Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 0m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 20:29
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Valdes sēdē 1. martā par Pašvaldību savienības 27. kongresa mājvietu tika apstiprināta Liepājas pilsēta. LPS kongress notiks 20. maijā.
Pašvaldību savienības kongress ir ikgadējs pasākums, kura norises vietu izvēlas pēc brīvprātības principa – pašvaldībām ir iespēja pašām izvirzīt savu kandidatūru. Šogad uz LPS aicinājumu atsaucās divas pašvaldības – Alūksnes novads un Liepāja. Pēc abu pašvaldību prezentācijām LPS Valde vienprātīgi vienojās, ka šogad kongress norisināsies Liepājā, bet 2017. gadā – skaisti renovētajā Kultūras centrā Alūksnē.
Pēc LPS Valdes sēdes Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis sacīja: “Latvijas Pašvaldību savienības gandrīz 25 gadus ilgajā vēsturē kongress sanācis dažādās Latvijas vietās – sākumgados Jūrmalā un Rīgā, pēc tam arī Viesītē, Liepājā, Līvānos, Ērgļos, Jelgavā, Priekuļos, Skrundā, Mārupē, Stalbē, Koknesē, Preiļos, Aucē, Aizkrauklē un pērn Smiltenē.
Liepāja par kongresa mājvietu izraudzīta jau otrreiz – LPS 10. kongress pašvaldību vadītājus piejūras pilsētā pulcēja 2000. gada 19. maijā. Pēc 16 gadiem un vienas dienas atkal būsim Liepājā un varēsim savām acīm novērtēt, kā pa šiem gadiem pilsēta attīstījusies un kāda ir Liepājas jaunā dominante – koncertzāle “Lielais dzintars”, kur ikdienā strādā Baltijas valstīs senākais simfoniskais orķestris, un arī paši ražīgi pastrādāsim Liepājas Olimpiskajā centrā, kas izvēlēts par LPS 27. kongresa norises vietu.
Pašvaldību savienības 10. kongress pirms sešpadsmit gadiem Liepājā aizritēja ar moto “Pašvaldības un valdība – iedzīvotājiem!” un pieņēma vairākas rezolūcijas. Pēc 16 gadiem diemžēl būs jārunā par to pašu – gan par pašvaldību finansiālo stāvokli, gan veselības aprūpes sistēmu, gan izglītības reformu, lai atgādinātu valdībai un arī paši sev, kāds ir mūsu darbības pamatmērķis – gādāt par iedzīvotāju labklājību un labāku dzīvi mums visiem.”
Vairākas nedēļas pirms kongresa žurnāls “Logs” lūdza Liepājas mēram iedomāties 20. maija rītu un jau tagad “teikt” LPS 27. kongresa ievadvārdus un pieminēt visjaunākos akcentus Liepājas “sejā”.
ULDIS SESKS, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs
Godātie pašvaldību vadītāji un kongresa dalībnieki!
Liepājai tas ir ļoti nozīmīgs notikums – uzņemt gandrīz 300 visas Latvijas pašvaldību vadītājus, valsts augstākās amatpersonas, kā arī atbildīgus valsts pārvaldes darbiniekus, ministrus un citus viesus, kuri savā profesionālajā darbībā ir atbildīgi par reģionālo attīstību savā novadā vai valstī kopumā. Tā ir iespēja ne tikai piedalīties nozīmīgu jautājumu lemšanā, bet viesiem arī parādīt, kā mēs, liepājnieki, pēdējo gadu laikā esam veidojuši savu pilsētu.
Tieši šobrīd Liepāja piedzīvo ļoti nozīmīgas pārmaiņas, iegūstot jaunus vaibstus savā sejā. Kultūras dzīvē Liepāja vienmēr ir bijusi kā bāka citām pilsētām. Te ir mājas senākajam latviešu teātrim, vienīgajam profesionālajam simfoniskajam orķestrim ārpus Rīgas, Starptautiskajam Pianisma zvaigžņu festivālam un citām kultūras norisēm. Tagad Liepāja iedegusi savu nākamo kultūras bāku – koncertzāli “Lielais dzintars”, kuras skanējumu arī jums būs iespēja novērtēt.
Arī sporta dzīvē pilsētas vārds šogad izskan ar īpašu skanējumu – starptautiskas žūrijas vērtējumā Liepāja ir ieguvusi tiesības nest Eiropas Sporta pilsētas goda nosaukumu. Pirmā no Baltijas valstu pilsētām! Un tam ir arī pamatots iemesls, kas redzams gan ar pilsētas meistarkomandu panākumiem, atvedot uz Liepāju futbola virslīgas zelta kausu un hokeja čempionu titulu, gan arī sportiska dzīvesveida veicināšanas pasākumiem pilsētā kopumā – Liepājas Olimpiskais centrs ik dienu san kā bišu strops, veloceliņu tīklojums ir pa visu pilsētu, tāpat nūjotāju aktivitātes pludmalē un vingrošanas laukumi pilsētas mikrorajonos.
Liepāja gan vēsturiski, gan arī šobrīd ir izteikta rūpniecības pilsēta, kurā vidēji uz vienu iedzīvotāju tiek saražots vairāk produkcijas nekā jebkur citur Latvijā ārpus Rīgas. No laika gala Liepājas vārds ne tikai Latvijā, bet Eiropā un bijušajā Padomju savienības telpā saistījies ar produktiem, kas kvalitātes ziņā veidojušies par nopietniem zīmoliem: Liepājas kafija, Liepājas tekstilizstrādājumi, “Liepājas metalurga” armatūra, Liepājas zivju konservi un pat kuģubūve. Ražošana vienmēr ir bijusi tā, kas ļāvusi pilsētai dzīvot, elpot, attīstīties, būvēties.
Šodien gan Liepājas ekonomikas struktūra ir mainījusies. Tas vairs nav stāsts tikai par metalurga armatūras stieņiem. Šodien tas ir stāsts par “Metālmeistarā” radītām kamanu sliecēm vairākkārtējam pasaules čempionam Martinam Dukuram, par specializēto ugunsdzēsēju un nirēju aprīkojumu, kas top Liepājā, bet tiek izmantots ASV glābšanas dienestos, par smalku mežģīņu apakšveļu, ko pārdod, piemēram, sievietēm Ugandā, par detaļām “Volvo” traktoriem vai vēja ģeneratoriem. Tas ir stāsts par pozitīvā nozīmē nedaudz trakulīgiem liepājniekiem kā, piemēram, Arti Dauginu, kurš spējis no jauna izgudrot velosipēdu, piešķirot tam elektroenerģijas virzītu sparu. Tas ir stāsts, kā Liepājā radīt. Par radošo ekonomiku – zināšanām, pieredzi, sajūtām un prasmēm.
Es novēlu visiem Pašvaldību savienības 27. kongresa dalībniekiem, lai šīs dienas Liepājā kļūst par atmiņā paliekošu piedzīvojumu, piedaloties ne tikai lietišķās diskusijās un meklējot risinājumus reģionālās attīstības problēmjautājumiem, bet arī gūstot ieskatu pilsētas sporta un kultūras daudzveidīgajā piedāvājumā!
Liepājas Olimpiskais centrs (LOC)
Pirms astoņiem gadiem Liepājā tapa jauna, ambicioza un mūsdienīga celtne sporta un kultūras cienītājiem – Liepājas Olimpiskais centrs. Tās piecos stāvos atrodas sporta zāles basketbolam, volejbolam, florbolam, galda tenisam, boksam, džudo, grieķu-romiešu un brīvajām cīņām. Galvenajā ēkā ir arī lielā koncertu un konferenču zāle (Rožu zāle), deju un banketu zāle (Tango zāle), semināru un konferenču zāles (Saules un Liepu zāles) un Lielā sporta arēna. LOC ir viens no modernākajiem un daudzfunkcionālākajiem sporta un kultūras kompleksiem Latvijā, Baltijā un, iespējams, Eiropā, piedāvājot atpūtas iespējas dažādām gaumēm.
Lai izvairītos no ikdienas rutīnas, atpūstos un pat ziemā baudītu vasaras tveici un veldzējošu peldi, pirms pieciem gadiem piebūvē blakus Liepājas Olimpiskajam centram tika uzbūvēts baseins un SPA centrs ar relaksācijas zonu, ūdens masāžām, burbuļvannām, trīs veidu pirtīm, ūdens atrakciju zonu bērniem un diviem baseiniem.
Pirms diviem gadiem LOC kompleksam pievienojās pieci sporta stadioni – “Daugava”, “Olimpija”, “Daugavas rezerves stadions”, “Velnciema stadions” un “Raiņa parka stadions”. Aizpērn Liepājas Olimpiskais centrs savā pārziņā pārņēma arī atpūtas kompleksu “Draudzība”, kas atrodas Nīcas pagasta Bernātos, un gada nogalē iegādājās ledus halli.
Gaidot 20. maiju, kad kongresa delegātiem un viesiem būs iespēja pašiem apskatīt LOC zāles, arēnu un pārējo kompleksa piedāvājumu, nepacietīgākie var ielūkoties Liepājas Olimpiskā centra mājaslapā: http://www.loc.lv/.
Koncertzāle “Lielais dzintars”
Kocertzāle “Lielais dzintars” apmeklētājiem durvis vēra pērnā gada nogalē, kad ar plašu un nozīmīgu kultūras programmu tā kā trešā reģionālā akustiskā koncertzāle Latvijā piepulcējās Latgales vēstniecībai “Gōrs” Rēzeknē un Vidzemes koncertzālei “Cēsis”. “Lielais dzintars” ir iespaidīga celtne astoņu stāvu augstumā, un tajā iekārtotas trīs zāles.
Par godu koncertzāles “Lielais dzintars” atklāšanas koncertam 6. novembrī tapis video atskats, kurā mākslinieks Mārtiņš Vamzis apkopojis divu gadu būvniecības gaitu, kā no līdzena laukuma, pamatakmens iemūrēšanas un spāru svētkiem uzaudzis un pilnā krāšņumā iemirdzas Eiropas mēroga kultūras dārgakmens. Video papildina pazīstamā rokmūziķa liepājnieka Fēliksa Ķiģeļa mūzika. Video var noskatīties Liepājas pilsētas “Youtube” kontā: https://www.youtube.com/watch?v=r4u17y9yIcE.
Pavisam nesen arhitekta Folkera Gīnkes biroja izstrādātais koncertzāles “Lielais dzintars” projekts ieguvis publikas balvu prestižā starptautiskā arhitektūras konkursā “Architizer A+ Awards”. Kategorijā “Kultūras telpa/teātris” Liepājas koncertzāle bija nominēta līdzās vēl četriem kultūras objektiem no visas pasaules: Harbinas opernamam Ķīnā, koncertzālei “Stormen” Būdē Norvēģijā, konferenču centram Katovicē un Šekspīra teātrim Gdaņskā (Polijā), no kuriem pēdējais ieguvis kategorijas žūrijas balvu. Svinīgā apbalvošanas ceremonija notiks Amerikas metropolē Ņujorkā 12. maijā.
Liepāja aicina
Liepāja, kam pilsētas tiesības piešķirtas 1625. gada 18. martā, šogad ar daudzveidīgu kultūras un sporta programmu nosvinēja savu 391. dzimšanas dienu.
Savukārt skaistu dāvanu liepājnieki nolēmuši pasniegt LPS kongresa dalībniekiem – dienas noslēgumā Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Atvars Lakstīgala aicina uz kolektīva 135. sezonas noslēguma koncertu koncertzālē “Lielais dzintars”. Koncertā uzstāsies solists Vestards Šimkus (klavieres).
Tie, kas izlems piejūras pilsētā uzkavēties ilgāk, nākamajā dienā varēs piedalīties “Līvas ciema svētkos”, kas ir vieni no lielākajiem tradicionālā kultūras mantojuma svētkiem Kurzemē. Jau 763 gadi aizritējuši, kopš pirmo reizi rakstītos avotos – 1253. gada 4. aprīlī izdotajā Ziemeļkurzemes dalīšanas dokumentā – minēta Līvas upe un Līvas ciems, no kura izaugusi Liepājas pilsēta. Atzīmējot šā senā vārda dienu, “Līvas ciema svētkos” Liepājā aicināti mākslinieki un amatnieki, prasmīgas saimnieces un garšu meistari, mūziķi un dejotāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, ASV un Lielbritānijas.
Kādā rīta vai vakara pastaigā līdz ar gājienu uz jūru noteikti varat iekļaut arī vienu no jaunākajiem pilsētvides akcentiņiem – Valentīndienā Jaunajā ostmalā atklāto vides objektu jaunlaulātajiem “Mīlestības koks”. Tas veidots no nerūsējoša tērauda un ir četrus metrus augsts un divarpus metrus plats.
Viens no jaunākajiem Liepājas tūrisma piedāvājumiem ir 4. martā atvērtais zinātkāres centrs bērniem “Zili brīnumi”. Tā ir vieta, kur taustāmā un uzskatāmā veidā, ar dažādu eksponātu, eksperimentu un nodarbību palīdzību veicināt bērnu, jauniešu un arī pieaugušo zinātkāri par sevi, apkārtējo pasauli un tehnoloģijām.
Liepājas sajūtu esencē ietilpst vējš, saule un pludmale, taču pilsēta piedāvā arī gastronomiskā tūrisma iespējas. Īpašais ēdiens ir “Liepājas menciņi” – pamēģiniet!
Taču tiem, kam tik drīz nebūs iespēju paviesoties pilsētā, “kurā piedzimst vējš”, to var izdarīt jau tūlīt, jo ir izveidota īpaša vide – mājaslapa www.skanliepaja.lv, kur sadzirdēt Liepāju. Sadaļā “Skaņu ainavas” ikviens var saklausīt autentiskas Liepājas skaņas, kā arī mazo ekspertu – bērnudārza “Liepiņa” audzēkņu veidotās pilsētas skaņu ainavas. Tas realizēts projekta “Vēja stāsts Liepājā” ietvaros.
Tiecoties izsekot Liepājas vēja ceļam, projekta īstenotāji centušies sadzirdēt, kā skan jūra un kaijas, tramvajs, osta un liepas, kā dzied Trīsvienības katedrāles ērģeles un kādas skaņas virmo koncertzālē “Lielais dzintars”. Kopā ar bērnudārza “Liepiņa” audzinātājām un 13 vājredzīgiem bērniem Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas pedagogi un audzēkņi veikuši audioierakstus un veidojuši pasakas par vēja ceļu Liepājā.
Tāpat šā projekta laikā tapis pilsētu prezentējošs suvenīrs – kartīšu komplekts, kas paredzēts arī cilvēkiem ar redzes problēmām, jo drukāts reljefdrukā. Tā veidotāji šādi atspoguļojuši daļu no pilsētas vērtībām – ērģeles, jūru, liepu, ostu, Rožu laukumu, tramvaju un koncertzāli “Lielais dzintars”.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017