Rīga 2°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 19:01
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Www.lps.lv
LPS Valdē
• 6. septembrī notika LPS Valdes sēde, kurā tika skatīti Ministru kabineta un LPS 2017. gada vienošanās un domstarpību protokolā iekļaujamie jautājumi, īpašu uzmanību pievēršot finansēm – nodokļu ieņēmumiem un pašvaldību iespējām aizņemties, kā arī aktuālajām tēmām izglītībā, tieslietās, sociālajā un citās jomās.
2017. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetā (80% daļa) tiek plānoti 1312,12 milj. eiro, kas ir par 87 miljoniem eiro jeb 7% vairāk nekā šogad. Pēc provizoriskā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina, atbilstoši pašreiz spēkā esošajiem nosacījumiem vērtētie ieņēmumi pēc izlīdzināšanas nākamgad palielināsies 117 pašvaldībām, bet divām tie samazināsies – Viļānu un Zilupes novadam. LPS Valde atbalstīja prasību valdībai pagarināt Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā noteikto pārejas periodu, paredzot, ka 2017.–2019. gadā nevienai pašvaldībai plānotie izlīdzinātie ieņēmumi nav mazāki par plānotajiem izlīdzinātajiem ieņēmumiem 2016. gadā.
Tāpat sēdē tika izskatīta Latvijas Juristu biedrības iniciatīva virzīt priekšlikumu grozījumiem normatīvajos aktos, kas uzliktu pienākumu pašvaldību vēlēšanu komisijām ziņot par meklēšanā esošām personām, kuras ieradušās balsot pašvaldību vēlēšanās, ko Valde neatbalstīja.
• 4. oktobrī LPS Valdes sēdes darba kārtībā bija Ministru kabineta un LPS 2017. gada vienošanās un domstarpību protokola projekts, ar ko iepazīstināja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Valde atbalstīja protokola virzīšanu uz LPS Domes sēdi.
Par iecerētajām pārmaiņām LPS žurnāla “Logs” izdošanā ziņoja žurnāla “Logs” redaktore Gunta Klismeta. Valde atbalstīja priekšlikumu 2017. gadā pāriet uz žurnāla izdošanu elektroniskā formā.
Sarunas ar ministrijām
Ar Finanšu ministriju
• 21. septembrī notika LPS un Finanšu ministrijas sarunas par Ministru kabineta un LPS 2017. gada vienošanās un domstarpību protokola projektu. Sarunu dalībnieki izskatīja jautājumus par prognozētajiem ieņēmumiem pašvaldību budžetā 2017. gadā un vidējā termiņā, pašvaldību iespējām aizņemties, finansējumu pašvaldību ceļiem un ielām, kā arī virkni problēmjautājumu izglītības, sociālajā, iekšlietu un citās jomās.
Kaut gan panāktas daudzas vienošanās, abām sarunu pusēm bija atšķirīgi viedokļi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu starp pašvaldībām un valsti un vairākos izglītības jomas jautājumos (par pašvaldību internātskolu tīklu un to finansēšanu, par pašvaldību profesionālo izglītības iestāžu finansēšanas nosacījumiem un iespējām no valsts budžeta maksāt stipendijas šo izglītības iestāžu audzēkņiem, par “sociālā spilvena” programmu pedagogiem, kuri izglītības reformas rezultātā zaudēs darbu, u.c.).
Ar Ekonomikas ministriju
• 28. septembrī notika LPS un Ekonomikas ministrijas sarunas, kurās piedalījās arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeredans.
Sarunu sadaļā par būvniecības nozari puses vienojās, ka nepieciešams pārskatīt sertificēšanas noteikumus būvinspektora prakses tiesību iegūšanai (ieskaitot praksi būvinspektora palīga amatā), pārskatīt normatīvā regulējuma aizliegumu būvinspektoriem savienot darba pienākumus un Būvniecības likumā piešķirt būvinspektoriem tiesības nekavējoties pārtraukt patvaļīgu būves ekspluatāciju. Sarunu dalībniekiem bija vienots viedoklis arī par vairākiem precizējumiem būvvalžu kompetences jautājumos.
Izskatot jautājumu par būvniecības un būvprojektu ekspertīzēm, puses bija vienisprātis, ka nepieciešams pārskatīt Būvniecības likumā noteikto Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) atbildību, jāprecizē Vispārīgie būvnoteikumi par pretrunīgu ekspertīžu izvērtēšanu, jāsagatavo grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 610 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”, kas paredzētu apvienot būvprojektu un būvju ekspertīzes, ko varētu veikt viens eksperts, jāpārvērtē būvekspertīzes apjoms un saturs un jāizstrādā vadlīnijas, kā arī jāizveido konsultatīvā padome par Būvniecības informācijas sistēmu (BIS).
Jautājumā par publisko ēku būvdarbu un ekspluatācijas kontroles piekritību puses vienojās, ka jāpārskata kritēriji un jāizveido darba grupa ekspluatācijā nenodoto būvju legalizācijai – tas attiektos uz būvēm, kas uzbūvētas pirms 1995. gada, un paralēli jārisina jautājums, kā šīs būves reģistrēt Zemesgrāmatā.
Sadaļā par mājokļu politiku Ekonomikas ministrija piekrita LPS viedoklim par vajadzību radīt publiskā atbalsta instrumentus īres dzīvojamā fonda attīstībai, lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību reģionu centros un nodrošinātu uzņēmumus ar augstvērtīgiem speciālistiem un darbaspēku.
Apspriežot sadaļu par enerģētiku un energoefektivitāti, LPS aicināja finanšu institūciju “Altum” izstrādāt tehnisko risinājumu standartus, kas sniegtu atbildi par konkrētas mājas sērijas attiecināmajām izmaksām, bet sadaļā par kompleksiem risinājumiem elektroenerģijas tirgus attīstībai un elektroenerģijas tarifu politiku aicināja pārskatīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātos noteikumus “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem”.
LPS komitejās
Veselības un sociālo jautājumu komitejā
• 13. septembrī notika LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde, kurā Labklājības ministrijas speciālisti – Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Maksims Ivanovs, ES struktūrfondu departamenta direktore Sarmīte Uzuliņa un vecākais eksperts Jānis Laucis – informēja par aktualitātēm deinstitucionalizācijas virzībā, problēmjautājumiem un plānotajiem ERAF ieguldījumiem.
Komitejas dalībnieki aktīvi uzdeva jautājumus par ERAF finansējuma apmēra atbilstību reālajām izmaksām, finansējuma nodrošināšanu pēc projekta, kā arī rosināja plānotos grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā par valsts budžeta finansējuma nodrošināšanu attiecināt ne tikai uz tām personām, kuras atstās institūcijas, bet arī uz tiem, kas nenonāks institucionālajā aprūpē.
LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte akcentēja būtiskākos Pašvaldību savienības iebildumus pret MK noteikumu projektu “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā” 9.3.1.1. pasākuma “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai” pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”, kā arī LPS sagatavotos ierosinājumus MK noteikumu projekta papildināšanai par deinstitucionalizācijas plāniem.
• 11. oktobrī Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdes darba kārtībā bija divi pašvaldībām būtiski jautājumi.
Par bērnu antisociālās uzvedības prevencijas likumprojektu ziņoja Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Anda Smiltēna. Viņa uzsvēra, ka šā likumprojekta pašreizējā redakcijā plānots pašvaldību sociālajiem dienestiem deleģēt jaunu funkciju – nodrošināt sadarbības grupas darbību un koordinēt prevencijas pasākumu noteikšanu un izpildi.
Ar Pasaules Bankas ziņojumiem “Slimnīcu apjomi un aprūpes kvalitāte Latvijā” un “Latvijas veselības aprūpes infrastruktūras ģenerālplāns 2016–2025” iepazīstināja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Kārlis Ketners un Investīciju un ES fondu uzraudzības departamenta direktors Jevgeņijs Blaževičs. VM ierēdņi norādīja, ka Pasaules Bankas pētījums ir pamats nacionālā lēmuma pieņemšanai, kas jāizdara nākamā gada pirmajā ceturksnī, un tiks veidotas darba grupas.
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
• 13. septembrī LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas un Norvēģijas Finanšu instrumenta (NFI) projekta “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” dalībniekiem uzrunas teica un veiksmīgu sēdes norisi vēlēja komitejas priekšsēdētājs Gints Kaminskis un LPS padomniece Gunta Lukstiņa.
Dr.sc.pol. Visvaldis Valtenbergs no Vidzemes Augstskolas prezentēja pētījumu par pašvaldību iespējām ietekmēt vietējās ekonomikas attīstību. Par NFI projekta rezultātiem informēja LPS padomniece Elita Kresse. Informācijas sistēmas BLIS praktiskās izmantošanas iespējas pašvaldību darbā prezentēja projekta vadošais eksperts Māris Pūķis un projekta datubāzes administrators Jānis Upenieks.
• 11. oktobrī Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē LPS padomnieki Kristīne Kinča, Sniedze Sproģe un Jānis Piešiņš iepazīstināja ar likumdošanas aktualitātēm – grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rosinātajiem grozījumiem Zemes pārvaldības likumā.
Komiteja nolēma atbalstīt LPS priekšlikumu Saeimas darba grupai likumprojektā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” iekļaut normu, ka novada pagastā visām juridiskajām personām (izņemot zemnieku saimniecības) kopā piederošās lauksaimniecības zemes platības īpatsvars nevar pārsniegt 15% no kopējās lauksaimniecības zemes, kā arī noteikt, ka to komisiju darbu, kuras izskata darījumus ar lauksaimniecības zemi, apmaksā no valsts budžeta pēc faktiskajiem izdevumiem.
Komiteja iepazinās arī ar VARAM projekta “Teritoriālās attīstības plānošanas procesu un informācijas sistēmas attīstība” pieteikumu par teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu (TAPIS) un reģionālās attīstības indikatoru moduļa (RAIM) attīstību un pilnveidošanu, kas ietilpst ERAF darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1.1. pasākumā, un ziņojumu “Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda ieguldījumi un to ietekme uz reģionu attīstību”.
Izglītības un kultūras komitejā
• 20. septembrī LPS Izglītības un kultūras komitejas sēde bija veltīta pieaugušo izglītībai.
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere pastāstīja par Pieaugušo izglītības pārvaldības plānu 2016.–2020. gadam. Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes pieaugušo izglītības metodiķe Ilze Onzule atklāja ne tikai labo pieredzi un sakārtoto darba ikdienu, bet arī konstatētās problēmas. Par pieaugušo izglītības darba organizāciju no plānošanas reģiona skatpunkta pastāstīja Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas izglītības eksperte Ingrīda Murašovska.
Savukārt ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 474 un darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” īstenošanas noteikumiem iepazīstināja Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās.
Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejā
• 25. oktobrī Finanšu un ekonomikas komitejas sēdē LPS padomniece Sanita Šķiltere sniedza atkārtotu ieskatu galvenajos skaitļos, kas ietekmēs 2017. gada pašvaldību budžetu atbilstoši tām vienošanām, kas tika panāktas LPS un MK domstarpību un vienošanās protokolā.
Uzklausot Finanšu ministrijas (FM) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvju sniegto informāciju par 2017. gada valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē iekļautajiem likumprojektiem “Kontu reģistra likums” un “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, komiteja secināja, ka likumprojektu autori kārtējoreiz aizmirsuši, ka Latvijā nodokļus iekasē ne tikai Valsts ieņēmumu dienests, bet arī pašvaldības – nekustamā īpašuma nodokli. FM pārstāvji piekrita LPS rosinājumam nodrošināt, ka ne tikai VID, bet arī pašvaldības kā nekustamā īpašuma nodokļa administratores varēs izmantot nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanā (piedziņā) jaunveidojamo kontu reģistru. Puses vienojās iesniegt attiecīgus priekšlikumus likumprojektos, kas iekļauti 2017. gada valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē, nepieciešamības gadījumā paredzot pārejas noteikumus to spēkā stāšanās laikam.
Komiteja uzklausīja arī Ekonomikas ministrijas (EM) sniegto informāciju par piedāvātajiem atbalsta stimuliem start–up jeb jaunuzņēmumiem, uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu, kā arī jau 2017. gada valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē iekļauto likumprojektu “Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”, kas pretēji likumā “Par pašvaldībām” noteiktajam nav ticis skaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību. Lai gan EM pārstāvis sēdes laikā apgalvoja, ka likumprojekts neradīšot ietekmi uz pašvaldību budžetiem, tomēr komiteja norādīja, ka iespējamā finansiālā ietekme attiecībā uz pašvaldību budžetu ieņēmumu avotu – iedzīvotāju ienākuma nodokli būtu jākompensē valstij. Komiteja nolēma aicināt Ekonomikas ministriju pēc gada sniegt precīzu informāciju par šā likuma ietekmi uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa neieņemtajiem ienākumiem katras pašvaldības budžetā.
Tehnisko problēmu komitejā
• 26. oktobrī Tehnisko problēmu komitejas izbraukuma sēde notika Rundāles novadā, kur sanāksmes dalībniekus laipni sagaidīja Rundāles novada domes un LPS Tehnisko problēmu komitejas priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Sēdes temats šoreiz bija par NFI projekta “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” pašvaldību sadarbības tīkliem un salīdzināmo datu datubāzes izmantošanu. Par projekta sākotnējiem uzstādījumiem, izaicinājumiem un rezultātiem ziņoja NFI projekta vecākais eksperts LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis. Rezultatīvo rādītāju iegūšanas iespējas, izmantojot pašvaldību budžetus, un vidēja termiņa budžeta sasaisti ar attīstības plānošanu raksturoja projekta eksperte Inga Vilka no SIA “Publiskās pārvaldes konsultācijas”. Savukārt par NFI projekta salīdzināmo datu datubāzes – informācijas sistēmas BLIS – izmantošanas iespējām un datiem par pašvaldību autoceļu finansējumu pastāstīja LPS NFI projekta datubāzes administrators Jānis Upenieks un T–3 tīkla koordinators LPS padomnieks Aino Salmiņš.
Pieredzē par mājokļu politikas risinājumiem Jelgavas novadā dalījās SIA “Jelgavas novada KU” valdes priekšsēdētāja Antra Alksne, bet par Ādažu novada domes Saimniecības un infrastruktūras daļas teritoriālās apsaimniekošanas modeļa reformas izstrādi pastāstīja projekta vadītājs Ādažu novada domes deputāts Juris Antonovs.
Novadu apvienībā
• 2. septembrī LPS Novadu apvienības Valdes sēdē Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte iepazīstināja ar aktualitātēm dziesmu un deju svētku organizēšanā un norisē un pastāstīja, ka šobrīd tiek veikti grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā, līdz ar to pašvaldību iesaistīšanās ir būtiska un nepieciešama. XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI Deju svētki un ar tiem saistītie pasākumi norisināsies 2018. gadā no 30. jūnija līdz 8. jūlijam, un tiem gatavojas vairāk nekā 1500 kolektīvu un aptuveni 80 ārvalstu latviešu kolektīvi. Šogad izveidota arī svētku Rīcības komiteja.
LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele izklāstīja LPS un Ministru kabineta 2017. gada vienošanās un domstarpību protokola projektu, bet Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres vietniece Evija Papule raksturoja situāciju izglītības jomā.
• 30. septembrī Novadu apvienības Valdes sēdē kā viens no svarīgākajiem jautājumiem tika skatīts LPS un Ministru kabineta 2017. gada vienošanās un domstarpību protokola projekts, ar ko iepazīstināja LPS padomniece Lāsma Ūbele. Novadu apvienības Valde kopumā atbalstīja LPS viedokli, tomēr sniedza arī vairākus komentārus un priekšlikumus protokola papildināšanai.
Sēdē tika apspriesta arī Novadu dienas norise, un Valde nolēma Novadu dienu rīkot nākamā gada pavasarī. Novadu apvienības Valde ieteica organizēt konferenci par šobrīd tik aktuālo izglītības jautājumu, par ko bija plānots runāt Novadu dienā šoruden.
Trešais darbakārtības jautājums bija par LPS statūtu grozījumu izstrādi. LPS priekšsēža padomniece Olga Kokāne pastāstīja, ka darba grupas pirmajā sēdē risināti vairāki būtiski jautājumi, tomēr viennozīmīga pozīcija nav izveidota, tāpēc darba grupas locekļi aicināti savus ierosinājumus iesūtīt LPS rakstiski.
Videokonferences un semināri
• 5. septembrī Pašvaldību savienībā notika videokonference par Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) aktualitātēm saistībā ar grozījumiem normatīvajos aktos, ko organizēja Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar LPS.
• 7. septembrī LPS uzņēmējdarbības diskusija “Ko un kā Latvijas pašvaldības var iegūt no Eiropas Investīciju plāna” tika rīkota ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā līdzdalību, un tajā piedalījās Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka un Ekonomikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Zemītis.
• Šajā dienā Latvijas Institūts un direktore Aiva Rozenberga aicināja novadu pašvaldību darbiniekus uz nodarbību videotiešraidē “Novadu tēls = Latvijas tēls”, kurā sniedza praktiskus ieteikumus atvērtai publiskajai komunikācijai un tika runāts par īpašu pakalpojumu veidošanu tiem, kas vēlas atgriezties vai pārvākties uz dzīvi novados, kā arī pārrunāja iespējas iesaistīties dažādos starptautiskos projektos novadu un pilsētu reģionālās un starptautiskās pazīstamības veicināšanai.
• 15. septembrī notika pirmā no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Jaunatnes padomi (LJP) organizētajām tiešsaistes lekcijām – “Jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas veidošana, darbība, veiksmes stāsti, zemūdens akmeņi” par aktuālajiem jautājumiem un izaicinājumiem jaunatnes jomā Latvijā. Videokonferencē uzstājās IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākais referents Edgars Lākutis, Ventspils pilsētas domes Jaunatnes lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Kristians Jacevičs un Nīcas novada pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste Anete Strazdiņa.
• 19. septembrī pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistiem rīkotajā videokonferencē – seminārā “Balansējot starp sabiedrības tiesībām zināt un personas datu aizsardzību” par svarīgāko šajā jomā pastāstīja Latvijas Sertificēto personu datu aizsardzības speciālistu asociācijas priekšsēdētāja Agnese Boboviča.
• 20. septembrī notika LPS uzņēmējdarbības atbalsta tīkla diskusija ar Latvijas Biznesa savienības pārstāvjiem – padomes priekšsēdētāju Elīnu Egli, valdes priekšsēdētāju Eduardu Filipovu un padomnieci komunikācijas jautājumos Agnesi Alksni – par iniciatīvu “Atbalsti mazo biznesu!”.
• 21. septembrī mācību semināru “Aizliegtas vienošanās un korupcijas riski publiskajos iepirkumos” organizēja Valsts kanceleja sadarbībā ar Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), un to vadīja Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite–Antoņenko un KNAB Politikas plānošanas nodaļas galvenā speciāliste izglītošanas jautājumos Inta Nolle.
• 7. oktobrī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) informatīvajā seminārā – videokonferencē padomus par projektu iesniegumiem sniedza LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane, VARAM Investīciju politikas departamenta Reģionālo un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju investīciju nodaļas vadītājs Ritvars Timermanis un CFLA Infrastruktūras projektu atlases nodaļas vecākā eksperte Kristīne Šmite.
• Šajā dienā notika arī IZM, LPS un LJP organizētā cikla otrā videolekcija “Jaunatnes organizācijas pašvaldībā. Pienākumu deleģēšana organizācijām. Prakse, piemēri, rezultātu nodrošināšana”, kurā uzstājās LJP izpilddirektore Inese Šubēvica, Ventspils Jauniešu domes pārstāvis Emīls Anškens un Engures novada pašvaldības sabiedrisko attiecību un jaunatnes lietu speciālists Kristaps Zaļkalns.
• 10. oktobrī videokonferencē “Par atbalsta sistēmas pilnveidi bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” informēja nodibinājuma “Centrs Dardedze” valdes locekle Laila Balode un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Millere. Sanāksmē piedalījās arī VBTAI priekšnieka vietniece Liene Kauliņa–Bandere un LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.
• 12. oktobrī notika UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un LPS tiešsaistes diskusija “Līdzdalība UNESCO – ieguldījums pašvaldības attīstībai”, kurā tikās mantojuma eksperti un pašvaldību pārstāvji, kas aktīvi darbojas UNESCO kultūras un izglītības programmās.
• Šajā dienā videokonferenci par revīzijas “Programmnodrošinājuma pārvaldības izvērtējums pašvaldībās un pašvaldību izglītības iestādēs” rezultātiem – gan par Valsts kontroles (VK), gan pašvaldību secinājumiem darbā pie revīzijas ieteikumu ieviešanas – ar LPS atbalstu organizēja Valsts kontrole.
• 13. oktobrī notika LPS un Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta seminārs “Pārredzamības prasības ievērošana, piešķirot komercdarbības atbalstu”.
• Šajā dienā notika arī seminārs – videokonference pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistiem, kurā par preses relīžu veidošanu un infografikām pastāstīja Mg. soc. Viktors Zaķis un Mg. soc. Baiba Bartaševiča.
• 19. oktobrī LPS sadarbībā ar Labklājības ministriju rīkoja videokonferenci “Vardarbības atpazīšana un profesionāļu rīcība tās novēršanā”, kurā pieredzē dalījās resursu centra “Marta” juriste Zane Zvirgzdiņa, krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” direktore psiholoģe Zane Avotiņa, Valsts policijas Tukuma nodaļas priekšnieks Janeks Bahs, kā arī Labklājības ministrijas speciālisti.
Vizītes un tikšanās
• Pieredzes apmaiņā delegācija no Uzbekistānas
6. septembrī Latvijas Pašvaldību savienībā viesojās delegācija no Uzbekistānas – pārstāvji no Uzbekistānas Republikas Ministru kabineta, Ekonomikas un Finanšu ministrijām, kā arī reģionālajām pašvaldībām. Vizītes mērķis bija iepazīt Latvijas reģionālo un vietējo attīstības plānošanu, sadarbību un koordināciju starp centrālo valdību un vietējām pašvaldībām, kā arī publiskā un privātā sektora partnerību vietējā attīstībā.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis delegācijai pastāstīja par pašvaldību sistēmu Latvijā, LPS darbības principiem, sadarbību ar valdību, administratīvi teritoriālo reformu un citiem jautājumiem.
• Latvijā mācību vizītē Kirgizstānas valsts un pašvaldību delegācija
Ārlietu ministrija ik gadu piešķir grantus attīstības sadarbības projektiem Latvijas Republikas noteiktajās saņēmējvalstīs – Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstīs Gruzijā, Moldovā, Ukrainā, kā arī Centrālāzijas valstīs Kirgizstānā, Tadžikistānā un Uzbekistānā. Šogad Ārlietu ministrija piešķīrusi grantu Latvijas Pašvaldību savienībai projekta “Lietpratīgas pārvaldības stiprināšana Kirgizstānā” īstenošanai, kura mērķis ir veicināt pārvaldības reformu attīstību Kirgizstānā, izmantojot Latvijas pieredzi varas pārdalē starp valsti un pašvaldībām un valsts funkciju deleģēšanā pašvaldībām.
No 24. līdz 28. oktobrim Latvijā mācību vizītē ieradās Kirgizstānas valsts un pašvaldību pārstāvju delegācija. Pašvaldību savienībā viņi tikās ar LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini, ģenerālsekretāri Mudīti Priedi un vecāko padomnieku Māri Pūķi.
Vizītes laikā Kirgizstānas delegācijai bija tikšanās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Finanšu ministrijā un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. 27. oktobrī viņi apmeklēja Jelgavu, kur tikās ar Jelgavas domes vadību.
Citi notikumi
• Mācību brauciens uz Norvēģiju
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas “Valsts administrācija” mācību braucienā uz Norvēģiju no 4. līdz 7. septembrim devās Rīgas domes Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centra vadītājs Sandris Bergmanis, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede un padomnieks Aino Salmiņš.
Mācību vizītes mērķis bija iepazīties ar Norvēģijas pieredzi, risinot bēgļu un patvēruma meklētāju jautājumu. Brauciena dalībniekiem tika organizētas vairākas tikšanās Stavangeres pašvaldībā un patvēruma meklētāju uzņemšanas centrā “Hero”, kas ir viens no 70 šādiem centriem Norvēģijā, kur uzturas patvēruma meklētāji, kamēr gaida atbildi par bēgļa statusa piešķiršanu vai noraidīšanu. Tāpat viņiem bija iespēja apmeklēt mācību centru “Johannes learning center” – galveno mācību centru bēgļiem, kur tie mācās norvēģu valodu, kultūru un sociālo mācību par norvēģu sadzīvi un sabiedrībā pieņemtajām normām.
• Forums par digitālajiem pakalpojumiem
Digitālajiem pakalpojumiem arvien straujāk attīstoties un pilnveidojoties, tie pakāpeniski tiek ieviesti arī pašvaldībās, lai tās efektīvāk un kvalitatīvāk koordinētu dažādus pārvaldes procesus – tā secināts 13. septembrī notikušajā AS “Swedbank” sadarbībā ar SIA “ZZ Dats” organizētajā forumā “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja”.
Foto: Jānis Buls
Akcentējot digitālo pakalpojumu sniegtās priekšrocības, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis atzinīgi novērtēja pašvaldību līdzšinējo atsaucību informēšanā par vajadzīgajiem uzlabojumiem digitālo pakalpojumu izstrādē.
• Welcome projekta konference par migrantu tiesībām
No 21. līdz 25. septembrim Latvijā notika Welcome projekta konference “Migrantu tiesības un ES pilsonība”, kas sākās ar atklāšanas pasākumu Eiropas Savienības mājā.
Welcome projektā iesaistījušies partneri no 12 ES valstīm: Itālijas, Francijas, Spānijas, Bulgārijas, Igaunijas, Maltas, Kipras, Rumānijas, Slovākijas, Ungārijas, Grieķijas un Latvijas.
24. septembrī Amatas novadā notika Welcome projekta konferences sesija, kurā vairāk nekā trīs desmiti dalībnieku no projekta dalībvalstīm diskutēja par lielāko izaicinājumu, ar ko šobrīd saskaras Eiropas Savienība, – par situāciju ar patvēruma meklētājiem un bēgļiem.
• Konference Atēnās par Eiropas identitāti
No 5. līdz 8. oktobrim Grieķijas galvaspilsētā Atēnās norisinājās konference “Eiropas identitāte un patvēruma meklētāju integrēšana”, kurā piedalījās Daugavpils pilsētas domes delegācija domes priekšsēdētāja vietnieka Pētera Dzalbes vadībā un LPS pārstāvji.
Seminārs norisinājās projektā “Eiropas reģioni – pilsoniskās sabiedrības veidotāji”, kurā piedalās 14 partneri no desmit ES valstīm. Projekts tiek finansēts no ES programmas “Eiropa pilsoņiem”.
Konferences dalībnieki apmeklēja pirmo Grieķijā izveidoto patvēruma meklētāju nometni “Eleonas”, kur mitinās 2450 patvēruma meklētāju no 26 pasaules valstīm. Šobrīd valstī darbojas jau 46 bēgļu nometnes.
• LPS delegācija pasaules mēroga samitā Kolumbijā
12.–15. oktobrī Latvijas Pašvaldību savienības delegācija, kurā bija LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, priekšsēža vietnieki Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis un LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede, Bogotā (Kolumbijā) kopā ar vairāk nekā 3000 pašvaldību vadītājiem no visas pasaules piedalījās Vietējo un reģionālo līderu samitā, kas bija veltīts pašvaldību vadītāju centieniem veicināt ilgtspējīgu attīstību.
• Latvijas delegācija EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā Strasbūrā
No 18. līdz 21. oktobrim Strasbūrā notika Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa kārtējā plenārsēde. Latvijas delegāciju tajā pārstāvēja Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa, Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka un Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.
Kongresa 31. plenārsēde iezīmējās ar jauna prezidenta, palātu un komiteju vadītāju vēlēšanām, kā arī kongresa prioritāšu noteikšanu 2017.–2020. gadam. Pirmo reizi kongresa vēsturē par tā prezidenti tika ievēlēta sieviete – Austrijas pārstāve Gudruna Moslere–Tērnstrema.
• Komunikācijas konferencē Briselē
20. un 21. oktobrī Briselē notika jau 7. Komunikācijas konference EuroPCom, kurā piedalījās ar komunikāciju saistīti profesionāļi no visas Eiropas. Konferencē norisinājās gan dažādu profesionāļu lekcijas, gan darbs grupās, gan ideju un pieredzes apmaiņa.
Tā kā gan lekcijas, gan darbs grupās notika paralēli, divās konferences dienās tika apskatīts ļoti plašs jautājumu loks saistībā ar vizuālo un citu komunikāciju, sociālajiem medijiem utt. “Veidojot vizuālo komunikāciju, pirmām kārtām jāņem vērā, ka tas, kas bija aktuāls pat tikai pirms pusgada, šodien var būt daudz mazāk aktuāls. Mūsdienu pasaulē nekas nestāv uz vietas, arī komunikācija,” savā runā uzsvēra lektors no Īrijas Dirmads Makmahūna, kurš iepazīstināja ar jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem komunikācijas kontekstā.
Konferencē tika pasniegta arī EuroPCom 2016 balva. Tās mērķis ir popularizēt paraugpraksi un veicināt profesionālu komunikāciju par Eiropas Savienību visos pārvaldības līmeņos. Šogad galveno balvu ieguva Polijas Reģionālās attīstības ministrijas Informācijas un veicināšanas departaments.
Konferencē piedalījās arī LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Jana Bunkus un LPS Pārstāvniecības Briselē vadītāja Agita Kaupuža.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017