Rīga 6°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 08:09
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Senie latvieši februāri sauca par Sveču mēnesi (citi nosaukumi: Svecaine, Govju diena, Grab(e)nīca, Gromnica, Ziemas Māra, Marijas šķīstīšanās diena, Satikšanās diena).
Sveču dienā (2. februārī) iesvētītās sveces aizdedzināja mājās negaisa, sērgas, radību gadījumos. Šīs sveces lika rokās arī mirējiem, lai tās rādītu gaišu ceļu Taisaulē, tāpat iededza brīžos, kad bija vajadzīga Dieva palīdzība un aizsardzība.
Viena no raksturīgākajām Sveču dienas ieražām ir sveču liešana. Ļaudis ticēja, ka šajā dienā lietās sveces degot īpaši gaiši.
Latviešu tautas ticējumos Sveču dienai ir arī nosaukums Ziemas Māra. Šī diena sevišķi jāsvētī sievietēm. Senajiem latviešiem Māra bija galvenā sievišķā dievība. Māra – māte Zeme, visa māte – radījusi ūdeni, dzīvo dabu un visu pārējo, kas atrodas gan virs, gan apakš zemes. Senlatviešiem Māra vēlāk sadalījusies dažādās Mātēs: Zemes, Vēja, Smilšu, Veļu, Jūras u.c.
Ar Sveču dienu beidzas ziemas vidus, tāpēc senčiem Sveču diena bija prieka un svētku diena. Par to liecināja bagātīgā ēdienkarte: karašas, pupas, cūkas gaļa, biezputra ar cūkas galvu, mēle.
• 2. februāris – pirms 500 gadiem (1517) dzimis Gothards I Ketlers (1517–1587) – pēdējais Livonijas ordeņa mestrs, pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas Pārdaugavas hercogistes vietvaldis (administrators).
Pirms 130 gadiem (1887) dzimis Alfrēds Bīlmanis (1887–1948) – Latvijas diplomāts, vēsturnieks, publicists un žurnālists, bijis Latvijas sūtnis Maskavā (1932–1935) un Vašingtonā (1935–1948). Kā viens no pirmajiem latviešu diplomātiem uzstājies pret savas valsts inkorporāciju PSRS sastāvā. Viņš panāca, ka pēc 1940. gada Rietumos palikušie Latvijas tirdzniecības kuģi turpināja kursēt ar Latvijas karogu.
Pirms 50 gadiem (1967) dzimis Artūrs Irbe, latviešu hokejists.
• 3. februāris – pirms 170 gadiem (1847) dzimis telefona izgudrotājs Aleksandrs Greiems Bells.
Pirms 50 gadiem (1967) Mālpils muižā atklāja Meliorācijas Tautas muzeju – vienīgo šāda veida muzeju Eiropā. Diemžēl muzejs 2002. gadā zaudēja telpas un tika pārcelts uz Talsiem, kur to apvienoja ar Lauksaimniecības muzeju.
Pirms 45 gadiem (1972) Saporo pilsētā (Japānā) tika atklātas XI ziemas olimpiskās spēles, kurās 1006 dalībnieki no 35 valstīm sacentās 35 sporta disciplīnās. Latvija šajās spēlēs nebija pārstāvēta. Ziemas olimpiskās spēles pirmo reizi notika Āzijā un pirmo reizi tās piedzīvoja komercializāciju, jo austrietis čempions Karls Šrancs saņēma gan naudu no ražotājiem par viņu slēpju izmantošanu, gan pārmetumus par šādu rīcību.
• 4. februāris – pirms 115 gadiem (1902) dzimis slavenais amerikāņu lidotājs Čārlzs Lindbergs. Viņš bija pirmais cilvēks, kurš veica lidojumu pāri Atlantijas okeānam – tas notika 1927. gadā.
Pirms 85 gadiem (1932) ASV pilsētā Leikplesidā tika atklātas III Ziemas olimpiskās spēles, kurās piedalījās 252 dalībnieki no 17 valstīm, kuri sacentās 14 sporta disciplīnās. Latvija šajā sporta forumā nebija pārstāvēta.
• 5. februāris – pirms 130 gadiem (1887) dzimis Zigfrīds Anna Meierovics (1887–1925) – Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks. Viņš bija pirmais Latvijas ārlietu ministrs un otrais Latvijas Republikas Ministru prezidents, viens no Latvijas Zemnieku savienības dibinātājiem. Būdams ārlietu ministrs, Meierovics veicināja Latvijas Republikas de facto un de iure atzīšanu, kā arī uzņemšanu Tautu Savienībā.
Senie latvieši šo dienu dēvēja par Agates jeb uguns dienu un pielūdza uguni. Arī ticējumi veltīti uguns pielūgsmei – ja Agates dienā spīd saule, tajā gadā būs daudz ugunsgrēku; ja snieg – vasarā būs plūdi; ja ap Agates dienu vējains laiks – būs silts pavasaris, jo īpaši maijs.
• 6. februāris – mūsu senči šo dienu dēvēja par Dārtas dienu (amerikāņiem – Sv. Doroteja). Ir ticējums, ka Dārtas dienā visvairāk snieg vai jau esot visvairāk sasnidzis – ja snieg un putina, būs silta un lietaina vasara.
• 7. februāris – pirms 40 gadiem (1977) dzimis Mārtiņš Freimanis – dziedātājs, komponists, dzejnieks un aktieris, grupas “Tumsa” dibinātājs (miris 2011. gada 27. janvārī).
Pirms 25 gadiem (1992) šajā dienā noslēgts Māstrihtas līgums, dibinot Eiropas Savienību. Līgumu parakstīja 12 Eiropas Ekonomiskās apvienības valstis, liekot pamatus līdz tam Eiropā nebijušai valstu kopībai – Eiropas Savienībai ar tās vienoto valūtu, pilsonību, ekonomiku, koordinētu ārpolitiku, aizsardzību un tiesībsargāšanas sistēmu.
Pirms 15 gadiem (2002) notika pirmais zemes noslīdējums pie Turaidas pils. Noslīdenis radās straujās temperatūras maiņas dēļ, atsalstot grunts slānim, un tika izgāzti nogāzē augošie koki, aizšķērsojot ceļu posmā Sigulda–Turaida un apturot satiksmi. Līdz 9. martam notika vēl divi zemes noslīdējumi.
• 8. februāris – pirms 180 gadiem (1837) notika krievu dzejnieka Puškina duelis ar franču aristokrātu Dantesu. Puškinam tas beidzās bēdīgi – ievainojums vēderā izrādījās nāvējošs. Sveikā cauri netika arī Dantess, kurš guva ievainojumu rokā.
Pirms 25 gadiem (1992) Albervilā (Francijā) tika atklātas XVI Ziemas olimpiskās spēles, kurās piedalījās 1801 dalībnieks no 64 valstīm 57 sporta disciplīnās. Latviju pārstāvēja 23 sportisti kamaniņās, bobslejā, biatlonā, distanču slēpošanā, daiļslidošanā un frīstailā. Latvijas valsts karogu nesa olimpiskais čempions Jānis Ķipurs. Šoreiz nevienam Latvijas sportistam neizdevās tikt līdz medaļām.
Pirms 15 gadiem (2002) Soltleiksitijā (ASV) tika atklātas XIX Ziemas olimpiskās spēles, kurās 2399 sportisti no 77 valstīm cīnījās 78 disciplīnās. Latvijas komandā bija 47 sportisti, kuri startēja astoņos sporta veidos. Spēles mums bija īpašas arī ar to, ka tajās piedalījās Latvijas sporta līdzjutēju elki – hokejisti. Latvijas karogu spēļu atklāšanas ceremonijā nenesa vis bobslejists, bet tas tika uzticēts valsts hokeja izlases kapteinim Harijam Vītoliņam. Šo spēļu pirmajās dienās Amerikas masu saziņas līdzekļu uzmanības centrā bija Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas klātbūtne skatītāju tribīnēs un kuluāros, neoficiāli tiekoties ar ASV prezidentu Džordžu Bušu.
• 9. februāris – pirms 130 gadiem (1887) dzimis Vasilijs Čapajevs (1997–1919) – Krievijas pilsoņu kara un daudzu filmu, grāmatu un anekdošu varonis.
Pirms 110 gadiem (1907) dzimusi Mirdza Ķempe (1907–1974) – dzejniece un tulkotāja. Kopš 1948. gada viņa bija Rakstnieku savienības dzejas konsultante un veicināja daudzu jauno dzejnieku izaugsmi. Spilgta, ekscentriska, pretrunīga personība. Viņas dzejas pamattēma – mīlestība.
Pirms 90 gadiem (1927) dzimis Daumants Gailis (1927–1991) – kordiriģents, kora dziedāšanas metodiķis, profesors, studentu starptautisko dziesmu svētku “Gaudeamus” un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētku virsdiriģents. Viņa vadītie kori, tostarp Valsts akadēmiskais koris (akadēmiskais koris “Latvija”) un Latvijas Valsts universitātes jauktais koris “Juventus”, uzvarējuši daudzos konkursos.
• 10. februāris – pirms 100 gadiem (1917) dzimusi Elza Radziņa (1917–2005) – latviešu aktrise, dēvēta par skatuves karalieni – ne tikai, pateicoties karaliskajām lomām (Ģertrūde “Hamletā”, Fedra, Mēdeja, Žorža Sanda), bet arī izcilā tēlojuma dēļ.
Pirms 75 gadiem (1942) dzimis Anatolijs Gorbunovs – Latvijas politiķis, Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs (pirmais valsts vadītājs pēc neatkarības atjaunošanas), 5. Saeimas priekšsēdētājs.
Šī diena pasaulē tiek atzīmēta kā Pasaules drošākā interneta diena un Nacionālā Lietussargu diena.
• 11. februāris – pirms 85 gadiem (1932) dzimis Oļģerts Dunkers (1932–1997) – aktieris un režisors. Dažādos teātros iestudējis vairāk nekā 30 lugu, 20 filmu režisors (“Klāvs – Mārtiņa dēls”, “Vīrietis labākajos gados”, “Viktorija” u.c.).
• 13. februāris – pirms 140 gadiem (1877) dzimis Jāzeps Mediņš (1877–1947) – komponists, diriģents un pedagogs, viens no pirmskara Latvijas vadošajiem komponistiem. Viņa daiļradē apvienojas latviešu klasiskās mūzikas tradīcijas un aktuāla dzīves tematika. Vairāku operu, desmitiem simfonisko skaņdarbu un vairāk nekā 100 solodziesmu autors.
Šajā dienā tiek svinēta Pasaules Radio diena. Oficiāli pirmo Pasaules Radio dienu atzīmēja 2012. gadā.
• 14. februāris – pirms 80 gadiem (1937) dzimusi Astrīda Beināre (1937–2016) – prozaiķe un pedagoģe. Dzimusi un mācījusies Siguldā, ilgus gadus bijusi vācu valodas skolotāja. 1992. gadā par kultūrvēsturisko romānu “Rīgas Dievmātes katedrāle” saņēmusi Jāņa Pāvila II piemiņas medaļu. Romāni “Asinsbalss. Firsts Anatols Līvens”, “Portrets”, “Kaupo un Svētais Grāls” ir veltījums dzimtajai pusei, Līvenu dzimtai, vēsturei.
Pirms 65 gadiem (1952) Oslo (Norvēģijā) sākās VI Ziemas olimpiskās spēles. Tajās piedalījās 694 dalībnieki no 30 valstīm, kuri mērojās spēkiem 22 sporta disciplīnās. Latvija šajās spēlēs nebija pārstāvēta.
Šo dienu pasaulē svin kā Svētā Valentīna dienu – ar sirsniņu, ziedu un daudzveidīgu dāvanu dāvināšanu kā mīlestības apliecinājumu.
• 15. februāris – pirms 95 gadiem (1922) Latvijas Republikas Satversmes sapulce pieņēma mūsu valsts konstitūcijas – Latvijas Republikas Satversmes pirmo daļu. Par Satversmi nobalsoja visi klātesošie deputāti, izņemot piecus Latgales Kristīgo zemnieku partijas deputātus, kuri atturējās. Satversme tika izsludināta 1922. gada 30. jūnijā un stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija apzināti izšķīrās atjaunot arī savas vienīgās konstitūcijas darbību. Konstitucionālās iekārtas pamats šai valstij joprojām ir Satversme.
• 16. februāris – Lietuvas neatkarības diena. Mūsu kaimiņvalsts neatkarības akts tika pieņemts pirms 99 gadiem – 1918. gada 16. februārī, kad visi 20 Lietuvas Padomes locekļi Jona Basanaviča vadībā parakstīja aktu, kas proklamēja neatkarīgas Lietuvas valsts atjaunošanu un demokrātiskas valsts izveidošanu ar galvaspilsētu Viļņu. Manifests par neatkarību pasludināja Lietuvas valstiskās neatkarības atjaunošanu un deklarēja, ka valstiskās uzbūves pamatus noteiks Satversmes sapulce.
Pirms 80 gadiem (1937) šajā dienā amerikāņu zinātnieku grupa no firmas “Du Pont de Nemours” pieteica patentu jaunam materiālam – pirmajai rūpnieciski ražotai sintētiskai šķiedrai – neilonam. Jau pēc astoņām dienām pārdošanā parādījās izstrādājumi no jaunā materiāla – zobu sukas ar sariem no neilona.
• 17. februāris – Nacionālā labo darbu diena. To svin individuāli, grupās un organizācijās visā pasaulē, lai veicinātu cilvēku savstarpējo laipnību. Tā ir kļuvusi par mīļāko dienu daudziem, jo cilvēki visapkārt dara labus darbus.
• 18. februāris – pirms 95 gadiem (1922) dzimusi Valentīna Freimane – Latvijas teātra un kino zinātniece, mākslas zinātņu doktore, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece.
Pirms 65 gadiem (1952) dzimusi Māra Zālīte – dzejniece un dramaturģe, sabiedriskā darbiniece. Viņas dzejoļos izskan tautas likteņtēma, ilgas pēc brīvības, cerības, cilvēka un viņa laika problēmas. 80. gados M. Zālīte pievērsās dramaturģijai. Viņa sarakstījusi libretu Z. Liepiņa rokoperai “Lāčplēsis”, kas ar lielu garīgu spēku un emocionālu pacēlumu saviļņoja tautu Atmodas sākumā. Kopš 90. gadiem izveidojusies auglīga sadarbība ar teātri – sarakstīti vairāki mūzikli un rokoperas. Daudzi dzejoļi komponēti, viens no vispopulārākajiem ir Ulda Stabulnieka “Nāk rudens apgleznot Latviju”. Nesen iznākušais romāns “Pieci pirksti” ir autobiogrāfiska bērnības atmiņu grāmata, kurā autore tēlo atgriešanos kopā ar ģimeni mājās no Sibīrijas 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē un dzīvi Latvijā 50.–60. gadu mijā.
• 19. februāris – pirms 55 gadiem (1962) dzimis Ģirts Valdis Kristovskis – Latvijas politiķis, bijis iekšlietu, aizsardzības un ārlietu ministrs vairākās valdībās, piecu Saeimu un viena Rīgas domes sasaukuma, kā arī viena Eiropas Parlamenta sasaukuma deputāts. 2008. gadā atzīts par Eiropas Gada cilvēku Latvijā.
• 21. februāris – Starptautiskā dzimtās valodas diena. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību dzimtās valodas lomai un vietai valodu daudzveidības saglabāšanā pasaulē, kā arī sekmēt dzimtās valodas lietojumu un vairot apziņu, ka dzimtā valoda ir pamats dziļas un daudzpusīgas personības attīstībai. Starptautisko dzimtās valodas dienu pasaulē atzīmē pēc 1999. gada UNESCO Ģenerālās konferences 30. sesijā pieņemtās Rezolūcijas par valodu daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību. UNESCO LNK Starptautisko dzimtās valodas dienu atzīmē kopš 2005. gada.
• 22. februāris – pirms 85 gadiem (1932) dzimusi Baiba Indriksone – latviešu aktrise. Lomu klāsts gan kino, gan teātrī ir ļoti plašs, bet kurš gan var aizmirst šķelmīgo krogusmeitu Lēni “Vella kalpos” vai saldās mēles īpašnieci Olitu filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”!
Pirms desmit gadiem (2007) šajā dienā sociālās aprūpes centrā Alsungas novada Reģos ugunsgrēkā dzīvību zaudēja 25 cilvēki; tas bija postošākais ugunsgrēks Latvijas vēsturē.
• 23. februāris – pirms 90 gadiem (1927) dzimis Pauls Kvelde – diriģents, ilggadējs koru “Lāčplēsis”, “Silvicola” un “Absolventi” vadītājs, komponējis arī mūziku teātra izrādēm. Vairāku Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsdiriģents. 1997. gadā apbalvots ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Padomju laikos dzīvojušie atceras 23. februāra, tautā sauktās Vīriešu dienas (oficiālais nosaukums – Padomju armijas un Jūras kara flotes diena), svinības. Darba kolektīvos un pat skolās šo dienu izmantoja, lai apsveiktu vīriešus un pasēdētu pie svētku galda. Liela daļa jauniešu gan gudroja, kā izvairīties no paredzamā iesaukuma, bet sveicienus pieņēma un tortes notiesāja. Krievijā šo dienu turpina svinēt, kopš 2002. gada tā ir oficiāla brīvdiena ar nosaukumu “Tēvzemes aizstāvja diena”.
• 24. februāris – Igaunijas Republikas Neatkarības diena. Igaunijas politiskie spēki 1918. gada sākumā atzina Igaunijas neatkarības pasludināšanas nepieciešamību, 19. februārī nodibināja Glābšanas komiteju, kas 24. februārī izveidoja Pagaidu valdību ar Konstantīnu Petsu vadībā, un Igaunijas Glābšanas komiteja Tallinā pieņēma manifestu, ar kuru pasludināja neatkarīgu un demokrātisku valsti.
• 25. februāris – senie latvieši šo dienu dēvēja par Matīsa dienu un uzskatīja par vienu no astoņām kukaiņu dienām, kad kukaiņiem pēc garā ziemas miega rodas it kā jauna dzīvība (Matīss – kukaiņu aizbildnis, patrons).
• 27. februāris – pirms 85 gadiem (1932) anglis Džeimss Čedviks atklāja neitronu – atoma neitrālo elementārdaļiņu. Par šo atklājumu Čedviks saņēma Karaliskās biedrības medaļu un Nobela prēmiju. Tas bija liels solis pretim atombumbas izgudrošanai. Vienu no tām uzspridzināja 1954. gada 1. martā Bikini atolā. Sprādziena rezultātā pasaule zaudēja dažus japāņu jūrniekus un ieguva nosaukumu pludmales tērpam, ko sievietes nēsājušas jau vismaz trīs tūkstošgades. Niecīgos apģērba gabalus, kurus romieši attēloja sienu gleznojumos un senie grieķi zīmēja uz amforām, turpmāk dēvēja par bikini.
Šajā dienā pirms 70 gadiem (1947) dzimis Gidons Krēmers – Latvijas un Vācijas vijolnieks un diriģents, populārā un starptautiski atzītā Baltijas orķestra “Kremerata Baltica” dibinātājs un vadītājs.
• 28. februāris – pirms 60 gadiem (1957) dzimis Raimonds Graube – latviešu virsnieks, ģenerālis, vairāk nekā desmit gadus bijis Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris, apbalvots ar Viestura ordeni.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017