Rīga 10°C, mākoņains, bez nokrišņiem, DR vējš 6m/s
Piektdiena, 2024. gada 29. marts 12:02
Vārda dienas: Agija, Aldonis
Madonas pilsētas saukli “Pilsēta, kur esi gaidīts” 3. martā nenācās apšaubīt Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) izbraukuma sēdes kuplajam dalībnieku pulkam. Viņus gaidīja un aprūpēja ne tikai mājinieki ar galveno rīkotāju – Madonas novada pašvaldības izpilddirektoru Āri Vilšķērstu priekšgalā, bet pat saule sakopoja pavasarīgos spēkus, lai paspilgtinātu dienu, par spīti sniegotajām prognozēm. Arī domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters paspēja uzrunāt ciemiņus un izklāstīt sava novada vīziju. (Todien Madonu apmeklēja arī veselības ministre Anda Čakša, tāpēc novada vadības klātbūtne, spriežot par Latvijai aktuālo problēmu, bija pašsaprotama.) Pēc A. Ceļapītera domām, LPIA izbraukuma sēžu formāts esot ļoti labs, jo ļauj bagātināt citam cita pieredzes pūru un saskatīt pašu veiksmes. Par labu “formātu” viņš uzskata arī 2009. gadā izveidoto Madonas novadu (14 pagasti un pilsēta), kas ir lielākais Vidzemē. Sevi attaisnojis dekoncentrētais pārvaldes modelis – katrā pagastā ir atsevišķa pārvalde, pilsētā gan pārvaldnieks ir bez pārvaldes, tomēr iedzīvotāju skaits arī šajā “centrālajā” novadā sarūk. Aptuveni 20 miljonu eiro kopbudžets ļauj īstenot ambiciozus projektus, ja spēj koncentrēties uz prioritātēm. Tagad tā ir uzņēmējdarbības aktivitāte un uzņēmēju piesaiste.
Madonas novada prezentāciju Āris Vilšķērsts uzticēja sabiedrisko attiecību speciālistei Dzintrai Stradiņai, solot, ka atbildību par viņas teikto uzņemsies pats.
Kā cilvēkam, kam allaž neglīti klabošs licies apzīmējums PII (pirmsskolas izglītības iestāde) sirsnīgā “bērnudārzs” vietā, absolūti ģeniāls liekas madoniešu jaunievedums – piesakot “Saulītes” mazo dejotāju priekšnesumu, Āris Vilšķērsts uzsvēra, ka viņu pusē PII skaidro kā “politiskās izcilības institūciju”.
Viena sanāksme – divi “vaļi”
Pēc LPIA priekšsēdētāja Gunta Kalniņa pārskata par Valdē lemto, izpilddirektori ķērās pie... atkritumiem – gan ne tiešā, bet sarunu un diskusiju nozīmē. Atkritumu problēmām veltīto sadaļu “virsvadīja” LPS padomniece Sniedze Sproģe, kurai šis ir viens no ikdienas darba jautājumiem. Ievadot diskusiju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, viņa uzsvēra, ka pašvaldība ir atbildīga par tīru teritoriju un apmierinātiem iedzīvotājiem. Pašreizējā perioda prioritāte ir dalīti vāktās sadzīves atkritumu infrastruktūras izveidošana pašvaldības teritorijā un kopēja atkritumu apsaimniekošana reģionā. Īpaša problēma, kas vēl apspriežama, saistās ar sadzīvē radušos būvgružu un riepu savākšanu.
2017. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā. Tos skaidroja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, bet viņas kolēģe – Vides investīciju nodaļas vadītāja Zanda Krūkle informēja par investīciju pieejamību atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras sakārtošanai ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Advokāts Edgars Atlācis iepazīstināja ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas iespējamajiem modeļiem: pakalpojuma iepirkums, pašvaldības komersants, privātā un publiskā partnerība, akcentējot katra izdevīgumu un trūkumus konkrētā situācijā.
Šoreiz īpaši veiksmīgi bija izvēlētie pieredzes modeļi, ar kuriem iepazīstināja SIA “Madonas namsaimnieks” valdes loceklis Osvalds Lucāns, Rēzeknes domes izpilddirektors Raimonds Oļehno un Austrumlatgales atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības (ALAAS) izpilddirektors Juris Petkevičs.
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) valdes loceklis Edvīns Zakovics izklāstīja problēmas atkritumu apsaimniekošanas jomā LVM dabas objektos un pašvaldību teritorijās, kā arī aicināja visiem kopā veidot plaukstošu Latviju.
Pabeidzot diskusiju par atkritumu apsaimniekošanu, izpilddirektori vienojās par jaunizveidotā LPS “tīkliņa” prioritātēm:
* dabas resursu nodokļa iekasēšana un iemaksu pārdale;
* vienoties, kā iekļaut visus nepieciešamos atkritumu veidus vienotā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā;
* maksas noteikšana;
* apsaimniekošanas modeļu analīze, lai pašvaldība vieglāk atrastu sev visvajadzīgāko un efektīvāko.
LPIA sēdes otrs bloks bija veltīts daudz optimistiskākam tematam. Sarunu par sportisko aktivitāšu nozīmi iedzīvotāju veselības veicināšanā uzsāka Madonas novada sporta darba organizators Māris Gailums, bet papildināja LPS padomnieks Guntis Apīnis. Tiem, kuru pašvaldībās top vai vēl labāk – tikai taps peldbaseini, daudz noderīga pastāstīja Latvijas Peldēšanas federācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Platonovs. Varbūt tiešām labāk septiņreiz nomērīt un apdomāt, lai lieki netērētu pašvaldības naudu, bet peldbaseina atdeve būtu maksimāli liela.
NB! Iepriekšminēto detalizēti izpētīt iespējams: http://www.lps.lv/lv/pasvaldibu–darbiniekiem/lps–komiteju–dokumenti/; http://www.lps.lv/lv/profesionalas–apvienibas/izpilddirektoru–asociacija/.
Labāk vienu reizi redzēt
Abas sanāksmes tēmas atspoguļojās arī mājinieku ieplānotajos Madonas novada “paraugdemonstrējumos”.
“Madonas namsaimnieka” pārziņā esošo atkritumu šķirošanas staciju izpilddirektori vēroja un vērtēja, jau bagātināti ar sanāksmē uzzināto. Žurnālā to izklāstīsim mazliet sīkāk, kā mājinieku labās prakses piemēru. SIA “Madonas namsaimnieks” valdes loceklis Osvalds Lucāns sanāksmē iepazīstināja kolēģus ar Madonas novada pieredzi atkritumu apsaimniekošanā. Uzņēmums apkalpo pilsētu un novada deviņus pagastus, bet četrus pagastus – Bērzaunes komunālais uzņēmums. “Namsaimnieki” līdztekus citām rūpēm gādā arī par atkritumu šķirošanu, par bīstamo atkritumu un būvgružu savākšanu. O. Lucāna stāstīto izpilddirektori “pārbaudīja” ne tikai atkritumu šķirošanas laukumā vien. Pirms pusdienām PII “Saulīte” daži steidza lūkot, vai tiešām Madonas atkritumu novietnes aprīkotas ar čipiem. Šī nebija vis, jo čipi domāti daudzstāvu namu iedzīvotājiem, lai “čipotajā būrī” neiekļūtu negodprātīgi svešinieki un nepapildinātu atkritumu tilpumu. Čipu ieviešana uzreiz mainījusi situāciju. O. Lucāns prezentācijā skatītājus iepazīstināja arī ar “zvaniem” – šķiroto atkritumu konteineriem. 3,3 m3 zaļais “zvans” domāts papīra un plastmasas izstrādājumiem, bet tā 1 m3 tilpuma zilais “brālis” – stiklam. Madonas pilsētā ir deviņi šķiroto atkritumu laukumi pie daudzdzīvokļu namiem un privātmāju sektora stratēģiskākajās vietās. Novadā tādi ir katrā pagastā, tos savāc reizi mēnesī. Pilsētā “zvanus” senāk tukšoja reizi nedēļā, tagad, pieaugot iedzīvotāju apzinīgumam, jau divreiz. Acīmredzot iedzīvotāji ir sapratuši, ka bez maksas nodotais jūtami palētina maksu par nešķiroto atkritumu izvešanu. Par viegli uztveramu un informācijas bagātu var uzskatīt sadaļu “Atkritumu apsaimniekošana” “Madonas namsaimnieka” mājaslapā – http://madonams.lv/pak_akritumi.html. Tur ikviens viegli uzzinās “spēles noteikumus” – kā un ko šķirot; ko drīkst un ko nedrīkst mest atkritumu konteinerā; kā var ietaupīt naudu, šķirojot atkritumus; kam izdevīgāk atkritumus nodot maisos utt.
Osvalds Lucāns skaidroja, ka atkritumu maisus piedāvā lauku viensētām un pensionāriem, kam konteinerus izkustināt būtu par smagu. Dažu gadu laikā pārdoti jau 15 tūkstoši maisu. Daudz dzirdēts par privātīpašniekiem, kas nesteidzas slēgt līgumus par atkritumu izvešanu, bet izmanto citas “metodes”. Sadarbībā ar pagastiem pērn izdevies noslēgt vēl tūkstoti jaunu līgumu. Iespējams, ka viens no “grūdieniem” bija čipu ieviešana, kas svešiniekiem liedz iespēju piekļūt daudzstāvu namu konteineriem. Tagad, kad apjomus uzskaita, madonieši ir priecīgi par čipotajiem laukumiem.
O. Lucāns uzsvēra, ka atkritumu šķirošana iedzīvotājiem vis nav izklaide, tāpēc prasīt par to samaksu nedrīkst. Tomēr apsaimniekotājiem tas rada papildu tēriņus. Eiropas atbalsts sedz 35% izdevumu, bet pietrūkst vēl vismaz 35%, lai uzņēmums “izbrauktu pa nullēm”. “Kur paliek ievāktais dabas resursu nodoklis, vai nevajadzētu padomāt par tā pārdali?” – problēmu, ko atbalstīja arī citi klātesošie, izvirzīja O. Lucāns. Arī elektronisko sadzīves tehniku novadā savāc bez maksas, pretim no firmām vairs nesaņemot neko, tāpēc šis pakalpojums sagādā jaunus mīnusus. Arī tos pienāktos segt no dabas resursu nodokļa.
“Madonas namsaimnieka” pārstāvis skaidroja novadā ieviesto tarifa aprēķinu metodiku. Tai ir nemainīgā daļa (par atkritumu savākšanu) un mainīgā daļa (par noglabāšanu). Metodika ir ļoti vienkārša – savāktās tonnas katru mēnesi izdala ar kubikmetru skaitu, iegūstot 1 m3 svaru. Šo skaitli pareizinot ar noglabāšanas izmaksām, viegli aplēst, cik jāmaksā iedzīvotājam. Madoniešu aprēķinu par pamatotu atzinuši arī skrupulozie pārbaudītāji, kam principiālie iedzīvotāji bija izteikuši iebildes.
Izpilddirektori vēlējās noskaidrot arī par madoniešu cīņu ar nemaksātājiem. Metode ir vienkārša – privātos ļaunprāšus brīdina, ka nemaksāšanas gadījumā noņems konteinerus. Metode ir ļoti iedarbīga. Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem iesniedz nemaksātāju sarakstu un šīm personām noņem čipus. Tāds ir sods par neiesaistīšanos atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.
Sanāksmes sportiskās daļas “vizualizācija” ciemiņus aizvizināja uz sporta un aktīvās atpūtas bāzi “Smeceres sils” un Madonas pilsētas sporta centru. Karte, ko Madonas novada sporta darba organizators Māris Gailums parādīja sanāksmē, liecina, ka par sporta objektu trūkumu Madonas apkārtnē sūkstīties nav pamata. 2016. gadā novadā notika 358 dažādi sporta pasākumi – gan vietējie, gan starptautiskie. Novadā darbojas 20 sporta biedrības un nodibinājumi. M. Gailums atzinīgi vērtē faktu, ka 13 pagastu pārvaldēs strādā sporta darba organizatori. Gada sasniegumus vērtējot, šogad jau 19. reizi notika “Sporta laureātu” godināšana. Madonas novada budžetā sportam atvēlēti aptuveni 3%, turklāt šis rādītājs katru gadu pieaug. Sporta jomas pārzinis šo summu uzskata par labu.
Multifunkcionālais sporta centrs būvēts ar vērienu, turklāt tas spēj lieliski kalpot gan sporta, gan kultūras “mūzai”, jo zāli iespējams pielāgot koncertu vajadzībām. Pat Raimonds Pauls augstu novērtējis tās akustiku! Tajā ir divi basketbola un divi volejbola laukumi, kurus nodala šķērssiena. Centrā ir fitnesa zāle. Nesen izbūvēts ēkas cokola stāvs, iegūstot papildtelpas nodarbībām. Ēkā atrodas arī Madonas bērnu un jaunatnes sporta skola. Tās septiņās programmās darbojas arī kaimiņu novada jaunie sportotāji. Drīzumā plānots atvērt vēl trīs programmas.
Sporta un atpūtas bāze “Smeceres sils”, ko pamatoti uzskata par labāko valstī, piedāvā distanču slēpošanu un biatlonu. Te inventāru iespējams iznomāt. Bāze piedāvā arī rollerslēpošanu, šautuvi, BMX trasi, volejbola un futbola laukumus. Labiekārtotajā bāzē ziemā notiek arī augstas “raudzes” sacensības. Tieši sanāksmes dienās risinājās Skandināvijas kausa izcīņas sacensību posms distanču slēpošanā. Marta sākumā gan Latvijā sniega sega bija sarukusi līdz minimumam, bet sacensību trasē to cītīgi papildināja.
Kad nokļuvām Smeceres silā, dienas sacensības bija beigušās, taču iespaidīgās “pēdas” no 246 dalībniekiem un jo sevišķi no 123 norvēģu sportistiem nevarēja nepamanīt. Ziemeļvalsts pārstāvji šurp bija atbraukuši ar visu iespējamo papildekipējumu, ko M. Gailums raksturoja kā iespaidīgu norvēģu slēpju darbnīcu divu “fūru” garumā. Arī bāzes “Loģistikas mājā” valdīja gadatirgus cienīga rosība, jo izsalkušie sportisti tobrīd ieturējās. Naktsmītnei te piedāvā guļbūves mājiņas, vasarā – telšu vietas.
Kaut arī sabiedrībā tika neviennozīmīgi vērtēta valsts budžeta naudas papildsadale pēc deputātu ierosinājumiem, tomēr “Smeceres sils” 600 tūkstošus eiro ir godam nopelnījis un tos izlietos visas Latvijas sporta labā. Jau tagad ir skaidrs, kur to ieguldīs – šautuvē izbūvēs elektroniskos mērķus, rekonstruēs bāzes pievedceļus un veidos sniega deponēšanas iespējas.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017