Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 0m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 19:42
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
LPS Valdē
Aprīlī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Valde tikās divreiz – gan aprīļa pirmajās dienās izbraukumā Norvēģijā, gan 26. aprīlī pirms LPS Domes sēdes.
No 2. līdz 5. aprīlim LPS Valdes locekļi, pateicoties Norvēģijas Finanšu instrumenta programmas LV07 “Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālajām iestādēm” Divpusējās sadarbības fonda atbalstam, devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Bergenu Norvēģijā.
Delegācija apmeklēja Hordalannes reģiona pašvaldību, Bergenas pilsētas pašvaldību, Bergenas Universitāti, Dienvidnorvēģijas Lietišķo zinātņu universitāti, tikās ar starppašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma BIR, programmas “Invest in Bergen” un valsts aģentūras “Innovation Norway” Bergenas nodaļas un Norvēģijas pašvaldību savienības KS pārstāvjiem. Programmā iekļautās tikšanās, prezentācijas un diskusijas sniedza daudzpusīgu informāciju par reģiona izaicinājumiem un iespējām.
Latvijas pašvaldību pārstāvji no dažādiem skatpunktiem saņēma informāciju par reģionālās attīstības tendencēm, pašvaldību sadarbības praksi, uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumiem Hordalannes reģionā un Bergenas pilsētas aglomerācijā. Sarunu gaitā vairākkārt tika uzsvērta puduru (klasteru) nozīme reģiona turpmākajā izaugsmē, lai veicinātu visu iesaistīto partneru (reģionālo un vietējo pašvaldību, uzņēmumu, augstskolu, pētniecības institūtu) sadarbību gan vienā pudurī, gan starp dažādām nozarēm, tādējādi attīstot kompetenču un ekspertīzes pārnesi starp nozarēm un efektīvu izmantošanu. LPS delegācijas dalībnieki guva arī ieskatu sadarbības organizēšanā, kas notiek dialogā, veicinot iesaistīto pušu vēlmi un izpratni par abpusēji izdevīgu sadarbību kopīgu mērķu sasniegšanā. Pašvaldību sadarbības formas un iespējas ir daudzveidīgas, tā tiek organizēta atšķirīgās ģeogrāfiskās teritorijās vienā apgabalā atkarībā no izvēlētā mērķa vai sniedzamajiem pakalpojumiem (piemēram, sadzīves atkritumu apsaimniekošana, pašvaldību sadarbība uzņēmējdarbības veicināšanā un investīciju piesaistē).
26. aprīlī LPS Valde pulcējās pirms Domes sēdes, lai vienotos par kopīgu pozīciju valdības plānotās nodokļu reformas sakarā un sagatavotu lēmuma projektu.
LPS Domē
26. aprīlī LPS Domes ārkārtas sēdē, kas notika Melngalvju namā, tika apspriesta valdības plānotā nodokļu reforma. Sēdē piedalījās arī Ministru prezidents Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece–Ozola.
Finanšu ministrija kopīgi ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādājusi nodokļu reformas politiku, kas iekļauta Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.–2021. gadam, un premjers M. Kučinskis savā uzrunā uzsvēra pašvaldību lielo ieguldījumu priekšlikumu izstrādē. Savukārt finanšu ministre D. Reizniece–Ozola klātesošos iepazīstināja ar plānotās reformas galvenajiem aspektiem un paredzamajiem rezultātiem.
Latvijas iedzīvotāji, protams, var priecāties, ka jau nākamgad paredzēts neapliekamo ienākumu palielināt līdz 250 eiro, minimālo algu no 380 eiro pacelt uz 430 eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no 23% samazināt uz 20%, taču pašvaldību budžetos tas iecirtīs pamatīgu robu jeb IIN ieņēmumu būs par 250 miljoniem mazāk (Finanšu ministrijas (FM) aprēķini). Domes sēdē pašvaldību vadītāji tika mierināti ar solījumu, ka līdzekļus šā samazinājuma kompensēšanai iezīmēs valsts budžetā, garantējot pašvaldībām 19,5% no valsts budžeta ieņēmumiem. LPS prasība ir 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem pēc nodokļu reformas jeb gandrīz par desmit miljoniem vairāk, nekā aprēķinājusi FM, turklāt pašvaldības vēlas, lai šo skaitli nostiprina likumā.
LPS Dome pieņēma lēmumu par pašvaldību nodokļu ieņēmumiem valsts kopējos nodokļu ieņēmumos, lūdzot Saeimu un valdību nodokļu reformas likumdošanas paketē nostiprināt “Likumā par budžetu un finanšu vadību” pastāvīgu normu, papildinot likuma 42. pantu “Pašvaldību tiesības uz ieņēmumiem” ar jaunu daļu šādā redakcijā: “(11) Pieņemot gadskārtējo valsts budžeta likumu, prognozētais nodokļu ieņēmumu kopapjoms pašvaldību budžetā nākamajam saimnieciskajam gadam nav mazāks par 19,6% no prognozētajiem nodokļu ieņēmumiem valsts konsolidētajā kopbudžetā un nav mazāks par iepriekšējā gadā plānoto nodokļu ieņēmumu kopapjomu pašvaldību budžetos absolūtās summās.”
LPS arī prasa nostiprināt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pastāvīgu normu, ka nodokļa sadalījums starp pašvaldības budžetu un valsts pamatbudžetu gadskārtējā valsts budžeta likumā tiek noteikts tādējādi, lai prognozētais nodokļu ieņēmumu kopapjoms pašvaldību budžetā nākamajam saimnieciskajam gadam nav mazāks par 19,6% no prognozētajiem nodokļu ieņēmumiem valsts konsolidētajā kopbudžetā un nav mazāks par iepriekšējā gadā plānoto nodokļu ieņēmumu kopapjomu pašvaldību budžetos absolūtās summās, turklāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozētais apjoms pašvaldību budžetos absolūtās summās kārtējam budžeta gadam tiek 100% garantēts ar valsts budžeta ieņēmumiem.
Atbilstoši Finanšu ministrijas 21. aprīļa vēstulē sniegtajām prognozētajām nodokļu ieņēmumu prognozēm pašvaldību budžetiem piekritīgā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu procentuālā daļa būtu: 2018. gadā – 84%; 2019. gadā – 94,5%; 2020. gadā – 95,3%; 2021. gadā – 95,3%.
Sarunas ar Satiksmes ministriju
28. aprīlī Pašvaldību savienībā notika pirmās šāgada sarunas ar ministrijām. Uz tām pulcējās abas puses – gan pašvaldību, gan Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji. Sarunas vadīja satiksmes ministrs Uldis Augulis un LPS Tehnisko problēmu komitejas vadītājs Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, kuram palīdzēja LPS padomnieks Aino Salmiņš.
Sarunās tika apspriestas divas visām pašvaldībām un iedzīvotājiem svarīgas tēmas – sabiedriskais transports un autoceļi.
Sadaļā par autoceļiem puses izskatīja valsts un pašvaldību autoceļu finansējumu no valsts pamatbudžeta šogad un nākamajos divos gados, pašvaldību mērķdotācijas apjomu un sadalījumu, valsts un pašvaldību ceļu pārvaldību un to sakārtošanas programmu, nodokļu un nodevu ieņēmumiem piesaistīta finansējuma modeli (transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, autoceļu lietošanas nodeva, akcīzes nodoklis degvielai), iespējas piesaistīt papildfinansējumu ceļu uzturēšanai, pārbūvei un atjaunošanai, finansējumu grants ceļiem un citus jautājumus.
Sadaļā par sabiedrisko transportu tika apspriesta sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana 2016.–2018. gadā; finansējums reģionālo, dzelzceļa un pilsētu maršrutiem; grozījumi Autopārvadājumu likumā; koncepcija sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai un sniegšanai no 2021. gada; skolēnu pārvadājumu problemātika, pašvaldību, plānošanas reģionu un valsts SIA “Autotransporta direkcija” sadarbība skolēnu pārvadājumu organizēšanā; paredzamie pasākumi atvieglojumu administrēšanas kārtības precizēšanā sabiedriskajā transportā pārvadāto personu uzskaites un identificēšanas problēmu risināšanai; autoostu darbību regulējošo normatīvo aktu grozījumi saskaņā ar paredzētajām reformām autoostu darbībā; taksometru nozares sakārtošana, mazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru šajā nozarē.
Sarunu videoieraksts pieejams LPS interneta vietnē: http://www.lps.lv/lv/tiesraides–videoarhivs/videoarhivs/.
LPS komitejās
Veselības un sociālo jautājumu komitejā
11. aprīlī apvienotā LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas un Veselības un sociālo jautājumu tīkla izbraukuma sēde notika Siguldas novadā, un tās centrālais jautājums bija deinstitucionalizācija Latvijā.
Sēdi atklāja Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Talsu novada pašvaldības vadītājs Aivars Lācarus un Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers. A. Lācarus izteica patiesu gandarījumu par kuplo apmeklētāju pulku, kas apliecina izskatāmo jautājumu nozīmīgumu un nepieciešamību tos apspriest profesionāļu vidū. Savukārt J. Zilvers uzsvēra, ka Siguldas novads arvien biežāk kļūst par galamērķi ne tikai tūristiem, bet arī dažādu nozaru speciālistiem, piemēram, sociālajiem darbiniekiem, kuri dodas pie kolēģiem, lai apmainītos ar pieredzi un smeltos jaunas idejas. “Par to mums jāpateicas mūsu novada lieliskajiem sociālā darba veicējiem, kuri strādā gan pašvaldībā, gan arī biedrībās,” piebilda Siguldas novada pašvaldības vadītāja vietnieks.
Labus vārdus pašvaldības Sociālā dienesta darbiniekiem un nevalstiskajām organizācijām J. Zilvers atkārtoja arī vēlāk, apmeklējot vairākas biedrības klātienē. Viņš uzsvēra, ka neviens finansiālais ieguldījums no pašvaldības puses netiek uzskatīts kā tēriņš, bet gan kā ieguldījums nākotnē un pakalpojumu attīstībā, tos padarot aizvien modernākus un piemērotākus klientiem. “Varbūt tieši tāpēc sociālajā jomā esam tik daudz sasnieguši. Savulaik, kad veidojās biedrības, kas sniedz šos pakalpojumus, atbalstījām, cik tas bija iespējams. Ar laiku apmācījām biedrību cilvēkus arī projektu rakstīšanā. Tagad biedrības ne tikai piedalās Siguldas novada domes izsludinātajos projektos, bet arī piesaista līdzekļus dažādos citādos projektos. Cilvēki, kuri darbojas biedrībās, ir profesionāli auguši, kas, neapšaubāmi, ceļ visas sociālās jomas pakalpojumu kvalitāti,” skaidroja J. Zilvers.
No Labklājības ministrijas sanāksmē piedalījās Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Maksims Ivanovs un vecākās ekspertes Kristīne Lasmane un Sigita Rozentāle, Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vecākais eksperts Jānis Laucis un Sociālās iekļaušanas politikas departamenta vecākā eksperte Anna Grīnberga, kuri iepazīstināja un skaidroja deinstitucionalizācijas (DI) procesa būtību, gaitu un aktualitātes.
Šobrīd plānošanas reģioni ir noslēguši sadarbības līgumus par dalību DI projektos ar 115 pašvaldībām (šajos projektos nepiedalās Rīga un Ciblas, Jaunjelgavas un Līvānu novads). Reģionu DI vadības grupas ir izveidotas visos plānošanas reģionos, bet to vēl nav 24 pašvaldībās. Visām bērnu aprūpes iestādēm un slēgšanai atbalstīto valsts sociālās aprūpes centru filiālēm tiek izstrādāti reorganizācijas plāni.
Tuvākās DI aktivitātes saistībā ar ERAF ieguldījumiem paredz pašvaldību un DI plānu izstrādātāju vienošanos par izmaksu ziņā visefektīvāko un pašvaldību iespējām un vajadzībām atbilstošāko ERAF infrastruktūras attīstības risinājumu (konkrēti objekti, reāli nepieciešamais finansējuma apmērs, konkrēts mērķa grupas personu skaits). Pēc vienošanās par infrastruktūras attīstības risinājumu pašvaldības var uzsākt darbu pie tehniskās dokumentācijas (būvprojekta) izstrādes, turklāt šīs izmaksas ir attiecināmas jau kopš šāgada 1. janvāra. ERAF projektu atlase tiks īstenota vienu gadu – no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.
Savā pieredzē ar klātesošajiem dalījās Siguldas novada Sociālā dienesta vadītāja Kristīne Freiberga. Pašvaldības Sociālajā dienestā strādā 20 darbinieku, no kuriem 13 ir sociālie darbinieki. Klientu apkalpošanas vietas novadā ir četras: Siguldā un novada trīs pagastos – Siguldas pagastā, Allažos un Morē. Sociālajā dienestā darbojas trīs nodaļas. Ģimenes atbalsta nodaļa atbild par starpinstitucionālo sadarbību, grupu darbu, sociālo rehabilitāciju, profilaksi, prevenciju un psihosociālo konsultēšanu. Dienas centra pārziņā ir profesionālā sociālā un psihosociālā palīdzība, brīvā laika pavadīšanas iespējas, apmeklētāju individuālās konsultācijas, personu spēju veicināšana pilnīgāk integrēties sabiedrības dzīvē un palielināt pašnoteikšanās iespējas, nevalstiskās organizācijas, apvienības, biedrības, klubiņi, interešu un atbalsta grupas, rūpes par personu fizisko un intelektuālo attīstību un veselīga dzīvesveida sekmēšanu un veicināšanu. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodaļas rūpju lokā ir materiālā palīdzība, pašvaldības iniciatīva, palīdzība krīzes situācijās, sociālās rehabilitācijas un aprūpes pakalpojumi, gadījuma vadīšana pilngadīgām personām un iekšējās kontroles sistēma.
Gan ministrijas, gan siguldiešu prezentācija pieejama šeit: http://www.lps.lv/lv/zinas/lps/3605–lps–veselibas–un–socialo–jautajumu–komitejas–un–veselibas–un–socialo–jautajumu–tikla–izbraukuma–sede.
Pēc sēdes tās dalībnieki varēja klātienē iepazīties ar Siguldas novada sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Siguldas pagasta “Kārklos” viņi paviesojās biedrības “Cerību spārni” sociālā atbalsta centrā “Cerību māja”, kur uzturas cilvēki ar garīgiem traucējumiem, vecāki ar bērniem pēckrīzes periodā un gūst atelpu tie, kuriem ir kāds aprūpējamais ar invaliditāti. Biedrībai “Cerību spārni” pieder arī sociālais uzņēmums “Pogotava”, kas piedāvā gan šūšanu un apģērbu labošanu, gan masku izgatavošanu un dažādās tehnikās gatavotus roku darbus. Izstrādājumus apskatīt un pasūtīt var Facebook, draugiem.lv un meistardarbs.lv kontos. Pagājušogad Siguldā tika atvērts biedrības “Aicinājums Tev” dienas nodarbinātības centrs “Iespēju darbnīca”. Šajā sociālajā uzņēmumā darbojas cilvēki ar invaliditāti – viņi šuj, izgatavo ādas priekšmetus, auž, ada ar adāmmašīnu, lej sveces, gatavo apsveikuma kartītes un dažādus citus rokdarbus. Sanāksmes dalībnieki apmeklēja arī Siguldas novada domes Sociālo pakalpojumu centru Rīgas ielā 1, kur izvietots pašvaldības dienas centrs, biedrības “Cerību spārni” dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas personām ar funkcionāliem traucējumiem un biedrības “Aicinājums Tev” dienas centrs.
ILZE RUDZĪTE, padomniece veselības un sociālajos jautājumos:
– Veselības ministrija aprīlī nāca klajā ar ziņojumu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Līdztekus citiem pasākumiem ziņojums paredz esošu vai jaunu pārvaldes uzdevumu nodošanu pašvaldībām (sniegt atbalstu ģimenes ārstu praksēm, nodrošināt veselības aprūpi mājās, nedziedināmi slimo (Hospice tipa) pacientu aprūpes gultas u.c.), bet nav norādīti finansējuma avoti, nav atspoguļota ietekme uz pašvaldību budžetu, kā arī nav atspoguļots papildu administratīvais slogs, sadrumstaloti organizējot un nodrošinot minētos pakalpojumus.
Kā galvenais risinājums ģimenes ārstu pieejamībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai tiek minēta kopprakšu veidošana, kas paredz papildu telpu un speciālistu nodrošināšanu, bet tas iespējams tikai blīvi apdzīvotās vietās, kur ir saglabātas un darbojas poliklīniku ēkas, vai piesaistot papildu līdzekļus infrastruktūras izveidei, jo citviet Latvijā infrastruktūra jāveido no jauna. Papildu finansējums nepieciešams arī speciālistu atalgojumam un paplašināto telpu apmaksai. Veidojot šādas kopprakses un koncentrējot ģimenes ārstus vienā vietā, netiek sasniegts mērķis – nodrošināt primārās veselības aprūpes pieejamību pēc iespējas tuvu dzīvesvietai, tieši pretēji – pakalpojumi attālinās un būs pieejami galvenokārt pilsētās. Ziņojumā netiek izskatīti risinājumi ģimenes ārstu teritoriālā pārklājuma nodrošināšanai, piemēram, tā saucamo feldšerpunktu izveide, piesaistot cilvēkresursus no izdienas pensijā esošajiem mediķiem.
Nav skaidrības par virkni konkrētu lietu, piemēram, ko ietver jēdziens ‘hroniska pacienta aprūpe stacionārā’ un kādas izmaksas, nepieciešams skaidrot un statistiski pamatot ziņojumā minēto apgalvojumu, ka “aprūpes gultu pakalpojums pamatā saistās ar iedzīvotāju sociālajiem jautājumiem (aprūpes gultu pakalpojums lielākoties tiek sniegts nevis pēc akūtiem gadījumiem, bet gan hronisku saslimšanu gadījumos kontekstā ar iedzīvotāju sociāliem jautājumiem, piemēram, nespēju sevi aprūpēt, nodrošināt sev vienkāršu sadzīvisku aprūpi un tuvinieku atbalsta trūkumu)” – cik pacientu, kurā reģionā, kādas saslimšanas u.c.
Paralēli Veselības ministrijas reformai tiek virzītas vairākas citas reformas, kurām ir būtiska ietekme uz pašvaldību budžetu. Tā kā ziņojums paredz esošu vai jaunu pārvaldes uzdevumu nodošanu pašvaldībām, LPS ieskatā visas piedāvātās reformas vērtējamas kopskatā, lai varētu precīzi novērtēt, kādus pasākumus un kādā apmērā pieejamā finansējuma (gan valsts, gan pašvaldību) ietvaros iespējams realizēt.
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
11. aprīlī Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdes dalībnieki tika informēti, ka Valsts kontroles (VK) ziņojums par veiktajām revīzijām pašvaldībās, ko VK pārstāvji sniedza LPS Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas sēdē 28. martā, pieejams šeit: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/.
LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa pastāstīja par pašvaldību sadarbības tīkla “Vietējo vērtību un resursu izmantošana attīstībai” pirmo tikšanos 5. aprīlī Mārupē.
Darba kārtības galvenais jautājums bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums “Par valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu un valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritoriju izveidi”, ar ko iepazīstināja VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts un valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš.
Šajā ziņojumā uzsvērts, ka 2008. gadā, pieņemot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, netika ievērota vienota sistēmiska pieeja administratīvo teritoriju izveidē atbilstoši teritoriju izveidošanas noteikumiem, kā rezultātā valstī izveidojušās nevienlīdzīgas pašvaldības. VARAM konstatējusi, ka šobrīd Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma noteikumiem neatbilst 57 administratīvās teritorijas. Lai nodrošinātu pašvaldību sniegto pakalpojumu samērīgas izmaksas un racionālu valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu izmantošanu, līdz administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu sakārtošanai būtu attīstāma pašvaldību sadarbības organizēšana un pašvaldību sadarbības teritoriju izveide. VARAM iesaka izveidot 29 sadarbības teritorijas ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem, kuru ietvarā pašvaldības var brīvprātīgi apvienoties vai sadarboties, un valsts pārvaldes iestādes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem organizēt šajās sadarbības teritorijās.
Komitejas dalībnieki asi kritizēja VARAM piedāvāto projektu, jo sadarbība starp pašvaldībām notiek jau šobrīd, turklāt gan obligāto un brīvprātīgo funkciju izpildē, gan dažādu projektu un iniciatīvu īstenošanā, gan ievērojot vēsturiskās, ģeogrāfiskās un kultūras tradīcijas, gan citās jomās. Vairāki pašvaldību pārstāvji atzīmēja, ka joprojām nav izvērtēti 2009. gada teritoriālās reformas ieguvumi un izmaksas, tādēļ nedrīkst sākt kardinālas pārmaiņas bez iepriekšējās reformas analīzes, precīziem kritērijiem, finanšu aprēķiniem un paredzamajiem ieguvumiem. Sadarbība starp pašvaldībām notiek tā, kā dzīve to pieprasa, nevis no augšas nosakot un sazīmējot 29 apgabalus – turklāt dažādus pēc izmēriem un iedzīvotāju skaita. Ministrijas pārstāvji tā arī nespēja atbildēt uz galveno jautājumu – kas tad īsti mainīsies un uzlabosies iedzīvotāju dzīvē, ja turpmāk valsts tiks pārvaldīta nevis 119, bet 29 teritoriālajās vienībās.
VARAM plāno līdz 1. septembrim sagatavot priekšlikumus likumprojektam par sadarbības teritorijām un valsts tiešās pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci tajās, kā arī izvērtēt Reģionālās attīstības likuma nosacījumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu teritoriālo struktūru organizēšanu atbilstoši plānošanas reģionu teritorijām un nepieciešamības gadījumā sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumā.
Reģionālās attīstības un sadarbības komiteja šo ziņojuma projektu neatbalsta un atkārto jau pērnā gada 8. novembrī komitejā lemto: VARAM veikt pētījumu par to, kā pašvaldības sadarbojas, kādas ir šīs sadarbības formas un kāds varētu būt dažādai sadarbībai vēlamais sadarbības teritoriju mērogs. LPS uzskata, ka vispirms ir jāsakārto valsts pārvaldes sistēma un tās iestāžu teritoriālais izvietojums. Konsultējoties ar pašvaldībām, būtu jāizstrādā sadarbības institucionālais modelis starp atsevišķām valsts iestādēm un potenciālo sadarbības teritoriju pašvaldībām un tikai tad varētu lemt par viena vai otra varianta “stiprajām un vājajām pusēm” jeb priekšrocībām un ieguvumiem vai paredzamajiem zaudējumiem un papildizmaksām.
Komitejas vadītājs Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis ierosināja šādu ideju vispirms izmēģināt praksē, piedāvātos risinājumus, to izmaksas un lietderību pārbaudot vismaz trīs pilotprojektos – dažādu lielumu paredzamajās sadarbības teritorijās.
Komitejas dalībnieki uzskata, ka vairāk par zīmējumiem un kartēm vajadzīgas reģionālās attīstības finanšu programmas, kas ļautu mērķtiecīgi realizēt reģionu attīstību atbilstoši reģiona pašvaldību iedzīvotāju un ekonomikas vajadzībām. Šobrīd ziņojums piedāvā tikai formālas izmaiņas, pārdalot teritorijas un iedzīvotājus bez skaidri definētiem reģionālās attīstības ieguvumiem.
LPS padomniece Ivita Peipiņa uzsver, ka informatīvajā ziņojumā nav pamatots, kāpēc sadarbībai jānosaka noteiktas robežas. Šim ziņojuma projektam arī nav atsauces un sasaistes ar jau pieņemtajiem stratēģiskajiem dokumentiem – ne ar Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, ne Nacionālo attīstības plānu, ne Reģionālās attīstības pamatnostādnēm. Tāpēc LPS šo informatīvo ziņojumu nesaskaņo un lūgs VARAM ministrijai pārmaiņas sākt ar valsts tiešās pārvaldes iestāžu izvietošanas un tām nepieciešamo funkciju teritoriālā lieluma pamatojumu.
Sēdes video un prezentācijas pieejamas šeit: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3603–minasanas–kas–sekos–auli–vai–apstasanas.
SANDRA BĒRZIŅA, padomniece vides aizsardzības jautājumos:
– Gan mediju telpā, gan dažādu interešu grupu un sabiedrības pārstāvju vidū samērā bieži tiek analizēta informācija par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un dažādiem aprobežojumiem tajās. Ir gadījumi, kad fakti tiek sagrozīti vai arī skaitļi ir precīzi, taču tos dažādi interpretē. Protams, viedokļi dabas aizsardzības politiku var un, iespējams, tiem pat vajag atšķirties, taču, argumentējot un aizstāvot tos, jāizmanto korekti fakti. Tieši tādēļ sniedzam oficiālos datus, kas var kalpot gan kā uzziņas avots, gan palīdzēt pamatot viedokli par kādu konkrētu jautājumu.
NATURA 2000 teritoriju īpatsvars attiecībā pret valstu sauszemes teritorijām 2016. gadā % (pēc ES vides politikas īstenošanas ziņojuma datiem)
ĪADT tiek iedalītas dažādās aizsardzības režīma zonās. Neitrālajā zonā vai nu nav saimnieciskās darbības ierobežojumu, vai tie ir minimāli, savukārt visstingrākie saimnieciskās darbības ierobežojumi (līdz pat pilnīgam aizliegumam) ir regulējamā režīma, stingrā režīma un sezonas lieguma zonās, kas diagrammā apvienotas ar nosaukumu “rezervātu režīma zonas”.
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) aizsardzības režīma zonu sadalījums (pēc Dabas aizsardzības pārvaldes datiem)
Mežsaimnieciskās darbības aprobežojumi
Izglītības un kultūras jautājumu komitejā
18. aprīlī Izglītības un kultūras komitejā tika skatīti divi aktuāli jautājumi: par pašvaldību padotībā esošo internātskolu finansēšanas priekšlikumiem, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, un par pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas principiem.
Komitejas sēdē piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece un Izglītības departamenta direktore Evija Papule, Izglītības departamenta direktores vietniece Līga Buceniece, vecākā eksperte Modra Jansone un citi speciālisti. Finanšu ministriju pārstāvēja Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisāre, bet Labklājības ministriju – Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.
IZM pārstāvji informēja par priekšlikumiem pašvaldību padotībā esošo internātskolu finansēšanai, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. Viņi norādīja, ka IZM internātskolu uzturēšanai finansējums ir paredzēts līdz 2017. gada 31. decembrim, tāpēc turpmāk sperami divi soļi.
Pirmais solis:
* pedagogu darba samaksa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek finansētas no valsts budžeta saskaņā ar kārtību, kādā aprēķina valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs;
* izglītojamo uzturēšanos citu pašvaldību internātskolā pašvaldības sedz savstarpējo norēķinu kārtībā;
* ir terminēta iespēja saņemt atbalstu, līdzdarbojoties 2016. gada 12. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 460 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” īstenošanas noteikumi” ietvaros.
Otrais solis:
* internātskola uz terminētu laika periodu piedāvā pašvaldībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ar primārās prevencijas vajadzībām un sociālos pakalpojumus, par ko izmaksas sedz attiecīgā pašvaldība.
LPS un pašvaldību pārstāvji norādīja, ka informatīvais ziņojums nesniedz pietiekami detalizētus, pierādījumos balstītus apsvērumus un argumentus par internātskolu attīstības iespējām. Nav izpildīts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2017. gada 5. oktobrī noslēgtajā vienošanās un domstarpību protokolā dotais uzdevums, kur tika uzdots: “Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotai darba grupai, kurā piedalās arī Latvijas Pašvaldību savienības deleģēti pārstāvji, līdz 2016. gada 31. decembrim izvērtēt internātskolu attīstības iespējas un iespējamos risinājumus internātskolu finansēšanai turpmākiem gadiem, izskatot iespēju internātskolu darbību nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem.” Nododot internātskolu uzturēšanas izdevumu finansēšanu pašvaldību pārziņā jau 2018. gada 1. janvārī, ir pamats bažām par paredzamajiem riskiem saistībā ar internātskolu pilnvērtīgu funkciju nodrošināšanu.
Komitejas locekļi atbalstīja LPS un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) kopīgi sagatavoto vēstuli par pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas principiem un tās nosūtīšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai.
Pašvaldību pārstāvji norādīja, ka pašvaldību dibinātās un valsts profesionālās izglītības iestādes un to audzēkņi atrodas nevienlīdzīgā situācijā, jo pašvaldību dibinātās izglītības iestādes no valsts budžeta var tikt finansētas, ja tajās īsteno šādas profesionālās izglītības programmas:
– valstiski nepieciešamās izglītības programmas (darba tirgus pieprasītas), ja to īstenošanu nav nodrošinājuši valsts finansētie profesionālās izglītības kompetences centri un koledžas;
– unikālas izglītības programmas, kuru kopskaits valstī ir neliels un kurās var mācīties neliels izglītojamo skaits;
– attiecīgā reģiona darba tirgū pieprasītas izglītības programmas.
Nosakot papildu nosacījumus, pašvaldību dibinātajām izglītības iestādēm samazinās stabilitāte ilgtermiņā.
INĀRA DUNDURE, padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos:
– Aprīlis ļoti nozīmīgs bija gan manā darba, gan personīgajā dzīvē – 21. aprīlī Latvijas Universitātes Vadībzinātnes un Demogrāfijas promocijas padomes atklātajā sēdē aizstāvēju promocijas darbu doktora zinātniskā grāda iegūšanai vadībzinātnē sabiedrības vadības apakšnozarē.
No darba dokumentiem noteikti jāpiemin Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas Ingas Vanagas un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža Andra Jaunsleiņa parakstītā vēstule Saeimai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai ar rosinājumu steidzamības kārtā sasaukt kopīgu sēdi, pieaicinot visas reformas īstenošanā ieinteresētās un iesaistītās puses, lai kopīgi izvērtētu internātskolu darbības nodrošināšanu pēc valsts finansējuma pārtraukšanas un citus ar internātskolu darbības turpmāko nodrošināšanu saistītus problēmjautājumus. Vēstulē uzsvērts, ka LIZDA un LPS neiestājas pret reformām, jo demogrāfiskā situācija liek pieņemt nepopulārus lēmumus, taču katru reformu, kas skar Latvijas iedzīvotājus, ir nepieciešams vispusīgi izvērtēt. IZM ziņojumā nav internātskolu darbības nodrošināšanas padziļināta izvērtējuma, kā arī netiek definēti internātskolu reorganizācijas kritēriji. IZM ieskatā internātskolā jābūt ne mazāk par 300 audzēkņiem, un tas nozīmē, ka no 15 internātskolām darbību varētu turpināt septiņas. Neatbildētu un neskaidru jautājumu ir daudz gan internātskolu vadītājiem un darbiniekiem, gan pašvaldībām.
Aprīlī sagatavoju atzinumu Izglītības un zinātnes ministrijai par informatīvo ziņojumu “Par pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas principiem”, kurā minēti vairāki iebildumi. Diemžēl IZM netika aicinājusi ne pašvaldības, ne LPS, lai kopīgi izstrādātu profesionālās izglītības iestāžu programmu finansējuma modeli. Nedz informatīvajā ziņojumā, nedz Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā nav minēti tie ārējie normatīvie akti, kuros tiek plānots ietvert profesionālo izglītības programmu finansēšanas principus, MK sēdes protokollēmuma projektā nav paredzēts ministrijai izstrādāt attiecīgus normatīvo aktu grozījumus vai jaunus normatīvos aktus. Pašvaldību savienība uzskata, ka finansēšanas principu un to īstenošanas procesu nenostiprināšana ārējos normatīvajos aktos var radīt situāciju, ka IZM šos principus praksē nepiemēros. Tāpēc informatīvais ziņojums būtu jāpapildina, ievērojot vienlīdzīgu pieeju valsts budžeta piešķīrumam profesionālajā izglītībā neatkarīgi no iestādes dibinātāja un nosakot vienotu Latvijas izglītības klasifikācijā iekļauto profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo (gadā).
27. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika konference “Domāt”, kas bija pirmā Valsts izglītības satura centra (VISC) projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” tematisko pasākumu sērijā. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar 64 pašvaldību 100 pilotskolām, Strazdumuižas internātskolu, Daugavpils Universitāti, Liepājas Universitāti, Latvijas Universitāti, RPIVA, LSPA, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Latviešu valodas aģentūru. Konferencē piedalījās 520 pedagogu. Mācību satura ieviešanas vadītāja PhD. Zane Oliņa atzīmēja, ka projekta mērķis ir “skola2030, kura domā, dara un zina”. Pasaules izglītības foruma (Education WorldForum) programmas veidotājs Gavins Daikss uzsvēra, ka sekmīgai dzīvei mainīgajā pasaulē joprojām svarīgs skolas uzdevums ir palīdzēt skolēniem iegūt pamatīgas zināšanas, taču vienlaikus ir vērts vairāk pūļu ieguldīt, lai attīstītu viņu zinātkāri, mācīšanās un sadarbības prasmes, spēju sadzīvot ar neskaidrību un neviennozīmīgām situācijām. Par prasmi vadīt savu mācīšanos – ieguldījumu visai dzīvei runāja projekta vecākais eksperts Edmunds Vanags. Dr.paed. Dace Namsone akcentēja, ka laba izglītība nozīmē nevis daudz zināt, bet saprast būtību un spēt zināšanas lietot. Tāpēc jāturpina akcentu pārbīde no zināšanu nodošanas uz mācīšanās vadīšanu, piedāvājot skolēniem daudzveidīgus produktīvus uzdevumus, mērķtiecīgu atbalstu un atgriezenisko saiti.
Nākamajā dienā – 28. aprīlī piedalījos projekta uzraudzības padomes sēdē, kur uzsvēru, ka līdz ar projekta ieviešanu skolās ir jābūt izmaiņām jauno pedagogu sagatavošanas programmās, lai, ienākot skolās, viņi varētu produktīvi strādāt, ņemot vērā izmaiņas mācību saturā.
Tehnisko problēmu komitejas IT apakškomitejā
6. aprīlī notika LPS Informātikas (IT) jautājumu apakškomitejas sēde, kurā tika skatīti ar IKT drošību saistīti jautājumi un aplūkoti praktiski piemēri un piedāvājumi Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) prasību ieviešanai pašvaldībās.
Rīgas domes IT drošības centra vadītāja Signe Plūmiņa bija sagatavojusi izsmeļošu prezentāciju un konkrētus piemērus par Rīgas domes veiktajām darbībām. Andris Soroka no “Data Security Solutions” vērsa uzmanību uz to, ka GDPR neatceļ vispārīgās IKT drošības prasības un ierastie aizsardzības virzieni paliek līdzšinējie – aizsardzība pret ārējiem apdraudējumiem un iekšējā perimetra aizsardzība. Lai to visu varētu paveikt efektīvāk un reizē arī izpildīt GDPR prasības, ir jābūt atbilstošam tehnoloģiskajam aprīkojumam, savukārt tā iegāde lielā mērā atkarīga no konkrēto vajadzību izpētes. Juris Pūce no SIA “Analytica” iezīmēja darbības sfēru IKT drošības jomā pašvaldībās.
LPS šai tēmai vēl pievērsīsies, jo vasaras sākumā, iespējams, būs publiski pieejami Tieslietu ministrijas normatīvo dokumentu projekti, kas precizēs GDPR ieviešanu un darbību Latvijā.
Sēdes noslēdzošā daļa tika veltīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajam likumprojektam “Valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju likums”, ar ko iepazīstināja VARAM Elektroniskās pārvaldes departamenta Valsts informācijas sistēmu nodaļas biznesa procesu analītiķis Vitālijs Ķeņģis. Šī bija pirmā reize, kad dokuments pašvaldību auditorijā tika apspriests publiski, un jau šobrīd iezīmējies, ka būs arī otrā un droši vien arī trešā versija, jo paliek neskaidrības par pašvaldību IKT vietu un lomu šā projekta izpratnē, atbildību par pakalpojumu nodrošināšanu starp vairākiem pakalpojumu sniedzējiem utt.
Sēdes videoieraksts un prezentācijas pieejamas LPS interneta vietnē: http://www.lps.lv/lv/seminari–un–video/videoarhivs/3598–lps–it–apakskomitejas–sede–datu–regula–planosana–un–realizacija.
Būvniecības apakškomitejā
Paplašinātā Būvniecības apakškomitejas sēde notika 26. aprīlī, un tajā gan klātienē, gan neklātienē ar videotiešraides palīdzību (http://www.lps.lv/lv/zinas/lps/3623–paplasinata–lps–buvniecibas–apakskomitejas–sede) piedalījās daudzu būvvalžu pārstāvji un citi interesenti.
Sanāksmes darba kārtībā bija divi jautājumi: Valsts būvnormatīvu jaunā redakcija, pašvaldību viedokļi, Ekonomikas ministrijas argumenti un steidzamie grozījumi Būvniecības likumā, par ko informāciju sniedza Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji. EM valsts sekretāra vietnieka Edmunda Valanta prezentācija sniedza ieskatu nozares un ministrijas priekšlikumos, kas paredz plašākas iespējas veikt grozījumus būvprojektā projektēšanas un būvniecības procesā, novērst pārmērīgu tehnisku prasību izvirzīšanu, saglabāt pieredzējušus būvspeciālistus, pilnveidot BIS ērtākai elektroniskai būvprojektu saskaņošanai un informācijai ievadei, pilnveidot procedūru strīdu izskatīšanai un optimāli izmantot BVKB kompetenci, veicot būvdarbu kontroli jūrā.
Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka ir atbalstāmi grozījumi paātrinātā kārtībā, bet nevienojās par grozījumiem likumā, kas definē būvvalžu atbildību. Pašvaldību pārstāvji uzskata, ka šos grozījumus nedrīkst izskatīt steidzamības kārtībā un iespējamie riski jāizvērtē atkārtotā sanāksmē Ekonomikas ministrijā.
Sadarbības tīkli
Pirmā pašvaldību sadarbības tīkla tikšanās Mārupē
5. aprīlī Mārupes novada Kultūras namā notika pirmā pašvaldību sadarbības tīkla “Vietējo vērtību un resursu izmantošana attīstībai” tikšanās, ko organizēja LPS. Sadarbības tīklā apvienojušās 52 pašvaldības, tajā skaitā arī Mārupes pašvaldība.
Sanāksmi atklāja Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.
LPS, īstenojot Norvēģijas Finanšu instrumenta projektu “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana”, izstrādāja “Mācīties salīdzinot” modeli pašvaldībām. Šīs metodes būtība paredz pārņemt labās prakses piemērus no citām pašvaldībām, pielāgojot tos saviem apstākļiem, noskaidrot kopīgās problēmas un palīdzēt katrai pašvaldībai meklēt individuālus risinājumus. Pašvaldības dalās zināšanās, informācijā un dažkārt arī resursos. Galvenais rīks šajā metodē ir pašvaldību sadarbības tīklu izveidošana. Par šo modeli sanāksmē informēja LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis.
LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa tīkla dalībniekus iepazīstināja ar tā darbības galvenajiem uzdevumiem, kā arī iespējamām turpmāko sanāksmju tēmām.
Mārupes novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Ilze Krēmere sniedza ieskatu Mārupes novada attīstības procesos, kas saskaņoti ar novada saukli: Mārupe – labvēlīgam lidojumam teicama starta vieta!
Interesanti fakti par Mārupes novadu:
* iedzīvotāju vidējā vecuma ziņā jaunākais novads;
* intensīva būvniecība, gadā vidēji ekspluatācijā tiek nodotas 100 jaunbūves;
* vidēji gadā tiek uzsākti 20–25 detālplānojumi, 2–3 lokālplānojumi;
– ielu kopgarums novadā – ap 130 km, no kuriem 50 km ir privātās ielas;
* līgumi ar 70 privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm (665 izglītojamie).
Pašvaldībā pabeigta stratēģiju izstrāde tūrismā, mārketingā, sporta un aktīvās atpūtas jomā, kultūrvidē un izveidotas vairākas konsultatīvās padomes. Tūrisma konsultatīvā padome sniedz atbalstu Mārupes novada amatniekiem un mājražotājiem un organizē seminārus un mācības tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Sporta un aktīvās atpūtas konsultatīvās padomes pārziņā ir sporta pasākumu plāns, virzība sporta objektu būvniecībā un stratēģisku jautājumu risināšana. Izglītības konsultatīvā padome nodarbojas ar izglītības programmām, skolu attīstības programmām un dalību projektos. Ceturtā ir mārketinga un uzņēmējdarbības atbalsta konsultatīvā padome. Savukārt kultūrvides konsultatīvās padomes pienākumos ietilpst pasākumu “Līgosim kopā Mārupē!”, “Lieldienu jampadracis”, “Mārupes cālis”, “Muzikālā Advente”, bērnu un jauniešu svētku “Ar vasaru saujā”, jaundzimušo sveikšanas “Esmu mazais mārupietis”, senioru godināšanas, Latvijas valsts proklamēšanas gadadienas un citu pasākumu un brīvdabas kino rīkošana.
Lai izraudzītu nākamajās tīkla sanāksmēs skatāmos jautājumus, pēc prezentāciju noklausīšanās darbs turpinājās trijās darba grupās. Tika uzsvērtas šādas galvenās tēmas: pilsētvide un ciematu vide: degradētās un neizmantotās teritorijas; vietējo resursu (ekonomikas) izmantošana attīstībā; ceļu attīstība kā priekšnoteikums novadu attīstībai; pašvaldību sadarbības formas u.c.
Visas prezentācijas pieejamas LPS interneta vietnē: http://www.lps.lv/lv/zinas/lps/3595–marupe–notika–pirma–pasvaldibu–sadarbibas–tiklatiksanas.
Nākamā tīkla sanāksme plānota maija beigās.
Dabas aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas tīkla sanāksme Pārgaujas novadā
LPS pašvaldību sadarbības tīkla “Dabas aizsardzība un atkritumu apsaimniekošana” pirmā tikšanās notika 12. aprīlī Auciema muižā Raiskuma pagasta Auciemā. Uz sanāksmi tika aicināti tie pašvaldību pārstāvji, kurus pašvaldības pieteikušas darbam tīklā.
Atjaunotās muižas gaisotne un uzmundrinošie Pārgaujas novada domes priekšsēdētāja Hardija Venta ievadvārdi radīja patīkamu noskaņu un sajūtu, ka ikviens šeit ir gaidīts.
LPS padomniece ārējo sakaru jautājumos Ligita Pudža pastāstīja par pašvaldību sadarbības tīklu būtību un darbības mērķi, kā arī iepriekšējo pieredzi Norvēģijas Finanšu instrumenta projektā “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana”, kura īstenošanas laikā tika izveidoti un darbību uzsāka pirmie pašvaldību sadarbības tīkli.
Šīs sanāksmes mērķis bija noskaidrot tos pašvaldībām būtiskos jautājumus dabas aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas turpmāk tiks risināti sadarbības tīkla ietvaros, un nepieciešamo apkopojamo datu veidu un apjomu, kā arī vienoties par turpmāko darbības modeli. Tādēļ LPS padomnieces Sandra Bērziņa (vides aizsardzības jautājumos) un Sniedze Sproģe (lauku attīstības jautājumos) iepazīstināja ar iespējamajām tēmām, kas varēja kalpot ierosmei tālākajās diskusijās. Lielāku interesi izraisīja atkritumu apsaimniekošanas jautājumi. Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka turpmāk padziļināti diskutēs par šādām tēmām: dalīto atkritumu savākšanas sistēmas un infrastruktūras attīstība, atkritumu maksas noteikšana un iepirkumi.
Savukārt dabas aizsardzības jomā aktuālākie jautājumi ir kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem un atbildības, funkciju un finansējuma sadalījums īpaši aizsargājamo dabas teritoriju uzturēšanai un apsaimniekošanai.
Ļoti būtisks jautājums, kas risināms visiem sadarbības tīkla dalībniekiem, ir dabas resursu nodoklis, tā izlietojums un iespējamā šā nodokļa iekasēšanas pārdale starp valsti un pašvaldībām.
Sanāksmes dalībniekus uzrunāja arī AS “Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis, kurš informēja par organizācijas darbības principiem un sadarbību ar pašvaldībām atkritumu šķirošanā.
Tikšanās noslēgumā interesentiem bija iespēja apmeklēt Ungurmuižas parku, kur, veidojot parkveida ainavu telpu un izcērtot pamežu, radīta ne tikai pievilcīga vide, bet vienlaikus arī dzīvotne īpaši aizsargājamam kukainim – lapkoku praulgrauzim, un iepazīties ar Ziemeļvidzemes reģiona sadzīves atkritumu apstrādes un noglabāšanas vietas – poligona “Daibe” darbību.
Prezentācijas pieejamas šeit: http://www.lps.lv/lv/zinas/lps/3604–pasvaldibu–sadarbibas–tikla–dabas–aizsardziba–un–atkritumu–apsaimniekosana–sanaksme.
Videokonferences
Pieejamas vides veidošana
12. aprīlī LPS sadarbībā ar invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” rīkoja videokonferenci par pieejamas vides veidošanu. Tajā piedalījās apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis un pieejamas vides eksperts Jurģis Briedis.
Iespējamās izmaiņas zvejas regulējumā par mencu piezveju
19. aprīlī LPS un Zemkopības ministrija (ZM) organizēja videokonferenci ar iesaistītajām jūras piekrastes pašvaldībām un šajos ūdeņos zvejojošiem zvejniekiem par iespējamām izmaiņām zvejas regulējumā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos sakarā ar mencu piezveju Rīgas līcī. Par to pastāstīja ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.
Seminārs par biotopu kartēšanu jeb “Dabas skaitīšanu”
20. aprīlī Latvijas Pašvaldību savienības organizētā semināra/videokonferences galvenais jautājums bija biotopu kartēšana, kas tiek īstenota ES Kohēzijas fonda finansētā projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” jeb “Dabas skaitīšanas” ietvaros.
Par to, kā praktiski norisināsies biotopu kartēšana, kā tiks informēti zemju īpašnieki un pašvaldības, kādas ir viņu tiesības un pienākumi, un citiem jautājumiem informāciju sniedza projekta “Dabas skaitīšana” vadītāja Īrisa Mukāne un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktora vietniece Ilona Mendziņa.
Sīkāk par projektu iespējams uzzināt Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā: www.daba.gov.lv (sadaļā Projekti – Kohēzijas fonds) un projekta mājaslapā: www.skaitamdabu.gov.lv.
Videokonferenču ieraksti un prezentācijas pieejamas LPS interneta vietnē: http://www.lps.lv/lv/tiesraides–videoarhivs/videoarhivs/.
Citi notikumi
Limbažos atklāts projekts “Zaļie dzelzceļi”
4. aprīlī LPS padomniece Elita Kresse piedalījās jaunā INTERREG Igaunijas–Latvijas pārrobežu programmas projekta “Zaļie dzelzceļi” (“Green Railways”) svinīgajā atklāšanas pasākumā Limbažu bibliotēkā. “Zaļie dzelzceļi” ir vērienīgs projekts, kas paredz sakārtot bijušo dzelzceļa līniju infrastruktūru Vidzemē un Dienvidigaunijā, izveidojot aptuveni 750 km garu velo un gājēju maršrutu, kura lielākā daļa vedīs pa bijušajām dzelzceļa līnijām. Projektā plānota bijušo dzelzceļa līniju seguma atjaunošana un piemērošana nemotorizētajam transportam, koka tiltiņu un margu uzstādīšana, atpūtas vietu izveide un bijušo dzelzceļa infrastruktūras objektu uzlabošana, kājāmgājēju un velobraucēju skaitītāju uzstādīšana. Paredzēts maršrutu marķēt dabā, kā arī to popularizēt gan tepat, gan ārvalstīs. Līdzīgi projekti īstenoti vairākās Eiropas Savienības valstīs, kur bijušie dzelzceļa posmi tiek veiksmīgi pielāgoti tūrismam, dodot iespēju attīstīt interesantu, vēsturisku un ar kultūru bagātu tūrisma piedāvājumu, kas turklāt ir izmantojams visu gadu.
Projektā “Zaļie dzelzceļi” sadarbojas 25 Vidzemes un Dienvidigaunijas pašvaldības un organizācijas, kas ir ļoti liels projekta partneru skaits. Tādēļ īpaši jāuzteic Vidzemes Tūrisma asociācija kā projekta vadošais partneris par uzdrīkstēšanos un drosmi un personīgi Raitis Sijāts – par uzņēmību, jaunradi un milzīgajām darba spējām! Varam lepoties ar to, kas paveikts Vidzemes reģionā, izstrādājot kvalitatīvus projektu pieteikumus un veiksmīgi īstenojot projektus ar ES fondu, Latvijas valsts un pašvaldību līdzfinansējumu.
Diskusija par internātskolu turpmāko darbību
Pēc Mālpils internātpamatskolas direktores Frančeskas Ģēveles iniciatīvas Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 6. aprīlī organizēja diskusiju par iecerēto internātskolu reformu. Diskusijas mērķis bija uzklausīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvju ziņojumu par izstrādātajiem priekšlikumiem internātskolu attīstībai, pašvaldību viedokļus un internātskolu viedokli, ko prezentēja F. Ģēvele, kā arī diskutēt par gaidāmajiem ieguvumiem, iespējamiem riskiem un to mazināšanas iespējām.
Uzklausot IZM informāciju par plānotajām izmaiņām internātskolu finansēšanā, LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure norādīja, ka ministrija nav izpildījusi galveno uzdevumu un nav izstrādājusi internātskolu turpmākās attīstības modeli, kurā internātskolu darbības nodrošināšanai būtu paredzēts arī valsts finansējums.
Diskusijā piedalījās pārstāvji no Saeimas frakcijām, IZM, Finanšu ministrijas, VARAM, Labklājības ministrijas, LPS, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Reģionālo attīstības centru apvienības, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, 12 internātskolām un citām iesaistītajām institūcijām.
Latgales forums “Zinātne uzņēmējdarbības attīstībai reģionā”
12. aprīlī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis piedalījās Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA), Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Latgales plānošanas reģiona rīkotajā Latgales forumā “Zinātne uzņēmējdarbības attīstībai reģionā”, kas notika Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā.
Forumā bija pārstāvēti gan zinātnes pārstāvji, gan pašvaldību vadītāji un darbinieki, gan arī uzņēmēji, kas veido ciešu saikni starp zinātni, pašvaldībām, izglītību. Foruma dalībnieki diskutēja par augstāko izglītību un zinātni Latgales reģiona attīstībai, masu mediju nozīmi reģionu stratēģiskajā plānošanā un investīciju piesaistē, atbalstu pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai un citiem jautājumiem.
Foruma videoieraksts apskatāms šeit: https://www.youtube.com/watch?v=nHKdhfnedDA.
Ikgadējā ceļinieku konference
21. aprīlī Jūrmalā ikgadējā ceļinieku konferencē, kuras tēma šoreiz bija “Latvijas ceļi nākamajos 100 gados”, eksperti kopā ar ceļu nozares speciālistiem, pašvaldību pārstāvjiem, ceļu būvniecības uzņēmumu vadītājiem, valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju interesentiem sprieda par finansējumu un valsts autoceļu tīklu.
Konferences laikā notika divas diskusijas. Pirmajā paneļdiskusijā tika pārrunātas papildu finansējuma iespējas ceļiem un kā salāgot vajadzības ar iespējām. Otrajā konferences diskusijā par mobilitāti un reģionu sasniedzamību – kādu ceļu tīklu varam atļauties uzstājās arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Latvijas bibliotekāru 12. kongress
24. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Latvijas bibliotekāru 12. kongress, ko kopā ar Latvijas Bibliotekāru biedrības tagadējo priekšsēdētāju Uldi Zariņu un iepriekšējo priekšsēdētāju Kristīni Pabērzu atklāja arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Šāgada kongress norisinājās ar devīzi “Bibliotēkas un sabiedrība: vienotas kopīgiem mērķiem”. Kongresā piedalījās arī LPS priekšsēža padomniece Olga Kokāne.
Ukrainas parlamenta delegācijas vizīte Latvijā
24. aprīlī Pašvaldību savienībā viesojās Ukrainas parlamenta delegācija. Ar viņiem tikās un par LPS pastāstīja vecākais padomnieks Māris Pūķis.
Norvēģijas Finanšu instrumenta programmas noslēguma konference
26. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija organizēja Norvēģijas Finanšu instrumenta programmas “Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” noslēguma konferenci “Iedvesmojies nākotnei!”.
Tajā piedalījās vairāki eksperti no Latvijas un Norvēģijas, kuri dalījās savā pieredzē, iedvesmojot klātesošos ar četrām konferences pamatvērtībām: sadarbība, jaunrade, komunikācija un drosme. Pasākumā uzstājās arī LPS padomniece ārējo sakaru jautājumos Ligita Pudža.
Baltijas jūras piekrastes tūrisma konference
27. aprīlī Jūrmalā un 28. aprīlī Carnikavā un Saulkrastos notika Baltijas jūras piekrastes tūrisma konference, uz kuru bija aicināti piekrastes pašvaldību pārstāvji, uzņēmēji, tūrisma profesionāļi un entuziasti. Konferencē piedalījās arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Piekrastes pašvaldību apvienības vadītājs Māris Dadzis.
Starptautiskajā konferencē diskutēja par Baltijas jūras piekrastes attīstību un tūrisma iespējām Latvijā un Igaunijā, tendencēm Eiropas pārgājienu maršrutos un to plānošanu un pārgājienu maršrutu gar jūras piekrasti. Lektoru vidū bija gan Latvijas, gan Igaunijas, Dānijas un Zviedrijas tūrisma nozares profesionāļi. Konference tika rīkota Igaunijas un Latvijas programmas ietvaros ERAF fonda projektā “Hiking Route Along the Baltic Sea Coastline in Latvia – Estonia”.
Latgales kongresa simtgadei veltīts forums Rēzeknē
28. aprīlī – Latgales kongresa vēsturiskajā datumā – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notika Latgales kongresa simtgadei veltīts forums “Ilgtspējas faktori un dabas vērtību saglabāšana Latvijas nākamajos simts gados”, kurā piedalījās vairāk nekā simts dalībnieku – akadēmisko un pētniecības institūciju vadītāji, Saeimas deputāti, nozaru ministriju vadītāji, pašvaldību vadītāji, uzņēmēji, dabas aizsardzības un vides aizsardzības institūciju vadītāji, ekonomikas, finanšu un reģionālās attīstības eksperti, doktoranti un studenti. Forumā piedalījās arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017