Rīga 6°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 06:21
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Eiropas Komisija apliecina pašvaldību lomu attīstības sadarbībā
“Uzsākot kopīgu programmu īstenošanu attīstības sadarbības valstīs, šādu programmu izstrādē un īstenošanā, kā arī uzraudzības un izvērtēšanas procesā jāiesaista arī vietējās un reģionālās pašvaldības, izmantojot to zināšanas un pieredzi. Tas varētu palīdzēt vēlāk izvērtēt iespējamos uzlabojumos turpmāk īstenojamās programmās,” diskusijā par Eiropas Komisijas sagatavoto paziņojumu “Priekšlikums par jaunu Eiropas Konsensu attīstības jomā” 3. februārī Briselē (Beļģijā) notikušajā Reģionu komitejas (RK) Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijas sanāksmē norādīja Latvijas delegācijas RK pārstāve, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.
Latvijas delegācija iesniegusi RK virkni grozījumu šajā Reģionu komitejas atzinumā, kurus atzinīgi novērtēja atzinuma sagatavotājs Spānijas delegācijas pārstāvis Hesuss Gamaljo Aljers (Jesús Gamallo Aller). Eiropas Konsenss ir viena no iniciatīvām, kā Eiropas Savienība savā attīstības sadarbības politikā iekļaus 2015. gadā ANO pieņemto Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kas ir jauns, vērienīgs satvars ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanai. Hesuss Gamaljo Aljers uzsvēra, ka būtiski šo ANO programmu uztvert kā daudzlīmeņu un daudzpusēju programmu, kurā iesaistītas ne tikai valdības, bet arī vietējās un reģionālās pašvaldības.
Uzrunājot Reģionu komisijas locekļus, Inga Bērziņa atklāja, ka arī Latvijas pašvaldības, līdzīgi kā pašvaldības daudzviet citur Eiropā, pēdējo mēnešu laikā iesaistījušās ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu izvērtēšanā, spriežot, kurus no 17 mērķiem izvirzīt kā prioritāros Latvijā, kā kopīgi sadarboties iedzīvotājiem, uzņēmējiem, pašvaldībām un valsts institūcijām, lai izdarītu pareizo izvēli un nekļūdītos ieviešanā. Tāpēc Latvijas delegācijas pārstāve jo īpaši atbalstīja Reģionu komitejas priekšlikumu veicināt vietējo pašvaldību un reģionu pilnīgu iesaistīšanos ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanas politiku veidošanā.
Būtiski, ka savā uzrunā sanāksmes dalībniekiem Eiropas Komisijas Attīstības un sadarbības ģenerāldirektorāta vietnieks Klauss Rūdišhauzers (Klauss Rudischhauser) vēlreiz uzsvēra pašvaldību lomu attīstības sadarbības politikā. Viņš arī skaidroja, ka Eiropas Konsenss attīstības jomā, kas pieņemts 2005. gadā, patlaban tiek aktualizēts, ņemot vērā jaunos izaicinājumus pasaulē, piemēram, drošības un klimata pārmaiņu jomā. “Jauninājums ir tas, ka jaunais Konsenss būs saistošs dalībvalstīm. Eiropas Komisijas mērķis ir pabeigt sarunas ar Eiropas Parlamentu, Padomi un pārējām ieinteresētajām pusēm, tostarp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, nākamo trīs četru mēnešu laikā. Mēs vēlamies panākt patiesu vienprātību šajā jautājumā un plānojam parakstīt jauno Eiropas Konsensu Eiropas Attīstības dienu laikā, kas 7. un 8. jūnijā norisināsies Briselē,” atklāja Eiropas Komisijas pārstāvis.
Sākas priekšlikumu laiks nākamajam kohēzijas politikas plānošanas periodam
Laba pārvaldība un orientēšanās uz mērķiem, mazāk koncentrējoties uz birokrātiju un skrupulozām pārbaudēm – šādas prioritātes uzlabojumiem nākamajam Eiropas Savienības kohēzijas politikas plānošanas periodam pēc 2020. gada izvirzīja Latvijas delegācijas Reģionu komitejā (RK) loceklis Dainis Turlais, piedaloties Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības (ALDE) politiskās grupas rīkotajā diskusijā, kas norisinājās 8. un 9. februāra RK plenārsesijā.
“Domājot par kohēzijas politikas nākotni pēc 2020. gada, būtu jāizvērtē, kā esam veicinājuši kohēzijas politikas mērķa sasniegšanu, vai izvēlētie līdzekļi un veidi bijuši visefektīvākie, lai patiešām mazinātu atšķirības starp Eiropas Savienības reģioniem. Mums ir labi piemēri, kā kohēzijas politika darbojas Eiropas Savienībā. Arī kopējie ekonomiskās attīstības tempi ir stabili, ekonomiskā attīstība Eiropas Savienībā notiek un ir pozitīva. Taču ekonomiskās attīstības līmeņu atšķirības joprojām ir ievērojamas, piemēram, Latvijā ekonomiskā nevienlīdzība veicinājusi ap 40 procentu darbspējīgo iedzīvotāju aizbraukšanu, tiem izvēloties nevis cīnīties par attīstību Latvijā, bet aizbraukt strādāt uz attīstītu valsti,” savus secinājumus RK locekļiem pauda D. Turlais.
Viņš arī uzsvēra, ka, domājot par kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu, jārisina jautājums par birokrātijas novēršanu: “Laba pārvaldība un birokrātija nav sinonīmi. Birokratizācija, kas joprojām ir skaidri redzama, nav palielinājusi finanšu pieejamību. Tiek runāts par birokrātijas samazināšanu, likumdošanas vienkāršošanu, taču šie secinājumi pilnībā neatspoguļojas korekcijās Eiropas Savienības politikā – uzdevumos un plānos.” Latvijas delegācijas pārstāvis vērsa uzmanību, ka ekonomiskajai attīstībai Eiropas Savienībā jāizlīdzinās ne tikai statistiski, bet nabadzība jāsamazina arī praktiski. “Mēs mēģinām daudz ko risināt ar matemātisku formulu palīdzību. Iekšzemes kopprodukta aprēķināšanas formula dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga, un tāpēc tie vairs nav salīdzināmi lielumi. Tādējādi lemt par līdzekļu pārdali objektīvi ir sarežģītāk. Tikai pamatojoties uz precīzu informāciju, var izdarīt secinājumus, kas ļaus pieņemt pareizus lēmumus,” uzsvēra Dainis Turlais.
Par reģionālo politiku atbildīgās Eiropas Komisijas komisāres Korinas Krecu kabineta vadītājs Nikola De Mikeliss (Nicola De Michelis), vaicāts par iespējām nākamajā kohēzijas plānošanas periodā vairāk koncentrēties tieši uz galarezultātu un mazāk uz pārbaudēm, norādīja: “Aizmirstiet par to, kas noteikts šajā periodā, nāciet klajā ar saviem priekšlikumiem, taču tiem jābūt labiem. Bet, ja nevaram izdomāt labākus priekšlikumus par jau esošajiem, tad gan labāk būtu saglabāt šā perioda noteikumus, pie kuriem jau esam pieraduši!”
Atzinums “Kohēzijas politikas nākotne pēc 2020. gada”, kuram vairākus grozījumus bija iesniegusi arī Latvijas delegācija, tika izskatīts Reģionu komitejas Teritoriālās kohēzijas politikas 2. marta sanāksmē. Atzinumu plānots pieņemt 11. un 12. maija plenārsesijā.
Reģionu komitejas 121. plenārsesija norisinājās 8. un 9. februārī Briselē, un tajā Latvijas delegāciju pārstāvēja Latvijas delegācijas RK vadītājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais.
Pašvaldību pārstāvji rosina sadarboties migrācijas pamatcēloņu novēršanai
Latvijas delegācijas Reģionu komitejā vadītājs Andris Jaunsleinis 22. februārī Sandžiljanā (Maltā) piedalījās Reģionu komitejas Biroja sēdē un migrācijas tēmai veltītajā konferencē “Migrācijas pamatcēloņu novēršana un migrantu uzņemšana”. Sanāksmēs Eiropas un Vidusjūras valstu vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji rosināja valstu valdības un starptautisko sabiedrību vairāk sadarboties ar pašvaldību pārstāvjiem, lai sekmīgāk veicinātu situācijas stabilizēšanos Ziemeļāfrikas un Tuvo austrumu valstīs.
Reģionu komitejas prezidents Marku Markula (Markku Markkula) norādīja: “Mums nevar būt patiesi droša un plaukstoša Eiropa, ja situācija kaimiņvalstīs ir nestabila. Tikai strādājot kopā ar pašvaldībām, Eiropas Savienība varēs atrast ilgtspējīgus risinājumus migrācijas krīzei, cilvēku tirdzniecībai, kariem un terorisma draudiem.”
Reģionu komitejas Biroja sēdes ietvaros pašvaldību pārstāvjiem bija arī iespēja apmeklēt migrantu patvēruma un atbalsta centru “Marsa Open Center”. Šis centrs, kas darbojas kā nevalstiska organizācija, nodrošina pajumti un sekmē migrantu piekļuvi bezmaksas pamatpakalpojumiem, proti, veselības aprūpei un izglītībai.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017