Rīga 6°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 06:01
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Marts (latīņu valodā: mensis Martius) savu nosaukumu ieguvis par godu otrajam nozīmīgākajam romiešu dievam – kara dievam Marsam.
Senie latvieši martu sauca par sērsnu vai baložu mēnesi.
Marts ir pirmais pavasara mēnesis, un martā notiek pavasara ekvinokcija, kad diena izlīdzinās ar nakti un tās ir vienāda garuma. 2017. gadā pavasaris iestājās 20. martā pulksten 12:29.
Marta pēdējā svētdienā notiek pāreja uz vasaras laiku (pulksteņi tiek pagriezti vienu stundu uz priekšu), šogad – naktī no 25. un 26. martu.
1. marts – pirms 145 gadiem (1872) ASV tika nodibināts pasaulē pirmais nacionālais parks – Jeloustonas nacionālais parks. Tas ir slavens ar geizeriem, karstajiem avotiem un citiem ģeotermāliem veidojumiem – aptuveni 10 000 dabas brīnumiem. Parks iekļauts UNESCO Pasaules dabas un kultūras mantojuma sarakstā.
Šajā dienā pirms 25 gadiem (1992) Bosnijā un Hercegovinā notika referendums, kurā 98% balsstiesīgo iedzīvotāju nobalsoja par neatkarību no Dienvidslāvijas, un 3. martā Bosnija un Hercegovina pasludināja neatkarību. Taču turpmākajos mēnešos un gados notika sadursmes un bruņoti konflikti starp serbiem un bosniešiem un horvātiem, līdz 1995. gada nogalē tika noslēgta Deitonas vienošanās, saskaņā ar kuru Bosnijas un Hercegovinas sastāvā izveidoja divas autonomas teritorijas – Bosnijas un Hercegovinas Federāciju un Serbu Republiku.
Šī diena pasaulē tiek atzīmēta kā Starptautiskā dažādu ādas krāsu sieviešu diena un kā Vispasaules kaķu diena.
2. marts – pirms 100 gadiem (1917) (pēc jaunā stila) Krievijas impērijas galvaspilsētā Petrogradā (tagad – Sanktpēterburga) sākās Februāra revolūcija, un cars Nikolajs II atteicās no troņa par labu brālim Mihailam. Divas dienas vēlāk arī brālis atteicās no Krievijas cara titula, un vara pārgāja Pagaidu valdībai ar liberālo kņazu Georgiju Ļvovu un vēlāk – sociālistu Aleksandru Kerenski vadībā. Kareivji nodibināja savu Padomi, kam piederēja reālā militārā vara. Valstī izveidojās nedroša divvaldība.
Šajā dienā pirms 25 gadiem (1992) Armēnija, Azerbaidžāna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Moldova, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna un Sanmarīno pievienojās Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO).
3. marts – pirms 950 gadiem (1067) hronikās pirmo reizi parādījās Minskas jeb tolaik Meneskas vārds. Mūsdienās Minska ir Baltkrievijas galvaspilsēta un valsts centrs ar gandrīz diviem miljoniem iedzīvotāju.
Pirms 145 gadiem (1872) dzimis latviešu ārsts un politiķis, ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs, Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītājs (1944–1945) Pauls Kalniņš (miris 1945. gadā).
Šajā dienā pirms 145 gadiem dzimis arī gleznotājs, mākslas pedagogs, Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājs un ilggadējais rektors Vilhelms Purvītis (miris 1945. gadā). Viņš izaudzinājis vairākas latviešu gleznotāju paaudzes. Purvīša mākslu raksturo dziļa dabas izjūta un izkopta kompozīcija, darbos dominē agra pavasara motīvi – palu ūdeņi, kūstoša sniega klājumi, bērzu birzis u.c.
3. marts ir nacionālie svētki Bulgārijā – Brīvības jeb Atbrīvošanas diena. Šajā dienā 1878. gadā Sanstefano (tagadējās Stambulas piepilsētā) tika parakstīts miera līgums starp Turciju un Krieviju, un Bulgārija, viena no senākajām valstīm Eiropā, pēc 500 gadiem Osmaņu impērijas pakļautībā no jauna parādījās uz pasaules kartes savās vēsturiskajās robežās. Taču prieks bija īss – tā paša gada 13. jūnijā Berlīnes kongresā lielvalstu spiediena rezultātā līgums tika koriģēts, un lieli bulgāru apdzīvotie apgabali kļuva par kaimiņvalstu sastāvdaļu.
4. marts – pirms 500 gadiem (1517) aizsākās maiju valsts iekarošana. Pirmie eiropieši, kas izkāpa Jukatanas pussalas krastā (mūsdienu Meksikas teritorijā), bija spāņu konkistadora Fransisko Ernandesa de Kordovas vadītā 110 vīru komanda.
Pirms 140 gadiem (1877) dzimis krievu avantūrists, kurš mēģināja ieņemt Rīgu, – Krievijas armijas virsnieks Pāvels Bermonts–Avalovs (miris, iespējams, 1973. gadā).
Šajā dienā pirms 95 gadiem (1922) dzimis dzejnieks Arvīds Skalbe (miris 2002. gadā). Viņš ir dzejoļa “Dziesmai šodien liela diena” autors, kam Pēteris Barisons komponēja mūziku, un šī dziesma kļuva par dziesmu svētku himnu. Dzejnieks atstājis padsmitos skaitāmu grāmatu virkni. 2001. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Pirms 70 gadiem (1947) dzimis latviešu komponists Pēteris Plakidis. Rakstījis simfoniskos darbus, instrumentālos koncertus, kamermūziku, kora un solodziesmas, tautasdziesmu apdares, mūziku teātra izrādēm un kinofilmām.
Pirms 60 gadiem (1957) dzimis jurists un uzņēmējs, Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs. Viņš pazīstams kā pārliecināts eiroskeptiķis. Kopā ar biznesa partneri Ainaru Brūveli veido pasaules personu enciklopēdisko un kultūrvēsturisko enciklopēdiju nekropole.info.
Pirms desmit gadiem (2007) Igaunijā notika parlamenta vēlēšanas, kurās pirmo reizi pasaulē iedzīvotājiem bija iespēja balsot arī elektroniskā veidā.
5. marts – pirms 455 gadiem (1562) beidza pastāvēt Livonijas valstu savienība, un Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers nolika savas pilnvaras sakarā ar Viļņas ūnijas ratifikāciju un Rīgas pilī Polijas kņazam Radzivilam oficiāli nodeva Livonijas ordeņa varas atribūtus, pretī saņemot Kurzemes hercoga kroni, tādējādi kļūstot par pirmo Kurzemes hercogu un Polijas vasali.
Šajā dienā pirms desmit gadiem (2007) Latvijā pirmo reizi tikko dzimušam bērnam bez skalpeļa tika veikta sirds kambara paplašināšanas operācija.
6. marts – pirms 80 gadiem (1937) dzimusi PSRS kosmonaute Valentīna Tereškova – pirmā sieviete, kura lidojusi kosmosā.
Pirms 60 gadiem (1957) Gana kļuva par pirmo valsti koloniālajā Āfrikā, kura ieguva neatkarību. Šī ir Ganas Neatkarības diena. Divas dienas vēlāk Gana iestājās ANO.
Šajā dienā pirms 50 gadiem (1967) PSRS diktatora Staļina meita Svetlana Alilujeva, uzturoties Indijā, griezās ASV vēstniecībā Deli ar lūgumu sniegt politisko patvērumu. Dzīvojot ASV, viņa publicēja memuārus un izdeva grāmatu par PSRS režīmu.
Pirms 25 gadiem (1992) dibināta Baltijas jūras valstu padome (BJVP), ko veido 11 Baltijas jūras reģiona valstis – Dānija, Igaunija, Islande, Krievija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Somija, Vācija, Zviedrija, kā arī Eiropas Komisija. Latvija ir prezidējusi BJVP divas reizes. Nākamā Latvijas prezidentūra BJVP plānota 2018.–2019. gadā.
7. marts – pirms 105 gadiem (1912) norvēģu polārpētnieks Roalds Amundsens paziņoja pasaulei, ka viņa ekspedīcija sasniegusi Dienvidpolu (to viņi sasniedza 1911. gada 14. decembrī). Sacensībā ar britu Robertu Skotu viņš pie galamērķa tika par 35 dienām agrāk.
Pirms 75 gadiem (1942) Vācijas austrumu lietu ministrs Alfrēds Rozenbergs izdeva direktīvu par pašpārvaldi Latvijā. Šī direktīva konkretizēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ģenerālapgabalu pārvaldi un noteica, ka tiešais zemes pārvaldes darbs jāveic no vietējiem iedzīvotājiem izveidotām iestādēm.
Albānijā šajā dienā svin Skolotāju dienu.
8. marts – pirms 60 gadiem (1957) maršals Kliments Vorošilovs paziņoja, ka Padomju Savienībai ir atombumba.
Daudzās valstīs šī ir Mātes diena (Albānijā, Bulgārijā, Rumānijā u.c.) un Starptautiskā sieviešu diena (Albānijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Gruzijā, Itālijā, Kamerūnā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Krievijā, Kubā, Ķīnā, Maķedonijā, Melnkalnē, Moldovā, Mongolijā, Serbijā, Tadžikistānā, Ukrainā, Uzbekistānā un Vjetnamā).
9. marts – pirms 65 gadiem (1952) šajā dienā dzimusi pasaulslavenā latviešu basketboliste, divkārtējā olimpiskā čempione, daudzkārtējā Eiropas, pasaules un PSRS čempione, tagad Latvijas Olimpiešu sociālā fonda vadītāja Uļjana Semjonova.
10. marts – pirms 50 gadiem (1967) reģistrēts pirmais gadījums, kad pasaulē (Meksikā) nākuši astoņīši.
11. marts – pirms 110 gadiem (1907) ar Antona Čehova lugas “Tēvocis Vaņa” iestudējumu darbu uzsāka vecākais latviešu profesionālais teātris – Liepājas dramatiskās biedrības teātris.
Lietuvā šī ir Neatkarības atjaunošanas diena (Neatkarības deklarāciju Lietuvas PSR Augstākā padome pieņēma 1990. gada 11. martā).
12. marts – pirms 435 gadiem (1582) Polijas karalis Stefans Batorijs svinīgi ienāca Rīgā kā pirmais kronētais valdnieks pilsētas vēsturē. Tajā pašā gadā Batorijs izdeva Pārdaugavas hercogistes iekārtas likumus – Livonijas konstitūcijas. Lai palielinātu karaļa kases ienākumus, Pārdaugavas hercogistē sāka muižu redukciju un ieviesa Rīgā jaunu muitas nodokli – portoriju. Stefans Batorijs bija pārliecināts kontrreformācijas piekritējs, tāpēc Kalendāra nemieros (1584–1589) nostājās Rīgas rātes pusē, kā arī aicināja uz bijušo Livoniju jezuītus un ieveda katoļticīgus zemniekus no Dienvidvācijas.
Pirms 70 gadiem (1947) dzimusi latviešu gleznotāja Vija Maldupe (mirusi 1996. gadā). Viņas darbiem raksturīga tonāli izsmalcināta krāsu gamma, ikdienas dzīves jutīgs tēlojums un dabas visuresošā klātbūtne.
Pirms desmit gadiem (2007) Rēzeknes Mākslas koledžas kopmītnē Raiņa ielā 9b izcēlās ugunsgrēks, uz kura dzēšanu ieradās četras VUGD brigādes. No kopmītnēm evakuēja 32 cilvēkus, no kuriem 12 tika nocelti pa autokāpnēm no ceturtā stāva.
Laika vērotāji pēc šīs dienas, kas kalendārā atzīmēta kā Gregora diena, nosaka turpmākos laikapstākļus: ja pūpoli atveras vai atvērušies vairāk no galotnes – laba būs agrā sēja; ja nav atvērušies – laba būs vidēja sēja; ja sniegpulkstenīšiem zvaniņi – pēc divām nedēļām varēs zemi art.
Maurīcijā šī ir Neatkarības diena.
Pasaulē šajā dienā tiek atzīmēta Glaukomas diena, lai pievērstu sabiedrības uzmanību bīstamajai acu slimībai, kas var izraisīt aklumu.
13. marts – pirms 110 gadiem (1907) dzimis latviešu tautsaimnieks, vēsturnieks, Indiānas pavalsts universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda doktors, mecenāts un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Labsvīrs (miris 2002. gadā). LZA izveidota Jāņa Labsvīra vārdā nosauktā ikgadējā stipendija vēstures specialitātes studentiem, kas tiek pasniegta kopš 2004. gada.
Pirms 90 gadiem (1927) dzimis latviešu karikatūrists Ēriks Ošs, kurš līdz 1995. gadam zīmējis karikatūras satīriskajā žurnālā “Dadzis”, bet tagad “Latvijas Avīzē”.
Pirms 70 gadiem (1947) šajā dienā dzimusi latviešu estrādes dziedātāja Nora Bumbiere (mirusi 1994. gadā). Septiņdesmitajos gados viņa bija populārākā Latvijas dziedātāja, dziedot gan solo, gan duetā ar Viktoru Lapčenoku. Pirms pieciem gadiem pie Jelgavas kultūras nama tika atklāts Norai Bumbierei veltītais tēlnieka Kārļa Īles piemineklis.
Pirms 25 gadiem (1992) Turcijas austrumos notika 6,8 baļļu zemestrīce, kurā gāja bojā vairāk nekā 500 cilvēku.
Taizemē šajā dienā svin Nacionālo Ziloņa dienu. Tur ziloņus godā par svētajiem dzīvniekiem, tāpēc viņiem gatavo milzīgus cienastus un ved uz svētku mielastu.
Savukārt Luksemburgā, kur katra gada trešā mēneša 13. datumu uzskata par visveiksmīgāko raganu un burvju dienu, 13. martā tiek svinēti nacionālie pagānu svētki – uguns svētki (Burgsonndeg). Šajā dienā ar lieliem ugunskuriem sagaida pavasari un jaunas Saules dzimšanu.
14. marts – pirms 50 gadiem (1967) Latvijas PSR pārgāja uz piecu dienu darba nedēļu strādniekiem un kalpotājiem (līdz tam padomju cilvēki strādāja sešas dienas nedēļā, arī skolās un augstskolās brīvdiena bija tikai svētdiena). Nedēļā tika noteiktas 42 darba stundas.
Šajā dienā Albānijā tiek svinēti Vasaras svētki.
Japānā, Dienvidkorejā un Taivānā šī ir Baltā diena, kad vīrieši apsveic sievietes. Japānā, piemēram, sieviešu dienu svin divas reizes: pirmo reizi tā tiek atzīmēta 3. martā ar nosaukumu Hina Matsuri (Meiteņu svētki jeb Persiku ziedēšanas svētki); otrā sieviešu diena ir 14. martā – Baltajā dienā (vēl to mēdz dēvēt par taisnības dienu, jo šajā dienā tiek apdāvinātas tikai tās sievietes, kuras apdāvināja savus vīriešus 14. februārī – visu mīlētāju dienā). Šo dienu 1965. gadā ieviesa Japānas zefīra ražotājkompānija “Marshmallow company”, tā izdomājot, kādēļ jāpērk zefīrs. Tā nu reklāmas kampaņa pārvērtās par savdabīgiem svētkiem. Tāpēc, ka zefīrs ir balts, 14. martu arī sauc par Balto dienu.
Pasaulē šajā dienā tiek svinēta Pī skaitļa diena – neoficiālie matemātiķu svētki. Šie ir vieni no neparastākajiem svētkiem pasaulē, kas kopš 1988. gada tiek atzīmēti katru gadu 14. martā. Maģiskais skaitlis 3,141592… ir bezgalīgs, un zinātniekiem par to ļoti tīk runāt, vēl jo vairāk tādēļ, ka sena leģenda vēsta, ka pī skaitlis tika izskaitļots tajos senajos laikos, kad būvēja Bābeles torni. Mūsdienās zinātnieki – matemātiķi neceļ vis Bābeles torņus, bet gan cep milzīgas tortes, kuras garnē ar pī skaitļa ornamentiem.
15. marts – Ungārijā šī ir Nacionālā piemiņas diena, pieminot 1848.–1949. gada revolūcijas un brīvības cīņu sākumu. Pirms 169 gadiem šajā dienā Peštā studenti uzbruka Budas cietoksnim, lai atbrīvotu politieslodzītos, un pieprasīja brīvību un no Hābsburgu impērijas neatkarīgu ungāru valdības izveidošanu. Revolūcija pārtapa par brīvības cīņām, ko apspieda 1849. gadā, bet ungāru alkas pēc brīvības vairs nevarēja apslāpēt. Pirmā Ungārijas Republika gan tika pasludināta tikai 1918. gadā.
Pasaulē šajā dienā atzīmē Starptautisko dienu pret policijas brutalitāti un Starptautisko patērētāju tiesību dienu. Šogad, pievēršoties patērētāju tiesību plašākai un detalizētākai izpratnei un aplūkojot, kā patērētāju tiesības attīstījušās Latvijā un kā veidojušies to būtiskākie aspekti, tapusi pirmā grāmata Latvijā par patērētāju tiesībām “Patērētāju tiesību aizsardzības pamati”.
16. marts – Latvijā šī ir leģionāru piemiņas diena, kurā godina tos, kas Otrā pasaules kara laikā latviešu leģiona rindās cīnījās pret Padomju savienību, cenšoties nepieļaut Baigā gada atkārtošanos.
17. marts – pirms 125 gadiem (1892) dzimusi gleznotāja Aleksandra Beļcova–Suta (mirusi 1981. gadā), darbojusies galvenokārt stājglezniecībā. Darbi: portreti Mirdzai Ķempei, Linardam Laicenam, režisorei Annai Lācis, arī pašportrets; žanriskās kompozīcijas: “Balerīna pie spoguļa”, “Koncertā”, “Interjers ar čellisti”; ainava: “Iela Rīgā”, klusās dabas “Lauku ziedi”, “Puķes”; guvusi panākumus arī ar porcelāna apgleznojumiem.
Senlatvieši šo dienu sauca par Ģertrūdes jeb Kustoņu dienu, jo šajā dienā no miega sāk mosties dzīvā radība. Atkarībā no apvidus to dēvēja arī par Ģērdas, Ģērdača, Čūsku, Kūņu vai Kāpostu dienu.
Īrijā šajā dienā svin Īrijas aizbildņa – Svētā Patrika dienu. Pēc leģendas, svētais Patriks atveda uz pagānu salu kristietību un padzina visas čūskas. Cita leģenda vēsta, ka svētais Patriks ar āboliņa palīdzību paskaidrojis Svēto trīsvienību. Tā nu zaļais trīslapu āboliņš un zaļā krāsa kļuvusi par svētā Patrika un arī Īrijas simboliem.
Pasaules Veselības organizācija šo dienu izsludinājusi par Miega dienu (marta mēneša otrās pilnās nedēļas piektdienā, šogad – 17. datumā), mudinot aizdomāties par šā dzīvam organismam vitāli tik svarīgā stāvokļa lielo nozīmi.
18. marts – pirms 400 gadiem (1617) Žečpospoļitas karaļa komisija izsludināja Kurzemes un Zemgales hercogistes likumu krājumu “Statuta Curlandica”, kas bija hercogistes civilo un kriminālo normu kopojums un bija spēkā līdz 1865. gadam.
Pirms 75 gadiem (1942) Vācijā notika pirmās ballistiskās raķetes V–2 izmēģinājums, bet netālu no starta laukuma raķete eksplodēja. Veiksmīgs izrādījās tikai trešais izmēģinājums 1942. gada 3. oktobrī, kad raķete nolidoja 193 km, sasniedzot 96 km augstumu.
ASV šo dienu atzīmē kā Nacionālo biodīzeļa dienu.
19. marts – pirms 320 gadiem (1697) Krievijas cars Pēteris I uzsāka vairāk nekā divus gadus ilgo “lielo viesošanos”, dodoties Eiropas apceļošanas turnejā. Šis ceļojums sākās Rīgā, bet vēlāk misija apciemoja arī citas Latvijas pilsētas, tostarp Jelgavu, kur neoficiālā vizītē Pēteris I tikās ar Kurzemes hercogu.
Pirms 125 gadiem (1892) dzimis gleznotājs, mākslas teorētiķis, publicists, pilskalnu pētnieks, pedagogs Ernests Brastiņš (miris 1942. gadā). Glezniecībā viņš sludināja forismu, uzsverot laimīga gadījuma nozīmi. Pievērsās tēlotājai un lietišķajai mākslai, latviešu vēstures izpētei, tautastērpu un rotu ornamentikai, kultūrpolitikai. Dievturu mācības pamatlicējs. Pēc Latvijas okupācijas apcietināts, deportēts un noslepkavots PSRS. 2006. gada 28. oktobrī Rīgā, Kronvalda parkā līdzās Kongresu namam, pie pilsētas kanāla viņam tika atklāts piemineklis. Straupes pagastā pie Lapaiņu mājām, kur viņš dzimis, uzstādīta piemiņas zīme.
Pirms desmit gadiem (2007) ogļu raktuvēs Kemerovas apgabalā Krievijā metāna eksplozijā bojā gāja 108 cilvēki.
Spānijā, Portugālē un Beļģijā šī ir Tēva diena.
Valensijā (Spānijā) šajā dienā svin Falles svētkus, kad tiek sadedzinātas milzīgas dažādu sižetu papjēmašē lelles.
20. marts – Starptautiskā astroloģijas diena, kad sākas ne tikai astronomiskais, bet arī astroloģiskais pavasaris, un Veģetāriešu diena.
21. marts – pirms 160 gadiem (1857) zemestrīcē Tokijā (Japānā) gāja bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Pirms 90 gadiem (1927) dzimis fiziķis, LZA korespondētājloceklis un akadēmiķis, organisko cietvielu fizikas pamatlicējs Edgars Siliņš (miris 1998. gadā). Lielu ievērību guvusi viņa grāmata “Lielo patiesību meklējumi”, kurā populāri stāstīts par pasaules izzināšanas un izpratnes vēsturisko attīstību.
Senie latvieši šajā dienā atzīmēja Lielo kukaiņu dienu jeb Benedikta dienu (Bindus, Bimbuļu diena, Binduksis), kad visi dzīvnieki, īpaši tārpi un skudras, kas nepamodās Ģiedacī, to dara šajā dienā.
Austrālijā šī diena tiek atzīmēta kā Harmonijas diena, bet Namībijā – Neatkarības diena (kopš 1990. gada, kad Namībija ieguva neatkarību pēc 75 gadu ilgas Dienvidāfrikas pakļautības).
Pēc 1999. gada UNESCO Ģenerālās konferences 30. sesijas lēmuma ik gadu 21. martā tiek atzīmēta Pasaules dzejas diena ar mērķi pievērst plašāku sabiedrības uzmanību dzejai.
Vēl pasaulē šajā dienā atzīmē Starptautisko rasu diskriminācijas novēršanas dienu.
22. marts – pirms 70 gadiem (1947) dzimis Latvijas sporta šāvējs Afanasijs Kuzmins, olimpisko spēļu zelta un sudraba medaļas laureāts, daudzkārtējs Eiropas un pasaules čempions. Apbalvots ar IV pakāpes Viestura ordeni.
Pasaulē kopš 1993. gada šajā dienā atzīmē Pasaules ūdens dienu, organizējot dažādus izglītojošus un informatīvus pasākumus, lai pievērstu uzmanību ūdens svarīgajai lomai mūsu dzīvē. Latvijā Pasaules ūdens diena tiek atzīmēta kopš 1996. gada.
23. marts – Zambijā šajā dienā atzīmē Āfrikas dienu, Pakistānā – Republikas dienu. Jāatgādina, ka 1956. gadā Pakistāna kļuva par pirmo islāma republiku pasaulē un oficiālais tās nosaukums ir Pakistānas Islāma Republika.
Apvienoto Nāciju Organizācija šo dienu pasludinājusi par Starptautisko meteoroloģijas dienu. Kopš 1961. gada to svin katru gadu ar konkrētu svētku tematiku. 2017. gada Pasaules meteoroloģijas dienas tēma ir – izpratne par mākoņiem, lai uzsvērtu mākoņu milzīgo nozīmi uz laika apstākļiem, klimatu un ūdeņiem. Šogad šī diena iezīmīga ar jauna izdevuma – “Starptautiskā mākoņu atlanta” (International Cloud Atlas) iznākšanu un jaunas lappuses atšķiršanu atlanta garajā vēsturē. Pirmo reizi atlants izveidots digitālā formātā.
24. marts – pasaulē šajā dienā atzīmē Pasaules tuberkulozes dienu. 1882. gada 24. martā vācu ārsts Roberts Kohs pasaulei paziņoja par tuberkulozes ierosinātāja – tuberkulozes mikobaktērijas atklāšanu. 1905. gadā viņš par šo atklājumu tika apbalvots ar Nobela prēmiju. Par godu Koha atklājuma 100 gadu jubilejai 1982. gadā Starptautiskā tuberkulozes un plaušu slimību savienība ieteica 24. martu atzīt par Pasaules tuberkulozes dienu.
25. marts – pirms 60 gadiem (1957) sešas Eiropas valstis – Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un VFR parakstīja Romas līgumu par Eiropas Ekonomiskās Kopienas jeb Kopējā tirgus izveidi. Līgums stājās spēkā 1958. gadā, un tas kļuva par pirmsākumu ceļā uz Eiropas Savienības izveidošanu.
Latvijā 25. marts ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. 1949. gada 25. marta naktī Latvijas dzelzceļa stacijās 21 ešelonā iekrāva 41 811 cilvēkus, un 13 537 ģimenes bija spiestas pamest savas mājas, iedzīvi, lopus. 1949. gada marta deportācijas bija Padomju Savienības okupācijas iestāžu veikta masveidīga Baltijas valstu iedzīvotāju izsūtīšana uz attāliem PSRS reģioniem.
Senie latvieši šo dienu dēvēja par Māras dienu, arī par Pavasara Māru, Māriņas dienu, Māršu dienu, Kāpostu Māru, Kāpostnieci, Gavēņu Māru, Atmodas dienu, Zāļu dienu, un svinēja par godu pavasara atmodai.
Grieķijā šajā dienā atzīmē vislielākos nacionālos svētkus – Neatkarības dienu, kas tiek svinēta jau 196 gadus. Šajā dienā 1821. gadā sākās nacionālās atbrīvošanās cīņas pret osmaņu jūgu.
Savukārt Zviedrijā tiek svinēta Starptautiskā vafeļu diena (Vaffeldagen). Šajā dienā zviedri atliek savus ziemas darbus un pāriet uz pavasara nodarbēm, no kurām visievērojamākā ir vafeļu cepšana.
25. martā šogad iekrita arī Zemes stunda – Pasaules dabas fonda organizēts starptautisks pasākums, kad marta pēdējās sestdienas vakarā no plkst. 20:30 līdz 21:30 pēc vietējā laika dalībnieki tiek aicināti uz vienu stundu izslēgt gaismu un maznozīmīgās elektriskās iekārtas. Simboliskās akcijas mērķis ir aktualizēt klimata pārmaiņas un popularizēt elektroenerģijas taupīšanu ikdienā.
26. marts – pirms 730 gadiem (1287) norisinājās Garozas kauja jeb kauja Garozas silā (arī kauja pie Garozes vai Griezes), kas bija viena no lielākajām kaujām Ziemeļu krusta karos, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi. Tā notika starp Livonijas ordeņa mestra Villekīna vadīto krustnešu karaspēku un zemgaļiem. Kaujā ordeņa karaspēks tika pilnīgi sagrauts, kaujā krita ordeņa mestrs un vairāki komturi, tomēr bojā gāja arī zemgaļu karavadonis, kura vārds palicis nezināms.
Pirms 205 gadiem (1812) zemestrīce iznīcināja Karakasu Venecuēlā.
Pirms 200 gadiem (1817) Kurzemē atcēla dzimtbūšanu. Ar zemnieku brīvlaišanu tika ievadīti tā sauktie klaušu laiki.
Pirms 75 gadiem (1942) Otrajā pasaules karā Aušvices koncentrācijas nometnē Polijā tika ieslodzītas arī sievietes.
Pirms desmit gadiem (2007) Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja 1997. gadā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Tajā noteikts, ka savulaik Latvijai piederošais Abrenes apriņķis ietilpst Krievijas Federācijas teritorijā.
Bangladešā šajā dienā tiek svinēta Neatkarības diena.
27. marts – Angolā šajā dienā atzīmē Uzvaras dienu.
Pasaulē un arī Latvijā svin Starptautisko teātra dienu, ko 1961. gadā iedibināja UNESCO Starptautiskais teātra institūts. Par godu šiem svētkiem tiek organizēti dažādi nacionāli un starptautiski pasākumi. Viena no nozīmīgākajām tradīcijām ir izplatīt Starptautiskās teātra dienas vēstījumu pasaulei, ar kura palīdzību kāda ietekmīga un pasaulē zināma persona dalās savās pārdomās par teātri kā miera kultūru.
28. marts – pirms 90 gadiem (1927) dzimis komponists, diriģents, mūziķis, pedagogs, vairāku Dziesmu un deju svētku orķestru virsvadītājs Gunārs Ordelovskis (miris 1990. gadā). Bijis Operetes teātra diriģents, pūtēju orķestra “Rīga” galvenais diriģents un tiek uzskatīts par vienu no latviešu pūtēju orķestru mūsdienu skolas pamatlicējiem. Kopš 1995. gada Aucē notiek ikgadējais Gunāra Ordelovska starptautiskais pūtēju orķestru festivāls.
Slovākijā un Čehijā šajā dienā tiek svinēta Skolotāju diena.
29. marts – pirms 50 gadiem (1967) dzimis latviešu basketbolists un treneris Ainars Bagatskis, savulaik izcilās precizitātes dēļ guvis iesauku “Zelta roka”. Savas karjeras laikā sešas reizes kļuvis par Latvijas čempionu, tāpat viņa panākumu sarakstā ir divi Lietuvas čempiona tituli, vienreiz uzvarējis Norvēģijā un kļuvis arī par Baltijas Basketbola līgas (BBL) čempionu.
30. marts – pirms 150 gadiem (1867) ASV valdība no Krievijas impērijas nopirka Aļasku un Aleutu salas par 7,2 miljoniem dolāru jeb 4,19 dolāriem par kvadrātkilometru šīs zivju, kažokzvēru un dabas resursiem bagātās, taču klinšainās un mežainās zemes. Pašreiz Aļaska ir lielākais ASV štats.
31. marts – pirms 100 gadiem dzimis aktieris, režisors, pedagogs, rakstnieks, teātra kritiķis un publicists Kārlis Pamše (miris 2015. gadā). Viņa darbība pārsvarā bija saistīta ar Drāmas (Nacionālo) un Operetes teātri, un par šiem un citiem teātriem viņš kā teātra dzīves aprakstītājs devis spilgtu atmiņu apkopojumu. Sarakstījis grāmatu par Ludmilu Špīlbergu “Nemiers ar sevi” un daudzas publikācijas.
Pirms 20 gadiem (1997) Lielbritānijas aviokompānija “British Airways” veica pirmo lidojumu no Rīgas uz Londonu.
Maltā šī ir Brīvības diena (pēdējie Apvienotās Karalistes karavīri pameta Maltas salas 1979. gadā).
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017