Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, R vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 15:40
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Šis ir piektais žurnāla numurs, kurā seno rubriku ““Logs” viesos” veltām nevis atsevišķu pašvaldību, bet pašvaldību nākamā līmeņa – plānošanas reģionu iepazīšanai. Šogad jau apceļota Vidzeme, Kurzeme, Zemgale un Latgale – katrs no šiem reģioniem un likumsakarīgi arī materiāliem bijis atšķirīgs. Ikviens reģions akcentēja savas stiprās puses un sūkstījās par trūkumiem, visbiežāk – par uzticēto funkciju neprognozējamajām svārstībām, vienas negaidīti atņemot (sabiedriskā transporta maršrutu plānojuma pārraudzīšana, kultūras joma), citas – uzticot (par pēdējo jaunpienācēju uzskatāma deinstitucionalizācijas (DI) programma, kas ir ne tikai grūti izrunājama, bet joprojām arī neviennozīmīgi vērtēta ideja). Mazliet pirms DI reģionu pārziņā nonāca arī uzņēmējdarbība, tāpēc brīžam liekas, ka valsts veiksmīgi noveļ no saviem dižajiem pleciem īpaši smagās problēmas. Laikam vēl tikai medicīnas aprūpes sakārtošanu pieklātos uzdot plānošanas reģioniem, jo ar to arī pagalam nesokas. Ikreiz tika pieminēts arī nemainīgais “Damokla zobens”, kas periodiski izskanējis gandrīz visā plānošanas reģionu desmit gadu pastāvēšanas laikā – likvidācijas draudi.
Viss jau daudzkārt izrunāts un analizēts, tāpēc par iepriekš neparedzētu veiksmi kļuva sagadīšanās, ka ceļojumu pa reģioniem noslēdzam Rīgā. Salīdzinot ar kolēģiem, Rīgas plānošanas reģiona vēstījums ir visai atšķirīgs. Tāpēc atšķirīgs būs arī raksts, kurā mēģināts izzināt un izprast RPR būtību.
No Latgales plānošanas reģiona administrācijas mītnes Jēkaba kazarmās (Latgalei bija veltīta “Loga” iepriekšējā viesošanās Riebiņos un Rīgā) jāpaiet pavisam nedaudz soļu vēl tuvāk galvaspilsētas “sirdij”, jo Rīgas plānošanas reģiona (RPR) administrācijas birojs atrodas īpašā vietā (gan namā, ko – piedodiet! – sen jau saista ar “makdonalda” vārdu), tomēr ar plašu skatu uz Brīvības pieminekļa laukumu.
Jau vairākus gadus telpās saimnieko Rīgas plānošanas reģions, kas nupat 12. oktobrī atzīmēja pirmo desmitgadi (radniecīgi struktūras aizmetņi – gan ar mainīgiem nosaukumiem – reģionos ir gandrīz divtik seni). Pirmais un ilggadējais administrācijas vadītājs Jānis Miezeris, kurš pirms diviem gadiem devās pensijā, jaunajiem kolēģiem svētku reizē rādījis vēsturiskus fotoattēlus par pirmajiem darba gadiem un cilvēkiem, kas te strādājuši.
Oktobrī divu gadu jubileju Rīgas plānošanas reģionā varēja atzīmēt Miezera kunga pēctecis Edgars Rantiņš. Viņš ir pats jaunākais plānošanas reģionu administrācijas vadītājs – mūsdienīgi un reizē analītiski domājošs, tajā pašā laikā atraisīts un atvērts. Vērojot Edgaru intervijas laikā, man uzausa vīzija par Jāni Domburu darbības sākumposmā. Likās, ka Edgars ir kā radīts, lai Rīgas plānošanas reģionu iepazītu viņa skatījumā. Dzimis Limbažos, studējis un strādājis Valmierā, pusgadu strādājis LPS vistuvākajā ministrijā – VARAM. Tad izturējis prāvu konkursu un otrajā kārtā atzīts par derīgāko šim amatam no četriem pretendentiem.
I Šķērsgriezumā: Rīgas plānošanas reģions
– Kā jūs ienācāt Rīgas plānošanas reģionā? Cilvēks “no malas” nomainīja ilggadēju un pieredzes bagātu vadītāju.
– Uzaugu un skolojos Limbažos, tad studēju, strādāju un arī dzīvoju Valmierā, tagad dzīvoju Rīgā. Tā sanācis, ka dzīvesvieta man seko darbavietai. Pēc Vidzemes Augstskolas absolvēšanas strādāju Valmieras pilsētas pašvaldības Attīstības un projektu nodaļā, bet pēc daudzu gadu interesanta darba tomēr nolēmu, ka pienācis laiks pārmaiņām. Pusgadu strādāju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, koordinējot Norvēģijas Finanšu instrumenta projektu.
Laikam jau pieredze darbā pašvaldībā un ministrijā, kā arī biedrības vadīšana un lekciju pasniegšana Vidzemes Augstskolā bija stiprās puses, kas ļāva uzvarēt izsludinātajā konkursā. Mans princips ir vienkāršs – ieejot jaunā kolektīvā, nav jāveic revolūcija, bet jāsaprot, kas un kā strādā, un tikai pēc tam jāsāk saprātīgi mainīt vājās vietas, lai padarītu organizāciju spēcīgāku un efektīvāku. Pats palēnām visu vēroju, iepazīstu, secinu, kas, manuprāt, darbojas labi, bet kas jāmaina. Neredzu jēgu dzīvē sastopamajām “revolūcijām”, ko dažkārt rīko jauniecelts vadītājs – visu par sliktu atzīstot, mainot un atlaižot. To uzskatu par populismu. Nešaubos, ka arī pēc manis atrodas un atradīsies gan nepilnības, gan atšķirīgs redzējums. Tas ir pilnīgi loģiski, jo katram cilvēkam ir cits redzējums.
Vadītājam, manuprāt, ir skaidri jānosaka darbības virziens, taču vispirms jāiepazīst organizācija, kurā viņš ir ienācis. Pastrādā, izdomā, pirms dari! Kad plānošanas reģiona darbinieki saprata, ka neko sagraut un ārdīt negrasos, notika tā, ka daudzi kolēģi nāca ar savām idejām, kā labāk un racionālāk organizēt darbu.
– Vai šo prasmi jums deva politoloģijas studijas?
– Varbūt, bet tikai daļēji. Bakalaura un maģistra darbus izstrādāju Vidzemes Augstskolā. Tagad jāpabeidz otra maģistrantūra – starptautiskie ekonomiskie sakari RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātē. Jaunās zināšanas man ļoti noder reģionā, tāpēc arī studēju. Mūsu sadarbības partneru loks ir plašs, ietver gandrīz visas Eiropas valstis. Ar viņiem jākomunicē līmenī – jāpārzina starptautiskās sadarbības principi, sarunu prasme un tā tālāk. Studijas aizrāva ar savu praktisko ievirzi.
Valmieras pašvaldībā nostrādāju gandrīz astoņus gadus. Turklāt 2011. gadā sāku lasīt lekcijas Vidzemes Augstskolā: bakalauriem lasīju kursu par valsts pārvaldi un pašvaldībām (uzreiz gan brīdināju, ka mans kurss būs ar praktisku ievirzi), maģistriem lasīju par organizāciju stratēģisko vadību. To gan atzīstu par sava veida avantūru, jo maģistranti nav bakalauri, lekcijās sēdēja profesionāļi ar daudz lielāku pieredzi nekā manējā.
– Kā jūs raksturotu Rīgas plānošanas reģionu?
– Reģiona administrācijā esam aptuveni divdesmit darbinieku. Ja pieskaita klāt speciālistus, kurus piesaistām konkrētiem projektiem, sanāk mazliet pāri trīsdesmit. Salīdzinot pat ar vidēja lieluma pašvaldību, esam mazs kolektīvs. Darbu organizējam atbilstoši valsts noteiktajām funkcijām un uzdevumiem, un katras funkcijas ieviešanai ir izveidota nodaļa. Reģiona administrācijā ir Telpiskās plānošanas nodaļa, Starptautisko projektu nodaļa, Sabiedriskā transporta nodaļa un ES Struktūrfondu informācijas un uzņēmējdarbības centrs. Lielākā nodaļa pašlaik ir Starptautisko projektu nodaļa, jo esam aktīvi uzsākuši projektu sagatavošanu un ieviešanu, papildus starptautiskajiem projektiem aktuāls ir tā saucamais deinstitucionalizācijas projekts.
– Katra plānošanas reģiona politiskais “kodols” ir Attīstības padome, ko veido visu reģiona pašvaldību vadītāji. Jums to ir vairāk nekā citiem kolēģiem – trīsdesmit, turklāt viena no tām ir Rīga. Liekas, ka jūsu reģiona darbībai varētu būt sava specifika, jo Rīga un Pierīgas pašvaldības lielākoties tomēr ir īpaši “veidojumi”. Salīdzinot ar citu kolēģu plānošanas reģioniem, liela daļa no jūsu aprūpējamajiem ir gana turīgi un spēcīgi, spējīgi darboties bez palīdzības no malas. Vēl viena lielpilsēta – Jūrmala. Ādažu, Babītes, Garkalnes, Ikšķiles, Stopiņu un Mārupes novadi ir turīguma līderpozīcijās. 30 pašvaldības ietver arī Rīgai attālākas teritorijas – Ogres, Ķeguma un Lielvārdes novadus Latgales virzienā; Tukuma, Jaunpils, Kandavas un Engures novadus Kurzemes pusē; Siguldas, Krimuldas, Saulkrastu, Limbažu, Alojas un Salacgrīvas novadus Vidzemes virzienā. Pilno sarakstu necitēšu. Pierīgas pašpietiekamajām pašvaldībām diezin vai ir raksturīga vēlme izjust biedru plecu, risināt kopējo sāpi. Viņu iespējas un ambīcijas (šā vārda pozitīvā izpratnē) ir pietiekamas, lai ministrijās un iestādēs vērstos paši. Visos četros apciemotajos reģionos Attīstības padomes locekļi – visu pašvaldību vadītāji – pulcējas ik mēnesi. Kopā spriež un lemj, parasti arī iepazīst vienu no pašvaldībām, kurā notiek sanāksme.
Gara acīm skatot Pierīgas pašvaldību vadītāju raibo spektru, liktos dīvaini, ja viņi reizi mēnesī veltītu laiku kopējai sēdēšanai. Priekšsēdētāju dienas jau tā ir gana aizpildītas un noslogotas. Kā rit dzīve tik sarežģītā struktūrā?
– Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padome sastāv no trīsdesmit pašvaldību 35 pārstāvjiem. Attīstības padomi vada Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs. Viņa vietnieks ir Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais. Dagnim Straubergam kā arhitektam ir sistēmisks skatījums uz lietām un norisēm, kā arī ilggadēja pieredze darbā pašvaldībā.
– Tomēr Salacgrīva ir viens no reģiona tālākajiem punktiem.
– Mūsdienās mobilitāte vairs nav problēma, un pašvaldību vadītāji regulāri piedalās dažādās sanāksmēs un jautājumu risināšanā Rīgā, kā rezultātā varam efektīvi organizēt darbu. Turklāt modernās tehnoloģijas atvieglo ikdienas komunikāciju, piemēram, dokumentu parakstīšana ar e–parakstu.
Plānošanas reģiona lēmējinstitūcija ir Attīstības padome. Tās sēdes notiek reizi ceturksnī, kad tiek skatīti lemjamie jautājumi, kas tajā brīdī ir aktuāli. Tā arī veidojam sēžu darba kārtību, kā rezultātā var būt gan konceptuāli jautājumi, gan “saimnieciski” risināmie jautājumi. Jūs pareizi nojaušat, ka mūsu Attīstības padome uz sēdēm nesanāk vis katru mēnesi. Formāla ķeksīša dēļ mūsējos nepulcējam, piemēram, trešajā ceturksnī, kad visiem rūpēja jaunā mācību gada sākums, sanāksmi vispār nerīkojām. Attīstības padome tiksies decembrī. Lielākā daļa mūsu reģiona pašvaldību spēj pašas risināt savas problēmas, un, kā saprotat, liela nozīme te ir Rīgas tuvumam. Cita lieta – attāli Latgales vai Vidzemes nostūri. Šo pašvaldību ļaudis vis neskries bieži uz Rīgu. Tiem vairāk nepieciešams plānošanas reģions kā starpnieks.
Beidzamajos gados reģiona pašvaldības ir aktīvi iesaistījušās pašvaldību izveidotajās biedrībās – Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienībā, Latvijas Lielo pilsētu asociācijā, Reģionālās attīstības centru apvienībā, Pierīgas pašvaldību apvienībā un citās, kas aizstāv savu biedru intereses. Mums kā plānošanas reģionam savukārt ir jāmēģina aizstāvēt visu mūsu pašvaldību atšķirīgās intereses, kas dažādās politikas jomās var būt atšķirīgas, piemēram, izglītības jomā Pierīgas pašvaldībām un no Rīgas attālākām pašvaldībām.
Tomēr viss iepriekš teiktais savā ziņā mūsu darba specifiku padara interesantāku. Galvenais nopelns te ir maģiskajam vārdam “Rīga” mūsu nosaukumā. To esam apjautuši ne reizi vien, arī Briselē. Izdzirdot vai izlasot kāda projekta dalībnieku sarakstā Rīgas vārdu un reģiona iedzīvotāju skaitu, kas, pateicoties galvaspilsētai, pārsniedz miljonu, attieksme pret mums ir jūtami labvēlīgāka un ieinteresētāka. Tā ir reālā situācija, sadarbojoties ar citiem ES reģioniem.
RPR ir izveidota pašvaldību attīstības speciālistu konsultatīvā komisija – sanāksmes notiek kādā no mūsu reģiona pašvaldībām. Konkrētās pašvaldības pārstāvji prezentācijā iepazīstina ar savu novadu, seko diskusija par pamatjautājumu, bet noslēgumā – pašvaldības izvēlēto objektu apskate. Taču arī šīs sanāksmes organizējam tikai reizi ceturksnī par plānotājiem aktuālajiem jautājumiem. Speciālistiem gan šīs tikšanās ļoti patīk, jo rodas iespēja ne tikai iepazīt citas pašvaldības, bet tikties un komunicēt ar kolēģiem.
Dagņa Strauberga galvenais uzstādījums ir – plānošanas reģionam jāstrādā ciešā sadarbībā ar pašvaldībām. Tas nozīmē sadarbību gan reģiona funkciju ietvaros, gan iesaistot pašvaldības starptautiskajos projektos, risinot tādus jautājumus, kas prasa skatīties pāri vienas pašvaldības robežām, tātad reģionālā līmenī, piemēram, transporta plānošana, uzņēmējdarbības veicināšana, mazo ostu tīkls u.c.
– Kā plānojat tuvināties pašvaldībām?
– Jau minēju, ka plānošanas reģiona darbības sākuma posmā objektīvi bija nepieciešama saikne ar ministrijām mūsu pašvaldību interesēs. Tagad visos mūsu projektos iesaistītas pašvaldības, atkarībā no tā, kas projektā paredzēts – vai tas ir kapacitātes paaugstināšanas brauciens pie sadarbības partneriem, vai tā ir diskusija par konkrētiem jautājumiem, vai plānošanas dokumentu izstrāde utt. Tā kā “seju esam pavērsuši” nevis teorētiski, bet praktiski. Kā plānošanas reģions mēs pamatā koordinējam pašvaldību darbu un sadarbību mūsu funkciju ietvaros, piemēram, teritorijas attīstības plānošanas, tagad sākam uzņēmējdarbības veicināšanas jomā un citās. Kad pašvaldība izstrādā savu attīstības programmu, mūsu uzdevums ir savest tās pārstāvjus kopā ar visām robežpašvaldībām, organizējot kopēju sanāksmi. Svarīgi ir redzēt reālo situāciju, kas nav iespējams, sēžot Rīgas birojā. RPR ir izveidojusies laba sadarbība ar atsevišķiem Eiropas Savienības reģioniem un tīklojumiem, kur sevi esam pierādījuši kā uzticamu sadarbības partneri. Līdz ar to vai nu paši iesaistāmies projektos, vai piedāvājam mūsu pašvaldībām, ja redzam, ka tematiski un saturiski tās labāk atbilst partnera profilam.
– Viena no jaunākajām funkcijām, kas reģioniem tika uzticēta šogad, ir uzņēmējdarbība. Liekas, ka arī šajā jomā Rīgas tuvums ir pietiekami laba “ēsma”, lai uzņēmēji paši atrastu sev piemērotu “mājvietu”. Uz Latgali, pat ar tās speciālo ekonomisko zonu, diezin vai ārzemju firmas skries tik naski.
– Jums taisnība, tāpēc arī jauno funkciju cenšamies pildīt atbilstoši Rīgas reģiona īpatnībām. Reģiona Uzņēmējdarbības centrs tika izveidots uz SF Informācijas centra bāzes, kas bija ieguvis stabilu vietu ES informatoru vidū un visatpazīstamākais bija ar savu mājaslapu www.esfinanses.lv. Diemžēl centru reforma atnesa līdzi šoreiz arī zaudējumus – interneta vietni, ko izmantoja vairāk nekā 50 tūkstoši lietotāju, bijām spiesti slēgt, nevarējām nodrošināt pietiekami atbilstošu atalgojumu arī vairākiem augsta līmeņa speciālistiem. Tāpat kā iepriekš ES fondu informācijas centrs, arī Uzņēmējdarbības centrs gada laikā ir atradis savu vietu kā dažādo uzņēmējdarbības atbalsta struktūru koordinators un vienotas platformas (gan informatīvās, gan resursu) veidotājs, lai Rīgas plānošanas reģiona uzņēmēji saņemtu nepieciešamo atbalstu un informāciju bez liekas enerģijas un laika tērēšanas. Pietiekami liela vieta Uzņēmējdarbības centra pienākumos būs arī darbs ar ārējā tirgus piesaisti un produkta pievienotās vērtības veidošanu. Mūsu galvenais sadarbības tīkls ir pašvaldību uzņēmējdarbības speciālisti, jo īstenībā visa teritorija un uzņēmēji atrodas kādā no pašvaldībām.
– Vai sadarbība ar VARAM jums sekmējas tāpēc, ka pats tur strādājāt?
– Mums ir veiksmīga sadarbība ne tikai ar VARAM, bet arī ar Izglītības un zinātnes, Ekonomikas un Satiksmes ministriju – gan esošo funkciju īstenošanā, gan strādājot pie projektiem. Saistībā ar deinstitucionalizācijas projektu veidojam sadarbību ar Labklājības ministriju, kas iepriekš nebija aktuāli.
– Plānošanas reģionu pastāvēšana bijusi apdraudēta teju jau kopš dzimšanas. Kā vērtējat jaunākās vēsmas ar ieceri veidot 16 apriņķus? Vai tas nav drauds reģioniem?
– Pagaidām nevaram neko vērtēt, jo VARAM vēl nav lūgusi RPR Attīstības padomi formulēt savu viedokli par šo modeli. Attīstības padome līdz šim ir pieņēmusi lēmumu, ka jāstiprina esošie plānošanas reģioni, nododot tiem vairāk funkciju un lielāku atbildību.
Ja skatāmies teorētiski, tad par 16 apriņķu modeli ir tikai pateikts skaits un dots nosaukums, bet nav pateikts, kādas būs funkcijas, kādi rezultāti jāsasniedz, kāda būs pārvaldes sistēma, kāds būs finansējuma modelis, kāds būs teritoriālais pārklājums. Tāpat netiek pateikts, vai tie aizstās pašreizējos plānošanas reģionus vai tas būs jauns administratīvi teritoriālais iedalījums.
– Esmu pieredzējusi novadu reformas sākumu, kad figurēja skaitlis 102. Toreiz gan bija detalizēti izstrādāta karte.
– Tieši tā. Tolaik, studējot politoloģiju, mēs pētījām šo reformu. Tomēr atzinību pelna fakts, ka šo modeli tiešām diskutēja uz vietām visur Latvijā. Cepuri nost! Nedrīkst patvaļīgi saukt skaitļus, tas nav labs stils. Tāpēc arī mēs, par spīti dažādām jaunām vēsmām, dzīvojam tālāk, jo, kā labi zinām, pagaidu variants ir visilgākais un stabilākais!
– Vai Rīgas plānošanas reģionam funkciju atņemšana nav radījusi galvassāpes?
– Vislielākais zaudējums bija sabiedriskā transporta plānošanas funkcijas radikāls samazinājums, atstājot tikai koordinējošu lomu. Tad nākamais lielais zaudējums bija ES Struktūrfondu informācijas centra darbības pārtraukšana, un visbeidzot Kultūras ministrija pārtrauca līgumu par informācijas atjaunošanu kultūras kartē. Ja raugāmies pēc būtības, tad svarīgas bija divas pirmās manis pieminētās jomas, bet kultūras jomā tas bija likumsakarīgs iznākums. Protams, tas saistīts ar finansējuma samazinājumu un darba tiesisko attiecību pārtraukšanu ar darbiniekiem, bet ir jāiet līdzi laikam un ar savas darbības rezultātiem jāpierāda, ka spēlējam noteiktu un vajadzīgu lomu kopējā pārvaldes sistēmā.
II Šķērsgriezumā: projekti
– Kas ir jūsu plānošanas reģiona lielākais trumpis?
– Noteikti projekti. Pašlaik to ir 12, un tie pārklāj visu mūsu funkciju spektru.
Šogad noslēdzas apjomīgs projekts, ko vada Starptautisko projektu nodaļas vadītāja Inga Brieze – “Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumapgādē un dzesēšanā – stratēģiskas pieejas attīstība”. Latvijas valdība ir izvirzījusi ambiciozu mērķi panākt to, lai līdz 2020. gadam 40 procentus kopējā enerģijas patēriņā veidotu atjaunojamie enerģijas avoti. Vadošais partneris bija Sistēmu integrācijas studiju institūts no Itālijas, bet kopā ar mūsu reģionu projektā iesaistījās arī SIA “Ekodoma”. Projekts deva iespēju iepazīt Eiropas Savienības paraugpraksi šajā jomā, ko nepieciešams iestrādāt reģionālajos plānošanas dokumentos.
Nereti viens projekts sev līdzi “atved” nākamo. 2013. gadā noslēdzās projekts “Build up Skills Latvia”, kura gaitā tika izstrādāts plāns būvniecības nozarē strādājošo kvalifikācijas celšanai, lai sasniegtu jau minēto enerģijas mērķi 2020. gadam. “Build up Skills Force” turpināja iepriekšējā projektā aizsākto, un tagad tapušas divas profesionālās pilnveides programmas energoefektīvu ēku strādnieku prasmju un zināšanu pilnveidei. Bijām vadošais partneris, piesaistījām kolēģus no Vidzemes, Zemgales un Kurzemes plānošanas reģiona, Būvinženieru savienības, Izglītības kvalitātes valsts dienesta un Latvijas Vides investīciju fonda.
2016. gads ir pēdējais arī projektam “Baltic Flows” par lietusūdens plūsmas apsaimniekošanu un uzraudzību Baltijas jūras sateces baseinā. Vadošais partneris bija Somijas Turku universitāte. Kopā ar Rīgas plānošanas reģionu tajā iesaistījās Fizikālās enerģētikas institūts un Vides investīciju fonds, pētot katras dalībvalsts lietusūdeņu uzraudzības izpētes metodes.
Noslēdzās arī divi lielie Norvēģijas Finanšu instrumenta projekti, kurus organizēja VARAM, iesaistot visus plānošanas reģionus. Projektā “Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” iesaistījāmies divās mums aktuālās aktivitātēs – par plānošanas dokumentu izstrādi un valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma izstrādi Baltijas jūras piekrastei. Projekta “Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrāde” mērķis bija sniegt atbalstu reģioniem uzņēmējdarbības veicināšanā. Mūsu plānošanas reģions iesaistījās, organizējot reģionālo konkursu inovatīvām biznesa idejām.
– Liekas, ka iesaiste bijusi auglīga. Nesen tika publiskoti dati, ka VARAM organizētajā reģionālo biznesa ideju konkursā “Biznesa ekspresis” saņemtas 313 idejas un visvairāk – 90 idejas iesniegtas no Rīgas plānošanas reģiona!
– Jau kādu laiku Latvijā “dzīvojam iepirkumos”, tāpēc aktuāls mums likās pērn sāktais projekts “Greens”, kas noslēgsies 2018. gadā, par zaļo publisko iepirkumu. Aijas Zučikas vadītā projekta mērķis ir rast inovatīvus risinājumus, veiksmīgi ieviest zaļo publisko iepirkumu, lai taupītu enerģiju un samazinātu CO2 izmešu daudzumu. Vadošie partneri no Itālijas iesaistījuši Eiropas valstu speciālistus no Zviedrijas, Kipras, Spānijas, Vācijas, Bulgārijas un citurienes. Mēs esam viens no partneriem kopā ar Rīgas pašvaldību, ko pārstāv Rīgas Enerģētikas aģentūra.
“Viedās ostas” (Smart Ports) ir mazo ostu projekts. Tajā Latviju pārstāv Kurzemes un Rīgas plānošanas reģioni, kuru teritorijās ir mazās ostas. No 2015. līdz nākamā gada rudenim plānots izveidot modernu un pievilcīgu mazo ostu tīklu ar interaktīvu pārrobežu informācijas sistēmu, kopēju mārketingu un uzlabotiem ostu pakalpojumiem. Rīgas un Kurzemes reģiona mazajām ostām šis projekts, kura vadošais partneris ir Igaunijas Mazo ostu attīstības centrs, sekmēs starptautisku atpazīstamību, tāpēc projektā darbojas arī vairākas mazo ostu pārvaldes.
Šābrīža aktualitāte – jēdziens “viedais” figurē vēl kādā mūsu projektā – “Viedie piejūras reģioni” (Smart Blue Regions), kura mērķis ir panākt viedo specializāciju, lai izmantotu jūras un piekrastes resursus ekonomikas izaugsmei Baltijas jūras reģionā. Šogad sāktajā projektā kopā ar mums un Latvijas Hidroekoloģijas institūtu par šo viedumu līdz 2019. gadam domās Vācijas, Somijas, Zviedrijas, Igaunijas un Polijas partneri.
Latvijas kā jūras valsts interesēm atbilst arī projekts “NSB CoRe”, kas plāno Ziemeļjūras un Baltijas jūras transporta koridoru kā reģionu savienotāju. Turklāt šis koridors paredz savienojumus ar pilsētu transporta infrastruktūru un sauszemes tīkliem, tajā skaitā “Via Baltica” un topošo “Rail Baltic”. Vadošais partneris ir Somijas Ūsimā reģions Helsinku apkārtnē. Viņi gan ir lielāki un spēcīgāki par mums, tomēr periodiski uzaicina Rīgas reģionu iesaistīties atkal jaunā projektā. Šajā viņi iesaistījuši visas Baltijas jūras valstis – Vāciju, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. Mārča Zicmaņa vadītajam projektam Latvijas nākotnē varētu būt īpaši liela nozīme. Protams, “Rail Baltic” maršruta kustību no Berlīnes līdz Helsinkiem mēs nenodrošināsim. Mums kā pašvaldību interešu pārstāvjiem jāizvērtē reģionālo pārvadājumu iespējas lielajā projektā. Pagaidām pašvaldībām nav saprotams, kā tas ietekmēs viņu dzīvi pavisam vienkāršās lietās – kā cilvēki varēs šķērsot trasi, vai nākotnē būs iespēja veidot savienojumus ar citām trasēm, ar ostām, ar autotransportu. To arī vērtēsim projektā, jo mūs neinteresē tranzīts, bet vietējās iespējas. Projektā kā asociētos partnerus iesaistījām arī Satiksmes ministriju.
Nākotnei mūs jau uzrunājuši zviedri ne mazāk svarīgam projektam, kurā tiks domāts par Austrumu un Rietumu koridoru. Tajā plāno pētīt koridoru Oslo–Maskava. Starp citu, tieši šo domu Eiropas konferencē savā prezentācijā uzsvēra Dagnis Straubergs: “Mēs daudz runājam par Ziemeļu un Dienvidu savienojumu, bet Austrumu un Rietumu virziens tiek aizmirsts.” Un... jau pēc divām nedēļām saņēmām zviedru uzaicinājumu iesaistīties projektā. Tas pierāda, ka arī mazu valstu pārstāvju idejas tiek pamanītas.
Un vēlreiz “viedums” – šogad sāktajā projektā “EmpInno” jeb “Viedās specializācijas stratēģijā balstītu inovācijas un izaugsmes spēju stiprināšana vidēja lieluma pilsētās un reģionos”. Projekta ideja ir izveidot tīklu, iesaistot reģiona mazās pilsētas, Limbažus, Ogri, Olaini un Tukumu, Viedās stratēģijas ieviešanā, balstoties uz vietējo specializāciju. Šeit veidojas arī laba sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju un Ekonomikas ministriju kā Latvijas Viedās specializācijas ieviešanas atbildīgajām institūcijām.
Šovasar Rīgas plānošanas reģions sāka īstenot arī starptautisku projektu “CHANGE!”, ko līdzfinansē URBACT III sadarbības programma. Tā vadošais partneris ir Eindhovena (Nīderlande), bet projekts tiks īstenots arī Īrijas, Itālijas, Polijas, Ungārijas, Lielbritānijas, Dānijas, Zviedrijas, Rumānijas un Portugāles pašvaldībās līdz 2018. gada jūnijam. Nosaukumā iekodētais vārds “pārmaiņas” saistās ar jaunu pieeju publisko pakalpojumu veidošanā reģiona pašvaldībās. Tā balstīsies uz sabiedrības iesaisti un sadarbību, tādējādi efektīvāk risinot sociāli ekonomiskās problēmas un veicinot iedzīvotāju iekļaušanos pašvaldības dzīvē un notikumos. Latvijā arvien pieaug sabiedrības prasības pēc pakalpojumu kvalitātes, tajā pašā laikā jau tuvākajā desmitgadē būs jūtams būtisks finansiālā atbalsta samazinājums pārvaldes institūcijām publisko pakalpojumu nodrošināšanā. Koncentrēšanās nevis uz sabiedrības problēmām, bet uz iespējām ir veids, kā paši iedzīvotāji var iesaistīties sev aktuālu jautājumu risināšanā. Projekta gaitā pašvaldībās tiks veidotas vietējā atbalsta grupas, organizēta pieredzes apmaiņa, labās prakses apmācības un vietējām vajadzībām pielāgota rīcības plāna izstrāde. 19. augustā vienā no Rīgas pilsētas aktīvajām apkaimēm – Sarkandaugavā – notika Rīgas plānošanas reģiona organizēta projekta “CHANGE!” vietējās atbalsta grupas tikšanās, jo Sarkandaugavas attīstības biedrība, pārstāvot Rīgas pilsētu, jau uzsākusi aktīvu dalību projektā.
Saprotu, ka par “Deinstitucionalizācijas projektu” jūsu žurnālam stāstījuši mūsu pārējie kolēģi, tāpēc vēl gribu pieminēt vienu no neparastajiem projektiem.
“Sēklas naudu” projekta sagatavošanai vadošie partneri no Somijas saņēma pamesto rūpnīcu teritoriju atjaunošanai. Pēc konsultācijām ar Eiropas Komisiju, kuras pārstāvji brīdināja somus, ka šādas ievirzes projektu ir ļoti daudz, naudu saņemt būs grūti, tāpēc labāk izvēlēties kaut ko citu, neparastāku, konsultējoties ar iecerētajiem partneriem, to skaitā arī ar Rīgas plānošanas reģionu, dzima iecere par projektu “Akadēmiskās pilsētiņas – līdzdalīga pilsētdizaina laboratorija (Live Baltic Campus)”. Tas paredz Centrālbaltijas reģiona akadēmisko pilsētiņu veidošanu un to integrēšanu pilsētas kopējā plānojumā. Turklāt paredzēts veidot intergrētu “Campus” attīstības plānu, kur vairāki veidojošie elementi – universitātes, līdz ar to studenti, pētniecības iestādes un zinātnieki tiek sasaistīti ar uzņēmējdarbību. Šis ir patiess izaicinājums reģionam nevis jaunas tēmas attīstībā, bet attīstot partnerības (augstākās mācību iestādes – Rīgas pašvaldība – reģions – IZM) konkrētā jaunā funkcionālā teritorijā Pārdaugavas “zināšanu jūdzē”. Gandarījums ir sadarboties ar Izglītības un zinātnes ministriju, kuras atbildība ietver augstāko izglītību, zinātni un viedo stratēģiju. Šeit mēs redzam savu vietu un lomu uz zināšanām balstītas uzņēmējdarbības attīstībā. Varbūt tas arī ir gandarījums pēc vairākus gadus ilgušās sadarbības pieaugušo izglītības jomā, kur plānošanas reģioni bija paredzēti kā reģionālie koordinatori šai izglītības nozarei, taču IZM galalēmums rezultējās ar pieaugušo izglītības centralizētu koordināciju, kā saka, atstājot reģionus “aiz borta”.
– Līdzīgi sakramentālajam jautājumam par vistu un olu gribētu vaicāt, vai, plānojot projektus, primārs ir esošais speciālists vai vērtīga projekta ideja?
– Tomēr speciālists. Viņš spēj izzināt mūsu pašvaldību viedokļus, to, kādi projekti atbilst viņu interesēm, un pēcāk piemeklēt projektu idejas.
– Sarunā ne reizi vien pārliecinājos, ka maģiskais Rīgas vārds reizēm projektus jums “pasniedz uz paplātes”. Parādās jauna projekta iespējas. Kas notiek tālāk? Vai uzticat to esošajiem kadriem vai piesaistāt jaunus spēkus?
– Gan, gan. Vispirms, protams, izvērtējam esošos spēkus. Ja apstiprināti tiek vairāki jauni projektu, sākam meklēt papildspēkus. Nav nemaz tik vienkārši piesaistīt jaunus profesionālus “projektu vadītājus”. Mazāku projektu ar nelielu aktivitāšu skaitu īstenot un vadīt ir vieglāk, turpretī ar lielajiem projektiem ir sarežģītāk.
Tagad labi saprotam, ka varam pieteikties vēl atsevišķos Latvijas – Igaunijas pārrobežu projektos, bet tad arī viss – mūsu resursu kapacitāte būs izsmelta.
Mūsu pamatbudžets ir aptuveni 200 000 eiro gadā, kas atbilstoši mūsu funkcijām ir nepietiekams. Pērn, kad beidzās vairāki projekti, finanšu situācija nebija rožaina. Šogad uzsāktie projekti pavēra iespējas daļu obligāto maksājumu (telpu nomu, komunālos maksājumus, kancelejas preces) finansēt arī no projektu līdzekļiem.
Uzreiz paskaidrošu, ka mūsu iespējas algot daudz darbinieku ierobežo tas pats Rīgas vārds, kas citreiz ir “ēsmas” vietā. Katrs saprot, ka Rīgā atalgojuma līmenis ir augstāks nekā citur Latvijā, tāpēc mūsu speciālistu atalgojumam jābūt lielākam nekā kolēģiem pārējos reģionos. Lielāko daļu naudas nākas tērēt algu fondam. Arī telpas šeit, centrā, izmaksā dārgāk, tomēr atteikties no tām parocīgā novietojuma dēļ nebūtu saprātīgi.
– Eiropā jūs un sevišķi jau Rīgas vārdu laikam vērtē augstāk nekā nacionālajā līmenī.
– Tā tiešām ir. Eiropas valstis dažādu projektu un ieceru sakarā ļoti interesē Baltijas reģions, sevišķi Latvija un vēl konkrētāk Rīga kā atpazīstamākais zīmols.
Starptautiskajos projektos, kur reģions darbojas kopā ar vecajām Eiropas valstīm, valda pilnīgi cita pieeja un uzticēšanās līmenis. Somi, zviedri, vācieši mums uzticas. Ja tev uzticas, rodas vēlme strādāt vēl “caurspīdīgāk”. Labi zinām – ja kaut ko pārkāpsim, citreiz mums neuzticēsies. Ar to pietiek! Pat bez Valsts kontroles un simtiem citu pārbaudītājinstitūciju rosības.
III Šķērsgriezumā: Dagnis Straubergs par RPR
– Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards 6. oktobrī konferencē par Rīgas metropoles areāla attīstību teica: “Rīgas pilsētas un Pierīgas pašvaldību problēmu loks kļuvis pārāk plašs, nepieciešams aktīvs dialogs un jāmeklē piemērots risinājums Rīgas metropoles areāla attīstībai.” Vai jūtat savu reģionu kā problēmu?
– “Problēmu loks ir pārāk plašs” – var pateikt par jebkuru jautājumu. Ja šo tēzi saistām ar nākamo pašvaldību reformu vai sadarbības modeli, kā to reizēm dēvē, tad uzskatu, ka liela kļūda ir visu laiku turēt plānošanas reģionus tādā “vajadzīgs – nevajadzīgs” stāvoklī, funkcijas atņemot un kaut ko no jauna uzticot. Gluži otrādi – uzskatu, ka esošajam piecu reģionu modelim vajadzētu deleģēt vairāk funkciju. Līdzīgi tam, kā tas bija gadiem ierastajā un labi funkcionējošajā rajonu modelī. Man nav saprotams, kāpēc maksimāli neizmantot to modeli, kas Latvijā jau ir un darbojas, bet visu laiku cenšoties radīt darbības izjūtu, drīzāk – imitāciju. Visu laiku notiek rosība – atkal kārtējais pašvaldību reformas modelis, bez jēgas un sapratnes. It kā cenšoties izpelnīties uzslavu, sak’, ministrija ir malači, strādā! Nav jēgas tikai rosīties, ir jāsasniedz kāds reāls mērķis!
Jaunākais skaitlis, ko publiski nosauca, ir 16 apriņķi (iepriekš, modelējot pašvaldību sadarbību, bija daudz vairāk). Manā skatījumā tā ir ārkārtīga bezatbildība no VARAM puses: kaut ko izdomāt, izmest sabiedrības zināšanai, gan ar piebildi, ka tas jau vēl nav nekas galīgs, domāts tikai apspriešanai. Mēs te kaut kādu “štruntu” uzzīmējām, jūs apspriediet! Sajūta, ka skaitli “16” kāds naktī nosapņojis vai bērnudārzā kāds ierēdnim ieteicis. Līdz šim uzskatīju, ka ministrijās strādā profesionāļi. Pašreizējo situāciju varu vērtēt tikai kā valsts resursu nelietderīgu tērēšanu. Kurš atbildēs par šo nekvalitatīvo darbu, kas izrādīsies neveikla profesionālā kļūda? Kurš pie tā strādāja un cik tas izmaksāja? Vienreiz jāsāk atbildēt par resursiem, kurus mēs nelietderīgi tērējam!
Mana pieredze rāda, ka pieci reģioni ar vēlētu vadību ir optimāli mūsu valstij. Dalīt tos mazākos ir bezjēdzība! Reģioni savos projektos daudz iesaistās starptautiskā sadarbībā. Vai tiešām ir grūti pārliecināties par to, ka mazākam reģionam ārpus Latvijas nav ko darīt? Rīgas plānošanas reģions ar miljonu iedzīvotāju tiešām ir skaitlis, kurš kādam Eiropā liekas interesants. Sadalot šos piecus reģionus, no kuriem Rīgas ir pats lielākais, sīkākās vienībās, Eiropā tām nebūs ko darīt. Citādi tas ir ar pašvaldību iespējamu partnerību konkrētā projektā, ko organizē tās pašas, bet ne jau no augšas izplānotos sadarbības modeļos.
Visu nosaka iedzīvotāju vajadzības. Var jau izplānot, ka mūsu Salacgrīvai tuvākais centrs, vai kā nu to sauks, būs Valmiera, taču, izpētot cilvēku reālos maršrutus, faktiski tie neved uz Valmieru. Patīk tas vai nepatīk, bet ceļi ved Rīgas virzienā – tā orientēta infrastruktūra, tur atrodas apmeklējamās pakalpojumu iestādes. Sevišķi tagad, kad plānā ir “Rail Baltic”, es nesaskatu nekādu iespēju tam, lai līdzīgi senajai praksei mākslīgi pagrieztu upes virzienu.
Ja neveido otrā līmeņa vēlētas pašvaldības, kas man liekas pilnīgi nevajadzīga struktūra, tad plānošanas reģioni, kuru vadītāju ievēl visi reģiona pašvaldību domju priekšsēdētāji, pašlaik no politiskā viedokļa ir pati demokrātiskākā iespējamā forma. Līdzīgi tam, kā bija ar rajoniem. Zinu, ka citos reģionos ir atšķirīga kārtība – Attīstības padomes priekšsēdētājs “rotē” – gan pēc gada, gan pēc pusgada. Mūsu reģionā viņš strādā visu sasaukumu starp pašvaldību vēlēšanām. Modeļi ir dažādi.
– Jūsu reģions pašlaik īsteno daudzus nozīmīgus projektus.
– Domāju, ka projekti, kuros iesaistījies mūsu plānošanas reģions, pagaidām no ārpuses nav īsti novērtēti. Tie paredz analizēt pārnovadu un pārreģionu jautājumus, piemēram, projektā, kas saistās ar “Rail Baltic”. Mūs neinteresē sliedes – tas, kurā vietā noliks divus dzelzsgabalus. Mūs interesē, kā šo “Rail Baltic” piesaistīt reģionālajiem pārvadājumiem. Pagaidām neviens neprognozē, vai kravu būs tik daudz, ka ar tām būs neiespējami tikt galā.
Sanāksmē Helsinkos, kur apsprieda “Rail Baltic” attīstību, izklāstīju vienu no iespējām, kā rast jaunajai dzelzceļa trasei ekonomisko pamatojumu. Dzelzceļam taču būs jāatmaksājas. Tāpēc obligāti jāņem vērā iespējamā virzība uz Austrumiem no Latvijas, nevis no Kauņas, kā to gribētu kaimiņi lietuvieši. Mums taču Salaspilī ir lielisks loģistikas centrs, šajā mezglā kravas varētu pārkraut tālāk, radot jaunas darbavietas. Pašlaik mums uzņēmējdarbības jomā ir plānota sadarbība ar Pleskavas reģionu. Līguma parakstīšana gan aizkavējusies esošo sankciju dēļ. Mēs arī nesteidzinām līdz brīdim, kad atkal atjaunosies ekonomiskās attiecības. Mēs racionāli vērtējam ikvienu attīstības iespēju un virzienu.
– Vai plānošanas reģionus Latvijā novērtē?
– Pirms gada tika pabeigta izstrāde mūsu plānošanas reģiona pamatdokumentiem, kurus reģiona speciālisti izstrādāja kopā ar plānošanas ekspertiem, pašvaldību, nozaru ministriju un citu institūciju pārstāvjiem. Ilgtspējīgās attīstības stratēģija 2014.–2030. gadam un Attīstības programma 2014.–2020. gadam tapa pēc ilgas un rūpīgas analīzes. Šie dokumenti ļauj paskatīties pāri novadu robežām. Pie atsevišķas pašvaldības robežas jau ceļi nebeidzas, tie visi ir jāsasien kopā. Un to paveic plānošanas reģions.
Man ir kāds pamudinājums politiķiem. Esmu pārliecināts, ka, pirms viņi veido budžetu un spriež par to, pirms gudro jaunas reformas, viņiem derētu ieskatīties piecu plānošanas reģionu attīstības dokumentos. Domāju, ka šī ir viena no Latvijas problēmām – neiedziļināties ilgtermiņa attīstībā.
Cits jautājums, ka plānošanas reģioniem nav iedots pietiekami daudz funkciju. Tās garantētu lielāku noteiktību. Diemžēl Latvijā arī Saeimas deputāti bieži vien neko nezina par plānošanas reģioniem. Pat uzskata, ka tur tikai daži cilvēciņi rosās. Nē, galvenā lēmējinstitūcija tajos ir pašvaldības, kas ietilpst konkrētajā reģionā. Viņu intereses pārstāv priekšsēdētāji Attīstības padomē.
– Kā jūs redzat Rīgas plānošanas reģionu uz pārējo četru fona? Vai netraucē Rīgas reģiona “raibums” – lielākais pašvaldību skaits, ievērojamas turīguma “šķēres”?
– Tas mani pilnībā apmierina, tas ir pat ļoti labi, jo dažādībā ir ilgtspēja! “Bagātība” un “nabadzība” ir stipri nosacīti jēdzieni. Pavisam lieki ir saukt Pierīgu par bagātajiem. Kādēļ? Tāpēc, ka bagātajiem ir daudz lielākas rūpes. Viņiem pieaug iedzīvotāju skaits, vajag jaunus bērnudārzus, skolas – kā senajā seriālā “Bagātie arī raud”. Stāsts nav par naudā mērāmo bagātību vai nabadzību. Rīgas reģions tiešām ir bagāts, jo mūsu teritorijā ir gan urbānās teritorijas, gan metropoles, mums ir jūras piekraste un lauku teritorijas. Mūsu stratēģijā ir ierakstīta virzība uz videi tuvāku un veselīgāku dzīves modeli. Nevis nošķirt “bagātos”, kas dzīvo urbanizētajā vidē, no “nabagajiem” lauku vidē, bet meklēt risinājumus pārejai no urbanizētas vides uz lauku teritoriju. No apdzīvotām vietām uz neapdzīvotām, nevis uzbūvēt primitīvu aploku un celt jaunas mājas vietā, kur nekā nav. Visam jānotiek pārdomāti un plānveidīgi. Tas viss ir mūsu reģiona interesantums un bagātība.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017