Rīga 6°C, apmācies, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 01:42
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Pēc tradicionālā pārtraukuma jūlijā Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) biedri 5. augustā uz kārtējo semināru no malu malām “saripoja” Alsungā – suitu kultūrtelpas pašā sirdī. Kopš 2009. gada suitu kultūrtelpa iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana. Par ko gan vēl tik unikālā vidē varēja valodot un diskutēt, ja ne par kultūru tās visdažādākajās izpausmēs.
Tomēr, atskatoties uz Alsungā pavadīto dienu, droši vien neesmu vienīgā, kam todien cits pēc cita iztēlē uznira kadri no kinofilmām – pērn apritēja 80 gadu kopš Aleksandra Rusteiķa leģendārās filmas “Kāzas Alsungā” jeb “Dzimtene sauc” uzņemšanas, ko kaut vai fragmentāri būs redzējuši daudzi, vismaz kā latviešu senā kino zelta fonda paraugu. Tomēr daudz spilgtākā atmiņā ir pēdējo gadu jaundarbi – dvēseliski dziļā filma “Ručs un Norie” par divām eksotiskām pasaulēm (suitu un japāņu senā kultūra), arī divām tāltālām paaudzēm (jauniņa japāņu studente un suitu dziedošo sievu pamatkodola balsts – Marija Steimane). Pērnruden LTV skatītājiem tika piedāvāts seriāls “Māja pie ezera”, kura sērijās kā caurviju motīvs vīd suitu sievu sejas un koši rūtotās villaines, bet daudzas epizodes filmētas Alsungas baznīcā, kur todien izpilddirektoriem bija lemts izbaudīt pacilātības katarsi. Protams, filma saņēma daudz kritikas, īpaši par darbības gausumu. Iespējams, ka rīdziniekiem, kuru dzīve rit mūžīgā steigā un stresā, grūti izprast, ka iespējama arī pavisam citāda lietu kārtība. Vismaz šo rindu autorei bija prieks izbaudīt tieši minēto citādumu.
Jau rīta cēlienā dažādi muzikālie sveicieni pārliecināja atbraucējus par to, ka viņus te gaida īpaši – gan “Alsungas muzikanti” (jau pie kultūras nama durvīm), gan sanāksmes ievadā – folkloras kopa “Suitu dūdinieki” un “Suitu sievu” jestrais burdona dziedājums. Laikam jau ar savam amatam piedienīgo darbīgumu izpilddirektori bija izpelnījušies šerpo sievu īpašo laipnību, jo kritikas vietā skanēja uzslavas un laba vēlējumi:
“Še sabrauca gudri ļaudis/ No visiem(i) novadiem. No visiem (i) novadiem/ Te, suitos, parunāt. Ko mēs laba vēlēsim(i)/ Ciemiņiem šodieniņ? Lai ir laba veselība,/ Lai ir liela izturīb’!”
Izbraukuma semināru atklāja Alsungas novada domes priekšsēdētājs Aivars Sokolovskis un Attīstības nodaļas projektu koordinatore Lauma Migoviča, kuri iepazīstināja ar sava novada paplašināto “vizītkarti”. (Šo un citas prezentācijas varat atrast zināmajā vietnē LPS mājaslapā, sadaļā “Pašvaldību darbiniekiem” pie “Komiteju dokumentiem”.) Jāpiekrīt prezentācijā teiktajam, ka Alsungas atrašanās vietu pat Latvijā zina ne visi, toties, pieminot suitu vārdu, viss top skaidrs. Novadu reformas gaitā neizdevās iecere apvienot suitu kultūrtelpu vienotā novadā, taču alsundznieki aptaujā pārliecinoši nobalsoja par savu “autonomiju” un Alsungas novada saglabāšanu.
Kaut arī iedzīvotāju skaita ziņā tas ir mazākais novads Latvijā (2015. gadā – 1548 iedzīvotāji), tomēr citi Alsungas novada “rādītāji” ir gluži pretēji:
• astotais uzņēmīgākais Latvijā pēc uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem – 103 uzņēmumi;
• bezdarba līmenis – 7,2% – ir zem vidējā Kurzemes reģionā;
• pēc VRAA veiktā pētījuma “Investīciju piesaistes indekss pašvaldībām”, Alsungas novads starp visiem Latvijas novadiem ierindojas 3. vietā pēc dzīves vides kvalitātes faktora, kas iekļauj tādus indikatorus kā ārstu skaits, kultūras iestāžu skaits, mājokļu skaits un reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem.
No citas Latvijai īpašas “kultūrtelpas” Vidzemē savu stāstu par muzeju darbības neparastiem risinājumiem bija atvedusi Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule. Vecpiebalgas novads var lepoties ar 51 valsts nozīmes aizsargājamo kultūras pieminekli un četriem pašvaldības pārziņā esošiem memoriālajiem muzejiem! “Orisāres” apvienībā sākumā bija trīs muzeji – brāļu Kaudzīšu “Kalna Kaibēni” (pirmais memoriālais muzejs Latvijā), Kārļa Skalbes “Saulrieti” (pērnruden te jaukus brīžus vadīja arī izpilddirektori) un Antona Austriņa “Kaikaši”, vēlāk te iekļāvās arī Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna “Jāņaskola”, kas atrodas kaimiņos – Jaunpiebalgas novadā. “Orisāre” dibināta jau 2006. gadā, tāpēc piebaldzēniem uzkrāta gana vērtīga pieredze, kā šīs muzejiskās vērtības saglabāt nākamajām paaudzēm kā latviskās identitātes paraugus un nacionālās pašcieņas avotus. L. Grudule neslēpa nedz apvienības veiksmes, kuru saraksts aizņēma divas prezentācijas lapas (īpaši gribu akcentēt vienu – “Stabils pašvaldības finansiālais un politiskais atbalsts”!), nedz vājās puses, kas galvenokārt saistās ar pūliņiem pasargāt vēsturiskās ēkas no laikazoba. Liels ieguvums šo četru “sezonālo” muzeju pastāvēšanā bija Vecpiebalgas novada tūrisma informācijas punkta iekļaušana apvienības struktūrā.
Kultūras mantojumu tā visdažādākajos aspektos, kā arī aktualitātes kultūras jomā analizēja Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone un Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte. Ne reizi vien LPIA semināra gaitā ieskanējās jēdziens “Latvijas simtgade”, tomēr visbiežāk to daudzināja Latvijas Valsts simtgades biroja reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja Jolanta Borīte, atklājot daļu no plašā un oriģinālām idejām bagātā svētku sagaidīšanas plāna. (Turklāt, pirms uzsākt stāstījumus, trio bija sagatavojis alsundzniekiem un izpilddirektoriem īpašu suitu kultūrtelpas cienīgu pārsteigumu – burdona dziedājumu!)
Dace Vilsone pastāstīja, ar ko pašlaik nodarbojas Kultūras ministrija, un akcentēja sasniegumus, kas ļauj lepoties ar kultūras nozares attīstību Latvijā (daudzās tabulas un diagrammas vērts izpētīt prezentācijā!). Pašvaldībām svarīgākie jautājumi bija saistīti ar kultūrizglītības iestādēm. Diagrammas uzskatāmi liecina, ka, sarūkot vispārizglītojošo skolu audzēkņu skaitam, pretēju tendenci rāda statistika par mākslas un mūzikas skolu audzēkņiem. Tas, protams, iepriecina, taču rada finansiālus sarežģījumus, jo no budžeta atvēlēti vairāk nekā 13 tūkstoši eiro un lielu izmaiņu nebūs. 2015. gadā pašvaldību dibinātajās profesionālās ievirzes skolās mācījās 25 020 audzēkņu, 23 932 no tiem pietika valsts finansējuma. Pašvaldības papildus finansēja pārējos uzņemtos audzēkņus, skolu administrācijas un skolu uzturēšanu.
Īpaša darba grupa izstrādājusi divus turpmākās attīstības modeļus:
• paredz 24 000 audzēkņu, papildus valsts budžetā pakāpeniski plānojot 3,2 miljonus eiro. Ikgadējo audzēkņu skaita pieaugumu virs 24 tūkstošiem finansē pašvaldības;
• paredz apmaksāt 19 832 audzēkņus esošā budžeta ietvaros (skaitlis radies no aplēsēm, cik daudz audzēkņu varētu finansēt), bet pārējo audzēkņu skaitu finansē pašvaldības.
Reizē ar pedagogu atalgojuma jauno modeli Kultūras ministrija izstrādājusi jaunus noteikumus, kas iekļauti 15. jūlijā pieņemtajos MK noteikumu Nr. 1035 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas” grozījumos. No 2017. gada 1. janvāra šo pedagogu minimālā likme būs 680 eiro. Paredzēts arī 100% finansējums valsts noteiktam audzēkņu skaitam, pārējie jāfinansē pašvaldībām!? Šādai kārtībai klātesošie pašvaldību pārstāvji gan pauda neapmierinātību, jo īpaši par domu – vērtēt skolu veikumu un tai paredzēto finansējumu piešķirt pēc audzēkņu sasniegumiem. LPIA Valdes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš uzsvēra, ka pašvaldībām ir prieks par katru skolasbērnu, kurš lietderīgi aizpilda brīvo laiku, nevis to nosēž pie datora vai tvarsta pokemonus.
Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores Signes Pujātes stāstījumā bija divas daļas – topošais likumprojekts par nemateriālo kultūras mantojumu (pašvaldību kultūras darbiniekiem tas uzmanīgi jāizpēta prezentācijā, kas nosūtīta arī pašvaldībām – vērtējumam un ierosinājumiem, jo Saeima pēc vasaras atvaļinājuma to caurlūkos trešajā lasījumā!); otrs temats saistījās ar Latvijas Republikas simtgadei veltītajiem XXVI Vispārējiem latviešu dziesmu un XVI deju svētkiem, kas notiks 2018. gadā no 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Prezentācijā ietverts sīks plānoto pasākumu grafiks. Domas gan dalījās par ieceri – ar īpašu vilcienu “Dziesmotais ekspresis” Rīgā nogādāt to novadu pašdarbniekus, kuru teritorijās ir dzelzceļš, pēcāk visus sasēdinot “Rīgas satiksmes” autobusos. Bet kā tad mantas, tērpi un viss deviņām dienām nepieciešamais “ekipējums”?!
Latvijas Valsts simtgades biroja reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja Jolanta Borīte aizrautīgi atklāja katram un visiem svarīgā notikuma plānus, akcentējot pašvaldību iespējas un uzdevumus jubilejas cienīgā un oriģinālā sagaidīšanā. Nevar nepiekrist sauklim, ka “Latvijas valsts simtgades svinības ir IESPĒJA rosināt pozitīvas pārmaiņas!”. Konkrētāk – stiprināt ticību Latvijas valstij; saliedēt sabiedrību; apņemties un kopā veidot labāku Latviju, tajā skaitā rosinot atgriezties Latvijā un vest uz Latviju savas zināšanas, pieredzi un potenciālu; dot jaunus impulsus Latvijas ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanai un jaunu mērķu izvirzīšanai. Visas radošuma pilnās ieceres (pašvaldībās daudzas vēl tikai dzims) skatiet prezentācijā! “Baltā galdauta svētkus” 4. maijā jau pirmoreiz “iemēģinājām”, toties “Simtgades burtnieki”, ozolu stādīšanas akcija “Apskauj Latviju!”, koncertuzvedums “Latvijas gredzens”, “Latvijas goda aplis”, “Staro Latvija” un daudzi citi jaunumi būs pirmreizēji un, cerams, neaizmirstami.
No kaimiņiem – Kuldīgas novada analizēt bibliotēku izaicinājumus un iespējas bija atbraukusi Kuldīgas Galvenās bibliotēkas direktore Laima Mirdza Ostele, kura pārstāvēja Latvijas Bibliotekāru biedrības viedokli. Uzstāšanos viņa sāka ar problēmu uzskaitījumu, kas dara raizes bibliotēku darbiniekiem:
• pieaug nebibliotekārā darba slodze;
• samazinās grāmatu apgrozījums, pieaug preses izmantošana;
• bibliotēkās palielinās bērnu un pusaudžu skaits ar izteiktiem uzvedības traucējumiem;
• noveco bibliotēkās pieejamais tehnoloģiskais aprīkojums;
• darbinieku zināšanas netiek līdzi tehnoloģiju straujajai attīstībai.
Turklāt tie nebija vis retoriski jautājumi. L. M. Ostele arī minēja daudzus priekšlikumus, kā palīdzēt mazajām “gaismas pilīm” soļot kopsolī ar laikmeta pārmaiņām.
Jaunumus samezglotajā cīņā par pašvaldību izdevumu pastāvēšanu, gatavojot Mediju politikas jaunās pamatnostādnes, izklāstīja LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Jana Bunkus. Tā kā dokumenta pieņemšana tuvojas finiša taisnei, katra diena var nest jaunus pārsteigumus – gan priecīgus, gan raizes darošus “pašvaldību avīzīšu meitenēm un zēniem”, tāpēc fiksēt 5. augusta status quo nav nozīmes.
Prezentreklāmas uzņēmuma SIA “Attach” līdzīpašniece Maija Bērtiņa rosināja klātesošos vairīties no stereotipiem pašvaldību dāvanu klāstā. Varbūt prezentācijā atradīsit kādu neparastu ideju savas pašvaldības dāvanu klāstam.
Mudinot domāt “ārpus stereotipu rāmjiem”, M. Bērtiņa simboliski meta tiltiņu uz pēcpusdienā plānotajiem pasākumiem, kurus mājastēvs – izpilddirektors Voldemārs Dunajevs bija izplānojis itin netradicionāli un suitu kultūrtelpai atbilstoši.
Sevišķas un vārdos grūti aprakstāmas izjūtas visos uzvilnīja Alsungas Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīcas apmeklējums. Augstajās velvēs izskanēja gan prāvesta Gata Bezdelīgas stāstījums par dievnama vēsturi un sirsnīgie vārdi, gan baznīcā skatāmie Bezdelīgas kunga mākslinieciskās varēšanas apliecinājumi. Tomēr īpaši saviļņoja garīgā mūzika un dziedājumi “augstākās raudzes” izpildījumā. To speciāli LPIA semināra dalībniekiem sniedza Liepājas Svētā Jāzepa katedrāles ērģelniece Monta Balode un soliste Linda Ločmele.
Izpilddirektoru semināra dienas grafika noslēgumā Alsungas muzejs godam pildīja uzdevumu “trīs vienā”. Meža dienu oficiālā starta gaidās alsundznieki topošo Suitu parku pie muzeja ieejas bija papildinājuši ar jauniem stādījumiem. Garo un līkumoto dobi nu izdaiļo raibraibas puķes, kas iestādītas, veidojot suitiem raksturīgos ornamentus. Otra un, protams, galvenā vērtība ir muzeja krājumi, kas viesiem ļāva labāk izprast un bagātināt priekšstatus par suitu kultūrtelpas unikalitāti. Bet trešais – ceļamaizes vietā izpilddirektoriem muzejā tika dāvināts īpašais suitu suvenīrs – sklandurausis.
Paldies alsundzniekiem par iespēju kaut nedaudz izprast suitu pasaules būtību un Alsungas novada dzīvi, ko daudzi līdz šim bija skatījuši tikai kino!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017