Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 18. aprīlis 14:44
Vārda dienas: Jadviga, Laura
– Ja velkam paralēles starp abām organizācijām – Reģionu komiteju (RK) un Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), tad atgādināsim Latvijas likumdošanā iestrādāto, ka, pieņemot valsts budžetu, visām ministrijām obligāti jākonsultējas ar LPS un likumu par valsts budžetu nākamajam gadam nedrīkst pieņemt, kamēr nav parakstīts LPS un Ministru kabineta domstarpību un vienošanās protokols. Vai esat domājis, ka arī RK varētu nākt klajā ar līdzīgu iniciatīvu un panākt ne tikai konsultatīvas tiesības, bet arī līdzvērtīgu partnerību ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi, lai ieteikumiem nebūtu tikai rekomendējošs raksturs?
– Sākšu ar Reģionu komiteju, jo mūsu loma būtībā ir diezgan spēcīga. Tā pamatojas Māstrihtas līgumā un skaidri definēta arī Lisabonas līgumā. Ir trīs Eiropas Savienības (ES) institūcijas – Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija. Mūsu loma oficiāli norādīta kā konsultatīva, taču, ja raugāmies, ko RK konkrēti var darīt, tad jāsaprot, ka visi mūsu dalībnieki ir vēlēti pārstāvji no visām Eiropas valstīm, un ikvienam dalībniekam vajadzīga “biļete” dalībai Reģionu komitejā, ko tie iegūst demokrātiskās vēlēšanās. Svarīgi, ka, salīdzinot ar Eiropas Parlamentu, mūsu dalībnieki regulāri ir savās vietējās un reģionālajās pašvaldībās. Mēs katru nedēļu redzam problēmas, izaicinājumus un uzlabojumus. Tāpat mums ir tieša ietekme gan Eiropas Parlamentā, gan ES Padomē un Eiropas Komisijā. Palūkosimies uz konkrētiem sadarbības piemēriem. Reģionu komitejai ir sadarbības līgums ar Eiropas Parlamentu, esam kopīgi definējuši sešas galvenās jomas, kurās veicam ietekmes novērtējumu, analizējot, kāds noteiktiem likumdošanas procesiem vai finansējumam būs iespaids pilsētās un reģionos. Runājot par Eiropas Komisiju – es kā Reģionu komitejas prezidents katru mēnesi tiekos ar daudziem komisāriem. Viņi man jautā, vai varu palīdzēt īstenot vairāk aktivitāšu vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī, tām mobilizējot pašvaldības.
Par ES Padomi – Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks oktobra sākumā uzaicinājis uz tikšanos mani, RK viceprezidentu un piecu politisko grupu prezidentus, lai diskutētu par jautājumiem tādā pašā veidā kā ar ES dalībvalstu premjeriem. Mums ir gan tieša sadarbība ar Donaldu Tusku Padomē un vienlaikus arī tiešā saikne, lai strādātu ar mūsu pilsētām. Mums tas jāizmanto, jo otra mūsu darba daļa ir izmainīt Eiropas skatījumu, būt inovatīvākiem, radošākiem, tuvāk progresam un uzņēmējdarbībai. Mēs to varam izdarīt, un tas Eiropā ir nepieciešams! Te mums “jāspēlē” stingra loma!
Protams, es varētu teikt, ka mēs vēlētos spēcīgāku oficiālo lomu, kas noteikta līgumā, ka noteiktai likumdošanas daļai būtu jābūt saskaņotai ar mums, taču tas ir tik sarežģīts process. Sākumā būtu jāpanāk kopīga vienošanās, kas jāsagatavo Eiropas Komisijai, tad tas jāapstiprina visām dalībvalstīm. Neesmu pārliecināts, vai tas notiks. Vai vajag kavēt mūsu laiku šādai cīņai un mēģināt panākt strukturālas izmaiņas? Mums tagad ir vairāk varas un ietekmes, nekā tas bijis pirms tam, taču mēs arī esam iesnieguši konkrētus priekšlikumus par uzlabojumiem īpašai komitejai Eiropas Parlamentā, kas analizē nepieciešamās izmaiņas Lisabonas līgumā. Mēs arī sadarbojamies ar diviem ziņotājiem – Merčēdesu Breso, kura ir bijusī RK prezidente un tagadējā ziņotāja no S&D politiskās grupas, un Elmāru Broku no Vācijas. Mēs vienmēr sakām, ka visā Eiropā būs labāki rezultāti, ja pašvaldību loma būs spēcīgāka. Taču mēs zinām, ka tā jebkurā gadījumā būs spēcīga, ja izmantosim mums dotās iespējas.
– Jūs esat Somijas pilsonis, vienkāršs iedzīvotājs. Ja šodien uz jūsu pašvaldību būtu atbraucis Reģionu komitejas prezidents, ko jūs kā ierindas cilvēks gribētu viņam pajautāt?
– Tā ir sarežģīta situācija! Domāju, ka ikviens vispirms uzdotu jautājumu par to, kas svarīgs tieši šim cilvēkam, vai tas būtu skolotājs vai vecāks, kura bērni mācās skolā. Visticamāk, man Reģionu komitejas prezidentam būtu daudz jautājumu, bet uzdotu vienu sarežģītu. Mūsu statistika liecina, ka valstīs, kas investējušas cilvēkkapitālā, izglītības sistēmā, bibliotēkās un to funkcionalitātē, ir vislabāk attīstījušies IKP rādītāji. Šīs valstis parasti iegūst augstākus rezultātus dažādos starptautiskos mērījumos, lai kādi tie būtu – laimes vai inovāciju indekss, labāko skolu izvērtējums vai kāds cits. Tāpēc mans jautājums būtu: kā mēs varētu veicināt, lai labās prakses piemēriem no visas Eiropas būtu lielāka ietekme aprēķinos un pierādījumos, lai secinātu, ka tieši šīs ir vislabākās investīcijas? Tā mēs pārliecinātu RK prezidentu vai EK prezidentu ieguldīt vairāk finansējuma spēcīgās iniciatīvās cilvēkkapitālā, izglītībā, radošumā un inovācijās.
– Paldies un novēlam jums arī saņemt atbildi no Reģionu komitejas prezidenta!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017