Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 02:16
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Jaunsleinis: uzņēmēja talantu attīstīt jāsāk jau pirmsskolā
“Pirmsskolas un pamatizglītības sistēmai būtu jābūt tādai, kas attīsta un atbalsta uzņēmēja talantu, jo mums vajadzīgi ne tikai darba ņēmēji, bet arī darba devēji. Jābūt labai sistēmai, kas piepildīta ar cilvēkiem,” 1. martā Briselē (Beļģijā) Reģionu komitejas (RK) Ekonomikas politikas komisijas sanāksmē notikušajā diskusijā par atbalstu jaunuzņēmumiem uzsvēra Latvijas delegācijas RK vadītājs Andris Jaunsleinis.
Viņš arī aicināja atzinuma “Atbalsts jaunuzņēmumiem un augošajiem uzņēmumiem Eiropā: reģionālā un vietējā perspektīva” gatavotāju Bjalistokas (Polijā) pilsētas mēru Tadeušu Truskolaski ietvert ziņojumā ideju par mehānismu, kas ļautu ātri aprobēt labākās dalībvalstu idejas par Eiropas Savienības konkurētspējas uzlabošanu. “Eiropas Savienības dalībvalstis savā starpā konkurē un meklē labākos risinājumus jaunuzņēmumu darbības veicināšanai. Taču kopumā mēs veidojam Eiropas Savienību, kas konkurē globālā mērogā. Mums savas labākās, pārbaudītās idejas būtu jāapkopo un jāievieš, un tā kopā mēs varētu veicināt Eiropas Savienības konkurētspēju,” mudināja A. Jaunsleinis.
Arī atzinuma sagatavotājs Tadeušs Truskolaskis uzsvēra, ka jāizveido visaptveroša programma, kas saskaņotu principus jaunuzņēmumu darbības sākšanā un izvēršanā neatkarīgi no uzņēmēja valstspiederības vai preces un pakalpojuma pārdošanas vietas, kas veicinātu jaunuzņēmumu izaugsmi un starptautisko paplašināšanos.
Savukārt Latvijas delegācijas pārstāvis Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš savā uzrunā aicināja domāt par atbalstu pašvaldībām, lai jaunu uzņēmumu līderu audzināšana varētu sākties jau skolās. “Eiropa piedzīvojusi fordismu, kad mums bija lielas rūpnīcas, daudz darbinieku. Tagad sācies postfordisms, un pilsētas un reģioni cīnās par intelektu un jauniem cilvēkiem, kas spēj veidot biznesu. Būtiski šo sēklu iesēt jau skolās, veidot skolas uzņēmumus. Arī Eiropā būtu jābūt tādām pašām iespējām kā ASV, kur iespējams mācīties biznesa līderismu,” uzsvēra G. Ansiņš.
Atzinumu “Atbalsts jaunuzņēmumiem un augošajiem uzņēmumiem Eiropā: reģionālā un vietējā perspektīva” plānots pieņemt nākamajā RK Ekonomikas politikas komisijas sanāksmē, kas norisināsies 3. maijā. Ar šo un citiem Ekonomikas politikas komisijas sanāksmē izskatītajiem dokumentiem var iepazīties RK mājaslapā.
Diskutē par Eiropas uzņēmumu piekļuvi riska kapitālam
Riska kapitāla pieejamība ir ļoti svarīga, lai finansētu jaunu un inovatīvu uzņēmumu uzsākšanu un izaugsmi, kuriem piemīt ļoti augsts izaugsmes potenciāls. Taču Eiropā pastāv šķēršļi attīstītam riska kapitāla tirgum; mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pieeja alternatīvam finansējumam ir ierobežota, piemēram, riska kapitālam un biznesa eņģeļu investīcijām. Lielākā daļa finansējuma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pieejama aizdevumu veidā, un Eiropā piekļuve riska kapitālam ir mazāka nekā ASV. Ar šādiem secinājumiem nākusi klajā Asociācija finanšu tirgiem Eiropā (AFME), kas 7. martā Briselē publiskoja kopīgi ar Eiropas Investīciju banku, vairākām tirdzniecības asociācijām un fondu biržām sagatavoto ziņojumu “Riska kapitāla trūkums ātri augošiem Eiropas uzņēmumiem”.
Ziņojuma publiskošanas pasākumā piedalījās Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis, kurš atbild arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību. Viņš atklāja, ka “Eiropas Riska kapitāla fondu fondā” (Pan–European VC Fund–of–Funds) mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un inovācijām pieejami līdz pat 400 miljoniem eiro, lai atbalstītu riska kapitāla fondus. “Eiropas Riska kapitāla fondu fonds” ir EK Kapitāla tirgu savienības prioritārā darbības joma un papildina pārējās aktivitātes, kuru mērķis ir palielināt riska kapitālu. “Eiropā būtu vajadzīgas spēcīgākas biznesa eņģeļu aktivitātes un privātā izvietojuma attīstība. Tāpat arī mums būtu jāpabeidz digitālā vienotā tirgus izveide, lai samazinātu dalībvalstu problēmas piekļūt finanšu tirgiem, kas ir sadrumstaloti,” norādīja EK priekšsēdētāja vietnieks.
Savukārt Eiropas Biznesa eņģeļu tīkla (EBAN) prezidente Kandasa Džonsone aicināja meklēt risinājumus, lai Eiropā veicinātu “biznesa vienradžu” rašanos (tie ir jaunuzņēmumi, kuru vērtība ir vairāk nekā miljards ASV dolāru). “Mums nav iespēju viegli investēt lielus līdzekļus, jo mūsu tirgus nav plašs. Jaunuzņēmumu galvenā problēma ir tāda, ka tiem jāizveido daudzi uzņēmumi dažādās valstīs, kurās ir atšķirīgi likumi, un tas neveicina pārrobežu investīcijas. Risinājums varētu būt “biznesa eņģeļa pase”, kā arī dažādi e–risinājumi uzņēmumiem. Tā, piemēram, Igaunijā brīnišķīgi darbojas viņu ieviestā e–Uzturēšanās (e–Residency) – ikvienam pasaules iedzīvotājam tiek piedāvāta valdības izdota starptautiska digitālā identitāte un iespēja savu uzņēmumu administrēt tiešsaistē neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas,” norādīja K. Džonsone.
Ar ziņojumu “Riska kapitāla trūkums ātri augošiem Eiropas uzņēmumiem” var iepazīties Asociācijas finanšu tirgiem Eiropā mājaslapā.
Vai vakars pār Eiropu?
22.–23. marta Eiropas Reģionu komitejas plenārsesija, kas notika tikai dažas dienas pirms 29. martā plānotā oficiālo sarunu sākuma par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lielā mērā tika veltīta pārdomām par Eiropu.
“Apvienotās Karalistes ieguldījums Eiropas Savienības kopējā budžetā ir 14 procenti. Nekādas soda naudas par izstāšanos nebūs, bet mums visiem jābūt atbildīgiem un jāapzinās šā notikuma sekas,” uzrunā RK locekļiem norādīja Mišels Barnjē, galvenais sarunu vedējs darba grupā, kuras uzdevums ir sagatavoties sarunām ar Apvienoto Karalisti un šīs sarunas vadīt atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 50. pantam. M. Barnjē pašvaldību pārstāvjus brīdināja par papildu grūtībām, kas 27 ES dalībvalstis gaida pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās: “No 2020. gada būs papildu grūtības, jo būsim tikai 27 valstis, bet Eiropas Savienības budžetā būs vismaz par desmit miljardiem mazāk. Tas ietekmēs kohēzijas politiku, ko izjūtu kā tuvu savai sirdij. Tā ļauj risināt sociālās plaisas, arī teritoriālā ziņā tā ir ļoti vērtīga.”
Eiropas Savienības budžeta nākotne pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES bija arī plenārsesijā notikušās Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības (ALDE) grupas sēdes centrālais jautājums.
Latvijas delegācijas RK pārstāvis Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš norādīja, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir galvenie Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļu saņēmēji, tāpēc pašvaldību interesēs ir pēc iespējas saglabāt pašreizējo investīciju līmeni kohēzijas politikā un kopējā lauksaimniecības politikā. “Runājot par 2014.–2020. gada plānošanas periodu, jebkurš līdzekļu samazinājums, kas ietekmētu Eiropas strukturālos un investīciju fondus un ar tiem saistītās programmas, nav pieņemams. Eiropas Savienībai jāmeklē risinājumi, lai nodrošinātu, ka Apvienotā Karaliste pilda savas juridiskās un finansiālās saistības attiecībā uz pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu,” uzsvēra G. Ansiņš. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas prioritātes arī pēc 2020. gada būs kohēzijas politika un kopējā lauksaimniecības politika un ievērojams līdzekļu samazinājums šajās jomās tiks uztverts kā atkāpšanās no sociālās, teritoriālās un ekonomiskās kohēzijas principiem, kas ietverti ES līgumos.
Latvijas delegācijas pārstāvis Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs aicināja ALDE grupu iesaistīties aktīvās debatēs, lai panāktu, ka kopīgā lauksaimniecības politika būtu pēc iespējas taisnīgāka. “Mani bažīgu dara skaitļi un tendences. Lauksaimniecību skaits strauji sarūk, lauku ļaudis noveco, lauku zemes koncentrējas atsevišķu bagātāku cilvēku īpašumā, kas neveicina drošu nākotni. Mums ir vajadzīga jauna lauksaimniecības politika, jārada mehānisms, lai jauni cilvēki pievērstos šim grūtajam darbam. Latvijā un Baltijas valstīs mums ir arī paši mazākie maksājumi no pirmā pīlāra. Tāpēc mēs vēlētos, lai turpmāk lauku atbalstam atvēlētie līdzekļi būtu pēc iespējas taisnīgāki un vienlīdzīgāk izmantojami,” uzsvēra A. Lielmežs.
Reģionu komitejas 122. plenārsesijā Latvijas delegāciju pārstāvēja delegācijas vadītājs LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais.
Reģionu komitejā sākas diskusijas par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
“Uzskatu, ka atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem ir viens no svarīgākajiem instrumentiem lauksaimniecības attīstības un Eiropas Savienības lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai globālā mērogā. Šim atbalstam būtu jābūt vēl intensīvākam,” 30. marta Reģionu komitejas Dabas resursu komisijas sanāksmē uzsvēra Latvijas delegācijas RK pārstāvis Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs.
S. Maksimovs, kurš ir arī lauksaimnieks, norādīja, ka kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) jābūt taisnīgai. Viņš vērsa RK locekļu uzmanību uz faktu, ka Latvija joprojām saņem vismazāko Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniekiem: “Klimatiskie apstākļi un lauksaimniecības zemes auglība ļoti apgrūtina Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju pat Eiropas Savienības ietvaros. Lai Latvijas lauksaimnieks saražotu kvalitatīvu lauksaimniecības produktu, jāveic lieli ieguldījumi modernā tehnikā un tehnoloģijās. Tāpēc vienlaikus jāparedz Eiropas Savienības atbalsts gan lauku attīstībai, gan tiešajiem maksājumiem, dodot iespēju attīstīties tām lauku teritorijām, kas šobrīd būtiski atpaliek no vidējā Eiropas Savienības teritoriju attīstības līmeņa.”
Arī RK atzinuma “KLP pēc 2020. gada” sagatavotājs Francijas delegācijas pārstāvis Gijoms Kross uzsvēra, ka vajadzīga labklājību veicinoša, taisnīga, ilgtspējīga un solidāra kopējā lauksaimniecības politika. G. Kross norādīja, ka, lai veicinātu nodarbinātību laukos, nepieciešams īpašs atbalsts saimniecību izveidei un mazajām lauku saimniecībām. “Būtu jāstrādā pie gados jaunu cilvēku, jauno lauksaimnieku un lauksaimnieku ģimeņu noturēšanas laukos. Pilsoņi lauksaimniecību vēlas saglabāt kā dzīvīguma avotu. Tas būs arī papildu trumpis mūsu sabiedrības noturīguma celšanā pret klimata pārmaiņām,” atklāja ziņojuma sagatavotājs.
Savukārt Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta pārstāvis uzsvēra, ka lauksaimniecībai jākļūst par zināšanu ietilpīgu nozari, lai nākamās paaudzes tajā vēlētos investēt: “Gudri, progresīvi risinājumi jāizmanto ne tikai lielsaimniecībās, bet arī mazās saimniecībās. Vēlamies iezīmēt īpašu atbalstu mazajiem lauksaimniekiem, jo lielie, protams, dod savu ieguldījumu, taču te ir runa arī par cilvēkiem, kas dzīvo un strādā laukos.” Eiropas Komisija aicina ieinteresētās personas paust savu viedokli, ģenerāldirektorāta mājaslapā aizpildot sabiedriskās apspriešanas anketu par kopējās lauksaimniecības politikas modernizēšanu un vienkāršošanu. To līdz 2. maijam var aizpildīt arī latviski. Jāatzīmē gan, ka šī apspriešana nekādi neietekmē KLP finanšu sadalījumu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā.
Kopējā lauksaimniecības politika izveidota 1962. gadā, bet 1992. gadā līdztekus starptautiskās tirdzniecības noteikumu reformai veikta arī plaša KLP reforma. Lauku saimniecības, kurās nodarbināti 28 miljoni personu, ir galvenais lauku ekonomikas virzītājspēks, taču no 2007. līdz 2013. gadam lauku saimniecību skaits samazinājies par 20% un līdz ar to būtiski samazinājies arī darbavietu skaits. Eiropas Parlaments 2016. gada 27. oktobrī pieņēma rezolūciju par to, kā KLP var uzlabot darbavietu izveidi lauku apvidos. Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments sākuši apspriest KLP nākotni pēc 2020. gada. RK atzinumu “KLP pēc 2020. gada” plānots pieņemt 12.–13. jūlija plenārsesijā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017