Rīga 5°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 00:33
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
PAR IZGLĪTĪBAS FINANSĒŠANAS REFORMU
Apzinoties,
ka jaunais finansēšanas modelis ir nepilnīgs un tam nepieciešams daudz lielāks finansējums, nekā tiek piedāvāts,
ka pedagoģisko darbinieku atalgojuma palielinājums ir nepieciešamais nosacījums motivētu darbinieku iesaistīšanā vietējās ekonomikas strukturālajās reformās,
ievērojot,
ka jaunais pedagoģisko darbinieku finansēšanas modelis:
radīs papildu finanšu slogu pašvaldībām, jo būs nepieciešams palielināt atalgojumu pirmsskolas izglītības iestādēs, līdzsvarot atalgojumu tiem darbiniekiem, kurus valsts nefinansē, palielināt atalgojumu skolotājiem, kuru ienākumi samazināsies, ierobežojot darba apvienošanas iespējas,
radīs problēmas pedagoģiskā personāla nokomplektēšanā, jo daļai skolotāju jaunā sistēma būs iemesls darba attiecību pārtraukšanai,
LPS aicina valdību un Saeimu:
nekavējoties organizēt diskusiju ar Finanšu ministriju (FM), Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju (LLPA) par papildu finansējumu, kas nepieciešams pašvaldībām modeļa ieviešanas gadījumā;
palielināt atskaitījuma likmi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašvaldībām, lai kompensētu jaunā modeļa radītos papildu izdevumus pedagogiem un pašvaldības finansētajam personālam;
pārejas periodā paredzēt lielāku elastību pedagogu izvēlē un izglītības standartu piemērošanā, kas nodrošinātu mācību procesa nepārtrauktību;
atzīt, ka finansēšanas modeļa reforma nerisina galvenos izglītības strukturālo pārmaiņu jautājumus, tāpēc sadarbībā ar pašvaldībām turpināt satura un organizācijas reformas.
PAR IZGLĪTĪBAS STRUKTURĀLO REFORMU
Apzinoties, ka
izglītība ir galvenais resurss, lai Latvija spētu no pēdējām vietām Eiropas Savienībā (ES) pacelties līdz vismaz vidējam ES sociāli ekonomiskās attīstības līmenim, neveicot strukturālas reformas izglītībā, kvalitatīvas pārmaiņas darbaspēka prasmē un motivācijā nav sagaidāmas, sekmīga reforma iespējama, tikai sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, kā arī ar izglītības iestāžu saimniekiem – pašvaldībām,
LPS aicina valdību sadarboties pārmaiņu gatavošanā, kas
veicinātu visas teritorijas apdzīvotības iespējas, nodrošinot pirmsskolas un sākumskolas tuvumu dzīvesvietai, noņemtu šķēršļus mazu izglītības iestāžu efektīvai pārvaldībai, piemērojoties vietējiem apstākļiem un sekmējot jauno tehnoloģiju aktīvu izmantošanu;
nostiprinātu pašvaldību lomu pamatskolu attīstībā, palielinātu vecāku ieinteresētību par bērnu izglītības iespējām savā teritorijā;
attīstītu izglītības kvalitāti un daudzveidību vispārējās vidējās izglītības posmā, palielinot to priekšmetu lomu, kas nepieciešami postindustriālās un zināšanu ekonomikas attīstībai;
saglabātu un attīstītu interešu izglītību kā pamatu Latvijas radošo industriju panākumiem pasaules tirgū;
nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus valsts un pašvaldību profesionālās izglītības programmu un iestāžu finansējumam;
optimizētu mācību gadu skaitu un mācību gada garumu, dažādojot un specializējot programmas konkrētu karjeras stratēģiju īstenošanai;
motivētu pedagogus saistībā ar izglītības rezultātu, kas raksturo valsts un pašvaldību attīstības intereses.
LPS pieprasa valdībai pildīt valdības vairākkārt doto solījumu finansēt pirmsskolas pedagogu algas no valsts budžeta.
LPS kongress nolemj sasaukt speciālu LPS Domes sēdi, kas būtu veltīta nepieciešamo izglītības strukturālo reformu vispusīgai izvērtēšanai.
PAR PAŠVALDĪBU KOMERCDARBĪBAS NOSACĪJUMIEM
Apzinoties, ka
galvenais depopulācijas apturēšanas līdzeklis ir nodarbinātība, tāpēc jāsekmē jaunu darba vietu radīšana gan privātajās, gan valsts un pašvaldību komercsabiedrībās,
sekmes valsts ceļā uz labklājību ir atkarīgas ne vien no valsts politikas, bet arī no katras pašvaldības sekmēm,
katrai pašvaldībai vislabāk redzams, kā un kādi pašvaldības komercdarbības veidi tās teritorijā nepieciešami,
kā arī, ievērojot to, ka
turpinās diskusija par grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā, kas paredz pašvaldības domei tiesības noteikt tirgus nepilnību veidus (kuru novēršanai) un pašvaldības stratēģiskos mērķus, (kuru tuvināšanai) pašvaldība var turpināt vai uzsākt jaunu komercdarbību,
pašvaldību komercsabiedrības var veicināt darbaspēka resursu attīstību, tādējādi radot pamatu turpmākai sekmīgai privātā kapitāla piesaistīšanai nozarēs ar augstu pievienoto vērtību,
jaunā publisko kapitālsabiedrību pārvaldes kārtība rada pārmērīgas birokratizācijas briesmas,
LPS aicina Saeimu:
nenoteikt obligātu atzinumu pieprasīšanu no Konkurences padomes vai citām organizācijām, kas novestu pie nevajadzīgas birokratizācijas;
paredzēt publiskās komercdarbības pamatojumu ne vien stratēģiski nozīmīgu preču un pakalpojumu nodrošināšanai, bet arī stratēģiski nozīmīgu cilvēkresursu piesaistīšanai;
paredzēt iespēju pašvaldības līdzdalībai kooperatīvajās sabiedrībās.
PAR SADARBĪBU AR VALSTS KONTROLI
Apzinoties,
ka Valsts kontroles pieredze ir resurss, kas var palīdzēt pilnveidot pašvaldības darbu,
ievērojot, ka
pašvaldību finanšu un likumības revīzijas jomā galvenais mehānisms ir privātais audits, bet Valsts kontrolei ir papildinošas revīzijas funkcija, ja šāda nepieciešamība rodas centrālās valdības veiktās pārraudzības procesā vai pēc sabiedrības pieprasījuma,
par pašvaldības politiskajiem lēmumiem atbild pārstāvniecības demokrātijas institūts – pašvaldības dome,
valsts varas iestādēm nav tiesību lemt par lēmumu lietderību pašvaldības autonomās kompetences jomā (Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 4. panta ceturtā daļa un 8. panta otrā daļa),
valsts varas iestādes, ievērojot proporcionalitātes principu, var lemt par lēmumu lietderību pašvaldībai deleģētās valsts kompetences jomā (Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 4. panta piektā daļa un 8. panta trešā daļa),
pārmērīgs regulējums iekšējos normatīvajos aktos nav lietderīgs, tas palielina administratīvo slogu un faktiski noved pie nelietderīgas publisko līdzekļu izšķērdēšanas,
no Valsts kontroles sabiedrība sagaida pārdomātus, korektus un kompetentus ieteikumus,
nav mehānisma, kas ļautu apstrīdēt Valsts kontroles kļūdas un panākt šādu kļūdu objektīvu novērtējumu, bet Valsts kontroles kļūdaini paziņojumi nepiemērotā laikā var ietekmēt politisko procesu, tajā skaitā vēlēšanu rezultātus,
LPS aicina Valsts kontroli:
kopīgi sagatavot grozījumus Valsts kontroles likumā, kas atbilstu Latvijas starptautiskajām saistībām pildīt Eiropas Vietējo pašvaldību hartu;
necensties dublēt privātā audita funkcijas, bet darīt to izvēles kārtībā, lai novērtētu veiktā privātā audita kvalitāti;
respektēt pašvaldību administratīvo autonomiju, patstāvīgi izvēloties vadības formalizācijas pakāpi un samērojot to ar teritorijas mērogu, cilvēkresursiem un finanšu iespējām;
kopīgi strādāt pie proporcionalitātes principa labākas izpratnes valstī un pašvaldībās, mazinot normatīvismu un birokrātiju, bet vienlaikus veicinot atklātību un sabiedrības iesaistīšanās iespējas;
kopīgi sagatavot grozījumus likumos, atjaunojot un pilnveidojot Valsts kontroles lēmumu apstrīdēšanas un novērtēšanas procedūru;
turpmāk izvairīties no populistiskiem paziņojumiem, kā arī atteikties no vēlēšanu kandidātu kritikas pēdējās nedēļās pirms vēlēšanām, tādējādi liedzot apvainotajām personām darīt vēlētājiem zināmus savus argumentus.
PAR VĒLĒŠANU PERIODA PALIELINĀŠANU
Ievērojot, ka
pēc ilgstošas ekonomiskās krīzes Latvijā nepieciešama gan valsts, gan pašvaldību aktīva un mērķtiecīga politika izaugsmes veicināšanai,
ES ir noteikts vienāds vēlētāju loks Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, vairākās ES dalībvalstīs nacionālais vēlēšanu periods jau ir saskaņots ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu ciklu,
apvienojot vairākas vēlēšanas vienā dienā, tas ir gan ekonomiski izdevīgi, gan palielina vēlētāju aktivitāti, gan līdzīgāk sadala uzvarējušo politisko spēku spektru dažādu līmeņu vēlēšanās un nodrošina iespēju starpvēlēšanu periodā uzsākt un pabeigt attīstības projektus,
LPS aicina Saeimu:
noteikt piecu gadu periodu pašvaldību vēlēšanām;
saskaņot pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas jau ar nākamo vēlēšanu ciklu;
izvērtēt iespēju, ka nacionālās, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas notiktu vienā dienā;
izvērtēt iespēju, ka Latvija rosinātu saskaņot Eiropas Parlamenta vēlēšanu ciklu ar ES budžeta periodu.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017