Rīga 1°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 01:36
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
24. augustā Priekulē tika sasaukta kārtējā Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) Attīstības padomes sēde.
Sēdē padomes locekļiem tika sniegta informācija par Kurzemes plānošanas reģiona budžeta izpildi un KPR paveikto 2016. gada pirmajā pusgadā.
Kurzemes plānošanas reģiona Plānošanas nodaļa aktīvi strādājusi, sniedzot atzinumus pašvaldībām par teritorijas plānojumiem, attīstības programmu rīcību un investīciju plāniem un par citiem pašvaldību teritorijas plānošanas dokumentiem.
KPR Projektu nodaļa sagatavojusi trīs projektu idejas Igaunijas – Latvijas programmas projektu konkursam, trīs projektu idejas Baltijas jūras reģiona programmai, kā arī sagatavoti divi starptautisko projektu pieteikumi pieaugušo izglītības jomā. Tāpat izstrādāti projektu pieteikumi iesniegšanai Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā, tajā skaitā seši projektu pieteikumi, kuros Kurzemes plānošanas reģions ir vadošais partneris, un divi projektu pieteikumi, kuros KPR ir projekta partneris. Notiek aktīvs darbs pie ieviešanā esošajiem projektiem, kā arī tiek nodrošināta pabeigto projektu uzturēšana.
Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas speciālisti sadarbībā ar VSIA “Autotransporta direkcija” un pašvaldību speciālistiem sistemātiski strādā pie sabiedriskā transporta maršrutu tīkla pielāgošanas iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām, izvērtējot katru individuālo gadījumu, veicot grozījumus esošajos, kā arī atverot jaunus maršrutus. Sadarbībā ar Autotransporta direkciju un pašvaldību speciālistiem regulāri tiek organizētas tikšanās par skolēnu pārvadājumiem un citiem ar sabiedrisko maršrutu tīklu saistītiem jautājumiem.
KPR Uzņēmējdarbības atbalsta centrā gan topošie, gan pieredzējušie uzņēmēji aktīvi izmanto iespēju saņemt konsultācijas par uzņēmējdarbības atbalsta institūcijām un to pakalpojumu pieejamību reģionā.
Kurzemes plānošanas reģions turpina darbu pie pieaugušo izglītības attīstības veicināšanas un pašvaldību pieaugušo izglītības speciālistu tīkla izveides, dodoties vizītēs uz pašvaldībām, lai iepazītos ar situāciju uz vietām, konsultētu par aktualitātēm, kā arī organizējot pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatoru tikšanās.
KPR Attīstības padomes priekšsēdētāja Inga Bērziņa izteica pateicību Kurzemes plānošanas reģiona administrācijai par aktīvu un atbildīgu darbu.
Sēdes turpinājumā Priekules novada pašvaldības vadītāja Vija Jablonska aicināja pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas vadītāju Unu Ržepicku iepazīstināt klātesošos ar Priekules novada saimniecisko un uzņēmējdarbības attīstību.
Priekules novads izveidots pēc 2009. gada vēlēšanām, apvienojot sešas pašvaldības – Priekules pilsētu un Priekules, Gramzdas, Kalētu, Virgas un Bunkas pagastus. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits (pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem) 2016. gada sākumā bija 5412. Priekules novadā pavisam reģistrēti 648 uzņēmumi, no kuriem aktīvi ir 465. Lielākā daļa uzņēmumu nodarbojas ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, kā arī apstrādes rūpniecību, tomēr Priekules uzņēmēji pārstāvēti arī citās uzņēmējdarbības jomās.
Spilgts piemērs tam bija tikšanās ar Priekules novada uzņēmēju Filipu Baumani, kura uzņēmuma SIA “Placdarms” faktiskā atrašanās vieta ir Priekules novadā, bet uzņēmējdarbība, sniedzot interneta vides pakalpojumus dizaina darbu pārdošanā, notiek visā pasaulē, tajā skaitā Austrālijā, ASV, Ķīnā un daudzviet citur. Uzņēmēja aizrautīgais stāstījums par uzņēmējdarbības plašajām iespējām neatkarīgi no faktiskās atrašanās vietas bija spilgts pretstats uzskatam, ka to iespējams attīstīt vien lielās pilsētās vai blīvi apdzīvotās vietās. Tomēr uzņēmējs vērsa uzmanību uz to, ka ikvienam cilvēkam sadzīvē ir svarīga apkārtējā vide, infrastruktūra, sabiedriskā un kultūras dzīve. Viņaprāt, tieši sadzīves ērtību trūkums ir noteicošais, kādēļ dzīvi laukos cilvēki izvēlas nelabprāt.
Viens no lielākajiem uzņēmumiem ne tikai Priekules novadā, bet visā Kurzemes reģionā ir SIA “Kurzemes gaļsaimnieks”, kurā nodarbināti 380 strādājošo. Klātesošajiem bija iespēja apmeklēt “Kurzemes gaļsaimnieka” ražotni un iepazīt tā īpašnieci Oksanu Jansoni. Viņa iepazīstināja ar uzņēmuma tapšanas vēsturi un attīstību līdz pat šodienai, kad uzņēmumā ik dienas tiek pārstrādātas 150 tonnas gaļas. Uzņēmēja dalījās pieredzē, sniedzot priekšstatu par gaļas pārstrādes rūpniecības ikdienas darbu, attīstību, kā arī par uzņēmējdarbības vidi novadā un valstī kopumā. O. Jansone uzsvēra, ka viņas biznesā ar veiksmi nav saistības, visa pamatā ir tikai smags un neatlaidīgs darbs.
Turpinājumā, iepazīstot Priekules uzņēmumu dažādību, Attīstības padomes locekļi viesojās pie uzņēmējas Ingunas Dūčes. Viesu nams “Lībieši” ir piemērs mazajai uzņēmējdarbībai. Uzņēmēja iepazīstināja ar viesu nama tapšanas vēsturi, kad nolēmuši attīstīt mantoto īpašumu un nodarboties ar uzņēmējdarbību. I. Dūče dalījās pieredzē par viesu nama “Lībieši” izaugsmi, kā arī tika pārrunātas mazo uzņēmēju attīstības iespējas un nepieciešamais atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai sadarbībā ar pašvaldībām.
Noslēgumā Kurzemes pašvaldību vadītāji atzina, ka tikšanās ar Priekules novada uzņēmējiem bijusi vērtīga pieredzes apmaiņa, rosinot novadiem sadarboties un dalīties pieredzē uzņēmējdarbības atbalstam un attīstībai.
Plašāku informāciju par Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 24. augusta sēdi skatiet mājaslapā: www.kurzemesregions.lv.
Atvadoties no Priekules, kas šogad atzīmē 88. dzimšanas dienu un 13. augustā ar vērienu un priecīgi nosvinēja 13. Ikara svētkus, ikviens līdzi paņēma gan šo svētku saukli, gan priekulnieku ikdienas devīzi – “Prieks mājo Priekulē!”.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017