Rīga 8°C, apmācies, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 18:20
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
Tūlīt pēc Zinību dienas 2. septembrī savu cītīgi krāto zināšanu papildināšanai Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) biedri pulcējās Jaunjelgavā.
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks izpilddirektorus uzrunāja kā savējais, jo 2009. gada pašvaldību vēlēšanās viņš startēja kā Aizkraukles rajona izpilddirektors un LPIA biedrs. Tagad jau divus sasaukumus viņš vada Jaunjelgavas novadu. Par gana interesantām priekšsēdētājs uzskata arī novadā apvienoto pagastu (Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga un Sunākstes) vēsturi, tomēr Jaunjelgavas pilsētai tā ir vissenākā un aizsākusies ar nepieciešamību vest preces pa Daugavu. 1590. gadā šai vietai iedeva miesta tiesības, 1646. gadā – jau pilsētas tiesības, piešķirot Frīdrihštates vārdu. Pirms tam saukta par Jaunpilsētu vai Neištati, ebreji saukuši par Jauno Rīgu, bet vietējiem nez kāpēc Jelgava šķitusi interesantāks un atdarināšanas cienīgāks veidojums, tāpēc izvēlējušies Jaunjelgavas nosaukumu.
Par novadu sīkāk ciemiņiem vēstīja prezentācija, taču priekšsēdētājs godīgi atzina, ka pēdējā laikā pašvaldības vārds bieži izskanējis sakarā ar cīņu par savas vidusskolas pastāvēšanu. “Reizēm man liekas, ka mūsu valsti vada depresīvi, suicīdi noskaņoti politiķi, kas uzskata, ka slēgšana, aizvēršana un kaut kā likvidēšana ir panākums. Mēs uzskatām citādāk. Mēs dzīvojam ar cerību, ka demogrāfiskā situācija noturēsies,” uzrunu noslēdza Guntis Libeks.
Sanāksmes diena tiešām nebija pati labvēlīgākā, jo tikai dienu pirms 1. septembra Jaunjelgavas novada dome kopā ar izglītības speciālistiem pieņēma pēkšņu un sāpīgu lēmumu – Jaunjelgavas vidusskolā 10. klases jaunajā mācību gadā nebūs, jo tajā mācītos tikai četri audzēkņi. Tika plānots, ka būs vismaz septiņi. Kāda audzēkne pārdomājusi pēdējā brīdī. Skaidrs, ka notikums tūdaļ sacēla kājās medijus, kas vēl sanāksmes dienā vēlējās dzirdēt pašvaldības vadības viedokli. Tomēr skaidrības labad būtu vietā piebilst, ka jau oktobrī Jaunjelgavas novada dome atkārtoti iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu ar lūgumu atcelt Ministru kabineta normu, kas nosaka minimālo skolēnu skaitu klasē. Pirmo pieteikumu noraidīja, norādot, ka Satversmes tiesā pašvaldības dome var iesniegt pieteikumu tikai tajā gadījumā, ja apstrīdētais akts aizskar attiecīgās pašvaldības tiesības, bet tiesa uzskatīja, ka pieteikums aizsargā iedzīvotāju tiesības uz izglītību. Tagad pieteikums precizēts, apliecinot pašvaldības neatlaidību, cīnoties par savām interesēm. Gaidīsim secinājumus.
Un šis nav vienīgais gadījums, kad Jaunjelgavas novada vārds izskan biežāk, nekā ierasts un tam izdevies kļūt slavenam. Arī pozitīvā nozīmē. Jau pirms vairākiem gadiem Valsts ieņēmumu dienests ziņoja, ka novada iedzīvotāji saņem “uz rokas” lielāko vidējo algu mēnesī!!! Tas pārsteidzis pat pašus. Pērn šis skaitlis bija 772 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šoruden portāls “Delfi” centās rast šā fenomena skaidrojumu. Tā secinājums tika publicēts novada mājaslapā un darītu godu ikvienai pašvaldībai: “Iespējams, Jaunjelgavā darbojas godīgākie uzņēmēji valstī.” Protams, daļa “nopelnu” te arī statistikas aplēšu dīvainībām. Bet nu gan atgriezīsimies pie sanāksmes.
(NB! Jaunjelgavas sanāksmes videoierakstu un prezentācijas atradīsiet LPS interneta vietnē. Videoieraksts ir publicēts arī populārajā vietnē www.youtube.com. Atliek tikai meklētājā ierakstīt “LPIA sanāksme Jaunjelgavā – 02.09.2016.”, un varat sekot visai sanāksmes norisei vai atbilstoši savām interesēm izvēlieties vienu no 11 videosižetiem. Tāpēc rakstā atgādināšu tikai tēmas un runātājus, pārējais – jūsu ziņā.)
“Mājastēvs” un sanāksmes “diriģents” izpilddirektors Uldis Albiņš pirms novada prezentācijas pauda pārliecību, ka tagad visiem kolēģiem būs skaidrs, ka Jaunjelgava nemaz nav pietuvināta Jelgavai, kā tas Latvijas ģeogrāfijā līdzīgos gadījumos ierasts. Toties ciemiņus, kas sen nebija braukuši pa Daugavas kreiso krastu, patīkami pārsteidza ceļu kvalitāte un iespēja sasniegt galamērķi ātrāk, nekā cerēts.
Šoreiz sanāksmes tematika bija pietuvināta dabai. Vispirms uzmanības centrā bija koksne. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors un kokrūpniecības eksperts Kristaps Klauss iepazīstināja ar tautsaimniecības ieguvumiem no koksnes izmantošanas sadzīvē un būvniecībā. Kaut gan sen zināms, cik veselīgs, salīdzinot ar mūsdienu būvmateriāliem, ir koks, diemžēl sabiedriskajās ēkās un mājokļos Latvijas koks tiek izmantots daudz par maz. Viņš arī kliedēja mītus un stereotipus, kas dažkārt traucē dot kokam priekšroku.
AS “Latvijas valsts meži” komunikācijas speciāliste Anda Sproģe tēmu turpināja pavisam konkrēti – analizēja rezultātus sabiedrības aptaujai par koksnes izmantošanu sadzīvē un būvniecībā. Izpilddirektoriem, kuri piedalījās līdzīgā sanāksmē 2015. gada 2. oktobrī Tērvetē un novērtēja topošā koka tilta labskatu, ērtību gājējiem un iederību vidē, bija prieks uzzināt, ka augusta beigās pāri tam pārgājis jau simttūkstošais parka apmeklētājs!
Sanāksmes mierīgo norisi uz laiku pārtrauca sirēnas troksnis, vēstot par slavenā Cūkmena ierašanos. Viņš savu rosību, apkarojot vides piemēslotājus, vērsis plašumā un tagad iestājas par koksnes izmantošanu mūsu dzīvē. Cūkmens jau ticies ar piecu Latvijas lielo pilsētu vadītājiem, kuri parakstījuši “Cūkmena koka manifestu”. Pēc īsas izprašņāšanas, kur un kā koksne izmantota Jaunjelgavas novadā, Gunta Libeka atbildes šķita gana pārliecinošas. Viņš tika atzīts par cienīgu parakstīt manifestu un apņemties cildināt koku kā labāko materiālu mūsu dzīves telpā. Tādu pašu gatavību, pagaidām gan bez rakstiska apliecinājuma, pauda visi klātesošie, pulcējoties kopējam foto ar kolorīto ciemiņu.
LPIA priekšsēdētājs Guntis Kalniņš informēja par LPIA valdes sēdē izskatītajiem jautājumiem. Izpilddirektori vienojās apstiprināt Jēkabpils pilsētas izpilddirektora Guntara Goguļa piedalīšanos LPIA valdes sēdēs un sasaukt LPIA gada noslēguma sapulci 2016. gada 2. decembrī Salaspilī, dienaskārtībā iekļaujot jautājumu par LPIA valdes jaunā locekļa apstiprināšanu.
LPIA sanāksmes turpinājumā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Iekšzemes ūdeņu nodaļas vadītājs Jānis Šīre informēja par plāniem upju baseinu apsaimniekošanā un plūdu risku pārvaldībā, bet Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde dalījās uzkrātajā pavisam praktiskajā pieredzē par dažādiem pretplūdu pasākumiem un civilās komisijas darba organizēšanu. Pļaviņu novadā izstrādāts civilās aizsardzības plāns, kas radīts, balstoties uz praktisko ikgada plūdu pieredzi.
Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane iepazīstināja ar jaunāko regulējumu pludmaļu iekārtošanā, bet “Zilā karoga” nacionālais koordinators Jānis Ulme viņu papildināja ar īpašajām “Zilā karoga” prasībām.
LVĢMC speciālistu “trio” – Valdes locekle Daiga Falkane, Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa un hidrologs Andrejs Zubaničs informēja izpilddirektorus par uzņēmuma struktūru un piedāvātajiem pakalpojumiem – analīzēm, prognozēm, novada atlantu veidošanu u.c.
AS “Attīstības finanšu institūcijas Altum” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš iepazīstināja ar energoefektivitātes veicināšanas iespējām daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.
Pēc sanāksmes viesiem izdevās iepazīt dažādus Jaunjelgavas novada rakursus. Viens no spilgtākajiem saistās ar “Staburaga bērnos” iemūžināto Staburaga pagastu, kur katra vieta liekas sen zināma un pazīstama un kas cenšas turēties pretī iedzīvotāju aizplūšanai no šīs tiešām burvīgās vietas. Atmiņā paliekošs bija saules apvizētais brauciens ar trimarāna tipa kuģīti “Vīgante” pa Daugavu garām šovasar ar sarkanu boju iezīmētajai leģendārā Staburaga atrašanās vietai. Izrādās, ka šīs idejas autors ir izpilddirektors Uldis Albiņš, tikai šoreiz aizņemtības dēļ nevarēja pats stūrēt braucamo. Kamēr daļa ciemiņu vēroja likteņupes krastus, pārējie Staburaga pagasta skaistajā Saieta namā uzklausīja Staburaga pagasta pārvaldes vadītājas Ainas Ķīses stāstus un nostāstus, kā arī noskatījās dokumentālo filmu “Sirdsdaugava”.
Daudziem ciemiņiem todien nejauši sanāca ekskursija pa Latvijas hidroelektrostacijām, jo ceļš uz Jaunjelgavu veda gar Rīgas un gar Ķeguma HES, toties iekļūt un skatīt no iekšpuses turbīnu varenību, uzrādot personas dokumentu, bija atļauts Aizkraukles HES. Protams, kungiem te izpratne un ieinteresētība dziļāka nekā dāmām, kam tuvāks bija Vīgantes parka romantiskums.
Arī šoreiz izdomas bagātie pasākuma saimnieki bija sarūpējuši kādu “Latvijas veiksmes stāstu”. SIA “VVV Recycling” valdes locekļi Valts Ratkevičs, Vladimirs Ivanovs un Vairis Veinbergs (lūk, skaidrojums nosaukuma trim “V”) ir Latvijā pirmās auto un citu transportlīdzekļu riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcas uzņēmīgie saimnieki. Darbu Jaunjelgavā tā uzsāka tikai pērn septembrī, pagaidām vēl sanākot pacīnīties ar biznesa “bērnu slimībām”, bet tas tikai iesākums. Varbūt nākotnē tā dos savu artavu kārtējā Jaunjelgavas fenomena dzimšanā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017