaika laikrakstā, teica Jānis Pliekšāns.

Muzikāli poētiskajā priekšnesumā “Raini un Aspaziju godinot” piedalījās Rīgas Doma kora skolas solisti, Talsu tautas nama jauktais koris “Uz augšu”, Talsu Valsts ģimnāzijas, Talsu 2. vidusskolas un Talsu vakarskolas jaunieši un K. Valdemāra Talsu teātra aktieri. Savukārt literatūrzinātniece Gundega Grīnuma vadīja diskusiju par Raiņa un Aspazijas nozīmi viņu laikā un mūsdienās.

Pēc pusnakts īpašu baudījumu Talsu novada muzeja apmeklētājiem sagādāja muzikālās strūklakas performance. Muzeja pakājē esošajā dīķī “Saule, Pērkons, Daugava” ar Mārtiņa Brauna mūziku un Raiņa vārdiem izskanēja citādi un līdz šim neierasti – laistoties izgaismotu ūdens strūklaku atspulgā.

DUNDAGĀ Rains paties i

Kubalu skola–muzejs (www.kubalmuz.lv), kas atrodas Dundagas novada pašvaldības pārziņā, valdzina ar savu vēsturi, pamatīgumu, tuvumu dabai, viesmīlību un nesteidzīgumu. Skolā vairāk nekā pusi no sava mūža nostrādājis Ernests Dinsbergs, toreizējās pamatskolas izglītību tajā ieguvis arī Krišjānis Barons.

“1842. gada beigās jaunais skolas nams bija gatavs, liela, stalta ēka tais pašos apmēros kā tagad (20 asis gara, 7 asis plata). 1843. g. sākumā pēc Zvaigznes dienas sākas mācības jaunajā skolā,” rakstīja skolotājs E. Dinsbergs. Toreiz tā bija pirmā un 28 gadus arī vienīgā zemnieku bērnu skola Dundagas muižā.

Kubalu skola ir senākais līdz mūsdienām saglabājies guļbūves konstrukcijā veidotais skolas nams Latvijā. Klasē sagaida senie skolas soli, tāfelītes tinte, rakstāmspalvas, 19. gs. tapušie skolēnu proves raksti. Ja ciemošanās skolas namā būs pieteikta, skolas skursteņnama pavarda vietā kursies uguns. Atjaunotajā saimniecības ēkā var gūt ieskatu skolas sētas vēsturē un muzeja etnogrāfisko priekšmetu krājuma kolekcijā. Pastaigu takas, iezīmējot skolas zemes lietojumu muižas laikā, piedāvā iepazīt skolas sētas ainavu un atpūtas brīdi katram ceļotājam.

Muzeju nakts vadmotīvs skanēja “Satikšanās. Ernests Dinsbergs, Rainis un mēs”. Namatēvs un Kubalu skolas–muzeja vadītājs Ivars Abajs ciemiņus sagaidīja, iejuties skolmeistara lomā. Visiem nācās rakstīt proves rakstus, klausīties skolotāja sagatavotajā priekšlasījumā par Dinsbergu un Raini laikā no 1865. līdz 1902. gadam, lasīt dzeju, ar gripeli zīmēt uz tāpeles un dziedāt. Starpbrīžos varēja aplūkot izliktās izstādes “Laikabiedri” un “Mans grāmatu plaukts”, pastaigāties pa takām vai pasildīties manteļskursteņa telpā.

Šo rindu autore Diāna Siliņa arī mēģināja pati izturēt visus pārbaudījumus, tāpēc tālākais pārstāsts – pirmajā personā.

Pirmais pārbaudījums – rakstiski atbildēt uz jautājumu “Rains? Kas viš tāds i?”. Skolmeistars papriekš sarikte domšen, izlasot dažus dundzinieku izteikuma “viš i” lietojuma piemērus no Viļņa Mitlera vārdnīcas. “Žāns nav nekāds muļķs. Viš i tāds tišiš” – vai neskan tā, kā runāja mani vecāki, vecvecāki un vēl tālāki senči? Manām ausīm un manai sirdij patīk!

Jautājumi par Raini nav nemaz grūti, bet kaut kas ir aizmirsies, lai gan par viņu esmu dzirdējusi lieliskā pasniedzēja Viļņa Eihvalda lekcijās un skolā citiem mācījusi. Kā sauca viņa māti? Bija Dārta vai ne? Skolotājs piekodina velti zīmuli nelietot – ja īsti nezini, neraksti! Par tēva vārdu esmu pārliecināta – Krišjānis. Kad uzrakstīts, ar tramīgu sirdi katrs nodod skolmeistaram savu proves rakstu. Kā stundā jāuzvedas, skaidrs – pie tāfeles piestiprināta fotogrāfija, kur 1950. gada skolēni rātni sēž savos solos.

Starpbrīdī manteļskursteņa telpā pie dzīvas uguns Kubalu skolas audzēkne Elma bijušajām dundadzniecēm, kas atbraukušas no galvaspilsētas, un viņu draudzenei, kurai saknes citā Latvijas novadā, skaita dzejoli par smuke Anniņ.

Kad skolmeistars aicina viesistabā, ir jāizvēlas kāds Raiņa vai Aspazijas dzejolis, kas būs jānolasa. Dzejolis jāizvēlas pēc datuma, kad tas Dinsberga skolā mācīts, bet, kas tas būs par darbu, nevienam nav zināms. Skolotājs teic, lai pirmais nāk tas, kurš i dūšigs. Tam būs arī balva! Kad nu dūšīgā Māra izlozē savu dzejoli, pārējie arī tiek pie savējiem. Man iekrīt Aspazijas “Dzimtene”. Tas Kubalu skolā ir mācīts tad, kad manai mammai bija seši gadi, bet tētim – tikai daži mēneši. Turklāt labi atceros, kā pati pamatskolas 7. vai 8. klasē dzejoli mācījos no galvas. Kad to nolasu, atskan nopūta: “Kā par mūsdienām!” Elma priecājas, ka viņai ticis dzejolis, ko sen meklējusi un nav varējusi atrast, bet Sigitas izlozētais Raiņa “Jaunais bērziņš” ir gluži kā par viņas dēliņu.

Kas tā par brēku aiz durvīm!? Skan izmisusi balss, ka “vec suns i tics amkamre un viss gāļ noeids”. Skolmeistars iet glābt lielo skolnieci, kurā var pazīt Mārīti Jurču, un atgādina, ka reiz direktora Oša suns arī esot tā rīkojies. Ko nu darīs ar lielo, melno suni Moricu? Tas, kurš bijis dūšīgs, nopelnījis starpbrīža pastaigu ar suni.

Nākamajā stundā klasē skolmeistars ielūkojas laikā, kas bijis kopīgs E. Dinsbergam un Rainim, ko katrs no viņiem tajā darījis. Skolēniem ar gripeli uz tāpeles jāzīmē satikšanās. Manai blakussēdētājai, jaunai sievietei, tāpele atgādina planšetdatoru. Tā domā jaunā paaudze! Es ātri uzrakstu savu vārdu un shematiski uzzīmēju grāmatu, man liekas, ka tā arī varētu būt satikšanās vieta. Tad uzmanīgi ieklausos priekšlasījumā. Taču visspilgtāk prātā paliek izstādē redzētais – sirmais Ernests Dinsbergs 1900. gadā, Rainis un Aspazija, spēka pilni, 1903. gadā. Kā skolotājs teic, kad Dinsbergam pilnbrieds un vecums, Rainim – izaugsmes laiks. Iespējams, abi kādu reizi satikušies Rīgas Latviešu biedrībā. Rainis noteikti ir lasījis Dinsberga darbus. To zīmējumu autoriem, kuru darbi vislabāk patīk skolmeistaram, arī tiek neparasta balva – tāpelē pie muzeja ziņojuma dēļa jāuzraksta novēlējums. Ne velti skolotājs šo tāpeli pieminēja, kad aicināja skolēnus pastaigā pa takām.

Nobeigumā mājinieces Gunta un Mārīte visus cienā ar karstu tēju, tikko skolas maizes krāsnī ceptiem apaļvaidžiem speķraušiem un ciemkukuli – Dženetas un Elmas ceptiem dižraušiem un ciemiņu sataupītajiem pērnajiem āboliem. Tad, Dacei spēlējot seno harmoniju, klasē nodziedam iemīļoto dziesmu “Ak, eglīte, ak, eglīte!”, kam vārdus tulkojis Ernests Dinsbergs, un skaisto Raimonda Paula dziesmu ar Raiņa vārdiem “Neprātīgs vēlējums”. Skan labi!

Vēl kādu brīdi mums piedāvā ielūkoties Ernesta Dinsberga, Raiņa un Aspazijas domugraudos. Kā naglai uz galvas skan Raiņa rakstītais: “Ir cilvēki, kam nekā sava nav, pat paša vainas nav – vienmēr citi vainīgi”.

Un tad gaida pārsteigums – no mūsu proves rakstiem izveidota izstāde! To čakli ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību sagatavojis Aivars. Skolmeistars secina, ka proves rakstītāju apziņā “Rains paties i”, un sola, ka šo proves rakstu un izstādē apliecināto atziņu muzejs glabās nākotnei.

Man vislielāko iepriecinājumu tikko tapušajā izstādē sniedz kāda sirsnīga atbilde uz jautājumu: “Vai tu kād Raiņ grāmat i lases? Cik pavisam?” – “Skole jau bi jalas, pēc tam nav bijs laik – bēn jaoudzan un lop jakop”.

Paldies Ivaram un viņa palīdzēm Guntai un Mārītei par Muzeju nakti ar tās īpašo gaisotni!

VENTSPILS NOVADĀ iebrauciet Piltenē un Zūrās!

Ventspils novadā ir divas novadpētniecības ekspozīcijas, ko vērts aplūkot. Pirmā no tām atrodas Piltenē, kur iesakām iebraukt arī tādēļ, ka tur saglabājušies 13. un 14. gadsimta konventa pils pamati un divu torņu fragmenti. Piltenes novadpētniecības ekspozīcijas pirmsākumi meklējami 1964. gadā, kad enerģiskais vēstures skolotājs Gunārs Daudze vēlējās ieinteresēt skolēnus apgūt sava novada vēsturi, tādēļ mazpamazām apkopoja dažādas vēstures liecības. Viņa iesākto darbu turpina vēstures entuziasts Jānis Freimanis, kurš Piltenes viesiem pastāstīs to, kā radās pilsētas nosaukums, kā šeit saimniekoja Livonijas karalis Magnuss, pieminēs, kādas aktivitātes Piltenē notika kolhozu laikos un kādus darbarīkus izmantoja dažādos gadsimtos. Novadpētniecības ekspozīcijai Piltenē, Lielajā ielā 2a, atvēlētas trīs telpas, viena no tām paredzēta izstāžu rīkošanai.

Otra novadpētniecības ekspozīcija atrodas Vārves pagasta Zūrās. Tā atklāta 1998. gadā, lai liecinātu par agrāko dienu vēsturi un saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu – senos darbarīkus, fotogrāfijas, lauksaimniecības tehniku, tiek apkopoti arī iedzīvotāju dzīvesstāsti. Ekspozīcijas vadītāja Ilze Samoviča regulāri rīko tematiskus pasākumus, ļaujot interesentiem iegūt informāciju par kādu konkrētu tēmu. Zūru novadpētniecības ekspozīcijā glabājas unikāls eksponāts – Latvijas pirmās cukurfabrikas cukurgalvas atliešanas māla forma. Atpūtai izveidots dīķis un Mīlestības saliņa ar koka soliņiem, tiltiņiem un laipām.

VENTSPILĪ godā gaismu

Reizē ar sezonas atklāšanu Piejūras brīvdabas muzejā atvērta krājuma izstāde, kas lej gaismu pār vēsturisko gaismekļu ceļu telpās, jo tajā eksponēti gaismas nesēji no muzeja krājuma. Izstādes ievadvārdos teikts: “Nebūtu tumsas, mēs nezinātu, kas ir gaisma.” To, cik daudzveidīgi un izdomas pilni ir cilvēka dzīvei nozīmīgie gaismekļi – lampas, sveces, spuldzītes un citi – varēs vērot izstādē līdz pat oktobra beigām, kad telpu apgaismojuma nozīme augs ik mirkli.

Iespējams, daudzi nemaz nezina, ka jau 1800. gadā angļu manufaktūras plašo telpu apgaismošanai sāka izmantot gāzes lampas, tādējādi būtiski pagarinot strādnieču darba dienu. 1826. gadā izgudroja sērkociņu, bet 1839. gadā sākās parafīna sveču rūpnieciska ražošana. Viens pēc otra sekoja Andrē Marī Ampēra, Georga Simona Oma un Maikla Faradeja revolucionārie izgudrojumi, līdz 1876. gadā uzmirdzēja Edisona spuldzīte. Saule kā dienas ritma noteicēja savu nozīmi zaudēja, darba dienas un nakts izpriecas varēja turpināties bezgalīgi, zuda robežas starp gaismu un tumsu, darbu un atpūtu, un filozofi nu varēja pievērsties diskusijām, vai nekad neapsīkstošas gaismas apspīdētais cilvēks tiešām kļuvis veselīgāks, gudrāks un darbā produktīvāks.

Apgaismes objektu vēsturē un attīstībā palīdzēs ielūkoties arī muzejpedagoģiskā programma.

Savukārt Livonijas ordeņa pils jau pirmajā vasaras brīvlaika nedēļā piedāvāja jaunu orientēšanās spēli muzeja ekspozīcijā “Atrodi muzeja mūzikas instrumentus!”. Eksperimenta veidā spēle tika izspēlēta Muzeju naktī, un šobrīd muzejs piedāvā iesaistīties Ventspils muzeja mūzikas instrumentu meklēšanā jebkurā muzeja darbalaika stundā. Pavisam ekspozīcijā jāsameklē seši mūzikas instrumenti, starp kuriem senākais ir no 13.–14.gs., bet pats jaunākais no 20. gs. 20. gadiem. Spēles kartes un nelielu balvu par veiksmīgiem atradumiem var saņemt muzeja kasē.

Sudraba mēnestiņš un zvaigznes PĀVILOSTAS NOVADA Vērgalē

Gadskārtējais Muzeju nakts pasākums Pāvilostas novadā šoreiz notika agrāk – 5. maijā, un tas norisinājās Vērgales pagasta muzejā. Šogad Vērgales muzejā notikuši dažādi pasākumi un izstādes, taču šis bija pirmais lielākais pasākums pēc muzeja akreditācijas pērnā gada nogalē un ar nosaukumu “Aspazijas un Raiņa gaismā” tika veltīts abiem dižagariem.

Vakara gaitā no dažādiem skatpunktiem tika aplūkota Aspazijas un Raiņa daiļrade un izstaigāti abu rakstnieku dzīves līkloči, ar ko iepazīstināja Vērgales pamatskolas skolnieces Anna Rita Kurme un Alise Šēna. Savukārt Vērgales pamatskolas skolēni Ieva Jēce, Dace Dunaiska un Reinis Trofimovs lasīja Raiņa un Aspazijas dzeju no krājumiem “Ilgu zeme”, “Nebēdne meitene” un “Laukakmens”, bet Lauma Lapiņa un Aleta Betija Aniņa izpildīja dziesmas ģitāras pavadījumā.

Arī muzeja telpu noformējums bija veidots atbilstoši Raiņa un Aspazijas daiļrades motīviem – sidraba mēnestiņš, zvaigznītes, debesis u.c. Turpinot pagājušajā gadā aizsākto tradīciju, arī šogad uz Muzeju nakts pasākumu muzeja darbinieces aicināja Vērgales pamatskolas 9. klases skolēnus un audzinātāju Inesi Renķi. Daina Vagule katram bija sagatavojusi dzejas rindas, kuras nolasīja kā veltījumu. Fonā skanot melodijai no kinofilmas “Ezera sonāte”, katrs devītklasnieks un audzinātāja parakstījās uz Goda dēļa un izvēlējās savu sargeņģeli ar vēlējumu – veiksmīgu mācību gada noslēgumu. Muzeja telpās interesenti varēja aplūkot Rainim un Aspazijai veltītu izstādi, bet pēc tam visi tika aicināti izlikt savas izjūtas par Aspazijas un Raiņa daiļradi uz īpašā Sapņu ruļļa. Pēc pasākuma, rūpīgāk apskatot uzzīmēto, atklājās ne vien skolēnu, bet arī vecāku un vecvecāku talanti.

Daudzveidība un mūzika LIEPĀJĀ

Liepājas muzejs, kas jau devīto gadu aktīvi piedalījās Muzeju nakts akcijā, aicināja arī citus muzejus, biedrības, mācību iestādes, veikalus un radošās personības iesaistīties šajā romantiskajā un aizraujošajā notikumā. Jāatzīst gan, ka Muzeju nakts akcijā piedalīties neviens nav īpaši jālūdz vai jāmudina – tas ir notikums, kas piesaista gan rīkotājus, gan apmeklētājus.

Liepājā Muzeju nakti atzīmēja Karostas cietums, Liepājas dizaina un mākslas vidusskola, Liepājas Valsts tehnikums, Liepājas E. Melngaiļa mūzikas vidusskola, Jauniešu māja, SIA “Hotel Amrita” restorāns “Oskars”, Metalurgu tautas teātris, Liepājas Ebreju kopienas vēstures muzejs, J. Čakstes Liepājas 10. vidusskolas muzejs, A. Puškina 2. vidusskola, kafejnīcas “Kursas putni” un “Skapis”, apgāda “Zvaigzne ABC” grāmatnīca, Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka, Liepājas Universitāte, Jauniešu māja, bērnu bibliotēka “Vecliepājas rūķis”, labdarības veikals “Otrā elpa”, radošā telpa “Ideju bode”, “Dzintara Lapsas fonds” un, protams, aktieri, mūziķi, mākslinieki, dejotāji. Līdz ar to Muzeju nakts programma Liepājā izvērtās ļoti plaša, un cilvēkiem bija iespējams izvēlēties un apmeklēt dažādas aktivitātes vairāk nekā 20 vietās. Visi, kas iesaistījās akcijā, apmeklētājiem piedāvāja daudzveidīgu un saistošu pasākumu klāstu – bija gan izstādes un koncerti, gan dzejas lasījumi un radošās darbnīcas.

Plašu interesi izraisīja vēsturnieka Gunāra Silakaktiņa ekskursija “Meklējot Raini un Aspaziju”, kas veda klausītājus pa Jaunliepājas ielām. Turpat Jaunliepājā, Annas tirgū, tika demonstrēta pārsteidzoša projekcija “Jaunliepājas nakts”. Tāpat apmeklētāji bija gaidīti “Ideju bodē” un “Dzintara Lapsas fonda” radošajās telpās.

Dažādas muzikālas programmas izskanēja neierastās vietās – mūziķes Dace Milzere un Marta Rozentāle uzstājās tirdzniecības nama “Kurzeme” foajē, bet muzikālā apvienība “Jazz for Five” koncertēja biroju centrā “Romas dārzs”. Jauniešu mājā muzicēja grupa “Miers”, un dažādu izpildītāju koncerts izskanēja arī uz Liepājas Universitātes kāpnēm. Savukārt Muzeja dārzā skanēja gan klasiskās mūzikas pērles, gan jestras Nepieradinātā folka orķestra izpildītas kompozīcijas.

Augstvērtīgi pasākumi dažādām mērķauditorijām bija baudāmi arī Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 un ekspozīcijā “Liepāja okupāciju režīmos” K. Ukstiņa ielā 7/9. Mazākos muzeja apmeklētājus piesaistīja ēnu teātra izrāde, bet pusaudžus – kāpšana pa alpīnisma sienu. Plašu interesi raisīja modernās dejas apvienības “Ārā” un horeogrāfes Olgas Žitluhinas deju izrāde “Viens un Divi”, kas tapusi, iedvesmojoties no Raiņa un Aspazijas sarakstes. Savukārt Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra “Metalurgs” teātris rādīja divus iestudējumus – Aspazijas lugu “Boass un Rute” un Raiņa lugu “Pūt, vējiņi!”.

Muzeju naktī Raiņa un Aspazijas dzeja aktieru lasījumos izskanēja gan Liepājas Universitātē, gan grāmatnīcā “Zvaigzne ABC”, gan bibliotēkās, gan muzejā. Akcijas noslēgumā savus autordarbus paši lasīja arī Liepājas dzejnieki.

Muzeju nakts akcijas norisēs Liepājas muzejā kopumā piedalījās ap 8000 apmeklētāju. Ar interesi viņi aplūkoja muzeja jauno ekspozīciju “Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs”, ko muzeja speciālisti veidojuši sadarbībā ar mākslinieku un scenogrāfu, Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas katedras vadītāju Kristianu Brekti.

Jaunā ekspozīcija iepazīstina ar 19. gadsimta Dienvidkurzemes etnogrāfijas liecībām, sētas tradicionālo iekārtojumu, darba dzīvi, tautastērpiem un rotām. Tā veidota, godinot iepriekšējo paaudžu muzeja darbinieku un īpaši ilggadējā muzeja direktora Jāņa Sudmaļa veikumu, vācot, pētot un krājot Dienvidkurzemes etnogrāfiskās bagātības. Ekspozīcijā skatāmi vairāk nekā 300 etnogrāfisku priekšmetu, kas papildināti ar dažādiem vizuāliem un skaņu interaktīviem elementiem.

Ekspozīcija “Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs” jau piesaistījusi daudz interesentu. Skolēnu grupas apmeklējušas gan gida vadītas ekskursijas, gan muzejpedagoģijas nodarbību “Izrotā savu pūra lādi!”, kuras laikā pašiem iespējams izmēģināt roku daiļkrāsošanas prasmēs. Arī profesionāļu vidē jaunā ekspozīcija novērtēta atzinīgi, un Liepājas muzejs ieguvis “Latvenergo” atzinības balvu.

Izbaudi pagātnes elpu kādā no SALDUS NOVADA muzejiem un krātuvēm!

Saldus novadā ir vairāki muzeji un krātuves.

Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs

1949. gada maijā dibinātā Saldus muzeja sākuma kapitāls ir Jaņa Rozentāla drauga un laikabiedra Marta Vēja apkopotā mākslinieka darbu kolekcija. Kopš 1996. gada Saldus Vēstures un mākslas muzejs nes glezniecības vecmeistara, Saldus pievārtē dzimušā mākslinieka Jaņa Rozentāla vārdu. Šobrīd muzejs apsaimnieko četru ēku kompleksu ar iekšpagalmu Saldū, Striķu ielā 22, kas atrodas Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklī – Saldus pilsētas vēsturiskajā centrā.

Vasarā muzejā pieklust apkārtējo skolu un bērnudārzu audzēkņu skaļās čalas, un iestājas miers – īstā vieta un laiks, lai vienatnē, ar ģimeni vai domubiedru grupu baudītu izcilu glezniecību latviešu vecmeistaru un mūsdienu mākslinieku izpildījumā, kas izvietota Rozentāla projektētajā ēkā – darbnīcā. Vienīgi Saldū var gūt ieskatu mākslinieka agrīnajā glezniecībā, kad portretēti Saldus apkaimes iedzīvotāji un mākslinieka diploms vēl bija tikai Jaņa mērķis. Vēstures ekspozīcija “Saldus 1253–1940” stāsta par Saldus pilsētas tapšanu vietā “starp Skrundu un Zemgali”.

Vasarā izstāžu zāles vienmēr gaidīs ar kādu interesantu un aizraujošu mākslas vai vēsturiskas tematikas izstādi. Visu par aktualitātēm muzejā atradīsit: http://muzejs.saldus.lv/.

Artura Hartmaņa privātkolekcija

Privātkolekcija atrodas Saldus novada Pampāļu centrā, “Dzirnavās”. Lielākā daļa eksponātu iegūti tuvākajā apkaimē un saglabājušies no 19. un 20. gadsimta. Tie atklāj Pampāļu pagasta vēsturi gan no sabiedrības, gan indivīda skatpunkta. Kolekcijā iekļauti ar lauksaimniecību, kokapstrādi, mājsaimniecību un izglītību saistīti priekšmeti, dažādi mūzikas instrumenti un atskaņotāji, foto, kino, aptiekas preces un Otrā pasaules kara liecības. Īpaša vērtība ir Latvijas pastmarku kolekcijai no Austrālijas filatēlista, no lādiņa čaulas veidotai greznai vāzei un cara armijas parādes zobenam. Priekšmetus var apskatīt gan ar acīm, gan rokām, kā arī darbināt ierīces un iemūžināt tās.

Oskara Kalpaka muzejs un piemiņas vieta “Airītes”

Muzejs atrodas Saldus novada Zirņu pagastā. Tas atspoguļo pulkveža Oskara Kalpaka personību un aplūko viņa darbību Pirmā pasaules kara laikā un Latvijas Atbrīvošanas cīņās. Muzejs piedāvā arī vēsturisku aktivitāti ekskursantu grupām. Šā pasākuma dalībniekiem iespējams iejusties 1919. gada latviešu karavīru tēlos Kalpaka bataljonā.

Ezeres kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuve “Muitas nams”

Materiālu krātuve atrodas Ezeres pagasta “Ezeres muitas punktā” un izveidota vēsturiski nozīmīgā ēkā, kur, Otrajam pasaules kara noslēgumam tuvojoties, 1945. gada 8. maijā tika parakstīts Kurzemes katlā ielenkto vācu karaspēka daļu kapitulācijas akts. Ar to tiek uzskatīts, ka Otrais pasaules karš faktiski beidzies Ezerē. Krātuves materiālu ekspozīcija ir no Ezeres pagasta senvēstures līdz šodienai.

Vēl tūristus un vēstures entuziastus Saldus novadā gaida kino un foto vēstures ekspozīcija lauku sētā “Ziķi” Zirņu pagastā, medību trofeju kolekcija “Bieriņos” Nīgrandes pagastā, seno spēkratu kolekcija Zvārdes pagastā, novada vēstures ekspozīcija Nīgrandes muižas klētī, Lutriņu skolas muzejs, Pampāļu skolas muzejs, Vadakstes senlietu krātuve, Saldus pagasta novadpētniecības ekspozīcija un Jaņa Rozentāla dzimtās mājas “Bebri” Saldus pagastā.

Katram citāds arī JAUNPILS NOVADS

Katru gadu Muzeju naktij ir savs vienojošs moto, un 11 gadu garumā jaunpilnieki allaž centušies meklēt un atklāt sava novada un cilvēku bagātības. Šogad Latvijas muzeji uzņēmušies misiju – lasīt, pārlasīt un atrast Raiņa un Aspazijas biogrāfijās un darbos vistuvākos, visiedvesmojošākos un aktuālākos motīvus, popularizēt muzejiem nodoto kultūras mantojumu un uzrunāt Muzeju nakts apmeklētājus.

Jaunpils muzeja pasākuma atslēgas vārdi bija “Katram citāds Rainis un Aspazija”. Pētniecības darba rezultātā atrasts, ka arī Jaunpils novada ļaudīm bijusi cieša saikne ar Raini un Aspaziju. Jaunpilī dzimušais skolotāja dēls Oskars Šepskis sarakstījies ar Aspaziju, un viņa ir vairāku izcilā ērģelnieka un pirmo Dziesmu svētku organizētāja dziesmu tekstu autore. Savukārt skolotājs un rakstnieks Kārlis Ieviņš sarakstījies ar Raini.

Kā katru gadu, Muzeju naktī atvērta bija Jaunpils bibliotēka, kur lieli un mazi pasākuma apmeklētāji varēja piedalīties radošajās darbnīcās, uzgleznot sienas gleznojumu vai paskatīties jaukās multfilmiņas pēc Raiņa dzejas motīviem. Jaunpils baznīcas šāgada lepnums ir krāšņais un restaurētais 17. gadsimta altāris. Arī jaunatvērtajā Amatu mājā katrs apmeklētājs tika mīļi sagaidīts un aicināts piedalīties nakts darbiņos un nedarbiņos. Jaunpils mazpulka dalībnieki aicināja Amata mājas viesus Jaunpils vēsturi iepazīt interaktīvi.

Pasākuma atklāšana sākās ar trīs lielgabala šāvieniem, pēc kura pils ciemiņus aicināja viduslaiku pils pagalmā. Sekoja muzeju darbinieku uzrunas un pateicības rakstu izsniegšana, un tad Kandavas internātvidusskolas audzēkņi ļoti emocionāli un lieliski parādīja uzvedumu pēc Raiņa darba “Daugava” motīviem. Savukārt Jaunpils dāmu kluba “Vīgriezes” dalībnieces ar deju un atbilstošiem tērpiem ieveda 20.–30. gadu atmosfērā. Jaunpils muzeja izstāžu zālē tika atklāta mākslinieces Ģertrūdes Zeiles izstāde ar mākslas zinātnieces Magdalēnas Eglītes ievadvārdiem. Visu vakaru pils Zaļajā zālē bija skatāma filma par mākslinieci. Un tad sekoja neaizmirstamā tikšanās ar 100 cepuru īpašnieci un kādreizējo Jaunpils slimnīcas vecmāti Lidiju Rozenu. Lidijas kundze ir dāma cienījamos gados ar apbrīnojamu prasmi valkāt cepures, vadīt automašīnu un dzīvot ļoti krāšņu un piedzīvojumiem bagātu dzīvi. Īpaši emocionāla izvērtās Lidijas kundzes tikšanās ar divu dēlu mammu Ritu Birģeli un divām “saķertajām” meitenēm Zintu Sergejenko un Gintu Medni. Pils galerijā bija apskatāma ļoti krāšņa – vairāk nekā simts šķirņu narcišu un tulpju izstāde. Šo krāšņumu bija sarūpējuši Zenta un Uldis Plezeri, Ruta Liepa un Elga Valaine. Improvizētajā Aspazijas istabiņā varēja nobaudīt Alīdas kafeju ar tradicionālajiem trīs graudiņiem cukura un īpašajām pils krodziņa saimnieču sagatavotajām Muzeju nakts “končiņām”. Medību zālē Jaunpils zinošākā tēju un zāļu sieva Alda piedāvāja veselīgas tējas ģimenei ar Raiņa un Aspazijas dzejoļu nosaukumiem. Turpat vakara apmeklētājus priecēja Jaunpils sākumskolas skolēnu zīmējumu izstāde. Bagātīgais smaržu un garšu aromāts pievilināja lielus un mazus apmeklētājus pils krodziņā.

Un tad pils pagalmā tika iedegtas lāpas, lai sāktos neaizmirstamais Nila Īles grupas koncerts. Lai gan vakars bija vēss, pateicoties Nila īpašajai atraktivitātei un radītajam mūzikas ritmam, tā dzestrums pazuda kā nebijis. Koncertam sekoja pirmā zaļumballe Jaunpils pils pagalmā. Šī ir nakts, kas no mājām izvilina lielus un mazus, vecus un jaunus. Šogad pirmo reizi tika veikta apmeklētāju uzskaite, kurā palīdzēja brīvprātīgā darba veicējas Lauma un Madara. Jaunpils pasākumu apmeklēja 1500 apmeklētāju, tā sasniedzot optimālo skaitu telpu ietilpības un pasākuma veidotāju cilvēkresursu ziņā.

Aspazijas laukumā AUCĒ un dzelzceļa stacijā BĒNĒ

Aucē galvenā iela ir Raiņa iela, un blakus tai atrodas Aspazijas laukums, kur notika viens no Muzeju nakts pasākumiem Auces novadā. Aspazijas laukumā tika uzcelts improvizēts koka tiltiņš, uz kura satikās Auces novada Aspazija (Līga Januša) un Rainis (Agris Kalniņš). Pasākumā uzrunu teica arī Vecauces evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Jānis Ginters un Aucē dzimusī Vera Gribača, kurai savos 87 gados ir pārsteidzoši laba atmiņa un dzīvesspars. Aspazijas laukumā bija izliktas bildes ar seniem Auces skatiem, kā arī bērnu zīmējumi par godu šim pasākumam. Muzeju nakts noslēgumā Auces novada Tūrisma informācijas centrā, kas arī atrodas uz Raiņa ielas, tika rādīta prezentācija “Auce laikmetu griežos. Toreiz un tagad”, atklājot Auces ievērojamākās un vēsturiski interesantākās ēkas un vietas.

Savukārt Bēnē cilvēki Muzeju naktī satikās Bēnes dzelzceļa stacijā. Tā kā piecus gadus vilcienus šeit neviens vairs nesagaida un nepavada, pamazām pagājībā aiziet laiki, kad stacija bija ļoti svarīga pulcēšanās vieta. Par pierādījumu tam, ka dzelzceļa stacijas aura bijusi īpaša, liecināja kuplais apmeklētāju pulks, ko pie stacijas ieejas svinīgi sagaidīja Bēnes pūtēju ansamblis. Muzeju nakts dalībnieku vidū bija gan dzelzceļa stacijas seni pazinēji, gan jaunieši un bērni, kuri ēkā ienāca pirmoreiz.

Ikviens labprāt izmantoja iespēju iegādāties “improvizēto” biļeti un pašrocīgi nokompostrēt to ar seno kompostieri, ar speciālām knaiblēm iegravēt plombā BĒNES vārdu vai uzspiest to ar senajiem zīmogiem, nogaršot kādreiz tik slavenos un iecienītos Bēnes dzelzceļa stacijas bufetes “pončikus”, atbildēt uz jautājumiem par Bēnes staciju un saņemt par to nelielu balvu, pētīt senas fotogrāfijas, dokumentus un priekšmetus, raisīt sarunas klātienē ar bijušajiem stacijas darbiniekiem vai noskatīties nostalģisko prezentāciju “Sirds nākamo vilcienu gaida arī Bēnē...”. Interesenti iesaistījās aktivitātē “No veca – jauns”, izvēloties fragmentus no vecajiem laikrakstiem “Latvijas Dzelzceļnieks” (tostarp arī ASPAZIJAS foto) un ielīmējot kopējā kolāžā uz senā stacijas dežuranta krēsla, bērni savukārt zīmēja savus sapņu vilcieniņus un saņēma par to saldumus.

Daudz cilvēku tovakar pasēdēja vecajos stacijas solos un sarunājās par laikiem, kad dzelzceļa līnija darbojās un “viss notika”, un viņu balsī bija sajūsma un prieks par piedzīvoto... Izejot no Stacijas ēkas, liela daļa apmeklētāju izmantoja iespēju vizināties zirga pajūgā pa latviešu profesionālās tekstilmākslas aizsācēja novadnieka Rūdolfa Heimrāta darbības vietām Bēnē. Bija sajūta, ka RAIŅA vārdiem “Vecais ar laiku taps jauns!” ir jāīstenojas dzīvē, ka mums jāizmanto cilvēkiem pievilcīgā Bēnes dzelzceļa stacijas aura jaunām izpausmēm!

Noskaņas zilā vakarā DOBELĒ

Muzeju nakts ar katru gadu kļūst arvien populārāka arī Dobeles novadā. Šogad Dobeles Novadpētniecības muzejs aicināja izbaudīt noskaņas zilā vakarā gan muzeja telpās, gan ārpus muzeja. Muzeju nakts dalībniekiem bija iespēja piedalīties radošajās darbnīcās – izgatavot sev dižena karaļa vai karalienes kroni, izveidot papīra lellīti un modelēt tai tērpus. Liela interese bija par glītrakstīšanas mācību – katrs varēja pamēģināt rakstīt ar seniem rīkiem un izveidot monogrammu ar saviem iniciāļiem.

Tā kā Muzeju nakts ir īpaša un tajā notiek brīnumi, tad arī Dobeles muzejā īsi pirms pusnakts atdzīvojās vēsture. Muzeja ekspozīcijas “Reiz Dobelē” stāsts ir par ģimeni dažādos laikos. Ikdienā muzeja stāstu palīdz izstāstīt manekeni – katrs no viņiem raksturo savu laikmetu un modi. Taču Muzeju naktī šie manekeni atdzīvojās, un vienuviet dzīvi satikās dažādu gadsimtu pārstāvji. Apmeklētāji iepazinās ar 10.–11. gadsimta seno zemgaļu ģimeni, 17. gadsimta Dobeles pils dāmām un 19./20. gadsimtu mijas zemgalieti. Pasākuma viesi uzzināja par apģērba valkāšanas tradīcijām dažādos gadsimtos, kā arī varēja nofotografēties kopā ar muzeja tēliem.

Dobeles Novadpētniecības muzejs līdz ar ekspozīciju “Reiz Dobelē...” piedāvā arī izzinošu ceļojumu pa Dobeles pilsdrupām atraktīvas pilsdāmas pavadībā. Vēsturiskajā ekspozīcijā “Reiz Dobelē…” var iepazīt Dobeles pils vēsturi un uzzināt, kāda pils izskatījās kādreiz un kas tajā dzīvojis, apskatīt rekonstruētos zemgaļu apģērbus, autentiskus sadzīves priekšmetus, rotaslietas, ieročus, tāpat iespējams aplūkot, kāda pils izskatījās neilgi pirms sabrukšanas. Kā skaistas mīlestības un cieņas apliecinājums muzejā redzama koktēlnieka Augusta Siliņa darinātā guļamistabas iekārta, kas veidota kā dāvana sievai kāzu dienā. Muzeja darbinieki piedāvā arī daudzveidīgas radošās programmas dažādu vecumu apmeklētājiem.

Viena no vissenākajām Dobeles novada celtnēm ir Dobeles pilsdrupas, kas paceļas Bērzes upes krastā. Tās visos laikos bijušas noslēpumainas un romantiskas. Pili apvij daudz vēsturisku stāstu, tajā skaitā arī noslēpumi par pils pagrabiem, ejām un spokiem. Šos noslēpumus, kā arī mazpilsētas šarmanto burvību iepazīt palīdz īpaši tēli – Dobeles Novadpētniecības muzeja pilsdāmas un pilskungs. Viņu pavadībā ciemiņi iepazīst Dobeles pērli – pilsdrupas, kā arī pēc ekskursantu vēlmēm izstaigā pilsētas centru. Skolēnu grupām ekskursijas laikā iespējams spēlēt vairākas mūsdienu bērniem labi pazīstamas spēles, kas radušās senos laikos.

Atrodot Aspaziju un Raini ĶEKAVAS NOVADĀ

Kā Muzeju naktī meklējām Raini un Aspaziju Ķekavā? Vispirms papildinājām pamatekspozīciju ar piecām pieturām, lai pastāstītu, kur viņus varēja sastapt Ķekavas novadā.

Pirmā pietura “Rēži” – Rainis izmantoja upes tvaikoni “Dalen”, braucot uz Ķekavu apciemot radus, jo šeit ieprecējās viņa vectēva brāļameita Lība Pliekšāne, bet 20. gs. 20. gados tur dzīvoja viņas dēls Jānis Cālītis, vedekla un mazmeita Olga Millere.

Otrā pietura – Doles draudzes baznīcā 1854. gada aprīlī kristīta Raiņa vecākā māsa Līze, jo vecāki no dzimtās Stelpes bija pārcēlušies uz Pulkarnes muižas Martaskalna (Martenberg) pusmuižu, kur Krišjānis Pliekšāns bija vagars.

Trešā pietura – pavadot Raini radinieku apciemojumā, Aspazija iecienītai vietējai šuvējai Dorei Kalniņai “Šļūkās” devusi pārtaisīt savus tērpus.

Ceturtā pietura – Rainis esot redzēts peldamies un sauļojamies, un vietējās sievietes par to bijušas visai pārsteigtas. Savukārt vīri, redzot Raini zemnieku un zvejnieku karstajā darba laikā dīki staigājam un, apsēžoties Daugavas krastā vai Klaņģukalna piekājē, kaut ko rakstām, uzskatījuši tādu laika pavadīšanu par nopietna cilvēka necienīgu.

Piektā pietura – pēc 1905. gada revolūcijas sakāves novadnieks, skolotājs un vēlāk diplomāts Pēteris Sēja emigrēja un Šveicē pavadītajos 15 gados bija uzticams vēstuļu draugs Rainim.

Ķekavas Mākslas skolas audzēkņi ar skolotājiem bija izveidojuši interaktīvu spēli “Meklējam literāros objektus!”, kur vajadzēja atpazīt Raiņa un Aspazijas darbu tēlus. Radošajā darbnīcā “Dzeja Tavās krāsās” apmeklētāji ilustrēja kādu no dzejoļiem un tādējādi piedalījās izstādes veidošanā. Populārākais izrādījās Raiņa dzejolis “Lolīte”, kā arī Aspazijas “Tā zilā ilgu puķe” un “Pasaciņa” un Raiņa “Sasista krūze”.

Savukārt Jaunā Miltu teātra improvizācijā “5 Raiņi un Aspazija” varēja padomāt par to, ka, iespējams, arī dižgariem nekas cilvēcīgs nav svešs. Par to liecināja ieskats vēstulēs, ko Rainis un Aspazija rakstīja viens otram. Muzeju nakts apmeklētājiem bija dota arī iespēja pacīnīties ar Aspaziju šaha spēlē.

Ķekavas novadpētniecības muzejs dibināts pirms 18 gadiem ar mērķi veidot izpratni par Ķekavas novada vēsturi un rosināt novada iedzīvotāju un tūristu interesi par karikatūrista Edgara Ozoliņa radošo darbību un karikatūru kā mākslas žanru. Muzeja krājumā ir ap 12 tūkstošiem priekšmetu, kas stāsta par Ķekavu, Daugmali un Baložiem – dokumenti, fotogrāfijas, atmiņu pieraksti, sadzīves priekšmeti u.c.

Jau sešus gadus muzejs organizē skolēnu karikatūru zīmējumu konkursu “Pasmejies!”, kur Galvenā godalga ir ievērojamā novadnieka, mākslinieka un karikatūrista Edgara Ozoliņa piemiņas balva. To saņem arī kāds no Latvijas karikatūristiem. Katru gadu Ķekavas muzejā apskatāma kāda karikatūrista personālizstāde, un muzejs veido arī ceļojošās izstādes par E. Ozoliņu un Latvijas karikatūristiem, piemēram, “Latvijas dižkoki” un “4B”, kā arī karikatūru kolekciju muzeja krājumā. Vairāk informācijas: www.parkulturu.lv.

IECAVĀ ir vērts atgriezties!

Lai gan Iecavas novadā nav oficiāli reģistrēta muzeja, jau piekto gadu biedrība “Arhīvs” rīkoja Muzeju nakts pasākumu un aicināja Grāfa laukumā 3 apskatīt vietējo entuziastu savāktās vēstures liecības. Svētku organizatoru radošais kodols – “Arhīva” valdes locekļi Dzintars Zaumanis, Kārlis Sinka un biedrības dalībnieki Aigars Voitišķis un Gita Kravala – iecavniekiem bija sarūpējuši daudzveidīgas aktivitātes.

Biedrības telpās bija skatāma ekspozīcija “Iecava no putna lidojuma” – fotogrāfijas, kas tapušas pērnajā vasarā ar radiovadāmu helikopteru, kurš aprīkots ar digitālo fotokameru. Fotografēšanu veica skyphoto.lv komanda – Aleksandrs Sergejevs un Ieva Ābele, bet izstādei tās sagatavoja Kārlis Sinka. Ikviens “Arhīva” apmeklētājs rūpīgi pētīja lielformāta attēlus pie sienām, lai sameklētu savu māju un no augšas ieskatītos arī kaimiņa sētā. “Neparasti! Pat neliekas, ka tā ir Iecava – ne katru dienu izdodas to skatīt no augšas,” teic Andris Riekstiņš. Turpat blakus slaidšovā rotēja ap 200 bilžu, kas bija speciāli atlasītas no gandrīz trīsreiz lielāka kopējā safotografētā materiāla.

“Prieks, ka šajā vakarā cilvēki kaut uz brīdi atrāvās no saviem telefoniem un ar pirkstu bakstīja Iecavas attēlos, meklējot pazīstamas vietas,” novēroto ar smaidu komentēja Kārlis Sinka. Cilvēku lielā interese viņā nostiprinājusi pārliecību, ka nedrīkst apstāties pie paveiktā, fotomateriāls jāpapildina un jāizdod kvalitatīva grāmata – balstīta uz bildēm un īsiem vēsturisku faktu aprakstiem. “Tai vajadzētu būt dāvināmai grāmatai, lai to būtu interesanti skatīties arī tiem, kas neko nezina par Iecavu,” savu vīziju ieskicē Kārlis.

Šogad, atzīmējot Raiņa un Aspazijas 150. gadskārtu, Latvijas muzeji 16. maija vakarā aicināja gan klejot pa dzejnieku biogrāfijas dramatiskajiem līkločiem, gan meklēt viņu daiļrades atspulgus apkārtējās dzīves realitātēs. “Arhīva” apmeklētāji varēja piedalīties konkursā – izstaigājot muzeja telpas, atrast abu dižgaru rakstītas rindas un aizpildīt tukšās vietas speciāli sagatavotā anketā. Par veiksmīgi izpildītu uzdevumu dalībnieki saņēma balviņas.

Dzejas valodā publiku uzrunāja Iecavas kultūras nama jauniešu improvizācijas teātris “Artis”, kas režisores Valdas Karnītes vadībā bija iestudējis Aspazijas “Sidraba šķidrauta” fragmentus. Teatrālās etīdes skatītāji vēroja gan vecās grāfa klēts pagrabā, gan sporta ekspozīcijas zālē. Par pagājušo laiku kultūras mantojumu atgādināja arī biedrības jaunieguvums – harmonija no Rundāles pils Baltās mājas. Apskatei bija izlikti vēl divi jaunumi – uzmeistaroti pagājušā gadsimta vidum raksturīgi motocikli.

Vēsturisku un mūsdienīgu braucamrīku parāde jau kļuvusi par tradīciju “Arhīva” rīkotajās Muzeju naktīs. Šoreiz Juris Zaķis, Uldis Nille un citi motociklisti ļāva apskatīt savus spožos spēkratus, bet, pateicoties Zigmunda Bogdanoviča atsaucībai, bija iespēja papētīt arī tādas automašīnas, kuras ikdienā uz ielām nav bieži sastopamas. Iecavnieka vadītais “Moskvich club” veiksmīgi sadarbojas ar ZAZ klubu, tādēļ Grāfa laukumā kā krāsainas konfektītes rindojās restaurēti moskviči un zaporožeci. Vienu no tiem šajā Muzeju naktī varēja apgleznot. Aldis Reicis uz Iecavu atveda trīs mašīnas un, būdams mākslas skolotājs Salaspilī, jau iepriekš uzzīmēja skices, kur bērniem pasākuma laikā izpausties ar guašas krāsām.

Nu jau tradicionāla Muzeju nakšu sastāvdaļa Iecavā ir “Arhīva” dalībnieka Jāņa Krūzes lielie katli, kuros virs ugunskura omulīgi burbuļo kāpostu zupa. Ne viens vien pasākuma dalībnieks nobaudīja piedāvāto karsto maltīti, lai sasildītos un īsinātu laiku līdz vakara centrālajam notikumam – “Dzelzs Vilka Jauno Jāņu orķestra” koncertam. Tuvojoties vēsajām nakts stundām, orķestra ritmiskā ūjināšana un buršanās kopā ar publiku bija tieši laikā. Enerģija, kas plūda no skatuves, ielīksmoja auditoriju, savukārt mūziķus bija iedvesmojusi mazā ekskursija pa Iecavu, kurā pirms uzstāšanās grupa devās kopā ar novadpētnieku Andri Kopeiku. Ne velti pēc Muzeju nakts vilku orķestris sociālajos tīklos atzina, ka Iecava ir “vieta, kur vērts ie(at)griezties”.

Liela dāvana tiem, kuri novērtē alternatīvo mūziku, bija pasākuma noslēgums “Arhīva” telpās, kad uzstājās taustiņinstrumentālists Kaspars Tobis. Zināmā mērā iecavnieki bija izredzētie, jo varēja tuvplānā izbaudīt to, par ko mūziķis saņēmis Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvu (“Koncerts 7 sintezatoriem” atzīts par labāko elektroniskās mūzikas albumu). Izrādījās, ka ēkā, kas celta 18. gadsimta beigās, akustika ir apbrīnojami laba; ar piemērotu gaismojumu un skaņojumu performance izdevās lieliski.

Muzeju nakts notika vēsturiski nozīmīgā vietā. Grāfu Pālenu dzimtas izveidotais Iecavas parks ar apbūvi ir pašvaldības pieteiktais objekts Eiropas kultūras mantojuma dienām 2015. Eksperti atzīst, ka gadu gaitā parks kopumā ir maz pārveidots, nesabojāts un atzīstams par vienu no izcilākajiem angļu stila parkiem Latvijā. Jāpiebilst, ka pašlaik Grāfa laukumā notiek jaunās Iecavas Mūzikas un mākslas skolas būvniecība, tās daļa būs arī renovētais Iecavas muižas pils bibliotēkas korpuss – arhitekta L. Reinīra projektētā pils daļa, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Interesenti, kuri vēlas apskatīt “Arhīva” ekspozīciju un uzzināt ko vairāk par Iecavu, laipni aicināti iepriekš pieteikt ekskursiju, sazinoties ar vietējo vēsturnieku Andri Kopeiku (tālrunis: 26639727).

Noskaņas NERETAS NOVADA “Riekstiņos”

Neretas novada Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” sētsvidū 16. maija pievakarē pulcējās gan novada iedzīvotāji, gan viesi no kaimiņu novadiem. Lai gan rīta cēliens bija lietains un drēgns un likās, ka pasākumu pavadīt brīvā dabā neizdosies, tomēr pēcpusdienā uzspīdēja saule, mākoņi izklīda, iestājās mierīgs un kluss vakars, un svētki varēja sākties. Pasākuma “Tālas noskaņas zilā vakarā” programma – veltījums Rainim un Aspazijai – bija saplānota daudzveidīga un piesātināta.

Muzeju nakti ieskandināja atskaņotā Mārtiņa Brauna dziesma ar Raiņa vārdiem “Saule. Pērkons. Daugava”. Viesus sagaidīja Aspazija greznā garā kleitā ar daiļu frizūru, aicinot apmeklēt ceļojošo fotoizstādi “Sēlijas pilskalnu sasaukšanās” un Mākslas dienām veltīto izstādi “Podi – podiņi no 19. gadsimta līdz mūsdienām”, kā arī aplūkot skolēnu praktisko veikumu Mākslas dienu nodarbībā “Zīmēju Raiņa/Aspazijas dzejoli”. Vakara gaitā interesenti varēja veidot vāka noformējumu kādai Raiņa vai Aspazijas grāmatai. Skatītāju izvēles balsojumā par labākajām tika atzītas zīmētājas no Bārbeles folkloras kopas un no Jaunjelgavas, turklāt vairākiem darbiem grāmatas vāka kompozīcija ir oriģināla, mūsdienīga, un idejas varētu praktiski izmantot, izdodot attiecīgā nosaukuma grāmatu.

Klātesošos priecēja gan pašmāju, gan kaimiņnovadu pašdarbnieki – Ilūkstes novada dziedošais senioru ansamblis triju akordeonu pavadījumā, Inga Krauze no Jaunjelgavas, Vecumnieku novada Bārbeles folkloras kopa un vietējie – vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sēļi”. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas audzēkņi un skolotāja Aija Kalnāre, iejutusies Aspazijas tēlā, lasīja Raiņa un Aspazijas dzeju. Ar mūsdienīgu teātra izrādi “Katram savs biznesiņš” klātesošos izsmīdināja Neretas kultūras nama amatierteātra atraktīvie spēlmaņi. Kamēr citi vēroja priekšnesumus, aktīvākie piedzīvojumu meklētāji devās pa muzeja kultūrvides objektu takām lūkot “Stikla kalnu”, “Pērkonu”, “Trešo tēva dēlu” un “Sauli”, lai atrastu pavedienus un iegūtu dažādas pārsteiguma balvas. Ap deviņiem muzeja vadītāja visus aicināja uz tradicionālo “Pupiņu balli” – dzert tēju vai kefīru, mieloties ar pupiņām, cienāties ar cepumiem un kliņģeri.

Sanākušie ciemiņi teica lielu paldies Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītājai Ilzei Līdumai un Jaunsudrabiņa biedrībai par ieguldīto darbu Muzeju nakts organizēšanā. Laipni aicināts ikviens interesents iekļaut savos tūrisma maršrutos Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” apmeklējumu!

“Sēlijas” vilinājums VIESĪTES NOVADĀ

Zem nosaukuma “Viesītes muzejs “Sēlija”” īstenībā slēpjas vairākas ekspozīcijas, kas izvietotas dažādās vietās Viesītes novadā. Viena muzeja nodaļa ir Mazā bānīša komplekss, kur var dzirdēt īstus dzelzceļnieku stāstus, aplūkot eksponātus saistībā ar šaursliežu dzelzceļu, uzzināt, kā Kaupēns aplaupīja Bānīti. Apmeklētājiem ir iespēja pasēdēt īstā dienesta vagonā, apskatīties kravas vagonu, un tas vēl nav viss! Šajā kompleksā atrodas arī Viesītes Amatniecības centrs ar skaistiem rokdarbiem un Sēlijas māja, kurā iekārtota ekspozīcija par Sēlijas etnogrāfiju, dabu, tradīcijām un simboliem, savukārt vasaras istabā var aplūkot senos sēļu sadzīves priekšmetus un darbarīkus. Viesīti varētu dēvēt par Sēlijas sirdi, tādēļ šeit it īpaši cenšas saglabāt Sēlijas tradīcijas, kultūrvērsturi un sēlisko pašapziņu.

Otra muzeja nodaļa atrodas turpat Viesītes pilsētā – tā ir Paula Stradiņa skola, kas nu kļuvusi par muzeju. Patlaban tiek veikti remontdarbi, lai pavisam drīz varētu apskatei piedāvāt katru klasi un kabinetu. Šobrīd jau apskatāms profesora Paula Stradiņa medicīnas kabinets, Stradiņu viesistaba, Annas Brodeles kabinets, kamīnzāle, kurā laiku pa laikam notiek saviesīgi pasākumi, kā arī citi kabineti. Uzsākts Vecā Stendera kabineta un Kāpēča klases remonts. Tā noteikti nav nejaušība, ka tik izcils mediķis, kāds bija Pauls Stradiņš, nāk no Viesītes. Kāda tad bija viņa pirmā skola, kurā viņš mācījās? Kāda izskatījās Stradiņu ģimenes viesistaba? Būs jābrauc izlūkos, lai to uzzinātu.

Trešā muzeja nodaļa – Mārtiņa Buclera fotogrāfijas kabinets atrodas Viesītes novada Lonē. Latviešu profesionālās fotogrāfijas pamatlicēja Mārtiņa Buclera kabinets saglabā klasiskās fotogrāfijas tradīcijas līdzās digitālajai fotogrāfijai un popularizē viņa atziņas par sava laika dokumentēšanu un iemūžināšanu. Muzejā ir gan vēsturiskas, gan mūsdienu fotogrāfijas. Katru gadu Viesītes novads kļūst par Latvijas fotogrāfu pulcēšanās vietu, lai pārrunātu aktualitātes fotomākslā, dalītos pieredzē, iepriecinātu fotodraugus ar izstādēm un godinātu Latvijas fotogrāfijas pamatlicēju Mārtiņu Bucleru.

Šāgada Muzeju nakts Latvijā bija veltīta Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejai. Sēlija un līdz ar to arī Viesīte var lepoties, ka Rainis dzimis Jēkabpils novada Tadenavā. Vēlāk, gadiem ejot, savu dzīvesvietu viņš mainījis vairākreiz, taču neviens nespēj mainīt to, ka viņš ir dzimis sēlis. Tāpēc Viesītes muzeja “Sēlija” Muzeju nakts tēma bija “Sēļi un Rainis”.

Mazā Bānīša kompleksā Muzeju naktī varēja satikt īstus dzelzceļniekus, dzirdēt viņu stāstus un noskaidrot, vai bānītis tiešām gāja tik lēnu, ka varēja izlēkt ārā un ielēkt atpakaļ, vai Bānītis bieži tika aplaupīts, cik īpašs un mīlēts šis darbs bija dzelzceļniekiem un kāda tad dzīve bija tajā laikā. Visā kompleksa teritorijā darbojās senās sēļu darbnīcas, kur apmeklētāji varēja iesaistīties dažādās aktivitātēs. Savukārt Paula Stradiņa skolā bija iespējams satikt īstu pirtnieci, kura deva veselīgus padomus, varēja vārīt un liet ziepes, kā arī iejusties Raiņa ādā un, sēžot vecajos skolas solos, uzrakstīt kādu mīlestības vēstuli, bet vakarpusē arī uzgriezt kādu danci bijušajā sporta zālē, kas nu ir omulīga kamīnzāle.

Kas tad bija/ir Sēlija, kāda dzīve bija Mazā bānīša laikos, kāda ir Paula Stradiņa dzimtā pilsēta – Viesīte? To visu varat uzzināt, viesojoties Viesītē. Šeit ir daudz vēl neatklātu dārgumu, tāpēc gaidīsim ciemos! Vairāk informācijas: www.muzejsselija.lv.

SALAS NOVADĀ mācās rakstīt vēstuli

Salas novada Salas vidusskolas Vēstures izpētes kabinetā jau trešo gadu pēc kārtas norisinājās tradicionālā Muzejnakts, kas ar katru gadu piesaista aizvien vairāk interesentu. Šai interesei par pamatu ir Vēstures izpētes kabineta vadītājas – skolotājas Pārslas Stirnas veikums, kura turpina nu jau aizsaulē aizgājušo skolotāju Mildas Balodes un Ritas Puidas aizsākto.

Salas vidusskolas Vēstures izpētes kabinets izkārtojies sešās istabās, kas glabā unikālu kultūras mantojumu – Salas novada cilvēku materiālās un garīgās darbības vērtības. Tās saņemtas mantojumā no pagātnes un novada cilvēku uztverē tiek uzskatītas par pārliecības, zināšanu un tradīciju atspoguļotājām un paudējām.

Kā ik gadu Muzejnaktī, Salas vidusskolas Vēstures izpētes kabinetā tika gaidīti visu vecumu interesenti. Pie ieejas bija uzplaucis brīnumains “Sidraba domu koks”. Tā zaros Muzejnaktī uzplauka daudzas jo daudzas domu – vēlmju lapiņas, kas tika nostiprinātas ar pasaku laumiņas zvaniņa skaņām. Ieejot pirmajā istabā, pie senlaicīga rakstāmgalda tika doti dažādi uzdevumi, kas lika meklēt atbildes turpat esošajos stendos, skapjos un priekšmetos. Otrajā istabā – senajā mācību kabinetā ar daudziem interesantiem mācību uzskates priekšmetiem – uz senajiem skolu soliem bija nogūlušas Raiņa un Aspazijas grāmatiņas, un bērni iepazinās ar abu dižgaru pasakām un dzejolīšiem bērniem. Trešajā istabā, līdzinoties Raiņa un Aspazijas sarakstes burvībai, bija sagatavota mūsdienās tik reti izmantotā iespēja ar tinti un spalvaskātu uz īpaši gaumīgi noformēta vēstuļu papīra uzrakstīt vēstuli “savam cilvēkam”. Pēc tam vēstule iegūla tikpat skaisti noformētā aploksnē, lai varētu sākt ceļu pie adresāta. Vairākiem jauniešiem īstas vēstules tapšanas process šķitis kā ievērojams jaunatklājums.

Ceturtajā istabā, kur sienas plaukti un skapis pilni ar unikāliem ne tik seniem, seniem un ļoti seniem virtuves traukiem un piederumiem, apmeklētāju nāsis kutināja nupat maltas gardi smaržojošas kafejas aromāts. Katrā no Vēstures izpētes kabineta istabām gaidīja kāds sagatavots uzdevums – noslēpums un tā atminējums, piemēram, gandrīz 100 gadus sena lelle, sens skaists lampas abažūrs, skolas penālis vai jauniešiem tik nepazīstamā telegrammas veidlapa u.tml.

Līdz ar krēslas iestāšanos bērni un pusaudži devās pagalmā meklēt orientēšanās pieturpunktus. Katrs no tiem bija arī savu zināšanu pārbaude, kam atbildes meklējamas Vēstures izpētes kabinetā. Pieaugušie savukārt sacentās senāk iegūtajās zināšanās par Raiņa un Aspazijas dzīves un daiļrades gājumu.

JĒKABPILS NOVADĀ uzvelk mugurā dzejoli

Jēkabpils novada novadpētniecības muzejs Zasā Muzeju naktī piedāvāja būt kopā ar novada dižgaru Raini dzejoļos, multfilmās, dziesmās un arī tīri burtiski – nofotografēties ar dzejnieku un piedalīties fotokonkursā. Labākās bildes īpašnieks tika pie gardām veicināšanās balvām.

Dažādās radošo aktivitāšu darbnīcās bērniem bija iespēja iepazīt Raiņa dzejoļus, ilustrēt tos, iejusties dzejnieka ādā, kā arī uzzināt dažādus interesantus faktus no Raiņa biogrāfijas. Paralēli tam ikviens varēja iepazīt arī pašu muzeju un tā dažādās ekspozīcijas – novada dižgari, pagasti, senlietas, Ulmaņlaiku periodika, Sēlijas zemnieks un amatnieks, zāļu tējas, rokdarbnieču un mākslas skolas skolēnu darbi. Tikmēr turpat esošajā amatniecības centrā “Rūme” ikvienam tika piedāvāta iespēja ar mākslinieku palīdzību izveidot savu personīgo kreklu, apgleznot to un uzvilkt sev mugurā kādu Raiņa dzejoļa fragmentu. Vēlāk sekoja ekskursija pa sēļu amatniecības centru un gardas gaiļa zupas baudīšana.

Ja arī jums ir vēlme iepazīt Jēkabpils novada un Zasas pagasta vēsturi, apmeklēt ievērojamākās vietas un uzzināt par diženiem cilvēkiem, tad Zasas novadpētniecības muzejs ir lielisks ceļojuma uzsākšanas punkts.

Līdztekus Rainim šogad ievērojama dzīves jubileja – 120 gadu – ir arī novadniekam Aleksandram Grīnam. Sakarā ar lielo notikumu Jēkabpils novada Kalna pagastā A. Grīna piemiņas vietā 15. augustā notiks plaša mēroga pasākums ar dažādu Latvijā zināmu mākslinieku piedalīšanos. Netālu no piemiņas vietas – doktorāta ēkā atrodas Aleksandra Grīna piemiņas istaba, kas nesen modernizēta un piedāvā iepazīt rakstnieka biogrāfiju, kā arī lielāko daļu viņa literāro darbu.

Ir pagājuši tikai 25 gadi, bet vai atceries lelli Baibu un talonus sadzīves preču iegādei? Krimplēna kleitas un “Somdara” somas, pionieru kaklautus un komjauniešu nozīmītes? Ja vēlies to visu vēlreiz atsaukt atmiņā, tad Jēkabpils novada Leimaņu pagasta “Kalnārēs” nupat atvērts padomjlaika sadzīves lietu muzejs.

Ja ceļi ved caur Dignājas pagastu, tad bibliotēkā Vandānos nesen durvis vērusi novadpētniecības muzejistaba “Laipa”, kas piedāvā iepazīt kādreiz vienu no lielākajiem Latvijas pagastiem, tā vēsturi, ievērojamākos cilvēkus, senu monētu un nozīmīšu kolekciju.

Pļavas muzejs Kaldabruņā

Pļavas muzejs izveidots un iekārtots 1903. gadā būvētā ēkā, kas reiz kalpojusi kā Kaldabruņas sākumskola. Šobrīd telpai un apkārtnei jaunu dzīvi piešķīrusi biedrība “Ūdenszīmes”. Muzeja ekspozīcija veidota līdzībā ar cilvēka dzīves ciklu. Tajā apskatāma un piedzīvojama Smilgu ekspozīcija, Bērnības gaismas objekts, Kaldabruņas Māras josta ozola dobumā, Vārdnieku vainags, Pūra vainags, Aizsargājamo un retāk sastopamo augu ekspozīcijas. Katrs objekts pārsteidz ar neparastu vizuālo un emocionālo iespaidu.

Kaldabruņas Pļavas muzejs gluži kā pļava neaprobežojas tikai ar telpām – muzeja teritorijā ir iekārtots ārstniecības augu dārzs un aizsargājamo augu paraugkolekcija, baskāju taka, dažādām dabas dāvanām bagāta vides klase.

29. maijā ar dažādām uzrunām un radošām darbībām tika atklāta Latvijā vēl nebijusi – Šķūņa mākslas galerija. Tajā apskatāmas: pašdarinātas lietas – ar gaumi un izdomu; vecas lietas – ar vēsturi (labā stāvoklī); uzlabotas lietas – ar mainītu vēsturi; dīvainas lietas ar stāstu.

No 30. jūnija līdz 4. jūlijam Kaldabruņā norisināsies jau par tradīciju kļuvušais siena skulptūru plenērs “Siena dienas”, kad četras dienas lieli un mazi dabas, mākslas un dzīves mīļotāji gatavo lielformāta siena skulptūras, kuru izstāde skatāma līdz rudens saulgriežiem.

17. un 18. jūlijā šeit notiks radošās domas plenērs “Raiņa pirmais ceļojums”, lai izstrādātu īpašu tūrisma maršrutu no Raiņa dzimtās mājas Tadenavā līdz Červonkas/Kaldabruņas baznīcai, kur Latvijas lielākais dzejnieks kristīts.

Bet 7. augusta vakarā ikviens tiek gaidīts uz “Zvaigžņotajiem dārza svētkiem”, kuros būs Ziemeļitālijas skaistāko dārzu iespaidi, pūtēju orķestra koncerts un zvaigžņu pilnas augusta nakts debesis… Ierašanās – garās kleitās un cepurēs, ņemot līdzi mājas kūkas (kungiem kleitas nav obligātas).

Kā turp nokļūt? Var izvēlēties maršrutu Jēkabpils–Birži–Rubene–Kaldabruņa vai arī Vecumnieki–Valle–Aknīste–Rubene–Kaldabruņa. Taču ir nepieciešams savs braucamais, jo ar sabiedrisko transportu turp nokļūt nav iespējams.

Lāči, saule, pankūkas un zirnekļi DAUGAVPILS NOVADĀ

Jau vienpadsmito reizi Muzeju naktī piedalījās Skrindu dzimtas muzejs. Dzejnieku Raiņa un Aspazijas rakstīto vārdu muzeja darbinieki un pasākuma dalībnieki centās atdzīvināt priekšmetiskos tēlos, skaņās, krāsās un sajūtās. Pasākuma norises šogad Vabolē tapa, pateicoties sadarbībai ar Vaboles vidusskolu.

Pasākums sākās ar Vaboles amatierteātra “Nagaidama prīca” nopietni nenopietnu muzikālu sveicienu Rainim, aktieru izpildījumā tika lasīta 1905. gadā Antona Skrindas rakstītā vēstule Rainim, dzejnieku dzejoļus bērni ilustrēja zīmējumos. Muzeju nakts pasākumā atklāja Vaboles vidusskolas 3. klases skolnieces Līgas Laimdotas Kļaviņas lāču privātkolekcijas izstādi, kam iedvesmas bijis Raiņa dzejolis “Lācis”.

Muzeju nakts pasākuma dalībnieki varēja zīmēt, iepazīties ar izstādēm muzejā, skatīties videofilmas, sasildīties pie karstas tējas krūzes un baudīt uz ugunskura gatavotus našķus. Jāņa Pliekšāna un mazās Elzas lomā iejutās Sandis Veliks un Līga Laimdota Kļaviņa. Vakarā gaitā apmeklētāji ar prieku izmantoja ekskluzīvo iespēju nofotografēties kopā ar jaunajiem “dzejniekiem”.

Savukārt Raiņa mājā Berķenelē Muzeju nakts aizsāka pasākumu cikla “Vai atmini mani? Rainis” īstenošanu ar pirmo ainu “Saulītē redzēju, mēnesī atminu”. Tā sākās ar Raiņa dzejas uzvedumu bērniem “Prieki visās gadskārtās”, kurā piedalījās Vaboles vidusskolas skolēni, teātra studijas “Berķeneles kamolītis” dalībnieki, kā arī teātra trupas “Trešais variants” aktieru atvasītes.

Pēc izrādes visi kopā kāpa kalnā, kur notika Raiņa daiļradei veltītā vides objekta “Saule uz rokām” atklāšana. Mākslas darba autori ir Edgars un Oksana Vronski. Mākslinieks uzsvēra, ka tagad Berķenelē ir divas saules: viena debesīs un otra – kalnā. Pasākumu cikla otrā aina “...manas bērnības atmiņas saule” norises plānotas rudenī, kad visā Latvijā tiks atzīmētas Dzejas dienas.

Muzeju nakts akcijas laikā Naujenes Novadpētniecības muzejs saviem apmeklētājiem durvis vēra desmito gadu pēc kārtas. Līdzās ekspozīciju un izstāžu apskatei šeit varēja piedalīties dažādās radošajās darbnīcās un aktivitātēs. Tās tradicionāli iesākās ar lāpu izgatavošanas darbnīcu, ko vadīja muzeja direktore Evita KusiņaKoļesņika. Vislielāko interesi radīja orientēšanās spēle ar Latgales vēstures un pētniecības klubu “1914” – spēles dalībnieki aktīvi iesaistījās vēsturisko priekšmetu meklēšanā un priekšmetu stāstu veidošanā. Savukārt spēlē “Atrodi Raini Naujenē!” labprāt piedalījās bērni un jaunieši no Naujenes ciema, kas ar lielu aizrautību un azartu meklēja septiņas ar Raini saistītas liecības Naujenē. Veltas Loces zīmēšanas meistarklasē “Zila debess zelta mākoņos” iesaistījās gan pieaugušie, gan jaunieši, un visi meistarklases dalībnieki mājup devās ar gatavu mākslas darbu. Pie Valda Grebeža pulcējās bērnu pulciņš, kuri labprāt veidoja māla gliemežus, bet Olga Kuzmina filcēšanā vairāk iesaistīja meitenes.

Pankūku darbnīca muzeja apmeklētājus piesaistīja ar mājīgu siltumu un kārdinošu smaržu. Etnogrāfijas nodaļā tika kurināta lauku krāsns, kur varēja sasildīties ar siltu tēju un nogaršot pankūkas ar aveņu ievārījumu. Tie, kuri nesteidzās, kopā ar Tautas lietišķās mākslas studiju “Pūpoli” varēja apgūt pirmās iemaņas groziņu pīšanā. Muzeja teritorijā mākslas akcijas “Saule akmeņdārzā” laikā tapa lieli zirnekļu tīkli, kuros vēlāk parādījās arī to iemītnieki – lielie Augšdaugavas zirnekļi. Visiem interesentiem bija iespēja iemācīties tamborēt un no pīnītēm turpināt veidot zirnekļu tīklus. Tas bija jautri!

Atmiņu darbnīcā apmeklētāji labprāt dalījās ar savām atmiņām un rakstīja labus vēlējumus muzejam. Jāatzīmē kādas ģimenes kopīgu atmiņu tapšana, kur mamma rakstīja, meitas papildināja ar ziņām par sevi un klāt pievienoja uzzīmētu ģimenes portretu.

Balle VĀRKAVAS NOVADĀ

Vārkavas novadā augstu godā tur novadpētniecību. Novada teritorijā – Vārkavas pagasta Vārkavā – darbojas Vārkavas novadpētniecības muzejs – kultūrvēstures un tūrisma centrs. Rožkalnu pagasta Rimicānos ar Rimicānu pirmsskolas iestādes darbinieku un biedrības “Dzintars 2007” iniciatīvu bijušās pamatskolas telpās atvērta Rimicānu apkaimes novadpētniecības ekspozīcija un Seno lietu istaba. Upmalas pagasta Vanagos tuvākās apkārtnes vēsturi var iepazīt privātajā Vaivodu dzimtas muzejā (muzeja īpašnieks novadpētnieks Jānis Vaivods 2008. gadā pabeidza un publicēja grāmatu “Vanagu vēstures lappuses”). Kaut gan Vanagu pamatskola pirms pāris gadiem reorganizēta, Vanagos joprojām ir apskatāms skolas muzejs. Upmalas pagasta Vecvārkavā šobrīd top Vārkavas vidusskolas muzejs. Informācija par katru no šiem muzejiem un ekspozīcijām ir atrodama novada pašvaldības mājaslapā: www.varkava.lv, tūrisma un atpūtas sadaļā.

Muzeju nakti Vārkavas novadā sāka rīkot salīdzinoši nesen. Tās aktivitātes noritējušas Vanagos, Arendolē un Vārkavā, taču pēdējos divos gados Muzeju nakts centrālie notikumi norisinās novada administratīvajā centrā – Vecvārkavā – domes ēkā, kas savu mājvietu radusi Vārkavas muižas pilī.

Vārkavas muižas pils apkārtne ir fantastiski skaista un gleznaina. Pašas pils iekšpusi gan skārusi mūsdienu būvniecības elpa, bet ir kāds stūrītis, kas tomēr palicis teju nemainīgs kopš 19. gs. otrās puses, kad pils tika uzcelta. Tas ir pils pagrabs, kas ar savām izteiksmīgajām velvēm, raupjajām sarkano ķieģeļu sienām, spirdzinošo vēsumu un skopo gaismu rada noslēpumainu un ļoti romantisku gaisotni. Tāpēc jau otro gadu Muzeju naktī pils pagrabā tiek eksponētas gleznas, baudīts vīns un mūzika, grimts pieklusinātās sarunās… Pērn gleznas šurp atceļoja no Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājumiem, bet šogad apmeklētāji varēja aplūkot divu Rēzeknes mākslinieču – Grietas Butjankovas un Anastasijas Bikovas – darbus.

Programmas nagla šogad bija Aspazijas un Raiņa dzejas lasījumu miksējums kopā ar elektronisko mūziku un “dzīvā” skulptūra, pie kuras labprāt iemūžinājās arī viena no Muzeju nakts organizētājām Vārkavas novadā Jolanta Smilga.

Muzeju nakts neatņemama sastāvdaļa ir Lielā Pils balle, kad varenā, staltā, baltā muižas pils ikvienam novada iedzīvotājam ir pieejama ne vairs kā administratīva, cienīga un bijību iedvesoša būve, bet gan kā lieliska un neaizmirstama atpūtas vieta.

Stāsts par Raini un Teklīti PREIĻU NOVADĀ

Šogad Muzeju nakts pasākumos Preiļos tāpat kā visā Latvijā sabiedrības uzmanība tika pievērsta kultūras mantojumam, kas glabājas muzejā. 2015. gadā Latvijas muzeju uzdevums bija pārlasīt un atrast Raiņa un Aspazijas darbos visiedvesmojošākos un aktuālākos motīvus.

Viens no aizraujošākajiem stāstiem, ko Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs piedāvāja saviem apmeklētājiem Muzeju naktī, bija stāsts par Raini un Jasmuižas Teklīti. Preiļu muižas vārtsarga namiņš jeb muzeja atklātā krātuve glabā noslēpumus ne tikai par Ādamu bez grēka, bet arī leģendu par Teklas Casno pūru. Lai noticētu šim stāstam, iesakām pārlapot Raiņa Kopoto rakstu 24. sējumu, kur starp dienasgrāmatu piezīmēm atrodami vairāk nekā 130 gadu seni topošā dzejnieka un Jasmuižas T[eklītes] romantisko tikšanās brīžu apraksti.

1988. gada ekspedīcijas laikā Preiļu novada Aizkalnes pagasta “Pirmajos Pastaros” pensionāru Annas un Antona Kivlenieku mājās tika iegūti daudzi interesanti muzeja priekšmeti, starp tiem Teklas Casno un viņas vecāku darinātie un lietotie saimniecības un iedzīves priekšmeti. Antona Kivlenieka māte, savulaik Jasmuižas muižnieka Kuzņecova kalpone, bija saglabājusi dēla krustmātes Teklas Casno pūra tīni un daļu pūra – balto villaini, 19. gs. otrās puses zemnieku modes brunčus, linu galdautu un skaistu vadmalas mēteli.

Visu vasaras sezonu atklātajā mācību krātuvē Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciālisti piedāvā izglītojošas programmas un aicina satikties ar Raini, Aspaziju un Teklīti. Apmeklētājiem būs iespēja vīt īpašos ziedu vainagus Rainim un Aspazijai, un katrs zieds sevī slēps kādu no viena vai otra dzejnieka darbu nosaukumiem. Savas zināšanas var pārbaudīt gan individuāli, gan komandā. Mazāko apmeklētāju darbiņš ir pārskatīt Jasmuižas Teklītes pūru un sapost lellīti Teklīti savai un Raiņa 150. dzimšanas dienai. Darbojas arī Aspazijas salons un apskatāma Aspazijas kāzu fotogrāfija, tiek piedāvāta iespēja rotāties un nofotografēties. Bet Muzeju naktī gudrākie vainaga vijēji Rainim un Aspazijai bija Preiļu Goda pilsonis Jānis Streičs un Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda.

Viesojoties Preiļos, iesakām apmeklēt izstādi “Jāzeps Baško – gaisa fūrmanis”, kas Latvijas Muzeju biedrības Gada balvas “Zelta puteklis” nominācijā “Gada izstāde” kļuvusi par laureāti. Izstāde veltīta izcilā novadnieka, lidotāja, eskadriļas “Iļja Muromec” komandiera, Latvijas gaisa karaspēka organizatora, ģenerāļa Jāzepa Baško 125. dzimšanas dienai un Pirmā pasaules kara simtgadei un veidota kā bagātīgu informāciju saturošs dizaina objekts, nodrošinot atsevišķu muzeja krājuma kolekciju pieejamību apmeklētājiem inovatīvā veidā. Izstādes pamatā ir sešas reizes samazināts transformējams lidmašīnas “Iļja Muromec” modelis, kas aprīkots ar gaismas un skaņas efektiem, uz kura informācija atrodama tekstu un attēlu veidā. Izstādē aplūkojams ģenerāļa mundieris, avarējušās lidmašīnas atlūza, lidotāja cepure, apbalvojumi, aviācijas atšķirības zīmes, Jāzepa Baško un viņa dzīvesbiedres portreti. Savukārt, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas, izstādē tiek piedāvāts digitālais tests “Ko Tu zini par Jāzepu Baško un Latvijas aviāciju?”.

Savukārt ainavu glezniecības tradīciju piekritēji Preiļos tiek aicināti izbaudīt Jāzepa Pīgožņa balvas “Par labāko Latvijas ainavu glezniecībā” konkursa izstādi, kas apskatāma līdz 19. septembrim Preiļu Kultūras nama izstāžu zālē Raiņa bulvārī 28. Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā tika iedibināta šogad, veicinot ainavas žanra attīstību un vienojot Latvijas galvaspilsētas un novadu kultūras procesus. Balvu iedibināja Preiļu novada dome un Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju un LBJMF Jāņa Anmaņa Jauno talantu atbalsta fondu.

Pirmajā Latvijas ainavu glezniecības balvas konkursā mākslinieku ieinteresētība un atsaucība bija liela – konkursā tika iesniegti 229 darbi, ekspozīcijā Sv. Pētera baznīcā Rīgā izstādīja 77 autoru 107 gleznas, savukārt Preiļos skatāma 53 dažādu paaudžu gleznotāju rokrakstu daudzveidība. 19. septembrī Preiļos norisināsies noslēguma pasākums, kura laikā pasniegs galveno balvu – Zelta medaļu un naudas balvu 3000 eiro vērtībā. Paralēli notiek arī balsojums par skatītāju simpātiju balvu, tāpēc aicinām ikvienu ciemos – izbaudīt, redzēt un vērtēt audeklos atklāto Latvijas dabas neizsmeļamo skaistumu. Uz satikšanos Preiļos – vietā, kur gribas atgriezties!

DAGDAS NOVADĀ – uz Jaundomi, Andrupeni un Ķepovu!

Arī Dagdas novads šovasar aicina ciemos un jo īpaši uz trim vietām – Jaundomi, Andrupeni un Ķepovas pagasta Neikšāniem, kā arī virtuāli: www.visitdagda.com.

Jaundomes vides izglītības centrs un ekspozīciju zāle

Ezernieku pagasta Jaundomē atjaunota 19. gadsimtā celtā muižas kādreizējā saimniecības ēka, no kuras vēl pirms pāris gadiem bija palikuši tikai laukakmeņu mūri. Šobrīd tur izveidota ekspozīcija, kas veltīta ūdens faunai un florai, aplūkojamas dažādu zivju sugu un palielinātas kukaiņu mulāžas, īpašas konstrukcijas vitrīnās kā caur palielināmo stiklu redzami gliemeži un gliemenes, tāpat ūdensputnu izbāzeņi vidē, kas līdzīga viņu dabiskajai. Jaundomes muižā var vērot putnus ar binokļiem, piedalīties izglītojošās spēlēs, kas patīk gan bērniem, gan pieaugušajiem, nobaudīt vietējo ezeru veltes, nereti te piestāj uz fotosesiju arī kāzinieki.

Muzejs “Andrupenes lauku sēta”

Andrupenes lauku sēta iekārtota kā 20. gadsimta sākumā Latgales laukos – ar pamatīgu māju, klēti, melno pirti, smēdi un dažādiem darbarīkiem un sadzīves priekšmetiem. Te var izbaudīt ļoti plašu programmu – sākot ar Latgales nacionālo ēdienu degustāciju (muzejā ceptu maizi, zaļo sviestu, mājas sieru, speķi, spēka putru, asuškas un šmakovku ieskaitot) un folkloras kopas “Sovvaļņīki” priekšnesumu ar dziesmām un rotaļām un beidzot ar purva taku, reibinošu vaivariņu smaržu, sārtu dzērveņu klājumu un skanīgām putnu balsīm.

Vides izglītības un kultūras centrs “Ķepa”

Ķepovas pagasta Neikšānos izveidota meža tēmai veltīta ekspozīcija, kas apmeklētājiem sniedz ieskatu pārsteigumiem bagātajā meža pasaulē. “Ķepā” var apskatīt gan interesanto ekspozīciju un īsfilmas par dabu, gan piedalīties radošās darbnīcās un atraktīvās spēlēs, gan doties pastaigā pa meža taku un apciemot bebru, gan arī nodegustēt meža veltes. Vienīgi jāatceras, ka “Ķepa” atrodas pierobežas zonā, tālab līdzi jāpaņem pase.

Mēnessnakts RĒZEKNĒ

Latgales Kultūrvēstures muzejs starptautiskajā akcijā piedalījās jau desmito gadu. Šogad muzeja darbinieki bija sagatavojuši programmu “Mēnessnakts”, kas ļāva ieskatīties vienu no Latvijas dižāko personību – Raiņa un Aspazijas – daiļradē un sabiedriskajā darbībā, ieraudzīt un atklāt ko jaunu pastāvīgajās ekspozīcijās, apskatīties unikālā albuma “Terra Mariana” atkārtoto izdevumu, baudīt mākslas izstādes, prezentācijas, mākslas performanci “Starp Raini un Rēzekni”, ko bija sagatavojusi mākslinieku apvienība “From silence” sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāli, kā arī piedalīties radošajās darbnīcās un konkursā, kas, pateicoties sadarbības draugiem SIA “Skrīveru saldumi”, bija salds.

Pirmo reizi Muzeju naktī tika izspēlēta ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Raiņa un Aspazijas gads” atbalstu sagatavotā izglītojošā spēle “Aspazijas un Raiņa saules rits”. Tāpat kā debesu spīdekļi, spēle ir apaļa, griežama, ripināma, un ceļā sastopami dzejnieku radīto dzejoļu tēli. Apmeklētājiem vajadzēja stāvēt garā rindā, lai izspēlētu spēli un uzzinātu ko jaunu, iegūstot arī Raiņa un Aspazijas autogrāfu...

Radošajā darbnīcā, iedvesmojoties no igauņu mākslinieka Riho Tomras tonakt atklātās izstādes “No diega līdz mākslai”, notika kopīga mēnessdeķa meistarošana, bet mēnessnakts gaismā skanēja gan mēnessnakts dziesma, gan arī mūzika ar līdzidziedāšanu un līdzidejošanu.

Latvijas mazākajā novadā – BALTINAVĀ

Plānojot brīvdienas Latgales pusē, laipni aicinām iegriezties Latvijas mazākajā novadā (pēc iedzīvotāju skaita) – Baltinavā!

Ar novada vēsturi vislabāk iepazīties Baltinavas novada muzejā. Muzeju naktī te tika atklātas jaunas izstādes – Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas audzēkņu gleznu izstāde un Venerandas Andžānes un Aldas Meščanovas māla trauku izstāde. Baltinavas vidusskolas skolotāja Tatjana Začeste pasākuma dalībniekus iepazīstināja ar Raiņa un Aspazijas dzīves stāstiem un dramatiskajiem līkločiem. Īpašu noskaņu pasākumam piešķīra “pats” Rainis (Dailis Langovskis) un Aspazija (Aiga Boldāne), kuri lasīja viens otram adresētās vēstules – sākumā tā bija dzejnieces un avīzes redaktora sarakste, bet vēlāk jau mīlestības pilnas vēstules, un tas pasākumam piešķīra romantisku noskaņu.

Pasākuma otrajā daļā katrs muzeja apmeklētājs iemēģināja roku sveču dekorēšanā, ko mācīja Sandra Mozule. Interesenti Ivetas Gabrānes vadībā apguva dekupāžas pamatus – ar salvešu un speciālas līmes palīdzību atjaunoja galdautu, piešķirot tam jaunu, oriģinālu izskatu. Mazākie apmeklētāji priecājās par filmu studijas “Rija” veidoto animācijas filmu “Zelta zirgs”, un atbilstoši tematikai pasākumā bija iespējams aplūkot kultūras nama vadītājas Guntas Pudnikas veidoto eko Zelta zirgu.

Ciemojoties Baltinavas novadā, var iemācīties vai pilnveidot savas prasmes aušanas un kokapstrādes darbnīcās. Kam tas nav pa spēkam – prasmīgu amatnieku gatavotus darinājumus piedāvā Amatnieku centrs.

Bet 8. augustā Baltinavā jau 20. reizi notiks mūzikas festivāls “Osvalds 2015”. Tas ir vecākais mūzikas festivāls Latgalē, un to raksturo pozitīva gaisotne un plaša muzikālā daudzveidība.

Nupat Baltinavā atklāts arī jauns tūrisma objekts – Ontana un Annes parks, kas īpaši varētu interesēt teātra “Palādas” izrāžu cienītājus.

BALVOS – viens no modernākajiem muzejiem Latvijā

Balvu Novada muzeja piecās ekspozīciju zālēs mūsdienīgos izteiksmes veidos atspoguļota tradicionālā mūzika, folklora, paražas, psalmi, Maija dziedājumi, cilvēku prasmes un citas Ziemeļlatgales vērtības. Muzeja interjera elementi, ko veido autentiski priekšmeti, ekspozīcijā kombinēti ar moderniem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem un tehnoloģijām – videoprojekcijām, novatorisku grafisko dizainu un skārienjutīgo ekrānu programmām. Jaunizveidotā muzeja ekspozīcija atraktīvā veidā iepazīstina ar vēsturisko un kultūras mantojumu un piesaista lielus un mazus apmeklētājus. Tādā veidā tiek nodrošināta mantojuma saglabāšana un tā nodošana nākamajām paaudzēm.

Muzeja ekspozīcijas projekts realizēts sadarbībā ar uzņēmumu “Dd studio”, kas jau 13 gadus darbojas dizaina projektu izstrādes un realizācijas jomā un guvis starptautisku atzinību, veidojot mūsdienīgas muzeju ekspozīcijas gan Latvijā, gan ārpus tās. Balvu Novada muzeja jaunā ekspozīcija par Ziemeļlatgales nemateriālo kultūras mantojumu nupat saņēmusi Latvijas Muzeju biedrības Gada balvu “Zelta puteklis” par gada labāko ekspozīciju.

Aicinām šovasar ciemos uz Ziemeļlatgali, lai iepazītos ar vienu no mūsdienīgākajiem novadu muzejiem Latvijā, kā arī paviesoties pie amatu pratējiem, tradīciju nesējiem un interesantiem kolekcionāriem Balvu novadā!

ALŪKSNES NOVADĀ pastāv, kas pārvēršas

Alūksnes novadā Muzeju nakts norisēs ar saukli “Pastāvēs, kas pārvērtīsies” piedalījās gan pašvaldības akreditētie muzeji, gan pagastu muzeji.

Bejas novadpētniecības centram šī bija īpaša diena, jo dievtures Marutas VoitkusLūkinas vadībā, skanot Jaunlaicenes folkloras kopas “Putnis” skanīgajām balsīm, iesvētīja Bejas novadpētniecības centra jauno klēti. Nu jau tradicionāli notika arī mākslas zāģēšanas sacensības “Ierūcini zāģi un ļaujies fantāzijai”, un jau esošajām koka figūrām piepulcējās vēl desmit jaunas, kas priecēs bejeniešu un ciemiņu acis. Muzeju nakts pasākuma dalībnieki Bejā baudīja arī spēka putru, vēroja linu kreklu un skolēnu amatu mācības un rokdarbu izstādes, Bejas amatierteātra pirmizrādi, bet vakarā izlocīja kājas zaļumballē.

Savukārt Veclaicenes muzejs Igaunijas pierobežā Raiņa un Aspazijas darbus atspoguļoja Kornetu ezeru ūdens zilgmē, abu dižgaru dzeju izdzīvojot gan nopietni, gan jautrās spēlēs. Saulrietā pie ugunskura atmiņu pavedieni vijās ne tikai ap dzejas rindām, bet arī skolas gadiem.

Pededzes muzejs atrodas pašā Krievijas pierobežā, un liela daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Muzeju nakts apmeklētājiem muzejs piedāvāja iepazīt latvisko – apgleznot koka medaljonus, zīmēt sev latviskas rakstu zīmes un vēlāk arī spēlēt tradicionālas latviešu rotaļas.

Viktora Ķirpa Ates muzejs Latvijas mazākajā pagastā – Kalncempjos Muzeju nakts moto “Pastāvēs, kas pārvērtīsies” īstenoja, rādot koka pārvērtības. Mazpulcēni no Bejas un Liepnas skandēja Aspazijas un Raiņa dzeju, tika atklāta izstāde “Koka pārvērtības”, klātesot kokapstrādes darbarīku kolekcijas īpašniekam Aivaram Puzulim. Šajā vakarā muzejs prezentēja arī jauno taku “Koks stāsta”, bet pārvērtības piedzīvoja arī skārda bundžas, kļūstot par gaismu nesošiem lukturiem.

APES NOVADĀ – ar zelta velosipēdu Stikla kalnā

Jau otro gadu Muzeju nakts pasākumus Apes novadā kuplina Vidzemes Augstskolas studenti. Tūrisma organizācijas un vadības un tūristu gidu – ceļojumu un pasākumu organizatoru studiju programmas 2. un 3. kursa studenti kopā ar pasniedzējiem Ivetu DruvuDruvaskalni un Juri Smaļinski maijā viesojās Apes novadā, lai integrētās apvidus prakses ietvaros praktiski pilnveidotu apkārtējo vidi – šoreiz Gaujienas pagastu. Studenti desmit dienu laikā veidoja gan kājāmgājēju takas un veica parka labiekārtošanas darbus, gan apsekoja un izveidoja velomaršrutus Latvijas un Igaunijas pierobežā, Gaujienas un Virešu apkārtnē, kā arī iepazinās ar Karulas nacionālā parka tūrisma piedāvājumu.

Bet prakses radošākā daļa jau tradicionāli ir Muzeju nakts pasākuma organizēšana un vadīšana. Šogad 16. maija vakarā Gaujienas Jāzepa Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” teiksmainajā apkārtnē Vidzemes Augstskolas studenti Muzeju nakts apmeklētājus aicināja ieskatīties un līdzdarboties Raiņa lugas “Zelta zirgs” uzvedumā.

Izrādes centrālais tēls Antiņš – trešais tēvadēls, ko gudrie brāļi viņa nesavtības dēļ uzskatīja par muļķīti, uzveica melnos tēlus un – šoreiz ar zelta velosipēdu – uztraucās stikla kalnā, lai pamodinātu Saulcerīti un kopā dzīvotu laimīgi mūžīgi mūžos. Studentu veiksmīgi interpretētā visiem labi zināmā luga “Zelta zirgs” un vienkāršais, bet tajā pašā laikā gaumīgais un nepiespiestais tēlojums, neierastā – pārvietojamā skatuve un aktieru pašu darinātie tērpi Muzeju nakts baudītājiem dāvāja dzirkstošu enerģijas un mundruma devu tālākajiem ikdienas soļiem.

Apes novada vērtības un vēstures liecības

Aicinām iepazīt Apes novada kultūrvēsturiskā mantojuma atmiņu krātuves Apē, Trapenē, Virešos un Gaujienā, kurās tiek vāktas, saglabātas, pētītas un popularizētas Apes novada kultūrvides materiālās un nemateriālās vērtības un vēstures liecības! Aicinām izzināt un apciemot Apes novadu, lai vasaras vidū klausītos Jāzepa Vītola mūzikas stīgu skanējumu, Ojāra Vācieša dzejas lasījumus, vasaras noslēgumā izsmaržotu Elīnas Zālītes zilo viršu burvību un vēl un vēl…, sajūtot īpašo un tieši Apes novadam raksturīgo. Vairāk informācijas – www.apesnovads.lv.

Jāzepa Vītola memoriālais muzejs “Anniņas” Gaujienā – “Gaujiena – mana paradīze…,” teicis Latvijas Konservatorijas dibinātājs izcilais komponists Jāzeps Vītols, kurš Gaujienā vadīja sava mūža laimīgākās un saulainākās dienas kopā ar sievu Anniju. Gaujienieši par savu uzdevumu uzskata saglabāt šo paradīzes izjūtu un turpināt Jāzepa Vītola dzīves galveno pārliecību, ka tautas spēku veido nevis atsevišķi spīdekļi, bet plaša un kvalitatīva muzikālā izglītība līdz pat vismazākajam lauku nostūrim. Muzejs, īstenojot savu misiju, katru vasaru atzīmē komponista dzimšanas dienu 26. jūlijā ar MŪZIKAS DIENU koncertiem. Ikgadējā bērnu un jauniešu muzikālā nometne “Vītolēni” savos darbības gados kopš 2003. gada dod iespēju simtiem bērnu profesionāli pilnveidoties, dziedāt korī un spēlēt simfoniskajā orķestrī. Gaujienas “Anniņās” jaunieši kopā ar pieaugušajiem Mūzikas dienu koncertos izbauda muzicēšanas prieku un gūst emocionālu gandarījumu.

Gaujienas skolu un novada vēstures muzejs ir rūpīgi vākta skolas un Gaujienas apkārtnes vēsture, ko visu savu darba mūžu apkopojis skolotājs Harijs Grāvis.

Elīnas Zālītes memoriālā māja Apē – Elīnas Zālītes (1898–1955) – dzejnieces (dzeju krājumi “Sila ziedi”, “Virši zili…”), prozaiķes (stāstu krājumi “Sūrais malks”, “Saules zeme Ēģipte”, romāns “Agrā rūsa” u.c.), dramaturģes (“Bīstamais vecums”, “Maldu Mildas sapņojums”, “Rudens rozes”, muzikālā komēdija “Zilo ezeru zemē” u.c.) un tulkotājas piemiņu Apē glabā viņas vārdā nosaukta iela un memoriālā māja Dzirnavu ielā 24, kur izvietota piemiņas ekspozīcija “Elīnas Zālītes dzīves un daiļrades ceļš” un memoriālā istaba, kur savu mūža mājvietu radušas daudzas rakstnieces personīgās lietas, kas rada viņas klātbūtnes efektu.

Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas muzejā iespējams iepazīties gan ar skolas vēsturi, gan ar izcilo etnogrāfisko materiālu krājēju un skolotāju Dāvi Ozoliņu.

Virešu pagasta vēstures un novadpētniecības istaba atvērta 2008. gadā un atrodas pusotru gadsimtu vecajā Virešu pagasta namā. Vēstures istabā apskatāmi seni mājamatniecības un sadzīves priekšmeti, rokdarbi, kā arī senas izcelsmes vēsturiski dokumenti, kas ir pagastnama bēniņos atrastais pagasta valdes arhīvs. Krājumā ir dažādi dokumenti: personu apliecības, pases, ziņas par nodokļu maksātājiem, 1922. gada zemes pieprasījumi, likumu grāmatas, augstākās varas rīkojumi, fotogrāfijas, senas grāmatas, 1923. gada iedzīvotāju reģistra grāmatas, kas var būt noderīgas tiem iedzīvotājiem, kas pēta savas dzimtas saknes.

Trapenes pagasta novadpētniecības ekspozīcija tika atklāta 1960. gadā. Dokumentos un fotomateriālā atspoguļoti Krievijas 20. gs. revolūciju notikumi, Latvijas atbrīvošanas cīņu notikumi 1919. gadā, norises Trapenē Latvijas brīvvalsts, Otrā pasaules kara un pēckara laikā. Divās telpās izvietoti materiāli par novadnieku dzejnieku Ojāru Vācieti. Interesanta ir ekspozīcija par brāļiem Ādolfu un Jāni Grestēm un materiāli par novadnieku grafiķi Edvīnu Andersonu. Bet muzeja otrajā stāvā – viss par Linardu Laicenu, kurš 20. gs. sākumā strādājis Trapenē par dārznieka mācekli.

Savukārt Trapenē Zigurda Safranoviča senlietu kolekcijā “Fazāni” jūs sagaidīs saistošs stāstījums un ļoti daudz interesantu priekšmetu no senlaikiem līdz mūsdienām.

Akcija “Apceļo Atzeles zemi!”

Senā Atzeles zeme pirmo reizi rakstos minēta jau 1111. gadā Novgorodas hronikā un atradās blakus Tālavai, triju mūsdienu valstu – Igaunijas, Latvijas un Krievijas pierobežā. Akcija “Apceļo Atzeles zemi!” aptver piecus – Apes, Alūksnes, Balvu, Viļakas un Baltinavas novadus, kur ar interesantiem stāstiem jūs gaidīs ciemos no maija līdz oktobrim. Šogad akcijā iekļauta krustvārdu mīkla, kuras risinājumi slēpjas akcijas punktos. Pierobežā izjutīsit nesteidzīgo dabas skaistumu, iepazīsit senās amatu prasmes, atklāsit muzeju neparastās gadsimtu mīklas un varēsit iejusties pasaku noslēpumainajā pasaulē. Katrai grupai iespēja prezentēt savu ceļojumu noslēguma ballē 21. novembrī Gaujienā! Akcijas noteikumi un cita informācija atrodama mājaslapās: www.atzele.wordpress.com un www.apesnovads.lv.

GULBENES NOVADU var iepazīt arī muzejā

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs apmeklētājiem piedāvā lielisku iespēju pavadīt savu brīvo laiku un gūt pozitīvas emocijas visa gada garumā. Apmeklētāji var aplūkot trīs ekspozīcijas:

• “Gulbenes vēsture” – lai gūtu ieskatu Gulbenes pilsētas attīstībā no pirmsākumiem līdz 20. gadsimta beigām;

• “Jūlijs Madernieks – latviešu nacionālā stila meklējumi lietišķajā mākslā” – lai uzzinātu par izcilu personību novadnieku Jūliju Madernieku, aplūkotu viņa darbus un saliktu digitālas puzles skārienjutīgajā ekrānā vai ornamentus uz magnētiskās tāfeles. Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ekspozīcijā aplūkojami divi unikāli Jūlija Madernieka projektētie mēbeļu komplekti. Viens – baltā tonējuma mēbeļu komplekts, kas bijusi viesistabas iekārta no mākslinieka dzīvokļa Rīgā, otrs – tumšā tonējuma Art Deco mēbeļu komplekts, kas darināts pēc izcilā latviešu komponista Emiļa Melngaiļa individuāla pasūtījuma (Emilis Melngailis bijis tuvs Jūlija Madernieka draugs un viens no viņa talanta cienītājiem);

• “Tautsaimniecība” – lai iepazītu saimniecisko dzīvi Gulbenes novadā 19. un 20. gs. Šī ekspozīcija izveidota muzeja atklātajā krājuma glabātavā “Klēts”, kur ir vairāk nekā 1000 eksponātu. Šogad noslēdzies projekts “Vecgulbenes muižas klēts – lauku mantojuma glabātāja”, ar kura palīdzību veikta “Klēts” renovācija. Muzeja atklātā krājuma glabātava mērķtiecīgi veidota par sajūtu muzeju, un apmeklētāji var praktiski “iemēģināt roku” dažādos darbos – malt miltus, aust stellēs, vīt virves u.tml. Skaņu sistēma apmeklētājus ved skaņu ceļojumā no gaiļa dziesmas un āmuru un kaltu klaudzieniem līdz ratiņa dūkoņai.

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs piedāvā arī dažādas tematiskās izstādes. Līdz 5. jūlijam muzeja apmeklētāji var aplūkot divu autoru – Maijas Jakovičas un Valerija Baidas gleznu izstādi “Lācis un Ziemeļblāzma”, kurā redzami portreti, ainavas, zirgi, daba un ziedi.

Interesantas ir muzejpedagoģiskās nodarbības:

“Gulbene kinokameras objektīvā” – lai aplūkotu 20. gs. beigās tapušos videomateriālus par Gulbeni;

“Seno latgaļu aproce” – lai darinātu pašiem savu aproci pēc seno latgaļu aproču paraugiem;

“Plastilīna pavēlnieki” – lai izstrādātu individuālu plastilīna darbu;

“Priekšmetu atpazīšana” – lai iepazītu lietas, kas bija mūsu senču ikdiena, bet mūsdienu steigā ir nepelnīti aizmirstas;

“Vēstures avoti” – lai noskaidrotu, kas ir vēstures avoti un kā tos var izmantot savā ikdienā;

“Atrodi saderību” – lai iepazītu agrāk lietotos darbarīkus un atrastu tiem pielietojumu;

“Priekšmeta stāsts – kā es nokļuvu muzejā?” – lai uzzinātu, ko dara muzejnieki;

“Svari un mēri” – lai iemēģinātu roku seno mēru sistēmā;

“Lins latvju sētā” – lai iegūtu savu pirmo linu pavedienu pēc sentēvu metodēm;

“No grauda līdz maizei” – lai praktiski darbotos ar rokas dzirnavām – maltuvi.

Muzeju nakts LUBĀNAS NOVADĀ – pirmo reizi

16. maijā Lubānā pirmo reizi ienāca Muzeju nakts ar devīzi “Visskaistāk lakstīgalas dzied – kad nakts”. Visa vakara un nakts garumā tika apspēlēta tēma par Raiņa un Aspazijas 150. jubileju. Šis Lubānā bija unikāls pasākums, kas aptvēra visas paaudzes un mērķauditorijas.

Ikviens interesents varēja apmeklēt plašu Muzeju nakts pasākumu programmu. Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā notika Latvijas Tekstilmākslas asociācijas mākslinieku Ineses Jakobi, Vitas Plūmes un Ineses Birstiņas izstādes atklāšana ar etnoperkusionista Nila Īles un viņa grupas piedalīšanos. Tam sekoja Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas Lubānas filiāles audzēkņu koncerts. Nakts maģisko noskaņu papildināja Lubānas vidusskolas gidu pulciņa ekskursija Lubānas vecajos kapos, dzejas un deju uzvedums “Rainis. Aspazija. Zaļumballe” un nakts koncerts “Nakts mūzika”.

Noslēgumā krāšņajā un mīlestības pilnajā “Nakts mūzikas” koncertā ikviens lubānietis bija īpašs viesis un varēja iejusties mākslinieku ādā un uzstāties pārējiem. Daudzi nebūt nezināja, ka līdzās viņiem dzīvo patiesi talanti. Sākumā šķietami ierastais koncerts tika apgāzts ar “kājām gaisā” – skatītāju vieta nu bija uz skatuves, un mākslinieki uzstājās ierastajās skatītāju rindās. Maģiskajā un mīlestības burvības apņemtajā naktī skatītāji iesaistījās zaļumballes ritmos, un līdzās mūziķu priekšnesumiem dziedāja arī zālē sēdošo kopkoris. Viss notika nepiespiesti, un ikviens, kurš tonakt atradās Lubānā, izbaudīja Muzeju nakts pārdzīvojumu visā tā krāšņumā.

Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs piedāvā pastāvīgo ekspozīciju par Lubānas novada ievērojamām personībām, kā arī mainīgās ekspozīcijas, kurās atspoguļots novada kultūrvēsturiskais mantojums. No 16. jūnija līdz 30. septembrim te apskatāma tekstilmākslinieču Ineses Birstiņas, Vitas Plūmes un Ineses Jakobi izstāde “Klusie stāsti”, bet no 2. oktobra līdz 21. novembrim būs atvērta franču fotogrāfa Stefana Sudrijē darbu izstāde. Centrā iespējams saņemt tūrisma informāciju, kā arī pieteikt un saskaņot vēlamās ekskursijas gan pa Lubānas pilsētu, gan novadu.

150 mirkļi MADONAS NOVADĀ

Šāgada Muzeju naktī, spītējot aukstajam laikam, Madonas muzejā pabija 1115 apmeklētāji. Jau ap pulksten 17 muzejā sāka pulcēties dalībnieki, kas vēlējās piedalīties Madonas TIC organizētajā aktivitātē “150 auto – foto mirkļi līdz Rainim un Aspazijai”. Neilgi pēc septiņiem vakarā apmeklētāji varēja ieklausīties grupas “Rāva” kara dziesmu skanējumā “Vārna krāca ozolā”, kas svinīgi atklāja ne tikai Muzeju nakti, bet arī izstādi “...tik cīņa vien dos visu mums/Rainis” par Pirmo pasaules karu un latviešu strēlniekiem. Visa vakara gaitā bērni un vecāki piedalījās radošajās darbnīcās – zīmēja, krāsoja, locīja lotosa ziedus, gatavoja pūcītes, rakstīja vēstules utt. Skatītājiem tika piedāvāti divi teātra uzvedumi – Madonas BJC teātris “IemīlēTS” demonstrēja savu izpratni par Raiņa un Aspazijas daiļradi, savukārt trīs vietējās dāmas saistoši un komiski pastāstīja par faktiem, kas Raini un Aspaziju saistīja ar Madonu.

Madonas novada muzeji

• Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs – galvenā novada materiālu krātuve ar izstāžu zālēm;

• Arnolda Burova “Leļļu māja” Vestienas pagasta “Kalna Kadiķos” – Latvijas animācijas pamatlicēja vasaras māja;

• lauku māja “Pelādes” Bērzaunes pagastā – dzejnieka Aleksandra Čaka piemiņas istaba;

• medicīnas profesora A. Bieziņa muzejs “Jaundilmaņi” Sarkaņu pagastā – Latvijas bērnu ķirurģijas pamatlicēja dzimtās mājas;

• rakstnieka Doku Ata muzejs “Mucenieki” Dzelzavas pagastā – latviešu bērnu literatūras pamatlicēja dzimtās mājas;

• pulkveža Oskara Kalpaka dzimtās mājas “Liepsalas” Ošupes pagastā – piemiņas memoriāls Latvijas nacionālā karaspēka pirmajam komandierim pulkvedim Oskaram Kalpakam.

Ieplāno vasaru PIEBALGĀ!

Gadskārtējā Muzeju nakts aizvadīta. Lai arī nakts bija auksta un ārpus siltām mājām doties nevedināja, tomēr tie, kuri izvēlējās spītēt laikapstākļiem, jādomā, reizē ar Aspaziju varētu skandēt: Ziedonis mostas! (..)/ Koki un krūmi deg zaļā ugunsgrēkā,/ Zaļi lapotas liesmu mēles lokās,/ Dzirksteles birst visapkārt un top par puķēm.

Tieši tā arī ir Piebalgas Muzeju nakts pievienotā vērtība – dabas atmoda, koši zaļa pasaule, ievziedu akcenti un putnu treļļi. Nekādu rindu vai drūzmas, bet iespēja doties pāri pakalniem un baudīt, paraudzīties pa kāda muzeja logu un iemūžināt mirkli, pie kura darbdienās atgriezties. Protams, aktivitāšu netrūka arī četros Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” muzejos. Lūk, daži spilgtākie mirkļi!

Kārļa Skalbes “Saulrieti”. Brīvais mikrofons – vienreizēja iespēja ikvienam apmeklētājam lasīt Aspazijas vai Raiņa dzeju no Kārļa Skalbes istabas balkona. Gribētāju netrūka, arī tādu, kuri dzejoļus bija iemācījušies no galvas. Saviļņoti jutās tie, kas dzejas skandēšanu varēja apvienot ar burvīga saulrieta vērošanu. Kā zināms, nekur nav tik īpašs saules riets kā Kārļa Skalbes mājās! Visas nakts garumā ik pa laikam pie mājas parādes durvīm notika Vecpiebalgas vidusskolas skolēnu ēnu teātra izrāde “Sēd uz sliekšņa pasaciņa” – sirsnīgi, aizkustinoši un latviešu pasakķēniņa mājām ļoti atbilstoši.

Savukārt Aspaziju un Raini varēja sastapt Brāļu Kaudzīšu “Kalna Kaibēnos”. Tur Vecpiebalgas amatierteātra “Sumaisītis” aktieri izspēlēja versiju par to, kas notika, kad 1905. gadā abi dižie dzejnieki viesojās Vecpiebalgā. Kas tāds iespējams tikai Muzeju naktī! “Kalna Kaibēnos” satikās Rainis, Aspazija, Matīss Kaudzīte, Kārlis Skalbe, Jānis Ozols un Līze Kaudzīte (Ratmindere). Jau pēc Muzeju nakts piebaldzēni saņēma jauku ziņu, ka Kultūras ministrijas Muzeju nodaļa un ICOM Latvija viņiem piešķīrusi balvas par Raiņa un Aspazijas atveidu Muzeju naktī, turklāt uzvara pat divās nominācijās – Poētiskā Aspazija un Īstais Rainis! Par to vislielākais paldies jāsaka gan aktieriem Ilonai un Aivaram Radziņiem, gan grima un kostīmu māksliniecei Ilzei BindemaneiKļavai.

Šosezon Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novadu sadarbības ietvaros tūrisma speciālisti izstrādājuši īpašu maršrutu abu novadu viesiem “Tava diena Piebalgā”. Izdota arī kopīga abu novadu tūrisma karte. Ierosmei – piebaldzēnu aicinājums ciemos.

Vai esi viesojies Piebalgā?

Piebalgas novads pazīstams ar kultūrvēsturisko mantojumu un gleznainām dabas ainavām – pakalniem, ezeriem un Gaujas augšteci.

Iepazīsti Piebalgas balto zeltu – porcelānu Inešos, rakstnieku Antona Austriņa un brāļu Kaudzīšu muzejus, pakavējies pasaku ķēniņa Kārļa Skalbes pasaulē “Saulrietos” un vēro skatu uz gleznaino Alaukstu! Komponista Emīla Dārziņa un dzejnieka Jāņa Sudrabkalna muzejā “Jāņaskola” ļaujies “Melanholiskā valša” skaņām! Dvēseles atveldzēšanai iegriezies atjaunotajā Vecpiebalgas evaņģēliski luteriskajā baznīcā un restaurētajā Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā un izstāžu galerijā “Velves”!

Apmeklē kultūras un mākslas nedēļu “Vecpiebalga atver durvis”, gadatirgu “Izvēlies Piebalgu!”, Vislatvijas dziesminieku saietu “Lielkrūzēs” un citus sarīkojumus! Piedalies Latvijā lielākajā slēpojumā “Apkārt Alaukstam” vai dodies ar slēpēm uz Vanagkalnu! Baltie, līkumotie lielceļi tevi gaida velotūrē “Pāri Piebalgas pakalniem”.

Ieturi maltīti kafejnīcā “Ūdensroze”! Nogaršo īpašos kūpinājumus un jēra zupu! Satiec brāļu Kaudzīšu romāna “Mērnieku laiki” atraktīvo personāžu Ķenci!

Kārļa Skalbes “Saulrietos” apskatāmas vairākas jaunas izstādes. “Aspazija. Rainis. Skalbe” ir neliels dzejnieku tikšanās un šķiršanās stāsts, ko papildina līdz šim neeksponēta Raiņa dāvana Kārlim Skalbem. Izstādē “Nācijas mīļākā grāmata” apskatāmi dažādi pasakas “Kaķīša dzirnavas” izdevumi un pasakas ilustrācijas un dažādu gadsimtu bērnu fotogrāfiju galerija. Muzeja piedāvājumu vidū arī īpašs rituāls jaunlaulātajiem un bērnu dzimšanas dienas ballīte ar Skalbes pasaku varoņu piedalīšanos. Pilnīga informācija par muzeju un tūrisma piedāvājumu pieejama apvienības mājaslapā: www.piebalgasmuzeji.lv.

Vecpiebalgas vasaras īpašais notikums – saiešana slātaviešu garā “Vecpiebalga atver durvis” no 22. līdz 26. jūlijam. Pasākumu programma pieejama Vecpiebalgas novada mājaslapā: http://vecpiebalga.lv/aktualitates/kulturassvetkuprogramma.

Nakts orientēšanās, lelles un “astroloģiskais akcents” ĒRGĻU NOVADĀ

16. maijā jau desmito gadu Ērgļu novada muzejos notika Muzeju nakts pasākumi. Šogad muzeji iedvesmojās no Raiņa un Aspazijas daiļrades un sasaistīja to ar muzeja misiju.

Rūdolfa Blaumaņa memoriālajā muzejā “Braki” ikvienam bija iespēja darboties radoši un atraktīvi – veikt prāta uzdevumus, veidot mākslas darbus, zīmēt un izdziedāties no sirds. Visiemīļotākā jau daudzus gadus ir nakts orientēšanās, kurā jāveic jautri un interesanti pārbaudījumi. Šogad tas bija Antiņa ceļojums uz Stikla kalnu. Lai tur nokļūtu, vajadzēja satikties ar Balto tēvu, pārvarēt Vēja mātes, Melnās mātes un kraukļu grūtos uzdevumus, nokļūt zirgu valstībā un godam sasniegt kalna virsotni.

Brāļu Jurjānu memoriālajā muzejā “Meņgeļi” tika izveidota Ērgļu novada iedzīvotāju seno leļļu izstāde “Manu lellīti sauc Lolīte”. Kopumā bija izstādītas 48 senās lelles, kurām ir 30, 40, 50 un vairāk gadu. Muzejā neiztikt bez dziedāšanas, tāpēc saimes istabā notika vakarēšana “Spēlēju, dancoju” ar atraktīvajām, muzikālajām un talantīgajām saimniecēm, kuras ikvienu apmeklētāju aicināja līdzdarboties gan pīrāgu un pankūku cepšanā, gan sviesta gatavošanā un dziedāšanā. Visiem bija iespēja arī iemēģināt roku grīdas lupatceliņa aušanā, kā arī paviesoties astroloģiskajā darbnīcā “Zem vakara zvaigznes” un izveidot sev astroloģisko karti – mandalu. “Meņģeļos” paciemojās arī Rainis un Aspazija.

Muzeju naktī starp visiem Latvijas muzejiem norisinājās fotogrāfiju konkurss par labāko Aspazijas un Raiņa portretu. Starptautiskās Muzeju padomes Latvijas Nacionālā komiteja nominācijā “Romantiskais dzejnieku pāris” izvirzīja Brāļu Jurjānu memoriālā muzeja “Meņģeļi” Raini un Aspaziju. Savukārt Muzeju dienā Balvos arī muzeju ļaudis balsoja par labāko un daiļāko vizuālo pierādījumu Aspazijas vai/un Raiņa klātbūtnei muzejos Muzeju naktī. Šajā konkursā “Meņģeļu” Rainis un Aspazija ieguva trešo vietu.

Atklājiet tēlnieka Jākobsona personību KOKNESES NOVADA Bebros!

Kokneses novada Bebru pagasta “Galdiņos” kopš 1976. gada atvērta tēlnieka Voldemāra Jākobsona (1899–1974) memoriālā māja – muzejs. Pagājuši vairāk nekā 40 gadu, kopš savādnieks no Vecbebru muižas šķūņa pelēkos laukakmeņus kaļ debesīs. “Mans šķūnis – mana paradīze,” – tā par savas dzīves un darba vietu ne reizi vien izteicās savdabīgais vientuļnieks un askēts, ceļotājs, boksa čempions, zīmēšanas un sporta skolotājs, mākslinieks, kurš dzīvē un latviešu tēlniecībā gāja pats savu ceļu. Pelēkā vēja blūzē ar lielām kabatām uz krūtīm, slēpotāja vai kalnos kāpēja zābakiem kājās un tukšu mugursomu plecos – tāds Voldemārs Jākobsons bija redzams it visur, arī Latvijas Mākslas akadēmijas gaiteņos.

Šogad 27. janvārī ar gadskārtējo sporta pasākumu, kam nosaukumā izvēlēts Jākobsona moto “Visi uz slēpēm!”, Kokneses novads sagaidīja dižā novadnieka 116. dzimšanas dienu. Arī 14. maijs “Galdiņos” bija svētku diena – Voldemāra Jākobsona bijušie skolnieki, viņa piemiņas glabātāji, mākslas cienītāji un novada ļaudis satikās rakstnieces Lindas Šmites māksliniekam veltītā apgāda “Jumava” izdotā biogrāfiskā romāna “Āmurbrālis, akmens cietais” atvēršanas svētkos.

Ja urda vēlēšanās uzzināt, kā savā paradīzē dzīvojis Vecbebru tēlnieks, savām acīm ieraudzīt akmenī atmodināto “Kukažiņu”, “Saimnieci”, “Lāci kārumnieku” un daudzus citus viņa kaltam piederīgos – brauciet uz “Galdiņiem”! Un jūs atradīsit atbildes uz jautājumiem, kāpēc viņš dzīvoja nekad nepiekurināmajā šķūnī; kāpēc viņam nebija mīksto mēbeļu, paklāju, aizkaru; kāpēc viņš dīvaini ģērbās – slēpotāja zābakos, militārista formai līdzīgā blūzē; kāpēc viņam plecos vienmēr bija mugursoma. “Viss vienkāršais un neviltotais ir liels un skaists,” tāda bija mākslinieka pārliecība.

Kalti un āmuri, slēpes, vīzes un varenie slēpotāju zābaki, grāmatas un vairāk nekā 50 akmens tēlu dzīvo savu dzīvi “Galdiņu” muzejā. Pārkāpjot slieksni, liekas, ka meistars ir tikai uz brītiņu izgājis tēva ābeļdārzā, lai no Vidzemes pakalna paraudzītos tālumā.

Kopš 2008. gada maija “Galdiņos” apmeklētāji tiek gaidīti arī Muzeju nakts pasākumos. Tradicionāli tie iesākas ar muzeja sezonas pirmās izstādes atklāšanu un amatierteātra izrādi. Šajos gados uz simtgadīgās dēļu grīdas vai pagalmā izrādes spēlējuši ciemiņi no Taurupes, Suntažiem, Bērzaunes un Iršiem.

Šopavasar tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālajā mājā – muzejā Muzeju nakts pasākums “Tālas noskaņas zilā vakarā” iesākās ar Suntažu kultūras nama amatierteātra iestudēto izrādi pēc Jura Zvirgzdiņa lugas motīviem “Kā Brālītis Trusītis uzvarēja lauvu”. Radošajā darbnīcā “Māla pika un kas no tā tika” bērni paši iejutās tēlnieka lomā un radīja savus mazos mākslas darbus. Vakarēšana turpinājās pie ugunskura, baudot apmeklētāju iecienīto “Voldiņa” tēju, bet romantiskā noskaņa vedināja uz dančiem un sadziedāšanos kopā ar muzikantu Pēteri Leibomu. Savukārt atklātā mākslinieces Dagnijas Timules keramikas izstāde apliecināja – mums Latvijā ir brīnišķīgi mākslinieki, kuru darbos smelties iedvesmu un prieku!

“Miers ir dvēseles nelietība,” – šo Ļeva Tolstoja atziņu Voldemārs Jākobsons reiz ierakstīja piezīmju grāmatiņā un savā apziņā, lai pats atrastos mūžīgā kustībā – vai tas būtu boksa rings vai slēpošanas trase, vai augstāko kalnu virsotnes.

Lai jūsu ceļš šovasar atved arī uz Kokneses novadu un “Galdiņu” muzeju!

Lielā Vārda zemē – LIELVĀRDES NOVADĀ

Lielvārde – Lielā Vārda zeme, un Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs ir šā Vārda nesējs tautās.

Muzejs atrodas senajā Lielvārdes muižas klētī, romantiskā laukakmeņu ēkā Daugavas krastā jau kopš tā atklāšanas 1970. gadā. Šeit ikviens var smelties spēku Lielvārdes jostā un atrast tajā savu raksta zīmi, iegūt informāciju par latviešu tautas varoņeposa autoru Andreju Pumpuru un Lielvārdi, kā arī uz brīdi kļūt par Lāčplēsi, Laimdotu vai Spīdalu un izcīnīt spraigo cīņu ar Tumšo bruņinieku.

Muzeja pagalmā apskatāmi dižakmeņi – Lāčplēša gulta un Lāčplēša sega (svars – 80 un 22 tonnas). Nostāsti vēsta, ka latviešu tautas varonis Lāčplēsis naktīs nākot atpūsties “savā gultā”. Tādēļ lielais akmens sevī glabājot varoņa spēku, drosmi, mīlestību, esot apveltīts ar brīnumainām spējām un palīdzot cilvēkiem īstenot viņu sapņus. Tepat atrodas arī Spīdalas bluķis – īsts ozolkoka bluķis no Aizkraukles, kas savulaik kalpojis skaistajai raganai kā ērts un ātrs braucamrīks.

Blakus muzejam atrodas Lielvārdes muižas parks, kur kādreiz bijusi Lielvārdes muižas pils. Patlaban te apskatāms Skulptūru dārzs ar 16 kokā darinātiem tēliem no Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis”. Aiz Skulptūru dārza joprojām redzamas 800 gadu vecās, savulaik Livonijas ordenim piederējušās Lielvārdes bruņinieku pils drupas.

Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja dažādo programmu piedāvājums

• Andrejs Pumpurs un eposs “Lāčplēsis” – kādam būs iespēja pārtapt par karavīru, cits iejutīsies latviešu tautas varoņa Lāčplēša tēlā un pierādīs savu spēku cīņā ar Tumšo bruņinieku, savukārt daiļais dzimums varēs apliecināt savas viscēlākās jūtas un tikumus, līdzīgi kā to savulaik darījusi Laimdota.

• Kāzu godi – jaunlaulātajiem viņu kāzu dienā piedāvā uzklausīt nopietnus un mazāk nopietnus ieteikumus turpmākās ģimenes dzīves veidošanai, jaunā pāra mīlestība tiek stiprināta ar Lielvārdes jostas spēku, savukārt kāzu viesiem dāvāta iespēja ļauties brīnumam, izmantojot Lāčplēša gultas labumus.

• Kristību godi – izšūpojot bērniņu ar Lielvārdes jostām rotātā šūpulītī, viņam tiek vēlēta veiksme un veselība turpmākajās dzīves gaitās; Lielvārdes novada tautasdziesmas un ticējumi bērniņa vecākiem un krustvecākiem būs kā mīļš emocionāls atbalsts mazuļa sekmīgā audzināšanā.

• Kāzu gadadienas – īpašais pāris kopā ar viesiem var pavadīt jaukus brīžus senajā klētiņā; tiek dāvāta iespēja saņemt Lielvārdes jostas spēku, Lāčplēša un Laimdotas mīlestības vēlējumus, uzklausīt latviešu tautas ticējumu sniegtos padomus turpmākās dzīves stiprināšanai, kā arī atraktīvi piedalīties rātno un nerātno dainu saspēlē.

• Meteņi (ziemas mēnešos) – bērni var satikties ar pašu Meteni un Saimnieci, visi kopīgi laisties no kalniņa, skaļi kliegt un visādi trokšņot, lai lini padotos vajadzīgajā garumā; vēlāk seko pusdienas pie garā saimes galda; visam pa vidu būs jāsaķer izmukušās cūkas... Ja ļoti paveiksies, tad Metenis nežēlos savas zelta pogas!

• Lielvārdes jostas darināšana bez stellēm – praktisko nodarbību cikls, kurā ikviens interesents var ne tikai uzzināt ko jaunu par noslēpumaino Lielvārdes jostu, bet arī pats darba procesa rezultātā tikt pie savas rakstainās audenes.

Lielvārdieši un muzeja ļaudis aicina ciemos, lai kopīgi atklātu Lielvārdes jostas un Lāčplēša lielo noslēpumu!

OGRĒ stiprina nabassaiti

Muzeju nakts Ogrē šogad notika divās vietās – gan jaunajā, nule kā pašvaldības iegādātajā ēkā Brīvības ielā 36, gan arī Ogres muzeja pašreizējās telpās Ogres Kultūras centra ēkā Brīvības ielā 15, kur apmeklētāji varēja aplūkot Ogres Vēstures un mākslas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas un tēlnieka Aigara Zemīša izstādi “Viens”, kā arī izbaudīt Muzeju nakts atrakcijas mazākajiem.

Pie neremontētās, bet tikko nopirktās muzeja jaunās ēkas visus sagaidīja Aspazijas un Raiņa prototipi, kuri Latvijas muzeju darbinieku balsojumā ieguva godpilno pirmo vietu nominācijā “Labākais un daiļākais vizuālais pierādījums Aspazijas un Raiņa klātbūtnei muzejos Muzeju naktī”!

Ēkas pirmajā stāvā apmeklētāji ar interesi pētīja Arno Smiltnieka personīgo kolekciju. Tā ir izstāde par pilsētas vārda divdomīgo tulkojumu svešvalodās, par milžiem – cilvēkēdājiem komiksos, pasaku grāmatās, smagajā mūzikā un ne tikai. Savukārt otrajā stāvā sagaidīja fotogrāfs Mārtiņš Vīlipsons un viņa fotogrāfijas – autors joprojām ir uzticīgs sev tuvajai dabas tēmai. Pulksten 22 pie ēkas tika aizdegta tēlnieka Oskara Mikāna veidotā uguns skulptūra – divi maģiski burti OM (Ogres muzejs). Tas viss notika Viljama Šēra skaņdarba “Ogre” pavadījumā, ko izpildīja Guntis Veilands. Šo skaņdarbu autors uzrakstījis klavierēm 1960. gadā ASV. Arno kolekcijā ir autora fotoattēls un šā skaņdarba notis.

Pašā vakarā sākās pavisam aizraujoša atrakcija – “Nabassaišu stiprināšana” tēlnieka Aigara Zemīša nabu darbnīcā. Te ikvienam interesentam bija iespēja izgatavot savas personiskās nabas nospiedumu kā tēlniecisku dizaina objektu. Gribētāju netrūka!

Iesakām apmeklēt Ogres novadā

• Piedzīvojumu parks “Aļaska” Suntažu pagasta “Copēs” aicina iemēģināt spēkus dažāda augstuma un sarežģītības trasēs un vertikālu un horizontālu šķēršļu pārvarēšanu unikālas konstrukcijas tornī, kā arī citas izklaides iespējas.

• Veco spēkratu kolekcija “Tehnika no pagātnes” Ogrē, Druvas ielā 8, sniedz ieskatu par padomju laikā ražotajiem automobiļiem, mopēdiem, velosipēdiem un pat rotaļlietām. Lielajā angārā apskatāms arī vēsturisks benzīntanks, auto numurzīmju kolekcija un gāzēto dzērienu aparāti.

Pirmā Muzeju nakts IKŠĶILES NOVADA Tīnūžos

15. maijā Ikšķiles novada kultūras mantojuma centrs un Tīnūžu tautasnams aicināja uz pirmo Muzeju nakti Tīnūžos. Turpinot aizvadītā lekciju cikla “Gribu savu tautastērpu” tēmu par latviskajām vērtībām, Muzeju nakts bija veltīta kultūras mantojumam un tā saglabāšanai, taču jau ar praktisku ievirzi.

Pasākuma apmeklētāji varēja paviesoties restaurācijas darbnīcā un redzēt, kā tiek atjaunotas senas durvis un logs, bet pašiem bija iespēja piedalīties maizes abras, koka grābekļa, kā arī citu senu lietu interesantajā atjaunošanas procesā. Celaiņu aušanas darbnīcā interesentiem piedāvāja iejusties audējas lomā un noaust savu īpašo celainīti. Savukārt ādas apstrādes darbnīcā katram apmeklētājam bija izdevība iepazīties ar amata meistaru noslēpumiem un izmēģināt roku mākslinieciska suvenīra radīšanā. Tautasnama foajē gan mazi, gan lieli bija laipni gaidīti uz Tīnūžu muižas maketa izveidi no kartona, bet vakara noslēgumā latvju dejas ritmos aicināja iejusties danču klubs.

Līdz 10. jūlijam Ikšķiles novada Veselības veicināšanas centrā Ikšķilē, Daugavas prospektā 34, apskatāma izstāde “Ieskats Dziesmu svētku vēsturē”. Tajā izstādīti eksponāti no Roberta Kulpes privātkolekcijas: Dziesmu svētku nozīmītes, goda zīmes, saktas, programmiņas, biļetes no Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Latvijas novadu dziesmu svētkiem, Latviešu dziesmu svētkiem Eiropā, Amerikā un Kanādā, festivāliem un citiem dziedāšanas svētkiem.

“Apdegušais” Rainis STOPIŅU NOVADĀ

Šāgada Muzeju nakts pagāja Raiņa un Aspazijas zīmē. Ikviens muzejs centās savu apmeklētāju izklaidēt īsti rainiski. Lielā daļā Latvijas muzeju krājumos, nenoliedzami, ir bagātīgi materiāli par abiem latviešu tautas izcilajiem dzejniekiem. Jāteic, ka Rainis un Aspazija mūsos ir tik daudz, ka gandrīz katrs var atrast kādu piesaistes punktu lielajam kopsaucējam. Arī Stopiņos.

Pārskatot Stopiņu novada vēstures muzeja krājumu, arī stopiņiešiem izdevās atrast Raiņa pēdas. Tās viņi atrada Stopiņu 1. astoņgadīgajā skolā. Pašas skolas gan vairs nav – 1979. gadā tā nodega, bet no postošā ugunsgrēka tika izglābts Rainis – viņa Kopoto rakstu sējums, kas saglabājis tās nakts kvēpus.

Tomēr Stopiņos Muzeju nakts eksperimenta uzdevums nebija meklēt Raini muzejā, bet atrast muzeju sevī. Speciāli sagatavotajos materiālos pasākuma dalībnieki centās atrast katrs pats savu pamatojumu, kāpēc tieši šajā vienā sestdienas pievakarē jāpulcējas muzejā un kas īstenībā mudina iet uz muzeju – izklaide vai izziņa. Pēdējos gados, pieaugot sabiedrības aktivitātei Starptautiskās muzeju nakts pasākumos, aizvien aktuālāks kļūst arī jautājums, ko risina muzeju darbā iesaistītie – vai šā, nu jau tradicionālā pasākuma sākotnēji izvirzītie uzdevumi ir sasnieguši cerēto mērķi – radīt sabiedrībā noturīgu interesi par muzejiem, to krājumiem, informāciju un pētniecību vai arī, labo nodomu vadīta, Muzeju nakts kļuvusi par izklaidējošu masveida pasākumu, kurā labprāt kā dalībnieki iesaistās dažādi ar muzejiem nesaistīti uzņēmumi. Atbilde jāatrod katram individuāli, un visiem kopīgi jāmainās uz augšu.

INČUKALNA NOVADĀ mācās lasīt un rakstīt

Parasti vakaros muzejos iestājas miers un klusums, taču 16. maija vakarā visā valstī muzejos valdīja neierasta duna. Arī Vangažu vidusskolas muzejā.

Starptautiskajā Muzeju naktī Vangažu vidusskolas muzejs apmeklētājiem piedāvāja dažādus izzinošus uzdevumus tuvākās apkārtnes un skolas vēstures iepazīšanai, kurus visi pildīja ar patiesu interesi. Grūtākais uzdevums bija izlasīt un glīti uzrakstīt Vecā Stendera “Bildu ābices” tekstu. Mazākie apmeklētāji lasīja un glīti rakstīja Raiņa un Aspazijas dzeju. Prieks, ka Muzeju nakts Vangažu vidusskolas muzejā izvērtās par ģimenisku pasākumu, kur visu vecumu apmeklētāji varēja atrast ko interesantu.

“Paldies par interesanto izdomu Muzeju nakts veidošanā! Paldies par labi pavadīto laiku un iegūtajām jaunajām zināšanām! Paldies par gudriem uzdevumiem un interesanto vakaru! Bagātīgā un izzinošā ekspozīcija veidota ar sirdi un dvēseli.” – Tie ir tikai daži no jaukajiem ierakstiem Vangažu vidusskolas muzeja viesu grāmatā pēc Muzeju nakts. Par to īpašs prieks muzeja vadītājai skolotājai Olgai Sutai, kura jau ilgus gadus pašaizliedzīgi paplašina muzeja fondu.

Muzejnakts organizēšanā aktīvi piedalījās Latvijas Universitātes studente Endija Meiere, kura par šo notikumu augstskolā arī veidoja prakses darbu, kā arī Vangažu vidusskolas 6.a klases skolniece Viktorija Teterovska.

SIGULDAS NOVADĀ gaismas raksti un datoru vēsture

Siguldas novadā Muzeju nakts tika atzīmēta divos muzejos – Turaidas muzejrezervātā, kas apmeklētājiem piedāvāja pasākumu programmu “Vai tu redzi, cik tu bagāts esi!”, un Mores kauju muzejā ar programmu “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”.

Turaidas muzejrezervātā līdz pat vieniem naktī apmeklētājiem bija atvērtas ekspozīcijas mūra pilī, baznīcā, dārznieka mājā un muižas saimnieciskās apbūves centra ēkās. Daudzveidīgā pasākumu programma, sākot ar izstādēm, izglītojošām ekskursijām muzejrezervāta jaunākajās ekspozīcijās, koncertiem, deju uzvedumiem, mākslas filmas demonstrāciju un beidzot ar svētbrīdi baznīcā, ļāva katram viesim atrast sev interesantāko un saistošāko aktivitāti. Turaidas pils pagalmā ikviens varēja iesaistīties viduslaiku galda spēļu darbnīcā, Dainu kalnā vērot gaismas rakstus, bet programmas izskaņā ieklausīties dziesminieka Goran Gora koncertā “Tu sirdij atslēdzis man visas durvis”.

Mores kauju muzejs piedāvāja ekskursijas muzeja ekspozīcijās un jaunas ekspozīcijas – “Mores mašīnu koplietošanas sabiedrībai 105 gadi” – atklāšanu. Visa vakara garumā te gaidīja atrakcijas, sacensības un Mores uzņēmēju un kulināru produkcijas piedāvājums bufetē “Mores garša”.

Muzejs, kurā Muzeju nakts gan īpaši netika atzīmēta, taču tā ekspozīcija piedāvā ceļojumu ne tik senā pagātnē, ir Datoru muzejs. Tā ir Mihaila Babjoniševa veco datoru un vecās elektronikas eksponātu izstāde, kas uzskatāma par Baltijā lielāko un, iespējams, vienīgo. Pirms gadiem divdesmit dators Latvijas iedzīvotāju mājās bija brīnums, bet šobrīd tā jau ir ikdiena, turklāt tehnoloģijas attītās tik strauji, ka gluži vai neiespējami visam jaunajam izsekot līdzi, bet vecā tehnika lēnām tiek aizmirsta. Siguldas kolekcionārs aizvēsturisko aparatūru cenšas ne tikai saglabāt kā eksponātus, bet arī uzturēt darba kārtībā. Muzejs tapis 2007. gadā, sākotnēji tā bija neliela telpa ar apmēram duci eksponātu. Nu muzejs paplašināts, un arī jaunās telpas jau ir pilnas ar eksponātiem.

AMATAS NOVADĀ ciena vēsturi

Amatas novads piedāvā iepazīt divas interesantas ekspozīcijas – Melānijas Vanagas muzeju Amatas pagasta Ģikšos un mežabrāļu bunkuru Drabešu pagasta Billē, “Amadās”.

Melānijas Vanagas muzejs

Pašvaldības atbalstītais rakstnieces un kultūrvēsturnieces Melānijas Vanagas (1905–1997) muzejs darbojas kopš 2000. gada un atrodas Amatas pamatskolā, kas ir ekoskola un arī Zaļā karoga skola. Iespējams, patiesu pārsteigumu vairāk nekā 135 gadus vecā skola un muzejs sagādās tiem cilvēkiem, kuru priekam un sajūsmai nav nepieciešams skaļums un spožums, visiem, kas vēlas sadzirdēt, saudzēt, saprast.

Ekspozīcijā aplūkojama skolas vēsture un informācija par Melānijas Vanagas dzīvi un darbu. Muzejā ir daudz rakstnieces personīgo lietu, un katrai no tām ir savs stāsts. Kaut kas īpašs un unikāls ir rokrakstā sarakstītās, bet nepublicētās grāmatas, kuru ir vairāk nekā simts. Muzejā ir dažas. Tajās daudz interesantas informācijas par vēstures notikumiem, novada ģeogrāfiju, cilvēkiem. “Lielai vēsturei nebūs ne tā tiešuma, ne patiesīguma, ne tā svaigā skatījuma, ko sniedz atsevišķa cilvēka pārdzīvojumi kopā ar dokumentiem, kādus pat ne vienmēr skaita par dokumentiem,” – M. Vanaga. Visa paveiktā pamatā ir dziļa mīlestība pret savu dzimto novadu. Kopš šāgada janvāra “Amatas Avīzē” turpinājumos tiek publicēti rokraksta grāmatas “Mana Amata” fragmenti.

Muzejā iespējams noskatīties režisores M. Jurjānes videofilmu par rakstnieci. Turpat netālu pirms pieciem gadiem Svētakmens tuvumā tika atklāta Sibīrijas zemnīca. Idejas autori bija 1941. gada 14. jūnijā izsūtītie Sibīrijas “bērni”, un darbus vadīja Andris Eglītis, kurš ļoti labi pazina rakstnieci. Zemnīca ir līdzīga mītnēm, kādas izveidoja un kur iesākumā dzīvoja uz Sibīriju izsūtītie latvieši. Arī iekārtojumā ir daži autentiskie priekšmeti, kas atvesti no Sibīrijas, tieši no Tjuhtjetas, kur izsūtījumā bija nometināta Melānija Vanaga. Tāda būve Latvijā šobrīd ir vienīgā.

Muzejā var skatīt arī Vanagu dzimtas ģeneoloģijas rulli – sešus metrus garu papīra loksni, uz kura grafiski attēlota un sagrupēta izpētītā dzimtas vēsture 14 paaudzēs. “Manas dzimtas vēsture ir tā pati latviešu tautas mazā vēsture, vismaz viena Vidzemes vēstures lapaspuse, kas nekur citur nav uzrakstīta. Tas ir sapulcēts dvēseļu mežs,” rakstīja M. Vanaga. Dvēseļu pulcēšanu rakstniece sāka mūža nogalē, pēc atgriešanās no, kā pati teikusi, “16 gadu ilgās augstskolas” – Sibīrijas nāves nometnes. Katrai no kultūrvēsturiskās epopejas “Dvēseļu pulcēšana” septiņām grāmatām muzejā veltīta un izstādīta ekspozīcija. “Šajā vēstījumā aizgājēji atmodināti un kā dzīvi iziet cauri katrs savam laikam,” – tā Melānija Vanaga.

Muzejam šobrīd nav noteikta darbalaika. Ja vēlaties atbraukt, piezvaniet! Uz muzejstundām muzeja vadītāja Ingrīda Lāce īpaši gaida skolēnus. Vairāk informācijas: http://www.esipats.lv/; www.amatasnovads.lv.

Mežabrāļu pazemes bunkurs

Bunkurs celts, vadoties pēc mežabrāļu stāstītā par dzīvi Latvijas mežos, slēpjoties un cīnoties par neatkarīgu Latvijas valsti. Latvijas nacionālie partizāni jeb mežabrāļi bija bruņotas vietējo iedzīvotāju grupas, kas patstāvīgi cīnījās pret PSRS okupācijas režīmu Latvijas teritorijā no 1944. līdz 1956. gadam. Kopumā Latvijā esot darbojušies vairāk nekā 20 000 mežabrāļu.

Bunkurā var apskatīt plānojumu ar zigzaga ieeju, slepeno drošības izeju, gaisa lūku un apslēptajiem skursteņiem, iepazīties ar dažādiem partizānu lietotajiem priekšmetiem, izpētīt informācijas stendu un skatīties partizānu intervijas āra kinozālē.

Bērnus visvairāk interesē partizānu meža un slēpņa aizsardzības izpēte. Bunkura ārpusē iekārtota arī piknika vieta ar ugunskuru.

Lai apmeklētu šo objektu, noteikti jāpiesakās muzeja vadītājam un īpašniekam Agrim Šultam. Informāciju meklējiet: https://mezabrali.wordpress.com.

PRIEKUĻU NOVADĀ zaļo jaunība un plaukst cerības

Muzeju nakts “Kalāčos”

“Reiz zaļoja jaunība, cerības plauka...” Rainis un Aspazija jaunības dienās bija “Kalāču” muzeja nakts vadmotīvs šajā dzejnieku 150. dzimšanas dienas gada pasākumā. Ar dzejas rindām no jaunības dienās sarakstītā vietējā Aspazija un Rainis laipni sagaidīja apmeklētājus. Dienas garumā ļoti gaidītie ciemiņi vakarā pulksten 19 ieradās kuplā skaitā, šo tendenci saglabājot visa vakara garumā un ar savu klātbūtni, smiekliem, sačukstēšanos un skaistām sarunām padarot muzeju dzīvu.

Muzeju nakts laikā apmeklētāji varēja izstaigāt visu “Kalāču” teritoriju, iepazīstoties ar apkārtni un Veidenbauma memoriālajām mājām, aplūkot ekspozīciju, kas šogad veltīta Eduardam un Kārlim (brāļiem) Veidenbaumiem. Staļļu ēkā bija iespējams apskatīt Vidzemes lāžu izstādi, pielikt savu roku, lai uz muzeja darbinieku pašdarinātajām stellēm taptu uzausta grīdsega muzeja ekspozīcijai, kā arī nofotografēties ar Raini un Aspaziju iekārtotajā fotostūrītī. Tāpat katrs droši varēja ņemt sev līdzi uz mājām lasīšanai grāmatas, kas bija izvietotas īpašā plauktā. Astoņos vakarā staļļu ēkā notika Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu gleznu un keramikas darbu izstādes “+/–” atklāšana. Vakarā, kad sāka krēslot, tika iedegts ugunskurs, lai tajā ceptu koka maizi. Klausoties fragmentus no Raiņa un Aspazijas savstarpējās sarakstes, pirmā maizes porcija pazuda ātri.

Radošajā darbnīcā, lai noaustu grīdas celiņu muzejam, katrs gribētājs savu roku varēs pielikt vēl visas vasaras garumā, tāpat arī apskatīt LMA studentu darbu izstādi un uz mājām līdzi paņemt grāmatu, kas ieinteresējusi.

Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā “Kalāči” Liepas pagastā var iepazīt Veidenbaumu, viņa dzīvi un darbu, kā arī dzīvi 19. gadsimtā Vidzemes lauku sētā. Dīķmalā iekārtota piknika vieta, kur pēc ekskursijas jauki pasēdēt pie ugunskura, atpūtinot kājas un apēdot līdzpaņemtās sviestmaizes. Muzejs apmeklētājiem atvērts līdz 15. oktobrim. Laipni gaidīti “Kalāčos” visas sezonas garumā!

Veselavas muiža un muzejs

Ja vasarā jūsu ceļš ved no Cēsīm uz Vecpiebalgas pusi, tad 2 km attālumā no Vidzemes šosejas, ko savā laikā cēlis barons fon Kampenhauzens, atrodas viņa dzimtas muiža, tagad Veselavas muiža, kas ir lielākā mūra muiža Latvijā un pamazām atgūst tālaika greznību. Muižas ēka tiek restaurēta, dārzs atjaunots, bet muižas pagrabos, kam ir skaistas augstas krusta velves, iekārtots muzejs senlietām, ko lietojuši mūsu senči 18.–19. gadsimtā.

Muižas vēstures zinātāja un muzeja pārvaldniece labprāt jums atklās, cik romantisks bijis viens no muižas īpašniekiem un cik aizkustinošas mīlestības vēstules rakstījis savai izredzētajai, kā arī pastāstīs par baronu Kampenhauzenu dzimtas vēsturi. Aicinām iegriezties Veselavas pagasta “Viesturos”!

Bijis RAUNAS NOVADĀ

16. maija rīts sākās pelēks un lietains, taču ar aktīvu andelēšanos – Raunā bija sākusies viduslaiku diena. Eksperimentālās arheoloģijas grupa “Arheostudija” parūpējās, lai pasākumā varētu izmēģināt dažu labu viduslaiku aktivitāti un prasmi, savukārt Raunas novada un kaimiņu novadu tirgotāji gādāja, lai pietiktu gan ko nogaršot, gan iegādāties ko līdzi nesamu. Bija gan tradicionālās vērtības, piemēram, smeķīgas lietas, gan daudz netradicionālākas lietas, piemēram, ķiploku konfektes vai burkānu čipsi.

Dienas pirmajai pusei noslēdzoties, vietējie iedzīvotāji un Raunas viesi tika aicināti pēcpusdienā uz Muzeju nakts pasākumiem. Tā kā laiks bija nepastāvīgs, plānoto miniizstādi izvietoja Raunas pilsdrupu tornī. Izstādes nosaukums “Bijis Raunā” radās, domājot par to, ka Jānis Pliekšāns, kuram šogad bija pakļauta Muzeju nakts tematika, ir bijis Raunā. Taču domājot vēl tālāk, atklājās, ka Raunā ir bijusi vesela virkne spožu un zināmu personību. Tā, piemēram, Raunā viesojušies gandrīz visi Latvijas Republikas prezidenti (izņemot Gunti Ulmani), tāpat virkne augstu pakāpju militārās personas (piemēram, ģenerālis Krišjānis Berķis) un tajā laikā augstus panākumus ieguvušās kultūras “zvaigznes” (piemēram, Mariss Vētra, kurš bija uzstājies ne tikai uz Latvijas, bet arī Itālijas, Vācijas un Čehoslovākijas operu skatuvēm).

Pēc miniizstādes atklāšanas Raunu piepildīja skrējēji un gājēji. Arī šogad notika tradicionālais orientēšanās pasākums, sniedzot iespēju raunēniešiem un novada viesiem ieraudzīt Raunu no citiem skatpunktiem, arī tādiem, ko ikdienā nepamanām. Tāpēc tā tika veidota kā fotoorientēšanās ar mūsdienu un senākām fotogrāfijām, līdz ar to šogad dalībniekiem bija jāatpazīst Rauna “šodien un agrāk”. Šajā sacensībā kopumā piedalījās 16 komandas ar 73 dalībniekiem, kuriem bija jāatpazīst 13 Raunas kultūrvēsturiskie objekti.

Paralēli orientēšanās aktivitātēm uz Raunas pils dīķa bija izvietota skatuve. Jā, uz ūdens! Ar laivu turp tika nogādāta māksliniece Inga Karpiča, kuras balss un akustisko instrumentu skaņas turpināja Muzeju nakts pasākumu. Koncerts uz ūdens bija vairāku gadu lolots sapnis, kas šajā gadā tika īstenots. Dziedātājas balss, apgaismojums, instrumentu skaņas un ūdens horizonts radīja maģisku un neaizmirstamu kopainu. Koncerts noslēdzās ar mākslinieciski baudāmu uguņošanu.

Punkts uz “i” tika uzlikts orientēšanās dalībnieku apbalvošanas mirklī, kam sekoja vakars mūzikas skaņās. Muzeju nakts noslēdzās noteikti pēc vieniem vai diviem naktī.

Muzeju nakts pasākums atkal bija laba iespēja izcelt uz āru lietas un procesus, ar kuriem vieta var lepoties. Lai gan muzejs joprojām ir tapšanas stadijā, arī tā mērķis ir darboties uz to, lai Raunā dzīvojošajiem un tās viesiem būtu vienkārši uztverams un tālāk nododams galvenais jautājums – kas ir Rauna? Skaidrs, ka Raunu var simbolizēt ar Latvijas vienīgo Staburagu, Raunai noteikti jāsaistās ar vienām no vislabāk saglabātajām viduslaiku pilsdrupām, kurās ceturtdaļu gada uzturējās otrs politiski spēcīgākais Livonijas zemes pārvaldnieks – Rīgas arhibīskaps, kā arī Raunu var droši asociēt ar vienu no augstākajiem Latvijas pilskalniem – Raunas Tanīskalnu. Raunu bagātina gan nesen izveidotā dabas taka gar mierīgās un gleznainās Raunas upītes krastiem, gan ģeogrāfiskais novietojums upes senlejā. To noteikti bagātina arī apkārtējā vide, kas straujiem soļiem tiek sakopta līdz izcilības līmenim. Topošā muzeja pamatdoma ir Raunas vēstures kontekstā atklāt visas Latvijas teritorijas vēsturi, rādot to ar vizuāliem un izprotamiem priekšstatiem.

Raunā dome ir lieliska komanda, kas nodrošina, lai viss ritētu un notiktu. Ir dinamikas un attīstības izjūta, kas lauku reģionos ļoti nepieciešama. Latvija noteikti var lepoties ar tādiem cilvēkiem, kādi ir Raunā – ar cilvēkiem, kas plāno, domā un rada!

Godātie draugi un viesi, nāciet un brauciet uz Raunu! Ja ir vēlēšanās laiski pavadīt labu brīvdienu, izbaudīt kultūru, pastaigāties “pa kalniem un lejām”, redzēt dažus no Latvijas izcilākajiem dabas un kultūras mantojuma paraugiem, kā arī vienkārši ieraudzīt ko neredzētu – Rauna domāta jums. Kā smejies, pirms vairāk nekā 90 gadiem kāds Raunā teica un sacīja pareizi: “Uz Raunu lai kājas aunu!”

KOCĒNU NOVADĀ sapņi piepildās!

Ņemot vērā šāgada Muzeju nakts tematiku, Kocēnu pagasta 1. bibliotēkas Velvju zālē notika romantisks sarīkojums “Tik tevis nedrīkst man trūkt”. Vēlāk visi bija aicināti uz brīvdabas kinoizrādi – ikvienam bija iespēja noskatīties Latvijā tapušo studijas “Rija” animācijas filmu “Zelta zirgs”. Kinoseansa laikā bērni bez maksas varēja baudīt dabīgo graudu iesala dzērienu ar filmai veltītu nosaukumu “Zelta zirgs”, ko cienastā bija sarūpējis “Valmiermuižas alus”. Vakara izskaņā Kokmuižas pils parterā ar akustisko koncertu uzstājās dziesminieks Mikus Frišfelds. Vakara gaitā pasākuma apmeklētājus Kocēnos iepriecināja gaismu spēles, kas paspilgtināja Kokmuižu un apkārtējās ēkas, radot īpašu noskaņu un atmosfēru.

Arī Kocēnu novada Dikļos norisinājās Muzeju nakts vīzijas – ar koncertu un brīvdabas kinoseansu, apmeklētājiem piedāvājot noskatīties filmu “Dziesmu svētki – tautas kustība”. Bet 20. jūnijā Dziesmu svētku šūpulī pie Neikenkalna dabas koncertzāles esošajā Sidraba birzī tika atklāta īpaša Skaņu birzs, kas ikvienam būs pieejama gan darbībai, gan izziņai. Šajā birzī izvietoti mākslinieka Ivara Mailīša veidoti skaņu instrumenti. Nacionālie skaņu un ritma instrumenti veido muzikālu ekspozīciju, kurā iespējams izglītojošā veidā iepazīt skaņu ābeci saistošā, radošā noskaņā un balstoties uz dabaszinātņu atklājumiem. Saskaņotai muzicēšanai izveidota īpaša klaviatūra, kur notis ir atpazīstamas pēc krāsām.

Dziesmu svētku muzeja telpās Dikļos iespējams aplūkot jaunu ekspozīciju, kas veltīta Dziedāšanas svētku sākotnei Latvijā, un noskatīties dokumentālo īsfilmu “Dziesmu svētki no šūpuļa līdz mūsdienām”. Bagātīgais teksta materiāls, ko papildina vēsturiskās fotogrāfijas, ļauj ne tikai iztēloties, bet arī izprast laikmeta kopainu. Tajās izvietota informācija par Juri Neikenu, Dziedāšanas svētku tradīciju Dikļos, Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem un dziesmu svētku tradīcijām novados.

Dikļu pilī apskatāma Latvijā vienīgā Atmodas laika izcilāko latviešu gleznotāju darbu ekspozīcija, antīku mēbeļu kolekcija, kā arī Latvijā unikālākā un vispusīgākā 19. gs. otrās puses un 20. gs. sākuma kamīnu un krāšņu kolekcija.

Kocēnu novada Vaidavas pagasta “Madarās” viesus aicina Mucu muzejs “Nu, liela muiža”, kurā apmeklētāji var ne tikai iepazīties ar amatnieku darinājumiem, bet arī paši izmēģināt mucenieka arodu. Šis arods ir ļoti sens, taču patlaban Latvijā ar to nodarbojas tikai daži cilvēki. Viens no tiem ir Mucu muzeja saimnieks – mucenieks Jānis Grantiņš. Mucu muzejā var aplūkot gan dažādas mucas un senos mucenieku instrumentus, gan vērot mucu tapšanas procesu, gan arī pašiem piedalīties mucu izgatavošanā.

Kocēnos, Florbola slavas zālē, šim sporta veidam veltītajā ekspozīcijā izvietoti kausi, medaļas, diplomi, spēļu formas, vimpeļi, fotogrāfijas, publikācijas, interesanta fanu atribūtika. Ekspozīcija atspoguļo laikposmu no 1995. gada, kad tika izveidota komanda “Vaidava”, līdz mūsdienām, kad to papildina Kocēnu sporta kluba komandu spilgtākie sasniegumi.

Krēslinieku sētā Vaidavas pagasta “Lejas Bregžos” saimnieki Īrisa un Imants Vainovski sniedz izpratni par krēslu gatavošanu, stāsta par krēslu meistariem un viņu seno arodu. Ekspozīcijā izvietotas arī citas vēsturiskas lietas, kā arī sena pudeļu kolekcija. Šeit var aplūkot saimnieces keramikas darbu izstādes un darboties radošajās darbnīcās.

NAUKŠĒNU NOVADĀ saņem sapņus un palaiž ilgas

Šāgada Muzeju nakts tēmai centās sekot arī naukšēnieši – pasākuma apmeklētāji tika sagaidīti ar luminiscējošām aprocēm, uz kurām bija rakstīts: “Lielo sapni tu saņemt drīksti. Muzeju nakts – Naukšēni, 2015.”

Divu nedēļu garumā trijās vietās novadā un arī Muzejnakts pasākumā pusstundu bija iespējams uzrakstīt savas ilgas, kas visas tika palaistas debesīs kopā ar ziliem baloniem – tas naukšēniešiem asociējās ar dzejoli “Tā zilā ilgu puķe”. Ar interesantu priekšnesumu no Raiņa un Aspazijas darbiem uzstājās Ķoņu skolas audzēkņi – bija gan Rainis un Aspazija, gan zirneklītis ar noaustu tīklu.

Radošajās darbnīcās varēja pagatavot papīra rozi rozā, sarkanām, pat zilām ziedlapiņām; no stikla burciņām tika iegūti skaisti lukturīši, ar kuriem tumsā apgaismoja ceļu uz lapeni un nakts trasīti; ar vecāku palīdzību tapa savi zelta zirgi, ar ko “uzjāt stikla kalnā”; muzeja kaligrāfijas buduārā ar spalvaskātu un tinti varēja pamācīties ko uzrakstīt kaligrāfiskā stilā. Bērni saprata, ka tas īstenībā nav nemaz tik vienkārši, ir jātrenējas!

Kamēr mazie skatījās pasaciņu, tikmēr pieaugušie citā telpā klausījās Daigas Brilas lekciju par kristāliem un dzintaru. Un tad jau bija pienācis laiks iziet nakts trasīti “Sidraba šķidrauts”, atrodot atbildes uz desmit jautājumiem un saliekot pareizi Raiņa teicienu. Tur nu gāja visādi! Kādam takas finišā bija arī slapjas, dubļainas kājas, jo vienīgais grāvītis darīja savu.

Vakara noslēdzošajā koncertā uzstājās Santa Šillere ar pavadoņiem. Santa piedalījusies arī Koru karos kopā ar Rīgas kori. Koncerta starplaikā lapenītē čaklās saimnieces cienāja ar pončikiem.

Vienā no skaistākajām novada vietām meklējams Naukšēnu Cilvēkmuzejs – savulaik izlolots Naukšēnu muižā, tagad atrodams Naukšēnu doktorāta otrajā stāvā. Šeit atklājami un izdzīvojami stāsti par naukšēniešiem un ne tikai par viņiem. Muzeja ekspozīcija ir unikāla ar to, ka tā nav paslēpta vitrīnās aiz stikla. Te varēsi “pacīkstēties” ar stellēm un ieaust lupatu deķī arī savu krāsu, uzvilkt igauņu vai latviešu tautas tērpu un nofotografēties tajā. Projām netiksi, kamēr nebūsi noķellējis rokas, rakstot ar tintes spalvu. Un kur nu bez Naukšēnu disko, kas izdejojams turpat muzejā!

Muzejs piedāvā gan ekskursijas muzejā un muzejpedagoģiskās programmas skolēniem, Naukšēnu muižas apskati gida pavadībā, kāzu programmu, gan vietējo eļļu un dzērienu degustāciju. Šobrīd muzejā līdz nākamā gada pavasarim apskatāma izstādīte “1979./80. gada Valmieras muzeja ekspedīcija Naukšēnu ciemā”. Nupat tai piepulcējusies jauna izstāde – “Kolhozs “Naukšēni””. Savukārt Naukšēnu novada svētkos, kas norisināsies no 17. līdz 19. jūlijam, būs apskatāma fotoizstāde “Naukšēnu novads fotogrāfijās toreiz un tagad”.

“Ilustrācijas” ALOJĀ un STAICELĒ

Alojas muzejā Muzejnakts pasākumu atslēgas vārds bija “ilustrācija”. Vakars sākās muzeja pagalmā ar Aspazijas un Raiņa dzejas kompozīciju “Es ilgojos mīlestības” Alojas Ausekļa vidusskolas 8.–11. klašu skolēnu teātra izpildījumā. Pēc tam visi devās muzejā, lai iepazītos ar mākslinieka Arvīda Galeviusa grāmatu ilustrāciju un citu poligrāfisko darbu izstādi, kas veltīta viņa 95. dzimšanas dienai. Muzeja apmeklētāji īpaši aizrautīgi izmantoja iespēju nostāties pie molberta un ilustrēt kādu Raiņa vai Aspazijas dzejoli. Daudzi vēlējās pārtapt par pašiem dižgariem ar dažādu dzejniekus raksturojošu aksesuāru palīdzību.

Alojas muzejā tiek glabāta dzejnieka Ausekļa, virsdiriģenta Indriķa Zīles, novadpētnieka un skolotāja Antona Galeviusa un mākslinieka Arvīda Galeviusa piemiņa, kā arī vāktas, saglabātas un pētītas ar Alojas pilsētu un pagastu saistītas garīgās, materiālās un kultūras dzīves liecības, apzināti apkārtnes ievērojamākie cilvēki. Aloja lepojas ar savējiem, tādēļ goda vietā ir piemiņas zīme alojiešiem, kas nesuši pilsētas vārdu pasaulē. Piemiņas zīmes autori ir Zigrīda un Juris Rapas.

Alojiešiem ir skaista skola. Tai dots lepns un liels vārds – Ausekļa skola. Vietējiem svarīgs 1928. gads, kad skola ieguva šo vārdu, tāpat 1973. gads, kad tēlnieces Martas Langes veidotais Ausekļa krūšutēls atrada savu vietu skolas pagalmā, bet kopš 2006. gada skolas sienu iepretim bistei grezno metālā kaltas notis un teksts no Ausekļa dzejoļa “Uz skolu”. Tā ir vesela bagātība, nenotērējama.

Runāt par Ausekli jeb Krogzemju Miku var gan ļoti ilgi, gan visu sakāmo satilpināt vienā nelielā uzrunā. Izvēloties jebkuru no variantiem, nonāksim līdz vārdiem Zvaigzne, Gaisma, Pils, Brīvība, Latvija, Aloja, Skola. Šogad 19. septembrī alojieši svinēs Ausekļa 165. dzimšanas dienu ar svētku programmu “Gaismu sauca”. Šajā dienā Alojas muzejā uz sarunu pulcēsies dzejnieka dzimta, visi kopā varēs priecāties par Latvijas Kultūras akadēmijas kora “Sola” dziesmu plūdumu Alojas evaņģēliski luteriskajā baznīcā un kora koncertu “Lai top!” svētku vakara daļā. Krēslai iestājoties, svētku dalībnieki izies gaismas ceļu līdz dzejnieka atdusas vietai Alojas kapos.

Alojas muzejā laiku skaita restaurēts alojieša Voldemāra Graumaņa dāvāts Švarcvaldes pulkstenis, bet veco mantu krātuve glabā dažādas iedzīvotāju priekšmetu kolekcijas – darbarīkus, sadzīves priekšmetus, traukus, tekstīlijas un apgaismes ķermeņus. Īpaši interesanta ir fotoaparātu un fotopiederumu kolekcija.

Staiceles lībiešu muzejā “Pivälind” Muzeju nakti atklāja, rādot Ainas Bergas un Aigara Meistera filmu “Tēva mājas”, kas stāsta par Staiceles apkārtnes lauku saimniecībām. Viesi tika aicināti uz pasākumu “Rit saules zelta ritumiņš”, kurā skanēja Raiņa un Aspazijas dzeja un tika izstaigāti dižo dzejnieku biogrāfijas līkloči, kā arī bija iespēja ieklausīties abu vēstuļu sarakstē. Muzejnakts dalībnieki varēja priecāties par jauno Tautas lietišķās mākslas studijas “Staicele” darbu izstādi “Dvielis dzīves gājumam”, ko sarūpējušas biedrības “Liepale” audējas. Līdz pat vēlai nakts stundai muzeja durvis vēra apmeklētāji, kuri ar interesi aplūkoja arī digitālo izstādi “Lielā iela Staicelē”, uzzināja Staiceles brīvprātīgo ugunsdzēsēju vēsturi, papīrfabrikas stāstu un aplūkoja ekspozīciju “Šis brīnišķīgais ceļš uz tēva mājām”.

Staiceles lībiešu muzejs “Pivälind” darbojas 15 gadus un ļoti pamatīgi pēta apkārtnes lauku saimniecību vēsturi. Šobrīd muzeja rīcībā ir informācija par 600 lielākām un mazākām vecsaimniecībām un jaunsaimniecībām. Ekspozīcijā atrodas karte, kurā attēlota Staicele un tās lauku teritorija, tajā atzīmētas apkārtnes bijušās un esošās lauku saimniecības, izzudušās, joprojām esošās, vasaras periodā apdzīvotās, kā arī atjaunotās mājas. Katrai māju grupai piešķirts savs atpazīstamības simbols. Aktuālā izpētes informācija tiek papildināta nepārtraukti. Par Staiceles lauku saimniecību un šo māju saimnieku likteņiem uzņemta arī dokumentālā filma.

PĀRGAUJAS NOVADĀ – lelles un bērnu acis

Leļļu izstāde “Kofermājiņu ceļojums” Ungurmuižā

2012. gada sākumā Leļļu Mākslas muzejs, zaudējot telpas Vecrīgā, bija nonācis izvēles priekšā – pārtraukt muzeja darbību vai domāt par jaunu tā pastāvēšanas veidu. Pakojot muzeja ekspozīciju kastēs un koferos, māksliniecei, privātā muzeja vadītājai Inārai Liepai dzima ideja par ceļojošā muzeja izveidi, un nu koferi uz laiku ir kļuvuši par leļļu un rotaļlietu “kofermājiņām”.

Mājīgi izgaismoti un ar Liepu ģimenes mīlestību iekārtoti, tie veido 21 ekspozīcijas vienību, kas attēlo nelielu daļu Latvijas bērnības mantojuma. Tās ir sadzīves ainiņas ar senām lellēm, rotaļlietām, sadzīves priekšmetiem, spēlēm un citām lietām. Zīmīgi tas, ka kolekcijā ir ne tikai unikāli pasaulslavenu leļļu fabriku ražojumi, bet arī Latvijā izgatavotas koka rotaļlietas un lelles. Izstāde Ungurmuižā papildināta ar seno sērkociņkastīšu kolekciju un Latvijā veidotiem rokdarbiem. Izstādē apskatāmas arī pašas mākslinieces autordarbi – skulptūrlelles.

Ināra Liepa saka, ka leļļu māksla ir vēl jauns un neizzināts mākslas veids. Tieši tāpēc arī šogad māksliniece kopā ar savu vīru Uldi Liepu rīkos otro profesionālo leļļu mākslas festivālu. Uz Latviju atkal brauks vairāki desmiti mākslinieku no visas pasaules. Un daļa radīs darbus speciāli Rīgas festivālam, kas no 10. līdz 13. septembrim notiks Rīgā, Dzelzceļa muzejā. Šāgada festivāla tēma būs “Teatrum Botanicum” jeb botānikas teātris.

Izstādi “Kofermājiņu ceļojums” daudzviet pasaulē redzējuši jau aptuveni 20 000 bērnu un pieaugušo. Ceļojums turpinās – esi sveicināta, Ungurmuiža! Izstāde te aplūkojama līdz 3. augustam.

BĒRNI. Ar acīm kā laukakmeņiem

Ar sirdi aizkustinošiem citātiem papildināta jaunā fotoizstāde Straupes ev.lut. baznīcā. Fotogrāfiju autore ir straupiete Niluta Bahmane, kura savu izstādi nosaukusi “Bērni. Ar acīm kā laukakmeņiem”. Fotogrāfiju galvenie varoņi ir pusaudži, kurus dzīve atvedusi līdz rehabilitācijas centram “Saulrīti”.

Fotogrāfijās redzams jauniešu smaids, cerību pilnie skatieni un arī smeldze par jau piedzīvoto, un neziņa par priekšā stāvošo. Pusaudžu stāsti ir dažādi, dažiem ceļš līdz “Saulrītiem” bijis līdzīgs, tomēr ne visi nākuši no bērnunamiem vai šķirtām ģimenēm, ir arī tādi jaunieši, kuru dzīve šķiet pilnīga – bagāti vecāki, liela māja, daudz mantu...

Izstāde parāda un liek mācīties pašu galveno – mīlestību. Nezaudēt cilvēcību un nelikt savas vajadzības augstāk par savu līdzcilvēku un bērnu vajadzībām. Jo emocionālāku šo fotostāstu padara tas, ka autore ir arī bērnu audzinātāja. Viņa pazīst jauniešus un klausās viņu stāstos un pieredzē, līdz ar to spēj saskatīt un notvert to mirkli un emocijas, kas padara bildes dzīvas. Tieši acis ir dvēseles spogulis, un to skatiens spēj pateikt ļoti daudz – ne velti izstāde nosaukta “Bērni. Ar acīm kā laukakmeņiem”.

SAULKRASTOS – ar velosipēdu pa Raiņa ielu

Šogad Muzeju nakts pasākums Saulkrastos notika Raiņa ielā ar devīzi “Es kā Jānis, tu kā Elza”. Pētot vēsturiskos faktus, nācies secināt, ka diemžēl ne Rainis, ne Aspazija šo jūrmalu nav apmeklējuši, taču dižā dzejnieka vārdu jau vairāk nekā 65 gadus nes viena no Saulkrastu centrālajām ielām – Raiņa iela.

Muzejnakts pasākuma laikā apmeklētāji pastaigā pa Raiņa ielu meklēja dižo dzejdaru daiļrades atspulgus pie šīs ielas uzņēmējiem un uzņēmumu darbiniekiem. Saulkrastu vidusskolas pedagogu kolektīvs atsauca atmiņā Raiņa dzejas personāžu lellīti Lolīti – katrs varēja izgatavot savu lellīti un to iegūt kā suvenīru. Saulkrastu novada domes darbinieki meklēja brašāko, ātrāko un elegantāko Antiņu, kurš uzjās Stikla kalnā un kā Saulvedis uzmodinās aizmigušo Saulcerīti. Aptiekas kolektīvs dalīja Raiņa vitamīnus ilgdzīvošanai. Pārtikas veikala “Samtene 74” un grāmatveikala “Līderis” darbinieces mācīja apmeklētājiem gatavot Aspazijas ziedu kartītes, kas tapa no papīra un tika dekorētas ar seno laiku dzirnaviņās tikko maltu smaržīgo dabīgo kafiju. Bibliotēkā katru apmeklētāju pārsteidza krāšņa gleznu izstāde, kurā gleznas bija izkārtotas gan pie sienām, gan uz molbertiem visās iestādes telpās. Datorzāles centrā atradās uzvilkts audekls, uz kura pasākuma laikā apmeklētāji gleznoja kopīgu dzejoļa “Lauztās priedes” gleznu. Katram jaunajam māksliniekam pirms otas paņemšanas rokā tika nolasīts šis Raiņa dzejolis. Skaistumkopšanas salona “Klēra” darbinieces interesentiem atbildēja uz jautājumiem par kosmētikas lietošanu, kā arī uzkrāsoja apmeklētājām “Aspazijas lūpiņas”. Bērnu un jaunatnes dienas centra “Saulespuķe” radošajā darbnīcā bija iespējams atcerēties pazīstamākos Raiņa un Aspazijas dzejoļus un tos restaurēt, sakārtojot noteiktā secībā sajauktās rindiņas. Bet kafejnīcas “Krastiņbārs” īpašnieki par godu dižo dzejnieku jubilejas pasākumam katru apmeklētāju pacienāja ar svētku dzērienu.

Muzeju nakts noslēdzās Raiņa ielas galā pie jūras. Šeit Aspazija aicināja apmeklētājus nobaudīt dzejiskās pankūkas ar rabarberu ievārījumu, izgatavot kameju, piedalīties Raiņa un Aspazijas dzejoļu lasīšanas duelī un nofotografēties stājbildē 20. gs. sākuma apģērbā. Katrs apmeklētājs no Muzejnakts pasākuma sev atmiņai par šo vakaru saņēma no Aspazijas aploksnīti ar mīļvārdiņiem, kādus savās vēstulēs rakstīja Rainis un Aspazija.

Saulkrastos noteikti jāapmeklē velomuzejs

Saulkrastos atrodas vienīgais velosipēdu muzejs Latvijā, kas pievilina apmeklētājus ar senatnes gaisotni un visnotaļ interesanto kolekciju, ko izveidojuši tēvs un dēls Jānis un Guntis Seregini. Kopumā muzejā atrodas vairāk nekā 70 velosipēdu – tajā skaitā augstrats jeb zirneklis, kam priekšējais rats ir liels, bet aizmugurējais salīdzinoši maziņš, ko sauca par vella pēdu, kā arī koka divritenis, kas tautā dēvēts par ciskudrilli. 90 procentus no muzeja ekspozīcijas veido Latvijā ražoti velosipēdi un to detaļas.

Bez velosipēdiem kolekcijā plaši pārstāvētas dažādas lietas, kas saistās ar velosipēdu lietošanu, riteņbraukšanas sportu, biedrībām un velosipēdu ražošanu. Ekspozīcijā var aplūkot arī lielāko Austrumeiropas velosipēdu firmas zīmju (emblēmu) kolekciju – to šeit vairāk nekā 800 eksemplāru no visas pasaules.

Turpat iespējams iznomāt mūsdienu velosipēdus pieaugušajiem un bērniem, kā arī pieejami elektrovelosipēdi un citi drošai braukšanai nepieciešami palīglīdzekļi.

ĀDAŽU NOVADĀ – pārgalvīgi un brīvi!

Šogad Muzeju nakts vienojošais motīvs visā Latvijā bija Rainis un Aspazija. Muzeju misija bija atrast dzejnieku savulaik radītos vistuvākos, visiedvesmojošākos un aktuālākos motīvus šodienas dzīvei. Ādažnieki iedvesmojošāko motīvu atrada šādos Raiņa vārdos: “Pārgalvīgam būt – tas nozīmē būt brīvam. Brīvam būt – tas nozīmē būt pašam!”

Ādažu Kultūras centra Vēstures un mākslas galerijas telpās Muzeju naktij un Gaujas svētkiem par godu bija izstādīta sena lidaparāta kopija – lidaparāts, ar kuru 1909. gadā franču aviators Luijs Šarls Žozefs Blerio, arī noticot savam sapnim un būdams pārgalvīgs, kļuva par pirmo cilvēku pasaulē, kurš pārlidoja Lamanšu. 2015. gada 16. maijā jau no paša rīta bija iespējams satikt, aprunāties un nofotografēties kopā ar vēsturiskā Blerio kunga un viņa kundzes personāžiem, kuri no 20. gadsimta sākuma bija ieradušies Ādažos.

Pievienojot Raiņa domu: “Ticēt sapnim!”, visvairāk lepojamies ar to, ka izstādīto vēsturiskās lidmašīnas kopiju izgatavojuši ādažnieki, kuri ikdienā būvē ātrākās lidmašīnas ultravieglo lidmašīnu klasē pasaulē. Ādažnieks Valentīns Vasjaks uzskatīja par absolūti iespējamu noticēt savam sapnim, uzbūvēt vēsturiska lidaparāta kopiju un turpina ticēt tam, ka būs iespējams veikt reālu lidojumu ar vēsturiski atjaunoto Blerio lidaparātu vistuvākajā nākotnē!

Lidotājam un aviokonstruktoram Valentīnam Vasjakam un viņa komandai jau izpētes darbs vien dažādos pasaules muzejos un arhīvos prasīja sešus gadus, vēl pāris gadu pagājuši, vēsturisko modeli būvējot. Vēsturiskā monoplāna izpēti apgrūtinājis fakts, ka lidaparāta rasējumi nemaz nav saglabājušies. Baidoties no konkurences, Luijs Blerio senajā franču valodā rasējumus uzrakstīja, nevis uzzīmēja. Lai no jauna uzbūvētu lidaparātu, kas ir autentisks pirms 106 gadiem veidotajam, būvnieku komanda to rekonstruēja pēc senām fotogrāfijām un skicēm, kā arī grāmatām, kurās atrasti apraksti par šo monoplānu.

Vēsturiskā lidaparāta simtgadei par godu arī pats Valentīns vēlējies šķērsot Lamanšu ar prototipam autentisku aparātu. “Diemžēl 2007. gadā Latvijā sākās krīze, līdz ar to – ar finansēm bija švaki. Nebija ne laika, ne naudas. Zviedrs Maikls Karlsons uzbūvēja šo modeli ātrāk un Blerio lidojuma simtgadē pārlidoja pāri Lamanšam,” stāsta ādažnieks Eiropas vēsturisko lidaparātu kluba biedrs Valentīns Vasjaks.

Pateicoties Valentīnam Vasjakam un viņa komandai, Ādažos ir lidmašīnu konstruēšanas bāze un ražotne, un šeit būvētās lidmašīnas nepacietīgi gaida dažādās pasaules valstīs. 16. maijā Ādažos Gaujas svētku teritorijā bija nolaidušās arī mūsdienu lidmašīnas no Ādažu aerokluba, un ikviens interesents varēja klātienē apskatīt mūsdienu cilvēka roku radīto un vadīto brīnumu.

Īsi par lidošanas vēsturi

Gadu simtiem cilvēki stāstījuši teiku par Ikaru – puisi, kura tēvs no putna spalvām un vaska salipināja spārnus. Tēvs dēlam teicis, lai lidojot seko cieši viņam, bet Ikars sācis lidot pretī Saulei. Tās karstie stari izkausējuši vasku, spārni izjukuši, un Ikars gājis bojā...

Ilgu laiku ļaudis mēģināja atdarināt putnus un sikspārņus – būvēja lielus koka spārnus, bet cilvēka rokas tos nespēja pakustināt.

Un tad nāca gaisa balonu ēra – 18. gadsimtā Francijā radās doma, ka ar karstu gaisu pildīts balons varētu pacelties uz augšu un lidot, kurp vējš to pūtīs. Pirmais šāds balons pacēlās un nolidoja deviņus kilometrus. Tajā laikā tā bija sensācija – cilvēks balona grozā pacēlies gaisā!

Gaisa baloni viegli cēlās augšup, taču lidoja turp, kur tos nesa vējš. Kā piespiest balonu lidot pret vēju? Un atkal francūži bija pirmie, kas savās debesīs pirmo reizi ieraudzīja vēl nezināmu lidoni – garenu gaisa balonu, kam aizmugurē griezās spārni. Bija radīts dirižablis, ar kuru varēja lidot vēlamajā virzienā.

Oficiālā aviācijas vēsture sākas 1903. gadā ar brāļu Raitu lidojumu. Viņu lidaparāts bija būvēts no koka, audekla un stieples ar pievienotu ļoti vieglu motoru. Tas pacēlās gaisā 12 sekundes un nolidoja 260 metrus. Ar to brīdi sākās lidmašīnu ēra.

Žurnāla “Logs” Muzejnakts “akcijā” piedalījās gan pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālisti, gan fotogrāfi, gan muzeju ļaudis:

Uģis Vidauskis, Kristīne Lipenite, Elita Cepurīte, Santa Silava, Dagnija Gudriķe, Laura Miglone, Inita Fedko, Sandis Priede, Diāna Siliņa, Marlena Zvaigzne, Ieva Rupenheite, Vita Braže, Astra Dzērve, Ģirts Gertsons, Zane Sproģe, Ligija Rutka, Zinta Arika, Evija ŽelveŠlaudere, Ingrīda Rozenfelde, Dana Ļaskova, Baiba Ļipņicka, Ināra Rumbina, Velga Kūkuma, Beata Logina, Agnese Rutka, Agnija Mutule, Jolanta Grandāne, Kaspars Sēlis, Ieva Jātniece, Anna Lazdāne, Olga Smane, Ina Vaikule, Maija Praņevska, Jolanta Rubine, Guna Malinovska, Ineta AtpileJugane, Aleksandrs Bondarenko, Madara Balode, Lauma Kaļva, Evita Aploka, Ilze Ērmane, Iveta Petrovska, Zane Butlere, Ilze Riekstiņa, Zane Grīnvalde, Līva Grudule, Aivars Ošiņš, Andris Koks, Ilze Daugiallo, Zinta Saulīte, Ieva Vilnīte, Sarmīte Rode, Irēna Arāja, Gunta Šmidre, Inga Šulca, Laura Šīrante, Renāte Priede, Jana Bunkus, Dana Spulle, Līga Eglīte, Inta Puriņa, Īrisa Uldriķe, Edgars Plētiens, Eva Eglīte, Nora Kārkliņa, Līga Moderniece, Indra Jaunzeme, Zane Šlendaka, Evija Leitlande, Elīna GulbeUrbāne, Dagnija Gurtiņa, Marika Grasmane, Elita Pētersone un Monika Griezne.