Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 18. aprīlis 16:25
Vārda dienas: Jadviga, Laura
Guntas Klismetas saruna ar Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Muzeju nodaļas vadītāju JĀNI GARJĀNU
– Cik Latvijā pavisam ir muzeju un cik no tiem – pašvaldību muzeji?
– Latvijā muzeji atrodas gan valsts pakļautībā, un tos pārvalda Kultūras un arī citas ministrijas, gan pašvaldību pārvaldībā, gan privātās rokās, gan ir arī autonomie muzeji. Pašvaldību muzeji kopējā muzeju sistēmā veido ļoti nozīmīgu daļu – no 110 muzeju kopskaita pašvaldībām pieder apmēram 70 procentu jeb 92 muzeji. Apskates vietu, dažādu kolekciju un krātuvju gan ir krietni vairāk, taču ne visām ir akreditētas iestādes statuss.
– Vai tas ir pienākums – akreditēties, lai varētu saukties par muzeju, vai arī šādam statusam ir kādas priekšrocības?
– Muzeju likumā noteiktais attiecas arī uz pašvaldībām: ja pašvaldība veido muzeju, tad piecu gadu laikā kopš dibināšanas brīža tam jāiegūst valsts akreditēta muzeja statuss kā apliecinājums, ka šā muzeja darbība atbilst minimālajiem standartiem un prasībām, kas Latvijā izvirzītas muzejam. Dzīvē ne vienmēr tā notiek, un par muzeju tiek dēvētas gan novadpētniecības krātuves, gan dažādas kolekcijas un ekspozīcijas. Taču ir būtiska atšķirība un priekšrocības – likums paredz, ka arī pašvaldības muzejiem, kas ir akreditēti un glabā nacionālā krājuma sastāvdaļas, valsts var sniegt finansiālu atbalstu. Šiem muzejiem ir tiesības pretendēt uz finansējumu no Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda, kurā ir speciāla mērķprogramma akreditētiem muzejiem.
– Kādai tad jābūt iestādei, lai tā varētu kļūt par atzītu jeb akreditētu muzeju?
– Muzeja jēdziens definēts likumā: “Muzejs ir sabiedrībai pieejama izglītojoša un pētniecības institūcija, kuras uzdevums ir atbilstoši muzeja darbības specifikai vākt, saglabāt un popularizēt sabiedrībā dabas, materiālās un nemateriālās kultūras vērtības, kā arī sekmēt to izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai.” Šim formulējumam it kā atbilst arī krātuves un kolekcijas, taču Muzeju likums noteicis pamatfunkcijas, kas jāveic institūcijai, lai to varētu uzskatīt par profesionālu muzeju: kultūrvēsturisko vērtību uzkrāšana, dokumentēšana un saglabāšana; muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas pētniecība; sabiedrības izglītošana, kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšana, veidojot ekspozīcijas un izstādes, kā arī citos veidos.
– Vai jūs iebilstat pret vārda “muzejs” lietošanu tā, kā mūsu ikdienā pierasts?
– Nē, drīzāk tas jāuztver kā sava veida kompliments. Deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad tapa Muzeju likums un tajā definēja šo akreditācijas pienākumu un jēdzienu, ko saprotam ar muzeju, garo sarakstu nācās pamatīgi revidēt. Nevienam jau nav aizliegts savu veidojumu saukt par muzeju, taču, no likumiskā un profesionālā aspekta raugoties, jāņem vērā, vai šajā iestādē tiek pildītas muzeja pamatfunkcijas. Lai sauktos par muzeju, nepietiek tikai iekārtot skaistu izstādīti vai izrādīt kolekciju, kaut cilvēki nāk to skatīties un priecājas. Muzejā jābūt krājumam, kura kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi par to, kā šie priekšmeti jāinventarizē, kādos apstākļos tie jāglabā, kā jānodrošina pieejamība, un citas prasības, un jābūt arī cilvēkam, kas ar to nodarbojas. Kad profesionāli nākas vērtēt, vai kāds muzejs atbilst šim nosaukumam, tad ņemam vērā visas nianses, bet sadzīviskā līmenī to uztveru kā atzinību – tas nozīmē, ka ar vārdu “muzejs” lepojamies.
– Kādi pašvaldību muzeji pēdējā laikā oficiāli ieguvuši šo nosaukumu?
– No jaunakreditētajiem pašvaldību muzejiem pagājušajā gadā tādi bija divi – Drustu muzejs Raunas novadā un Roberta Mūka muzejs Riebiņu novadā. Šobrīd ceļā uz akreditāciju ir vēl trīs – Kazdangas muzejs, Alsungas muzejs un Vārkavas muzejs.
– Kurš no pašvaldību muzejiem Latvijā tika akreditēts pats pirmais un kuri ir valstī vecākie muzeji?
– Latvijā pirmais muzejs, kas dibināts 1773. gadā, ir tagadējais Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, kam vēlāk sekoja Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Dabas muzejs, Mākslas muzejs un citi. Vecuma jeb stāža ziņā valstī vecākais no pašvaldību muzejiem ir Ludzas muzejs, kam tuvojas simtgade. No pašvaldībām pirmo akreditējām Tukuma muzeju, kam izsniegta akreditācijas apliecība numur viens.
– Savukārt kuri ir Latvijas populārākie muzeji?
– Informācija par muzeju apmeklētību pērnajā gadā liecina, ka, salīdzinot ar 2013. gadu, kopējā muzeju apmeklētība ir pieaugusi par gandrīz 268 tūkstošiem apmeklējumu, 2014. gadā sasniedzot gandrīz trīs miljonus. Tas nav cilvēku skaits, bet reižu skaits, cik muzeji ir apmeklēti. Populārākie valsts muzeji ir bijuši Rundāles pils muzejs, Turaidas muzejrezervāts un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs. Akreditēto autonomo un privāto muzeju grupā, kurā reģistrēti 16 muzeji, pērn populārākais bijis Latvijas Okupācijas muzejs.
– Kā Latvija izskatās salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm?
– Organizācija “Culturelab” veikusi pētījumu par kultūras apmeklētību “Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktivitātēs 2007.–2014.: pētījumu dati un statistika”. Neraugoties uz iedzīvotāju skaita samazināšanos, Latvijas muzeju apmeklējums gadu no gada audzis, un šāda tendence saglabājusies arī 2014. gadā. Analizējot muzeju apmeklētības līmeni, kur apmeklējumu skaits tiek salīdzināts ar valsts iedzīvotāju skaitu, Eiropas muzeju statistikas apkopojumā (EGMUS) par 2013. gadu aprēķināts, ka uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir bijuši 130 muzeju apmeklējumi. Salīdzinājumam – Zviedrijā šis rādītājs ir 192 un Nīderlandē – 133, bet citur – zemāks, piemēram, Spānijā – 126, Slovēnijā – 112, Somijā un Čehijā – 100, Portugālē – 96, pat Francijā tikai 90. Neraugoties uz drūmo demogrāfisko situāciju un to, ka kultūras piedāvājums Latvijā ir plašs, muzejos ir atrasts pareizais veids, ko piedāvāt cilvēkiem, jo nevienu jau ar varu tajos neiedabūsi.
– No pašvaldību muzejiem pērn apmeklētākie bijuši Bauskas pils muzejs, Cēsu vēstures un mākslas muzejs, Ventspils Piejūras muzejs un Valmieras muzejs.
– Arī pašvaldību muzeju apmeklējums, salīdzinot ar 2013. gadu, ir audzis – 92 pašvaldību muzejos 2014. gadā ir reģistrēti vairāk nekā miljons apmeklējumu. To ietekmējis jauns un atraktīvs muzeju piedāvājums – gan Bauskas pilī, gan Cēsu un Valmieras muzejā pērn apmeklētāju vērtējumam tika nodoti jauni apskates objekti un ekspozīcijas. Īpaši gribu atzīmēt Bauskas pils muzeju, kur ievērojami pavirzījušies rekonstrukcijas darbi un prasmīgi tiek izmantots ģeogrāfiskais novietojums. Tā kā Bauska ir pa ceļam uz Rundāli, muzeja ļaudis piedomājuši pie sava darba laika, un Bauskas pils muzejs vienmēr ir atvērts stundu pirms un stundu pēc Rundāles muzeja slēgšanas.
– Vai apmeklētību lielā mērā neveicina Muzeju nakts?
– Jā, noteikti. Muzeju nakts ir fenomens, jo vienā vakarā Latvijas muzejus apmeklē vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku! Turklāt ar katru gadu apmeklētība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu aug.
– Vai Muzeju nakts ideja ir kaut kur noskatīta vai aizgūta?
– Tā nāk no Francijas – pirms vairāk nekā desmit gadiem Francijas Kultūras un komunikācijas ministrija vērsās pie visām Eiropas valstīm ar aicinājumu šādā akcijas veidā pievērst uzmanību muzejiem un piesaistīt cilvēkus, arī tos, kuri nav regulārie ikdienas apmeklētāji. Muzeju nakts notiek ik gadu kādā no maija sestdienām vienlaicīgi daudzās Eiropas valstīs, un ieeja muzejos ir bez maksas. Latvijā šo akciju organizē Kultūras ministrija sadarbībā ar Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) Latvijas Nacionālo komiteju. Šogad Latvijā norisēja jau vienpadsmitā Muzeju nakts. Sākumgados tajā piedalījās daži desmiti muzeju, bet šogad Muzeju nakti apmeklējuši 228 242 cilvēki. Salīdzinot ar 2013. gadu, apmeklētāju skaits ir palielinājies par deviņiem tūkstošiem. Apmeklētība pieaugusi Latvijas novados, īpaši Rīgas apkārtnes muzejos. Vispopulārākais bijis Turaidas muzejrezervāts, kurā iegriezušies vairāk nekā 15 tūkstoši viesu. Rīgas apmeklētākais bijis Latvijas Kara muzejs, Vidzemē – Valmieras muzejs, Zemgalē – Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, Kurzemē – Liepājas muzejs un Latgalē – Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs.
– Kuru muzeju jūs pats šogad apmeklējāt?
– Citus gadus es Muzeju naktī apmeklēju Rīgas muzejus, bet šogad aizbraucu uz Jelgavu un biju patīkami pārsteigts par milzīgo interesi – Jelgavas vēstures un mākslas muzejā skanēja gan latviešu, gan krievu, gan lietuviešu valoda. Apmeklējumu pārvirzīšanās no Rīgas uz Latvijas reģioniem uzlabojusi muzeju pieejamību, mazinot burzmu un rindas Rīgas centra muzejos. Ļoti jauki, ka galvaspilsētas muzejos nāk tik daudz ļaužu, taču kādam šis gājiens uz muzeju no pirmās reizes var kļūt par pēdējo, ja pozitīvu emociju vietā viņš saņems rindāstāvēšanu un neapmierināto murdoņu visapkārt. Otrreiz viņu piedabūt atnākt uz muzeju, lai visu aplūkotu mierīgos apstākļos, jau būs daudz grūtāk. Taču, no otras puses, lielai daļai cilvēku vissvarīgākā ir tieši šī kopābūšana jeb socializēšanās. Tas arī ir viens no muzeja uzdevumiem – līdzās kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un pētnieciskajai funkcijai muzejam jābūt kā sabiedrības socializēšanās vietai. Un Muzeju nakts to lieliski spēj piedāvāt.
– Un cik pašos muzejos ir darbinieku?
– Akreditētajos valsts, pašvaldību un privātajos muzejos strādā aptuveni 1800 darbinieku, no kuriem puse ir speciālisti, kas īsteno muzejiskās funkcijas, un otra puse ir tehniskie darbinieki, kas palīdz uzturēt visas šīs vietas un ēkas.
– Kā ministrija un jūsu vadītā nodaļa sastrādājas ar pašvaldībām?
– Gada sākumā Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas speciālisti viesojās visos Latvijas reģionos, lai kopīgi ar pašvaldību muzeju darbiniekiem pārrunātu situāciju, izvērtētu aizgājušo gadu un noskaidrotu, kādi ir šāgada svarīgākie uzdevumi un prioritātes. Lielākā problēma mūsu sadarbībā ar pašvaldībām ir muzeju akreditācija. Mums negribētos kļūt par vainīgo meklētājiem un kādam pārmest vai sodīt, bet mudinām iziet akreditācijas procesu – tā ir laba sadarbības iespēja un stimuls savas kvalitātes celšanai. Lai darbotos šajā 21. gadsimta muzeju vidē, ir vajadzīga patiešām atzīstama kvalitāte, jo pasaule ir atvērta, arī mūsu cilvēki ceļo un salīdzina, un, atbraucot mājās, gaida šeit to pašu vai kaut ko vairāk. Muzejiem ir jāmeklē radošais potenciāls, ar to, ka tie vienkārši eksistē, nav pietiekami.
– Kā iezīmēta muzeju nākotne valsts mērogā?
– Nule pieņemts muzeju nozares stratēģijas dokuments, kas saucas “Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam “Radošā Latvija””. Tā pamatuzdevums ir noteikt, kā tiks realizēti “Radošajā Latvijā” izvirzītie uzdevumi Latvijas muzeju vidē. Latvijas muzeju darbinieki savu redzējumu nozares attīstībai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir definējuši, izvirzot šādu virsmērķi: “Īstenojot muzeju nozares stratēģiju, Latvijā tiks nodrošināti priekšnoteikumi, lai muzeji darbotos kā dinamiskas, mūsdienīgas, sabiedrībai nepieciešamas un visdažādākās sabiedrības grupas iesaistošas institūcijas, kuru identitātes pamatā ir unikāls materiālais un nemateriālais kultūras mantojums, kas ir radošuma avots, valsts bagātība, izglītības, zinātnes un ekonomiskais resurss, kvalitatīva personības bagātināšanās un brīvā laika pavadīšanas iespēja.” Atsevišķajā muzeju nozares stratēģijā noteikti prioritārie darbības virzieni, un viens no tiem paredz veidot muzejus kā reģionu sociālekonomiskās aktivitātes stimulu.
– Cik liels finansējums sekos šā un citu prioritāro uzdevumu veikšanai?
– Daudz ko nāksies realizēt bāzes finansējuma ietvaros, tomēr ceram, ka būs pieejami arī Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Šajā stratēģijā ir viena ļoti ambicioza sadaļa – par muzejiem kā reģionu sociālekonomiskās aktivitātes stimulu, kam paredzēts mērķtiecīgi izmantot ES struktūrfondu un cita starptautiskā finansējuma iespējas muzeju infrastruktūras pilnveidošanai. Te ierakstītas lielas ieceres un konkrēti projekti par Krustpils pili, Ventspils muzeja Piejūras brīvdabas muzeju, Limbažu novada Pāles novadpētniecības muzeju, Ogres Vēstures un mākslas muzeju, “Braku” muzeju, Preiļu muzeju, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeju, Cēsu Vēstures un mākslas muzeju, Valkas novadpētniecības muzeju, Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeju, Valmieras muzeju, Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeju, Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeju, Aizputes novadpētniecības muzeju un Ludzas Novadpētniecības muzeju. Stratēģiskajā dokumentā paredzēts arī veidot jaunus pašvaldību finansētus muzejus vai ekspozīcijas. Turklāt šie projekti nav konkrēto muzeju iegribas, tas plānots arī novadu attīstības stratēģijās, jo ES finansējuma piesaiste tikai daļēji sedz izdevumus, ir jābūt arī līdzfinansējumam.
– Tie ir lieli un galvenokārt infrastruktūras projekti, bet kas paredzēts no Kultūrkapitāla fonda un citiem avotiem?
– Kultūrkapitāla fondā ir speciālas programmas – mērķprogramma akreditēto muzeju attīstībai un kultūras mantojuma saglabāšanas programma. Kas tur tiks realizēts – tas atkarīgs no pašiem muzejiem un no tā, kādus projektus tie iesniegs. KKF jau nevienam nediktē un negarantē, ka dos tik un tik naudas tādam un tādam projektam. Šeit iniciatīvai jānāk “no apakšas”.
– Kādi ir jūsu ieteikumi sekmīgākam pašvaldību muzeju darbam?
– Viens no darbības virzieniem reģionu attīstības stratēģijā ir muzeju partnerība kā kvalitātes un pievienotās vērtības priekšnoteikums. Muzeju nakts ir spilgts piemērs, ko var panākt, iesaistot daudz muzeju un sadarbojoties. Tāpat muzeji varētu sadarboties gan cits ar citu, gan ar tūrisma organizācijām, gan izglītības iestādēm, gan radošajām industrijām. Otrs virziens ir muzeju ieguldījums izglītībā, īpaši mūžizglītībā. Agrāk, domājot par muzeju izglītojošo lomu, galvenokārt orientējāmies uz skolēniem, bet tagad ir skaidrs, ka savs piedāvājums nepieciešams katrai apmeklētāju grupai. Lai muzejs spētu konkurēt ar citām kultūras iestādēm teritorijā, tajā ir jābūt labam saturam un arī aktīviem mārketinga “trikiem”, popularizējot un reklamējot sevi. Ar to vien, ka muzeja ēka ir kārtībā un tur ir moderna ekspozīcija, šobrīd vairs nepietiek, ir vajadzīgs vēl kaut kas savdabīgs, īpašs, sava “rozīnīte”. Tikai tad muzejs spēs nodrošināt tik nozīmīgo saikni starp pagātni un tagadni, un arī nākotni.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017