Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 0m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 21:05
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
Ierasts, ka “dvēseliskāko” pašvaldību jeb apvienības “Sabiedrība ar dvēseli – Latvija” (SDL) kopāsanākšanas mājvieta ik pavasari bijusi Lielvārde, kas ilgus gadus bija arī Nīderlandes fonda KNHM (Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij – Karaliskā holandiešu viršu biedrība) atbalsta punkts Latvijā un SDL šūpulis. KNHM fonds Latvijā ieviesa un iedzīvināja patiesi lielisku iniciatīvu, mudinot iedzīvotājus rakstīt projektus un piešķirot līdzekļus to īstenošanai. Naudas izteiksmē tie nav mērāmi miljonos, taču ar katru realizēto ideju iegūstam sakoptāku un skaistāku apkārtējo vidi un ar interesantiem pasākumiem dažādojam savu ikdienu. Pēc fonda aiziešanas no Latvijas to turpina pašvaldības, kas Latvijas Pašvaldību savienības paspārnē izveidojušas apvienību “Sabiedrība ar dvēseli – Latvija”, un fonda iedibinātā tradīcija reizi gadā aicināt kopā labākos mazo projektu dalībniekus, izvērtēt to sniegumu, dalīties pieredzē un priekā par paveikto – turpinās.
Šoreiz pašvaldību apvienības “Sabiedrība ar dvēseli – Latvija” gada noslēguma pasākums 18. martā notika Līvānos, ko dēvē par atslēgu Latgales vārtos. Un ciemiņiem vārtus pie Līvānu kultūras centra namdurvīm vēra vietējie pašdarbnieki – folkloras kopa “Ceiruleits”.
Savukārt pasākuma atslēga ar muzikālu sveicienu “Mazu brīdi pirms” tika uzticēta jaunajam Līvānu dziedātājam Kristiānam Jasinskim.
Namamāte un šā pasākuma vadītāja – Līvānu novada kultūras centra direktore Aija Smirnova kopā ar partneri – Līvānu grupas “Jauda” solistu un ģitāristu Gati Pastaru sveica “atbildīgāko, darbīgāko, radošāko Latvijas sabiedrības daļu”, kas pulcējusies Līvānos, kur Daugavas un Dubnas satekas krastā Latgales mākslas un amatniecības centra audēju darbnīcā tapusi unikāla tautiskā josta, kuras garums ir 294 pēdas, 174 olektis, 94 metri. Tāpat kā Daugava savus viļņu rakstus maina katru dienu, arī audējas tautiskajā jostā ielikušas daudz un dažādas rakstu zīmes. Šie īpašie raksti spēj sildīt, nomierināt, stiprināt apmeklētāju sirdis. Tāpat kā Līvānu stikls, tāpat kā Līvānu strūklaka, tāpat kā Līvānu tematiskie soliņi, tāpat kā pērn uzņemtā filma “Līvānu leģenda”, tāpat kā vairāki mazie projekti, arī 20 pērn realizētie, no kuriem labākie – biedrības “Līvāni” projekts stikla kausēšanas krāsns materiālu iegādei, kas ir kā simbols Līvānu stikla atdzimšanai, iedzīvotāju grupas “Līvānu vēsturisko vietu pētnieki” projekts par Līvānu vēsturi fotogrāfijās un iniciatīvas grupas “con Amore” organizētie labdarības koncerti “Es topu samīļots mazliet”.
Vislatvijas mazo projektu īstenotāju salidojumu atklāja namatēvs – Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods, atzīmējot, ka kopš 2006. gada, kad KNHM fonds ienāca Latvijā, “mēs visi kopā esam izauguši”. “Sabiedrībā ar dvēseli – Latvija” apvienojušās 40 pašvaldības. 2016. gadā ar iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju iniciatīvu Latvijā īstenoti 515 projekti.
Apvienības SDL “virsuzraugs” Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra, cik nozīmīgs ir katrs mazais darbiņš, ko veicam savas un līdzcilvēku dzīves vides uzlabošanai, jo visi mazie darbi, salikti kopā, veido mūsu valsti un mūs pašus. “Nīderlandes fonda atnestā ideja Latvijā turpinās, un paldies pašvaldībām, kas atbalsta šo kustību!” sacīja LPS vadītājs.
Noslēguma sarīkojumā Līvānos katrs plānošanas reģions prezentēja pagājušā gada labākos veikumus. Pēc tam pasākuma dalībnieki balsoja par kādu no cita reģiona projektiem, tādējādi nacionālās žūrijas lemšanai izvirzot piecas iniciatīvas, no kurām vienai tika piešķirts 2016. gada labākā projekta tituls.
Pirmie savu veikumu atrādīja kurzemnieki. Kurzemes plānošanas reģionā apvienības “Sabiedrība ar dvēseli – Latvija” biedri ir sešas pašvaldības. Līvānos tika prezentēti trīs, pēc pašu kurzemnieku domām, labākie no 68 īstenotajiem projektiem Kurzemē.
Kuldīgas novadā – Kabiles skolas pārziņa Roberta Filholda kapa vietas sakārtošana, ko īstenojusi biedrība “Mēs – skolas un pagasta vēsturei” Līgas Bergmanes vadībā. Ar projekta palīdzību sakārtota bijušā Kabiles skolas pārziņa Roberta Filholda kapa vieta un uzstādīts piemiņas akmens. R. Filholds, pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica mātes brālis un audžutēvs, strādājis Sabiles baznīcas un Pūres pagasta skolā, no 1892. gada līdz pensijai viņa darbavieta bijusi Kabilē, kur viņš uzņēmies arī sabiedriskus pienākumus. Jāpiebilst, ka Kuldīgas novadā pērn realizēti veseli 46 iedzīvotāju projekti!
Alsungas novads – “Durvis uz Alsungu”. Šo projektu ar mērķi izveidot interesantas vides instalācijas, lai piesaistītu jaunus tūristus un pierādītu, ka Alsungā ir ne tikai suitu tradīcijas vien, īstenojusi darba grupa Alsungas muzeja vadītājas Ingas Bredovskas vadībā. Tas viņiem izdevies – vispirms iedzīvotāji ziedojuši durvis, tad iegādāti materiāli un talkā kopīgiem spēkiem nokrāsojuši un apgleznojuši 20 durvis, ko pēc tam izvietojuši pa visu Alsungu. Durvis atspoguļo dažādus laikus un notikumus Alsungā, piemēram, bērnības durvis, durvis uz debesīm. Jaunās vides instalācijas ziemu pārlaida zem jumta, bet šosezon atkal būs apskatāmas brīvā dabā.
Skrundas novads – “Kurmīša OttO meistarklases”. Biedrība “Mini SD” pagājušajā gadā turpināja iepriekšējo gadu iestrādes, lai veidotu jaukus un neaizmirstamus pasākumus ģimenēm, uzsverot bērnu darbošanos kopā ar pieaugušajiem. Tā ar māmiņām un vecmāmiņām darināti skaisti dūrainīši, savukārt ar tēviem un vectēviem tapušas putnu barotavas un būrīši, un visa šī darbošanās iemūžināta fotogrāfijās “Ar kājām gaisā”. Projekta laikā papildināts arī bērnu rotaļu laukums pie Skrundas novada Sociālā dienesta, un sadarbībā ar jauniešu centru Skrunda tikusi arī pie kurmīša kostīma, ko Līvānos atrādīja pats kurmis OttO.
Rīgas plānošanas reģionā apvienības “SDL” biedri ir 13 pašvaldības. Pērn šajos novados un arī Jūrmalā kopīgiem spēkiem realizēti 172 projekti. No Pierīgas uz Līvāniem tika atvesti trīs labākie, kas īstenoti Ogres, Mālpils un Lielvārdes novadā.
Ogres novads – “Bērnu rotaļu laukums pie Plaužu ezera”. Tā kā pie Plaužu ezera izveidotā labiekārtotā pludmale gūst arvien lielāku popularitāti gan Taurupes un Ķeipenes pagasta iedzīvotāju, gan arī citu atpūtnieku vidū, bet tajā nebija īpaši veidotu iespēju bērnu atpūtai, biedrība “Plaužezeram” Rolanda Celmiņa vadībā nolēma piedalīties projektu konkursā. Pērn Ogres novadā tika realizēti pavisam 42 projekti, arī šis, kas kļuva par gada projektu Pierīgā. Pie Plaužu ezera izveidotā rotaļu laukuma centrālais objekts ir stilizēta smilšu kaste kuģa izskatā ar mastu un buru. Tā bērnus pasargā no pusdienu saules svelmes, un uz tās izvietots Taurupes ģerbonis. Izgatavotas un uzstādītas arī divdaļīgas šūpoles, līdzsvara horizontālās trepes un koka klasītes. Bērnu drošībai izveidots neliels koka žogs laukuma norobežošanai un iestādīti dekoratīvi krūmi, lai aizturētu putekļus no tuvējā ceļa. Papildus sākotnēji plānotajam izgatavots arī galdiņš, uz kura virsmas ir spēle “Desas”.
Mālpils novads – “Bērnu un vecāku aktīvās atpūtas un izklaides laukums Mergupes krastā”. Šo projektu, ko vadīja Anita Bīriņa, īstenoja septiņi pieaugušie un trīs bērni, labiekārtojot atpūtas vietu pie Mālpils gājēju tiltiņa pār Mergupi. Tagad šajā vietā ir arī bērnu aktīvās atpūtas laukums un ugunskura vieta.
Lielvārdes novads – “Vēstures liecības par Lēdmanes Dievnamu”. Šajā projektā uzņemta videofilma par Lēdmanes Svēto apustuļu Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcu – unikālu guļbūvi, kas nav raksturīga katoļu baznīcām un šobrīd tāda ir vienīgā Latvijā, turklāt šis nav tikai dievnams, te notiek arī koncerti. Filmas pamatā ir Lēdmanes iedzīvotāju stāsti par baznīcas tapšanu no idejas līdz būvei, kā arī īss ieskats Lēdmanes pagasta vēsturē. Projekta idejas autore ir baznīcas draudzes priekšsēdētāja Zenta Dreiska un “Dziņa”, bet Didzis Pučs vadīja filmēšanas komandu.
Vidzemes reģionā apvienībai “SDL” pievienojušās 17 pašvaldības. 2016. gadā kopā īstenoti vairāk nekā 70 projektu, un Vidzemē kļuvis tieši par tik sakoptākām vietām, izzinātiem vēstures stāstiem, priecīgiem bērniem un visādi citādi labiem darbiem vairāk. Šogad vidzemnieki īpaši vēlējās atzīmēt trīs projektus, kas realizēti Jērcēnos, Rozulā un Trikātā.
Strenču novads – “Daudzdzīvokļu nama pagalma labiekārtošana Jērcēnos” (projekta vadītājs – Jānis Ziediņš). Ar biedrības “Esam Jērcēniem” spēkiem pie daudzdzīvokļu mājas uzstādīti vairāki rotaļu elementi – tornītis ar slīdkalniņu, laipa un bērnu rotaļu mājiņa, turklāt tas darīts, atjaunojot vecās iekārtas un padarot tās gan skaistākas, gan drošākas. Arī pagalms kļuvis daudz pievilcīgāks, jo atjaunoti soliņi, iztīrīti betona celiņi, ierīkotas puķu apdobes un paveikti vēl citi darbiņi. Šis veikums pieteikts ZAAO vides iniciatīvai “100 darbi Latvijai”.
Pārgaujas novads – “Par aktīvu atpūtu Rozulā”. Projekta īstenotājiem – neformālajai grupai “Rozulas aktīvisti” un tās vadītājai Daigai Hofmanei talkā nācis un ar finansiālu atbalstu iesaistījies uzņēmējs Raivis Čačs. Tā kopīgiem spēkiem tapuši un Stalbes pagasta Rozulas ciemā uzstādīti kvalitatīvi vingrošanas stieņi.
Beverīnas novads – “Atpazīsim kokus skolas teritorijā!”. Šo projektu īstenojuši Trikātas pamatskolas Ekoskolas padomes bērni un skolotājas, apzinot skolas parkā augošos kokus un krūmus. Pēc tam mājturības stundās zēni tiem izgatavoja nosaukumu plāksnītes, kuras izvietoja parkā pie attiecīgajiem augiem. Otra projekta aktivitāte bija burtu spēles izgatavošana. Burtu spēlē ietilpst 200 burtu kartītes, no kurām var salikt koku un krūmu nosaukumus. Prezentējot savu projektu noslēguma pasākumā, Ekoskolas padomes pārstāvji aicināja brīvprātīgos izmēģināt augu nosaukumu salikšanu, kas nebija nemaz tik vienkārši.
Zemgales reģionā sabiedrības iniciatīvas projektus pērn īstenoja desmit pašvaldībās. Kopumā visos Zemgales novados tika realizēti 116 projekti, visvairāk Jelgavas novadā – 22.
Tērvetes novads – “Virziena un attāluma ceļa zīmju izgatavošana un uzstādīšana”. Biedrība “Tērvetes mājražotāji un amatnieki” ar projekta palīdzību tikusi pie abpusējām virziena un attāluma ceļa zīmju norādēm uz piecām biedrības dalībnieku saimniecībām: lauku sētu “Ābelītes”, mājražotāju sētu “Annenieki”, zemnieku saimniecību “Vainadziņi”, ceptuvi “Tērvetes maize” un vīna darītavu “Tērvetes vīni”.
Krustpils novads – “Pūču takas izveide Krustpils novada Medņos”. Biedrības “Ungurmuiža” biedri valdes priekšsēdētājas Aijas Prokofjevas vadībā kopā ar novada iedzīvotājiem un viesiem 2016. gada augustā Variešu pagastā atklāja Pūču taku, kas izveidota Liepenes pamatskolas teritorijā. Taku rotā gan no ziediem, gan koka veidotas pūces, koka sēnes, soliņi, kāpšļu joslas un spēles bērniem.
Krustpils novads – “Dzirkaļu pilskalna informatīvā stenda un norāžu izgatavošana un uzstādīšana”. Īstenojot biedrības “Silta sirds” (valdes priekšsēdētāja Mārīte Pole) projektu, Kūku pagastā pie Dzirkaļu pilskalna tika uzstādīts informatīvais stends, kurā iekļauta informācija par pilskalna vēsturi un arheoloģisko izrakumu rezultātiem. Māra un Miķelis Urtāni izveidojuši skices ar pils un pilskalna apbūves vīziju un reljefa modeli.
Latgales reģionā sešas apvienības “SDL” pašvaldības 2016. gadā realizējušas 68 iedzīvotāju iniciatīvu projektus par kopējo atbalsta summu vairāk nekā 37 000 eiro.
Krāslavas novads – “Vecāku atelpai un radošai attīstībai “Augsim kopā””. Pirms diviem gadiem novada pašvaldība piešķīra telpas biedrībai “Ģimenes atbalsta centrs “Atvērtība””. Piesaistot dažādu fondu līdzekļus, tās pamazām tika sakārtotas, tikai virtuve bija palikusi nepiemērotā izskatā. Ar šā projekta palīdzību nu arī tā ir kārtībā. “Atvērtības” telpās pērn īstenots vēl viens – Krāslavas Māmiņu kluba izlolots projekts, kurā vecāki kopā ar bērniem izgatavoja sajūtu kastes mazākajiem centra apmeklētājiem.
Līvānu novads – “Es topu samīļots mazliet”. Iniciatīvas grupa “con Amore” šajā projektā organizēja divus labdarības pasākumus. Pirmais notika septembrī – labdarības pasākums bērniem bāreņiem, bērniem ar veselības problēmām un audžuģimeņu un aizbildnībā esošo ģimeņu bērniem, kuri varēja darboties kopā zinātkāres centrā ZINOO. Ar emocionāli saviļņojošu koncertu oktobrī Līvānu katoļu baznīcā notika vēl viens labdarības pasākums – akcija “Es topu samīļots mazliet”, kura laikā četru līdzcilvēku atbalstam tika saziedoti 4276 eiro. Pasākuma organizatoru lūgumam atsaucās un koncertā muzicēja vairāki Latvijā pazīstami mūziķi: populārās latviešu grupas “Prāta vētra” dalībnieki Renārs Kaupers un Jānis Jubalts, novadnieks Juris Kulakovs, pianiste Nora Lūse, “Raxtu Raxti” un citi mūziķi. Pasākumu atbalstīja arī vietējie mākslinieki un uzņēmēji. Katoļu baznīca bija cilvēku pārpilna gluži kā Ziemassvētkos, un cilvēku dāsnums bija apbrīnas vērts – katram no četriem cilvēkiem tika saziedoti 1069 eiro.
Līvānu novads – “Fotogrāfiju kolekcijas – izstādes “Līvānu izaugsme un attīstība vēsturiskos laiku laikos un tagad”. Iedzīvotāju grupa “Līvānu vēsturisko vietu pētnieki” jeb fotogrāfi ar Jāni Magdaļenoku priekšgalā projekta laikā sagatavoja plašu lielformāta fotoizstādi, kur iemūžinātas vienas un tās pašas Līvānu vietas pirms vairākiem gadu desmitiem un tagad. Vēsturiskie fotoattēli ņemti gan no Latgales mākslas un amatniecības centra, gan no privātkolekcijām.
Pēc visu projektu prezentācijas pasākuma dalībnieki nobalsoja, kurš projekts, katraprāt, pelnījis būt vislabākais. Tālāk pieci (pa vienam no katra plānošanas reģiona) uzvarētājprojekti nokļuva nacionālās žūrijas vētīšanas dzirnavās. Kamēr žūrija apspriedās, sarīkojuma dalībniekus izklaidēja Līvānu grupa “Rūžupis veiri”.
Par 2016. gada labāko Kurzemes plānošanas reģionā tika atzīts Alsungas novada neformālās grupas īstenotais projekts “Durvis uz Alsungu”. Vidzemes reģiona pašvaldību konkurencē pārākais iepriekšējā gada projektu vidū ir Beverīnas novada Trikātas pamatskolā īstenotais “Atpazīsim kokus skolas teritorijā!”. Zemgales reģionā uzvaru ieguva Krustpils novada Variešu pagasta biedrības “Ungurmuiža” īstenotais projekts “Pūču takas izveide Krustpils novada Medņos”. Par labāko Latgales plānošanas reģionā tika atzīts Līvānu novada projekts “Līvānu vēsturisko vietu pētnieki”. Dubultuzvaru – gan Rīgas plānošanas reģionā, gan visā Latvijā – ieguva Ogres novada Taurupes biedrības “Plaužezeram” projekts par bērnu rotaļu laukumu pie Plaužu ezera. Lielo balvu saņēma projekta koordinators Rolands Celmiņš.
Veicināšanas balvas saņēma arī Aizputes novada Cīravas pagasta attīstības biedrības projekts “Daba ap mums”, Vaiņodes novada iedzīvotāju grupas “Mēs – Embūtei” projekts “Embūtes pēdas Latvijā” un Ventspils novada Jūrkalnes biedrības “Maģie suiti” projekts “Jūrkalnes sklandu raušu cepšanas meistarklase” Kurzemē; Ropažu novada dzīvojamās mājas “Jasmīni” projekts “Krāsotprieks”, Ādažu novada vecāku un audzinātāju grupas “Audzītes” projekts “Teātris bērnu priekam” un Jūrmalas biedrības “Erelde” projekts “Mākslas mols” Rīgas plānošanas reģionā; Kocēnu novada iedzīvotāju interešu grupas “Bērzainieši” projekts “Daviņu II dobumakmens atdzimšana”, Amatas novada biedrības “Skujenes kultūrvides attīstība” projekts “Skujenes zaļā rota” un Rūjienas novada Jeru pagasta projekts “Nodarbību un atpūtas vieta nometnēm Paipusos” Vidzemē; divi Ozolnieku novada projekti – Renātes Kuļominas iesniegtais “Laivu ceļš “Ozolnieki”” un Salgales atbalsta biedrības projekts “Salgales loms” un Vecumnieku novada iedzīvotāja Daiņa Kozlovska projekts “Kurmenes parks” Zemgalē; Dagdas novada projekts “Kapličas atjaunošana Muižnieku kapos Šķaunes pagastā” un divi Riebiņu novada projekti – iniciatīvas grupas “Kokorieši” projekts “Kokoriešu kapsētas labiekārtošana” un iniciatīvas grupas “Mēs esam, mēs ticam, mēs kalpojam” projekts “Skangeļu vecticībnieku lūgšanas nama labiekārtošana apmeklētāju ērtības uzlabošanai” Latgalē.
“KNHM fonds ir sadarbojies ar vairāk nekā 50 pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, un tā pārraudzībā iedzīvotāju grupas īstenojušas vairāk nekā 1500 projektu visā valstī,” gandarīts ir fonda pārstāvis Latvijā un apvienības “SDL” valdes loceklis Niko Opdams. “KNHM iedēstītais stāds zeļ un plaukst, un tas ir liels ieguvums Latvijai un sabiedrībai.”
Pašvaldību apvienības “Sabiedrība ar dvēseli – Latvija” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs uzsvēra, ka katra īstenotā ideja pelnījusi atzinību, jo ikvienā projektā papildus pašvaldības piešķirtajam finansējumam ieguldīts iedzīvotāju darbs un entuziasms. Viņš novēlēja veiksmi mazo ideju lielajos darbos: “Lai mūsu valsts simtgadi sagaidot, dzimst daudz jaunu ideju, jo Latvijā vēl daudz akmeņu gaida tieši mūsu pieskārienu!”
18. marta lielo balvu – daudzreizējus aplausus saņēma mazie “Sienāži” no Ķeguma, kuri dažādos sastāvos, krāsainos tērpos un ar daudzveidīgu repertuāru iepriecināja svētku viesus. Jāpiebilst, ka arī šis bija viens no 2016. gadā īstenotajiem projektiem, jo Ķeguma tautas nama bērnu popgrupa “Sienāži”, ko dibinājusi un jau divus gadu desmitus vada Sarmīte Viļuma kopā ar komponistu Modri Krūmiņu, pērn izveidojuši dziesmu albumu kompaktdiskā “Sienāži skan Ķegumā”.
Ciemakukulim “SDL” dalībnieces saņēma ikgadējo žurnālu “Sabiedrība ar dvēseli”/ “Iedzīvotāji veido savu vidi”, kurā apkopota informācija par visiem 515 īstenotajiem projektiem Latvijas pašvaldībās 2016. gadā. Roku tā tapšanā pielicis gan apvienības “Sabiedrība ar dvēseli – Latvija” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, gan “SDL” Kurzemes reģiona koordinatore Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieka palīdze un projektu vadītāja Evita Pētersone, gan jo īpaši apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece Beverīnas novada pašvaldības deputāte Cilda Purgale (pa labi), kura ir šā žurnāla redaktore. Šogad žurnāls pieejams arī elektroniskā versijā.
Foto no pasākuma šeit: http://www.lps.lv/lv/profesionalas–apvienibas/sabiedriba–ar–dveseli–latvija/3581–sabiedriba–ar–dveseli–latvija–2017–gada–nosleguma–pasakuma–bildes
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017