Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 18. aprīlis 16:10
Vārda dienas: Jadviga, Laura
Sarunas ar ministrijām
Maijā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji tikās četrās sarunās ar ministrijām – ar Veselības, Tieslietu, Zemkopības un Finanšu ministriju.
Ar Veselības ministriju
3. maijā Latvijas Pašvaldību savienības un Veselības ministrijas (VM) ikgadējās sarunās veselības ministre Anda Čakša iepazīstināja ar piedāvāto veselības aprūpes sistēmas reformas plānu un informēja par ārstniecības iestāžu kartējumu un paredzētajiem soļiem cilvēkresursu, jo īpaši ģimenes ārstu nodrošināšanā un ģimenes ārstu prakšu atbalsta sistēmas pilnveidošanā.
Aktīvākās diskusijas izvērtās par jomām, kuras VM vēlētos nodot pašvaldību pārziņā: atbalsts ģimenes ārstu praksēm, veselības aprūpe mājās, aprūpes gultas, HOSPISE tipa pakalpojumu attīstīšana. Ministrijas pārstāvji atzina, ka, turpinot izstrādāt reformas plānu, jau veiktas izmaiņas sākotnējā piedāvājumā, tomēr pašvaldību pārstāvji bija piesardzīgi, vērtējot papildu funkciju nodošanu pašvaldībām.
Pašvaldību pārstāvji vērsa uzmanību, ka veselības aprūpe ir reglamentēta nozare, kam izvirzītas noteiktas prasības. Deleģējot funkcijas, pašvaldībām būtu jāveido savi medicīniskie dienesti – cik tas ir lietderīgi un kādi būtu ieguvumi? Veselības aprūpe tiek finansēta no valsts budžeta neatkarīgi no cilvēka deklarētās dzīvesvietas, pašvaldībai nodrošinot noteiktus pakalpojumus, aktualizētos jautājums par savstarpējiem norēķiniem. Attiecībā uz atbalstu ģimenes ārstu praksēm un kopprakšu veidošanu situācija pašvaldībās ir krasi atšķirīga – lauku teritorijās fiziska kopprakšu veidošana samazinātu pieejamību, savukārt sadarbība ir vienmēr atbalstāma, un jau šobrīd atbilstoši katras pašvaldības individuālajai situācijai tiek nodrošināts atbalsts ģimenes ārstu praksēm.
Sarunu dalībnieki vienojās turpināt diskusijas par šiem jautājumiem, veidojot darba grupu un iesaistot tajā arī Labklājības ministrijas un pašvaldību pārstāvjus.
Ar Tieslietu ministriju
13. maijā notika LPS un Tieslietu ministrijas (TM) ikgadējās sarunas. No LPS puses sarunas vadīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, no TM puses – valsts sekretārs Raivis Kronbergs. Gan A. Jaunsleinis, gan R. Kronbergs sarunu ievadā pateicās par līdzšinējo veiksmīgo sadarbību, par ko liecinot daudzi kopīgi atrisinātie jautājumi.
Apmēram trešdaļa sarunu laika tika veltīta, lai izvērtētu 2016. gada sarunu izpildi: daļa no Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolā fiksētajiem TM darbiem ir izpildīti, daļa vēl darāma.
LPS šāgada sarunām bija izvirzījusi šādus jautājumus: par starpinstitucionālās sadarbības modeļiem ar mērķi efektīvāk cīnīties pret vardarbību ģimenē (jautājumi, kas saistīti ar jaunajiem likumprojektiem – Bērnu antisociālās uzvedības prevencijas likumu un Starpinstitucionālās sadarbības vardarbības un vardarbības risku novēršanai likumu); zemes reformas jomā – par problēmām saistībā ar zemes reformas laikā nodibinātajiem ceļu servitūtiem un iespējamajiem risinājumiem; par Valsts zemes dienesta (VZD) un pašvaldību datu apmaiņu; par grozījumiem Civilprocesa likumā (plānotajā redakcijā paredzēts, ka tiesa lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu nosūtīs pašvaldības sociālajam dienestam pēc prasītāja dzīvesvietas sociālās rehabilitācijas veikšanai); par Tieslietu ministrijas rīcību un termiņiem Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Par Latvijas Republikas 2015. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem” ietverto ieteikumu izpildei.
Savukārt TM aktualizēja jautājumu par risinājumu, lai zemesgrāmatu nodaļas tiešsaistē varētu pārliecināties par pašvaldības atteikumiem no pirmpirkuma tiesībām un pašvaldības domes priekšsēdētāja piekrišanu šāda zemes īpašuma iegādei (pēc analoģijas, kā tas notiek, pārbaudot nekustamā īpašuma nodokļa samaksas faktu). Pie šā gan izvērtās plaša diskusija par nepieciešamību precizēt normu par pašvaldības atteikumu no pirmpirkuma tiesībām, lai to nevarētu apiet.
Spraigas diskusijas raisīja Bērnu antisociālās uzvedības prevencijas likumprojekts, kura spēkā stāšanās paredzēta 2020. gadā un tā ieviešanai sarēķinātais finansējums no valsts budžeta ir 45 miljoni eiro. Kaut arī likumprojekta ideja un mērķis vērtējams pozitīvi, tomēr varētu saglabāt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pantu ar nosacījumu, ka tam tiek paredzēts kaut kāds finansējums no valsts budžeta, – tas būtu reālāks risinājums nekā iespēja saņemt 45 miljonus, lai realizētu virkni to pasākumu un pakalpojumu, ko paredz jaunais likumprojekts. Pēc esošās redakcijas, likumprojekts attiecas uz ļoti plašu subjektu loku, pastāv bažas par funkciju dublēšanos, nav skaidri noteikts finansējums un administrēšana, kā arī profesionāļu resursi, apmācību nepieciešamība un citas konceptuālas iebildes.
Ar Zemkopības ministriju
24. maijā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini, lai pārrunātu un vienotos par turpmāko Zemkopības ministrijas (ZM) un LPS sadarbību. Abi vadītāji parakstīja gadskārtējo sadarbības protokolu, kurā vienojās par vairākiem reģionu attīstībai svarīgiem jautājumiem.
Jautājumā par Lauku attīstības programmas un Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai atbalsta pasākumiem 2014.–2020. gadā puses vienojās, ka iespējami atbalstīs pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu atjaunošanu, kā arī vietējo uzņēmēju un pašvaldību kopdarbības formu veidošanu, lai radītu pārskatāmu pārtikas iepirkuma segmentu bērniem un veciem ļaudīm lauku teritorijā.
Meliorācijas infrastruktūras sakārtošanas un pašvaldību nozīmes meliorācijas sistēmu atjaunošanas nolūkā turpmāk tiks organizēta kopīga viedokļu apmaiņa starp ZM un pašvaldību būvvalžu speciālistiem.
Lai valsts un pašvaldību iepirkumos nodrošinātu vietējos lauksaimniecības un pārtikas produktus, noteikumu izstrādes procesā atbalstam izglītības iestāžu apgādei ar pienu, augļiem un dārzeņiem turpmāk iekļaus arī pašvaldību pārstāvjus.
Zemes nomā ar izpirkuma tiesībām no Zemes fonda tai zemei, kas atrodas pašvaldību īpašumā, turpmāk prioritāte tiks dota jaunajiem lauksaimniekiem. Tāpat arī jaunajiem lauksaimniekiem būs priekšroka lauksaimniecības zemes iegādē no Zemes fonda. Zemes politikas izstrādē nākamajiem gadiem turpmāk piedalīsies gan LSP pārstāvji, gan nepieciešamības gadījumā arī speciālisti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.
Jautājumā par mājas (istabas) dzīvnieku, tostarp suņu reģistru un uzskaiti dzīvnieku patversmēs puses vienojās par divu mēnešu termiņu suņu reģistrācijas kārtības precizēšanai un datu saņemšanas kārtību pašvaldībām no Lauksaimniecības datu centra uzturētā dzīvnieku reģistra.
Ar Finanšu ministriju
25. maijā LPS un Finanšu ministrijas (FM) šāgada pirmo sarunu ievadā to vadītāji – LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un finanšu ministre Dana Reizniece–Ozola – atzinīgi novērtēja līdzšinējo sadarbību un kopīgi atrisinātos jautājumus.
Sarunu dalībnieki pārrunāja aktuālo informāciju saistībā ar 2018. gada budžetu – pašreizējās makroekonomisko rādītāju prognozes nākamajam gadam; plānotās izmaiņas nodokļu politikā 2018. gadā un izmaiņu ietekmi uz budžetu ieņēmumiem; minimālās mēneša darba samaksas apmēru, pašvaldību aizņemšanās un ilgtermiņa saistību uzņemšanās iespējas 2018. gadā un vidējā termiņā; plānotos valsts budžeta transfertus pašvaldībām 2018. gadā u.c.
LPS komitejās
Tehnisko problēmu komitejā
10. maijā LPS Tehnisko problēmu komitejas sēde notika kopā ar projekta “CITYnvest” semināru “Inovatīvie finanšu mehānismi energoefektivitātes projektiem Latvijā”, kurā tika pārrunātas “CITYnvest” projekta aktualitātes un apspriests valsts atbalsts ēku energoefektivitātes celšanai, pašvaldības loma energoefektivitātes veicināšanā un citi jautājumi.
LPS padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis atzīmēja, ka ēku energoefektivitāte detalizēti apspriesta gan vairākās Tehnisko problēmu komitejas sēdēs, gan arī “CITYnvest” starptautiskajā konferencē pirms gada. Pa šo laiku daudz kas izdarīts, tomēr energoefektivitātes projektu ieviešana Latvijā joprojām notiek gausi. Šajā seminārā tika meklēti risinājumi, ņemot vērā gan pašmāju labāko pieredzi, gan arī ārzemju ekspertu ieteikumus.
Situāciju energoefektivitātes jomā dažādās valstīs raksturoja “CITYnvest” projekta koordinatore Džovanna Zamburlini no Briseles, kura uzsvēra savstarpējās koordinācijas nepieciešamību. Par pieredzi ēku renovācijā savā valstī pastāstīja ES Reģionu komitejas Lietuvas delegācijas pārstāve Daiva Matoniene. Lietuvā ēku renovācijas stratēģija valsts līmenī pieņemta jau 2004. gadā, arī pašvaldībās izveidotas savas stratēģijas. Renovāciju paātrinājuši ES fonda “Jessica” līdzekļi, kas ļāvuši piesaistīt vairāk privāto investīciju, ieskaitot bankas. Lietuvā ir arī īsāka iepirkumu procedūra – tā aizņem tikai desmit dienas! Ar ēku renovācijas pieredzi Londonā iepazīstināja “Londonas RE:FIT” projektu menedžeris Angels Vurs. Viņa pārstāvētā organizācija nodibināta, lai pārvarētu trīs veidu barjeras: tehniskās kapacitātes trūkumu publiskajās organizācijās; garo un sarežģīto iepirkuma procedūru; ar investīcijām saistītos riskus un ilgo atmaksāšanās laiku.
Par valsts lomu un atbalstu ēku energoefektivitātes celšanā klātesošos informēja “Attīstības finanšu institūcijas ALTUM” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš. Savukārt Latvijas–Baltijas Energoefektivitātes fonda (LABEEF) valdes loceklis Harijs Švarcs detalizēti izklāstīja ESCO jaunās iespējas Latvijā.
Pašvaldību labās prakses piemēros dalījās SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” projektu vadītājs Toms Cīrulis un pašvaldības uzņēmuma “Salaspils siltums” projektu vadītājs Andrejs Semjonovs.
Seminārā gūtie secinājumi un ieteikumi papildinās projekta “CITYnvest” rekomendācijas ES politikas veidotājiem. Dalībnieki izcēla vairākus stratēģiskus ieteikumus, ar ko tiks iepazīstināti arī ministriju pārstāvji.
* Daļējs šķērslis ēku renovācijai ir tas, ka lielākajā daļā daudzdzīvokļu ēku ir privatizēti tikai dzīvokļi, bet ne ēkas kopumā. Lai pārvarētu šo un arī vispārējo iedzīvotāju skeptisko attieksmi pret ēku renovāciju, nepieciešama spēcīga informatīva kampaņa ēku renovācijas atbalstam.
* Ēku renovācijai ne vienmēr ir nepieciešama pilnīga un kompleksa renovācija, katrā gadījumā nepieciešams individuāls ēku stāvokļa izvērtējums.
* Būvniecības procesā stingri jāievēro būvniecības kvalitātes uzraudzība un ēku norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes prasības – jābūt stingrai valsts kontrolei.
* Nepieciešami uzlabojumi publiskā iepirkuma jomā, jo pašreiz spēkā esošo normu stingra piemērošana un bieži nepamatotas sūdzības paildzina projektu ieviešanu. Tāpat nepieciešams tehniskais atbalsts iepirkumu procedūrai.
* ES finansiālā atbalsta saņemšana ir pārāk ilga.
* Latvijā finansiālajam atbalstam caur “ALTUM” jābūt ātrākam un īsākam. Jābūt atvieglotai citu finansējuma avotu piesaistei. Rekomendējama ir gan ESCO, gan pašvaldību siltumuzņēmumu iesaistīšanās. Finansējuma atbalstam jābūt ar pievilcīgām procentu likmēm.
* Dabasgāzes tirgus liberalizācijas kontekstā būtiski ir siltumapgādes uzņēmumiem ātri veikt iepirkumus un noslēgt līgumus par dabasgāzes piegādēm.
* Attiecībā uz kompleksiem risinājumiem elektroenerģijas tirgus attīstībai un elektroenerģijas tarifu politikā: kā samazināt elektroenerģijas pārvades izmaksas klientiem; kā samazināt OIK tuvākā un tālākā nākotnē.
* Mājokļu politikas jautājumi: publiskā sektora īres dzīvokļu pieejamība; valsts atbalsta nosacījumi dzīvokļu jomā.
Plašāku ieskatu seminārā gūsiet, iepazīstoties ar prezentācijām un noskatoties videoierakstu: http://www.lps.lv/lv/tiesraides–videoarhivs/videoarhivs/3629–tehnisko–problemu–komitejas–sede–un–projekta–citynvest–seminars.
AINO SALMIŅŠ, padomnieks tehnisko problēmu jautājumos:
– Pie maija labajiem darbiem noteikti jāpiemin komitejas sēde – seminārs, kurā, izskatot energoefektivitātes problemātiku, piedalījās gan pašvaldību pārstāvji, gan arī “ALTUM” speciālisti un ārzemju eksperti. Ļoti patīkami bija dzirdēt “Liepājas namu apsaimniekotāja” un “Salaspils siltuma” projektu vadītāju uzstāšanos – viņi ir ļoti profesionāli šajā jomā. Augstu vērtēju to, ka mums bija iespēja salīdzināt dažādu valstu pieredzi energoefektivitātes pasākumu organizēšanā, jo īpaši kaimiņvalstī Lietuvā. Manuprāt, noderīgs būtu pieredzes brauciens uz Lietuvu, jo viņi ar sākotnēji mazākām naudas summām spēj piesaistīt lielus līdzekļus un paveikuši vairāk nekā mēs.
Maijā turpinājām strādāt pie Ēku energoefektivitātes likuma grozījumiem, kuros jānodefinē pašvaldību pozīcija saistībā ar obligāto auditu.
Otrs liels darbs saistās ar Būvniecības likumu, kura dēļ uz Saeimu nākas iet katru nedēļu, lai pārstāvētu LPS likuma izstrādes darba grupā. Beidzot esam vienojušies par tā sauktiem ātrajiem grozījumiem Būvniecības likumā, kas paredz plašākas iespējas veikt grozījumus projektēšanas un būvniecības gaitā, mainot nosacījumus – līdz šim tas bija ļoti birokrātisks process. Mēģinām arī vienoties, lai jaunas būvniecības gadījumā netiktu izvirzītas pārmērīgas tehniskās prasības. Panākta vienošanās, ka nedrīkstētu izvirzīt ļoti augstas kvalifikācijas prasības pieredzējušiem būvspeciālistiem, kā arī būvinspektoru palīgiem ar vairāku gadu darba pieredzi, jo valstī joprojām ir liels būvinspektoru deficīts. Pagaidām vēl nav izdevies vienoties par būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku un būvvalžu kompetenci. Uzskatu, ka vajadzētu definēt būvvaldes atbildību par būvprojektu, kur galvenais princips būtu atbilstība teritorijas plānojumam, pašvaldības saistošajiem apbūves noteikumiem un trešo personu saskaņojumiem. Lielā mērā tas saistīts ar būvniecības procesa ilgumu, ar atbildību, ar to, ka mūsu valstī nedarbojas apdrošināšana.
Gatavojamies sarunām ar Ekonomikas ministriju, kas paredzētas 5. jūlijā. Šomēnes notiks vairākas darba grupas sanāksmes par problēmjautājumiem un par sadarbību ar Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB), ar ko joprojām nevaram vienoties par kārtību, kādā veidā tiks organizētas ekspertīzes. Beidzot ir jāsakārto Būvniecības informācijas sistēma BIS, kas līdz šim pašvaldībās darbojās testa režīmā. Kopš šāgada sākuma tā pārcelta uz BVKB pleciem, un radies iespaids, ka šā procesa ieviešana apstājusies.
Vēl viens bloks saistās ar jautājumiem, kas ir Iekšlietu ministrijas kompetencē. Joprojām mēģinām diskutēt par sadarbības teritorijām civilās aizsardzības ietvaros. Izveidojusies paradoksāla situācija – ņemot vērā, ka nav noteiktu kritēriju sadarbības teritoriju izveidei, novembrī tika piedāvāts variants ar 16 sadarbības teritorijām, februārī šis skaitlis jau bija 29, bet pašreiz ir 34. LPS atkārtoti lūdza pašvaldībām izteikt viedokli, vai tās apmierina šis piedāvātais modelis, par galveno kritēriju uzskatot pašvaldību institūciju spēju reaģēt jaunā sadarbības teritoriju modeļa ietvaros. Sarunas ar Iekšlietu ministriju plānotas 21. jūnijā, un tajās celsim galdā gan šo, gan arī citus jautājumus par civilo aizsardzību, krīžu novēršanu un sadarbību ar pašvaldību policiju.
Izglītības un kultūras jautājumu komitejā
16. maijā komitejas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietniece pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere un IZM Izglītības departamenta direktore valsts sekretāra vietniece Evija Papule informēja par sociālā atbalsta sistēmu pedagogiem, kuri zaudē darbu trīs gadus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas un līdz priekšlaicīgas pensionēšanās vecumam pašvaldību dibināto skolu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā.
Līdztekus esošajā tiesiskajā regulējumā noteiktajām garantijām darba ienākumu zaudēšanas gadījumā papildus paredzēts, ka vispārējās izglītības pedagogiem, kuri trīs gadus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas un līdz priekšlaicīgas pensionēšanās vecumam pašvaldību dibināto skolu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā zaudē darbu, sešus mēnešus izmaksās sociālo atbalstu – vienreizēju izmaksu trīs mēnešu apmērā un, sākot ar ceturto mēnesi, vēl trīs mēnešus katru mēnesi.
Paredzēts, ka likvidējamās vai reorganizējamās izglītības iestādes dibinātāja – pašvaldības funkcijas būs šādas:
pēc lēmuma pieņemšanas jāapzina pedagogi, kuri izglītības iestādes likvidācijas vai reorganizācijas uzsākšanas laikā atbildīs kritērijiem pretendēšanai uz sociālo atbalstu;
vienu mēnesi pirms izglītības iestādes likvidācijas vai reorganizācijas pabeigšanas jāaprēķina sociālā atbalsta apjoms pedagogam un jāizmaksā sociālais atbalsts trīs mēnešu apmērā;
jāiesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai pamatojuma dokumenti sociālā atbalsta saņemšanai, ievērojot apmaksas principu – trīs mēnešu apmērā un pa atlikušajiem trīs mēnešiem atsevišķi;
jāiesniedz ministrijai atskaite par izlietoto finansējumu viena mēneša laikā pēc sociālā atbalsta izmaksu pabeigšanas.
Izskatot darba kārtības otro jautājumu par Jauniešu garantijas programmas īstenošanas gaitu un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras projektu “Proti un dari!”, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis informēja par jauniešu garantijas rezultātiem un atzīmēja, ka šis projekts savā ziņā ir Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un pašvaldību sadarbības veiksmes stāsts.
Iesaistot Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru (JSPA), sadarbībā ar 119 pašvaldībām neaktīvajiem jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem tika piedāvāts atbalsts dalībai pasākumos prasmju attīstīšanai, īstenojot individuālu pasākumu programmu. Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) īstenoja viengadīgas un pusotrgadīgas profesionālās izglītības programmas, radot iespēju jauniešiem (17–29 g.) īsā laikā apgūt kādu no aptuveni 90 profesijām. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) palielināja īstenoto pasākumu apjomu, sniedzot jauniešiem (15–29 g.) informāciju par Latvijā pieejamām darbvietām, profesionālās pilnveides programmām un darbam nepieciešamajām iemaņām. VIAA piedāvāja jauniešiem divas reizes gadā – vasarā un ziemā – iestāties un uzsākt mācības kādā no Latvijas profesionālās izglītības iestādēm, kurās viena vai pusotra gada laikā bija iespējams apgūt tautsaimniecībā noderīgu profesiju.
Savukārt IZM Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras direktore Daina Sproģe un IZM Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Struktūrfondu daļas vadītājs Raitis Imša informēja par projekta “Proti un dari!” īstenošanas gaitu un plānotajām normatīvo aktu izmaiņām, lai samazinātu administratīvo slogu. Projekts, kura mērķis ir attīstīt jauniešu prasmes un veicināt viņu iesaisti izglītībā, tajā skaitā aroda apguvē pie amata meistara, NVA vai VIAA īstenotajos Jauniešu garantijas projektu pasākumos vai NVA īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā, turpināsies līdz 2018. gada beigām.
Komitejas sēdes videoieraksts un prezentācijas pieejamas LPS interneta vietnē: http://www.lps.lv/lv/tiesraides–videoarhivs/videoarhivs/3640–lps–izglitibas–un–kulturas–komitejas–sede–16–maija.
Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejā
30. maija LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēdē galvenokārt tika skatīti jautājumi, kas saistīti ar plānotajām izmaiņām nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību noteikšanā un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes aprēķinā.
Darba kārtībā bija šādi jautājumi: par grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā; par 2018.–2019. gadā Valsts zemes dienestam veicamo kadastrālo vērtību pilnveides organizatorisko procesu un pašvaldību iesaisti tajā; par informācijas sniegšanu nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes 2018. gadam vajadzībām par zemi robežas joslā; par Finanšu ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 10. maija noteikumos Nr. 292 “Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes noteikšanas kārtība””, kā arī vēlreiz īsi tika izstāstīts par valdības plānoto kompensācijas mehānismu pašvaldībām, realizējot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs ietvertos pasākumus attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli un kompensācijas (speciālas valsts budžeta dotācijas) sadales pamatprincipiem.
Par grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (likums “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 888/Lp12) izsludināts š.g. 25. maijā) komitejas dalībniekus informēja Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa.
Šie grozījumi paredz vairākas būtiskas izmaiņas.
2017. gadā spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze kadastrālo vērtību aprēķinam tiks piemērota arī 2018. un 2019. gadā, vienlaikus paredzēts, ka ar Ministru kabineta lēmumu tiks noteiktas arī vairākas atkāpes no šīs kārtības. Atsevišķu kadastrālo vērtību zonām, atsevišķu ēku tipiem un atsevišķām jaunajām ēkām nākamajos gados tomēr iespējams kadastrālās vērtības pieaugums. Izņēmumi tiks noteikti arī attiecībā uz telpu grupu lietošanas veidu un apgrūtinājumu piemērošanu. Izņēmumi būs spēkā līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā jaunā kadastrālo vērtību bāze 2020.–2023. gadam.
Kadastrālo vērtību bāzi valdība turpmāk apstiprinās reizi četros gados (līdz šim – reizi divos gados).
Zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve (individuālā un daudzdzīvokļu) un kurai reģistrēts apgrūtinājums – kultūras piemineklis, aprēķinot kadastrālās vērtības 2018. un 2019. gadam, tiks piemērots koeficients 0,7.
Ar grozījumiem no Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma izslēgta norma, kas noteica, ka, aprēķinot nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, tiek nodrošināta kadastrālās vērtības vidējā atbilstība nekustamā īpašuma tirgus cenām vidēji 85% apmērā. Vienlaikus S. Zvidriņa norādīja, ka jautājums par kadastrālās vērtības tuvinājumu tirgus cenām vēl tiks diskutēts, strādājot pie uzlabojumiem kadastrālās vērtēšanas metodikā.
Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore aicināja pašvaldības sniegt priekšlikumus kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanai, kā arī solīja kopumā ierosinātās izmaiņas kadastrālās vērtēšanas metodikā pārrunāt ar pašvaldību pārstāvjiem atsevišķā tikšanās reizē.
SANITA ŠĶILTERE, padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos:
– 18. maijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Uzsvēršu, ka tajos ņemts vērā būtisks un ilgstoši izteikts LPS iebildums – svītrot normu, kas paredzēja, ka kadastrālajai vērtībai ir jābūt 85% apmērā no tirgus vērtības.
LPS lūdza gan Ministru kabinetu, gan Saeimas Juridisko komisiju nevis tikai par diviem gadiem atlikt 71. panta otrajā daļā noteiktās kadastrālās vērtības vidējās atbilstības nekustamā īpašuma tirgus cenām 85% apmērā (koeficients 0,85) spēkā stāšanos, bet gan svītrot šo normu. Šādu priekšlikumu bija iesniedzis arī Saeimas deputāts Gunārs Kūtris.
Šobrīd jau svītroto normu Tieslietu ministrija iesniedza Saeimā 2013. gada 11. novembrī kā priekšlikumu likumprojekta otrajam lasījumam, to iepriekš neizdiskutējot pat Ministru kabinetā. Turklāt, lai arī tika pieņemta ar 2014. gada 30. oktobra likumu, tā nevienu brīdi nav bijusi spēkā. Prakse pierādījusi, ka šādai normai ir vajadzīga ne vien diskusija, bet arī pamatojums. LPS norādīja, ka obligāti būtu jāpamato šāda koeficienta lielums dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu objektiem.
Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta Pārejas noteikumu 40. punkts paredzēja: “40. Valsts zemes dienests līdz 2017. gada 1. jūlijam pieprasa un pašvaldības līdz 2018. gada 31. martam sniedz informāciju par pirmreizējo ēkas ekspluatācijā pieņemšanas gadu tām ēkām, kuras pirmreizēji nodotas ekspluatācijā pēc 1995. gada 13. septembra un kurām Kadastra informācijas sistēmā nav norādīts ēkas ekspluatācijā pieņemšanas gads.”
LPS kategoriski iebilda pret šādu redakciju, motivējot, ka šāda informācija jau ir valsts institūciju rīcībā, jo pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas celtās ēkas ir jāieraksta zemesgrāmatās kā jaunbūves vai kā jauna ēka. Zemesgrāmatas ierakstu “jaunbūve” groza uz “būve”/“ēka” tikai pēc tam, kad ir saņemts akts par ēkas nodošanu ekspluatācijā. Savukārt no jauna uzbūvētas ēkas, kas iepriekš nav bijusi zemesgrāmatā ierakstīta kā jaunbūve, ierakstīšanai zemesgrāmatā arī obligāti ir iesniedzams ēkas ekspluatācijā pieņemšanas akts. Juridiskā komisija iesniedza kompromisa redakciju, kas tika atbalstīta plenārsēdē galīgajā lasījumā: “40. Valsts zemes dienests līdz 2017. gada 1. jūlijam pieprasa un Tiesu administrācija līdz 2017. gada 31. oktobrim sniedz informāciju par pirmreizējo ēkas ekspluatācijas pieņemšanas gadu tām ēkām, kuras pirmreizēji nodotas ekspluatācijā pēc 1995. gada 13. septembra un kurām Kadastra informācijas sistēmā nav norādīts gads, kad ēka pieņemta ekspluatācijā. Ja Tiesu administrācijai nav šādas informācijas, Valsts zemes dienests pieprasa un pašvaldības līdz 2018. gada 31. martam sniedz minēto informāciju.”
Juridiskās komisijas sēdē tās vadītājs Gaidis Bērziņš pauda pārliecību, ka valsts institūcijas ļaunprātīgi neizmantos normā ietverto atļauju – prasīt informāciju papildus pašvaldībām, bet rīkosies godprātīgi un pārskatīs visus valsts institūciju rīcībā esošos dokumentus.
Pārējie LPS izteiktie lūgumi netika atbalstīti.
LPS lūdza novērst šobrīd konstatētās problēmas, kad informācija par vienu un to pašu objektu ir būtiski atšķirīga dažādās valsts informācijas sistēmās, kā arī konstatētos faktus, kad Valsts zemes dienesta rīcībā ir dokumenti, kas pēc būtības pieprasa datu labošanu vai aktualizāciju Kadastrā, bet praksē tas netiek veikts, kā arī ņemot vērā to, ka dati Kadastrā tiešā mērā ietekmē kadastrālo vērtību.
LPS lūdza noteikt kadastrālo vērtību bāzes izmaiņu ierobežojumu, rosinot vismaz apsvērt iespēju noteikt, ka dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu objektiem Ministru kabineta apstiprinātās bāzes vērtības nedrīkstētu pārsniegt 10% no iepriekš apstiprinātajām.
Liels skaits daudzdzīvokļu ēku uzceltas ilgi pirms Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas un par tām nav saglabājušās tehniskās inventarizācijas lietas un tādas nav izgatavotas arī vēlāk, tādēļ Kadastrā nav informācijas ne par dzīvokļu skaitu ēkā, ne katra dzīvokļa platību utt. Tā kā šie dati ir nepieciešami kadastrālajā vērtēšanā, LPS lūdza likumprojektu papildināt ar jaunu normu šādā redakcijā: “No valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāta pirmreizējā kadastrālā uzmērīšana (tehniskā inventarizācija) daudzdzīvokļu ēkām, kas uzceltas pirms Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Valsts zemes dienests izstrādā atvieglotu un izmaksu ziņā lētāko šo ēku kadastrālās uzmērīšanas metodiku, kā arī veic uzmērīšanu un datu reģistrāciju Kadastrā.”
Saeima pieņēma arī jaunu Pārejas noteikumu 41. punktu: “Valsts zemes dienests, aprēķinot prognozētās kadastrālās vērtības 2018. gadam un kadastrālās vērtības 2018.–2019. gadam, zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve (individuālā un daudzdzīvokļu) un kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums – kultūras piemineklis, piemēro koeficientu 0,7.”
Jāuzsver, ka ne visai zemei, kas atrodas dažādu veidu kultūras pieminekļu teritorijā (piemēram, Rīgas vēsturiskais centrs – UNESCO kultūras mantojuma teritorija) Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts minētais apgrūtinājums, jo tas reģistrēts, tikai balstoties uz īpašnieku pieprasījumu. Tāpat šis kadastrālās vērtības samazinājums neattieksies uz lielāko daļu dzīvojamās apbūves zemēm, jo tās neatrodas kultūrvēsturiskajās teritorijās.
Valsts zemes dienests ir publiskojis teritorijas Rīgā un Jūrmalā, uz kurām attiekšoties šī norma (skatiet šeit: http://www.lps.lv/lv/zinas/lps/3645–apstiprinot–grozijumus–nekustama–ipasuma–valsts–kadastra–likuma–nemts–vera–butisks–un–lps–iebildums). Par pārējām kultūrvēsturiskajām teritorijām dati šobrīd nav publiskoti.
Veselības un sociālo jautājumu komitejā
ILZE RUDZĪTE, padomniece veselības un sociālajos jautājumos:
– Svarīgākais notikums maijā komitejas dalībniekiem bija sarunas ar Veselības ministriju.
24. maijā Aucē notika Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības rīkots seminārs. Tas tika veltīts jautājumiem, kas saistīti ar sociālo darbu ar ģimenēm un bērniem – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) speciālisti informēja par aktualitātēm, valsts nodrošināto atbalstu audžuģimenēm un aizbildņiem, plānotajām speciālistu apmācībām un jaunajām iniciatīvām. Seminārā diskutējām par VBTAI īstenoto ESF līdzfinansēto projektu “Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē”, ko vienkāršā valodā saucam par Konsultatīvo kabinetu – ieviešanas grūtībām, panākumiem, nepieciešamajiem uzlabojumiem, piemēram, par to, ka viena konsultācija bērnam ir nepietiekama, ka ieteikumi ģimenēm nereti ir pārāk sarežģīti un apjomīgi u.c. Rīgas Sociālais dienests dalījās pieredzē par ārpusģimenes aprūpes samaksas piemērošanu bērna vecākiem un secinājumiem par šīs samaksas piemērošanas efektivitāti un lietderību. Diskusijas dalībnieki izteica viedokli, ka nereti samaksas piemērošana ir tikai papildu administratīvais slogs un nekalpo, kā tas sākotnēji bija iecerēts, par motivatoru ģimenei sadarboties ar sociālo dienestu, lai bērns varētu atgriezties savā bioloģiskajā ģimenē. Auces novada Sociālā dienesta pārstāvji iepazīstināja gan ar Auces novada attīstību, gan Sociālā dienesta darbu un pakalpojumiem.
26. maijā notika Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sēde, kurā LM informēja par deinstitucionalizācijas (DI) procesa ieviešanas gaitu un aktualitātēm. Ņemot vērā grūtības apzināt un iesaistīt projekta aktivitātēs tās ģimenes, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, ministrija vērtē iespējas papildināt šo projektu, turpmāk ļaujot arī sabiedriskajām organizācijām kā sociālo pakalpojumu sniedzējiem atklāta projektu konkursa veidā iesaistīties sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm. Es uzsvēru, ka sabiedrisko organizāciju kapacitāte būtiski atšķiras. Organizācijas, kurām ir pieredze un atbilstoši resursi, galvenokārt koncentrējas Rīgā un citās lielajās pašvaldībās, līdz ar to, veidojot atklātu projektu konkursu, jāņem vērā pakalpojumu pārklājums un to pieejamība Latvijas teritorijā, tajā skaitā visās pašvaldībās, arī tajās, kas nav iesaistījušās DI projektā. Būtiski deinstitucionalizācijas aktivitātes sasaistīt laikā un finanšu resursu pieejamībā ar citām politikas iniciatīvām. Tā, piemēram, DI process nebūs veiksmīgs, ja netiks risināts jautājums par veselības aprūpes, it īpaši psihiatriskās veselības aprūpes pieejamību, netiks mērķtiecīgi attīstīta audžuģimeņu kustība, paredzot sociālās garantijas, izglītojot un sniedzot atbalstu, pārskatīts atbalsts aizbildņiem u.c.
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
IVITA PEIPIŅA, padomniece reģionālās attīstības jautājumos:
– Ministru kabinets 3. maija sēdē pieņēma zināšanai VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu un valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritoriju izveidi”.
Diemžēl LPS iebildumi un priekšlikumi netika ņemti vērā.
Atbilstoši protokollēmumam tika uzdots:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2017. gada 1. septembrim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā normatīvā akta projektu par sadarbības teritoriju izveidošanu;
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, gatavojot šā protokollēmuma 2. punktā minēto normatīvā akta projektu, papildus izvērtēt Jūrmalas pilsētas sadarbības teritorijas izveidi un sadarbības teritoriju, kurā iekļaujams Strenču novads;
izpilde šo turpmākās rīcības virzienu sadarbības teritoriju izveidē nodrošināma valsts budžeta līdzekļu ietvaros;
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2017. gada 22. jūlijam sadarbībā ar Aizsardzības, Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Tieslietu, Veselības un Zemkopības ministriju noskaidrot, kādos ministriju un to padotības iestāžu kompetences jautājumos būtu lietderīgi institūcijām regulāri savstarpēji konsultēties sadarbības teritorijās.
SANDRA BĒRZIŅA, padomniece vides aizsardzības jautājumos:
– Šoreiz gribu vērst pašvaldību uzmanību uz trim materiāliem. Pirmais dokuments ir Eiropas Komisijas izveidotais Rīcības plāns dabai, cilvēkam un ekonomikai. Otrs ir Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums par Natura 2000 teritorijām. Un trešais – informācija par ūdru, ar ko lūgums iepazīstināt vietējos iedzīvotājus.
Rīcības plāns dabai, cilvēkam un ekonomikai
24. aprīlī publiskots Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns dabai, cilvēkam un ekonomikai”.
Ar dabas aizsardzības direktīvām Eiropā ir izveidots pasaulē lielākais koordinētais aizsargāto teritoriju tīkls Natura 2000. Lai veicinātu labāku regulējumu, Eiropas Komisija 2014. gadā sāka visaptverošu dabas aizsardzības direktīvu novērtēšanu jeb atbilstības pārbaudi. Šā procesa gaitā Komisija uzklausīja bažas, ko pauda iedzīvotāji un uzņēmumi, kuriem dažkārt liekas, ka Eiropas noteikumi ir grūti izprotami, piemērojami un izpildāmi.
Atbilstības pārbaudē konstatēja, ka dabas aizsardzības direktīvas ir daļa no plašākas ES bioloģiskās daudzveidības politikas un kā tādas atbilst paredzētajam nolūkam, bet to mērķu sasniegšana un pilnīga potenciāla izmantošana ir atkarīga no būtiskas šo direktīvu īstenošanas uzlabošanas. Ir jāuzlabo gan direktīvu lietderība, gan efektivitāte, kā arī sadarbība ar dažādām ieinteresēto personu kopienām dalībvalstīs un visā Eiropas Savienības teritorijā, lai vietējā mērogā nodrošinātu praktiskus rezultātus. Galvenie nepilnīgās īstenošanas iemesli ir ierobežotie resursi, neatbilstoša izpilde, neapmierinoša dabas aizsardzības mērķu integrācija citās politikas jomās, nepietiekamas zināšanas un piekļuve datiem, kā arī slikta saziņu un ieinteresēto pušu iesaiste. Turklāt direktīvu īstenotāji, it īpaši reģionālā un vietējā līmenī, dažkārt nav pietiekami informēti par to prasībām vai tajās paredzēto elastību un iespējām. Tas var raisīt spriedzi starp dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības interesēm.
Vienlaikus paziņojumā pausts, ka mūsdienās vides saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana ir nozīmīgāka nekā jebkad agrāk. Turklāt aizvien plašāk tiek atzīts, ka dabas vide ir dažādu ekonomikas nozaru, piemēram, tūrisma pamatā. Šāda pieeja nodrošina plašas iespējas piesaistīt un veicināt ieguldījumus dabas aizsardzībā.
Lai uzlabotu direktīvu īstenošanu un saskaņotību ar sociālekonomiskajiem mērķiem, kā arī valstu, reģionālo un vietējo iestāžu, ieinteresēto personu un iedzīvotāju iesaisti, Eiropas Komisija izstrādājusi konkrētu rīcības plānu. Darbības īstenos ES līmenī, jo īpaši Eiropas Komisija un Reģionu komiteja, taču būs jārīkojas arī dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, izmantojot lielāku ES atbalstu un palīdzību. Rīcības plānā ir piedāvātas iespējas izveidot partnerības dažādās politikas jomās, kas radītu pamatu dabas, cilvēku un ekonomikas tuvināšanai un saikņu veidošanai.
Rīcības plānā iekļautas četras prioritārās jomas, kas veido 15 konkrētas darbības.
A prioritāte. Pilnveidot norādes un zināšanas, uzlabot saskaņotību ar plašākiem sociālekonomiskiem mērķiem.
Dalībvalstu atšķirīgā pieeja direktīvu īstenošanai var izraisīt nevajadzīgus konfliktus un problēmas. Neelastīga sugu aizsardzības noteikumu piemērošana, kavējumi un nepamatoti apgrūtinošas teritoriālo atļauju piešķiršanas procedūras, kā arī nepietiekama ieinteresēto personu izpratne var raisīt nevajadzīgu spriedzi starp dabas aizsardzību un sociālekonomiskām darbībām. Rīcības plānā ir piedāvāti praktiski šo problēmu risinājumi un atbalstīta pārdomātāka, līdzdalīgāka pieeja, lai nodrošinātu pilnīgu zemes īpašnieku un izmantotāju iesaisti. Komisija pilnveidos savas norādes un veicinās labāku tiesību aktu izpratni uz vietas, lai palīdzētu publiskajām iestādēm labāk izpildīt šo tiesību aktu prasības. Dalībvalstīm būs jāuzlabo zināšanas un piekļuve direktīvu īstenošanai nepieciešamajiem datiem.
B prioritāte. Vairot politisko atbildību un stiprināt noteikumu ievērošanu.
Šī prioritāte ietvers divpusēju dialogu ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai uzlabotu Natura 2000 programmas īstenošanu un veicinātu sadarbību tās pārvaldībā dažādos Eiropas bioģeogrāfiskajos reģionos. Tiks izstrādāti un iesniegti dzīvotņu un sugu rīcības plāni.
Lai uzlabotu dabas aizsardzības direktīvu prasību ievērošanu dalībvalstīs, ļoti būtiski būs arī citi pasākumi plašākā vides politikas kontekstā, piemēram, valstu tiesnešu un prokuroru apmācība, tiesu pieejamība un atbilstības nodrošināšana ES vides tiesību aktu prasībām.
C prioritāte. Stiprināt investīcijas Natura 2000 tīklā un uzlabot sinerģiju ar ES finansēšanas instrumentiem.
Natura 2000 programmas īstenošanas aplēstās izmaksas ir 5,8 miljardi eiro gadā, bet ikgadējie ieguvumi – 200–300 miljardi eiro. Tomēr finansējuma trūkums neļauj tīklam pilnībā nodrošināt šos ieguvumus un ir būtisks faktors, kas apdraud dabas aizsardzības direktīvu efektivitāti. Tāpēc rīcības plānā iecerēts uzlabot pieejamā ES finansējuma izmantošanu un padarīt dabu par pievilcīgu mērķi privātā sektora investīcijām.
D prioritāte. Uzlabot saziņu un informēšanu, iesaistīt iedzīvotājus, ieinteresētās personas un kopienas.
Rīcības plānā paredzēts stiprināt sabiedrības, ieinteresēto personu, vietējo iestāžu un kopienu iesaisti. Eiropas Komisija un Reģionu komiteja izmantos visas pieejamās platformas, lai uzlabotu izpratni un veicinātu vietēja līmeņa iesaisti un zināšanu apmaiņu. Tas ļaus plašāk atzīt labas pārvaldības prakses Natura 2000 teritorijās.
Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums par Natura 2000
Šāgada sākumā publiskots Eiropas Komisijas Revīzijas palātas īpašais ziņojums “Natura 2000 tīkla pilna potenciāla īstenošanai jāiegulda vairāk darba”.
Revīzija tika veikta par iepriekšējo plānošanas periodu no 2017. līdz 2013. gadam. Tās mērķis bija atbildēt uz jautājumu: “Vai Natura 2000 tīkls ir pienācīgi īstenots?”, un tā ietvēra pārbaudes par to, vai tīkls tika pienācīgi pārvaldīts, finansēts un uzraudzīts. Revīzijas darbu Palāta veica Komisijā un piecās dalībvalstīs (Francijā, Vācijā, Spānijā, Rumānijā un Polijā), aptverot lielāko daļu Eiropas bioģeogrāfisko reģionu. Revidenti apmeklēja 24 Natura 2000 teritorijas, aptaujāja dalībvalstis un apspriedās ar dažādām ieinteresēto personu grupām. Visām pārējām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, tika nosūtīta aptauja, lai iegūtu informāciju par to pārvaldības sistēmām un publisko finansējumu, kas izmantots Natura 2000
teritorijām.
Protams, revīzijas ziņojumā ietvertie secinājumi tieši neatspoguļo situāciju Latvijā, taču mums svarīgi saprast, kādas ir tendences citās dalībvalstīs, kādas ir kļūdas, ko nedrīkstam pieļaut vai kuras arī mums ir līdzīgas, tādēļ nepieciešams meklēt risinājumus to novēršanai, kā arī kādi ir labie piemēri, no kā varam mācīties.
Revīzijas ziņojuma kopējais secinājums ir, ka Natura 2000 tīkls nav īstenots tā, lai izmantotu visu tā potenciālu. Dalībvalstīm ir nozīmīgi jāvirzās uz priekšu, un Komisijai jāiegulda vairāk darba, lai labāk sekmētu ES 2020. gada bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķu sasniegšanu.
Kādi ir Revīzijas palātas galvenie apsvērumi, secinājumi un ieteikumi?
Dalībvalstis nav pietiekami labi pārvaldījušas Natura 2000 tīklu.
√ Koordinācija starp iestādēm un ieinteresētajām personām dalībvalstīs nebija pietiekami attīstīta.
Natura 2000 tīkla pārvaldībā ir iesaistīts plašs nozaru spektrs. Īpaši tā ietver vides, lauksaimniecības, pilsētvides, rūpnieciskās attīstības un tūrisma nozares. Lai Natura 2000 sekmīgi īstenotu, starp nozarēm ir nepieciešama efektīva koordinācija. Tika konstatēts, ka visas apmeklētās dalībvalstis izveidojušas struktūru Natura 2000 tīkla pārvaldībai, taču vairākumā apmeklēto dalībvalstu bija gadījumi, kad atbildīgo iestāžu koordinācija bija nepietiekama. Ir svarīgi, lai galvenās ieinteresētās personas, it īpaši zemes lietotāji un zemes īpašnieki, tiktu iesaistīti Natura 2000 teritoriju aizsardzības pasākumu plānošanā un īstenošanā, lai viņi varētu saprast un atbalstīt konkrētos aizsardzības mērķus.
Labās prakses piemērs – Francijā katru Natura 2000 teritoriju apsaimnieko koordinācijas komiteja, kurā ir pārstāvji no publiskā sektora, reģionālajām iestādēm, kopienas un arodapvienībām, dabas aizsardzības organizācijām, zemes lietotāju organizācijām u.c. Ieinteresēto personu iesaiste koordinācijas komitejā dod tām apziņu par līdzdalību un līdzatbildību Natura 2000 mērķu īstenošanā.
√ Vajadzīgie aizsardzības pasākumi direktīvās noteiktajos termiņos bieži vien nebija ieviesti un nebija pienācīgi noteikti un izplānoti.
√ Apmeklētās dalībvalstis nebija pienācīgi novērtējušas projektus, kuri ietekmē Natura 2000 teritorijas, apstiprinot projektus, nav ņemta vērā kumulatīvā ietekme.
Labās prakses piemērs – Bavārijā izveidota datubāze kumulatīvās ietekmes izvērtēšanai. Visi attiecīgie izvērtējumi par Natura 2000 teritoriju bija reģistrēti centralizētā datubāzē, kas pieejama valsts iestādēm. Šī datubāze palīdzēja identificēt projektus ar potenciālu kumulatīvu ietekmi. Ar teritoriju saistītos datus varēja iegūt un pēc pieprasījuma darīt pieejamus privātām struktūrām, piemēram, inženieru birojiem vai arhitektiem.
ES līdzekļi nebija tik labi mobilizēti, lai atbalstītu Natura 2000 tīkla pārvaldību.
√ Prioritāros rīcības plānos Natura 2000 tīkla izmaksas nebija reāli izklāstītas, t.sk. novērtējums par finansējuma vajadzībām 2014.–2020. gada plānošanas periodam nebija precīzs vai pilnīgs.
Aptaujā dalībvalstīm tika vaicāts, vai bija neatbilstība starp aplēsi par Natura 2000 finansējuma vajadzībām un līdzekļiem, kas bija pieejami. 17 dalībvalstis atbildēja, ka šāda neatbilstība bija, bet tikai trīs dalībvalstis – Itālija, Somija un Latvija paziņoja faktisko trūkstošo summu.
√ Dažādos 2014.–2020. gada ES fondu plānošanas dokumentos bija nepilnīgi atspoguļotas prioritārās rīcības plānos apzinātās vajadzības.
√ ES finansēšanas shēmas nebija pietiekami pielāgotas Natura 2000 teritoriju mērķiem.
Uzraudzības un ziņošanas sistēmas nespēja sniegt visaptverošu informāciju par Natura 2000 tīkla efektivitāti.
√ Natura 2000 tīklam nebija savas rezultatīvo rādītāju sistēmas.
√ Natura 2000 monitoringa plānu īstenošana nebija pienācīga.
Ieteikumi
Panākt pilnīgu dabas direktīvu īstenošanu
Attiecībā uz tīkla pārvaldīšanai ieviestajām sistēmām dalībvalstīm līdz 2019. gadam ir
√ jānodrošina pienācīga koordinācija starp visām iestādēm, kas iesaistītas Natura 2000 teritoriju pārvaldībā. It īpaši cieša sadarbība ir nepieciešama starp lauksaimniecības un vides departamentiem. Būtiskai informācijai jābūt viegli pieejamai dienestiem, kas atbild par tīkla pārvaldību.
Attiecībā uz teritoriju aizsardzību dalībvalstīm līdz 2020. gadam ir
√ jāpabeidz vajadzīgo aizsardzības pasākumu izveide teritorijās, kuru aizsardzības statuss noteikts jau vairāk nekā pirms sešiem gadiem, un jānodrošina, lai attiecīgajos izvērtējumos būtu ņemta vērā kumulatīvā ietekme un lai to kvalitāte būtu pienācīga.
Attiecībā uz sniegtajiem norādījumiem Komisijai līdz 2019. gadam ir
√ jāiegulda vairāk darba, lai veicinātu tās norādījumu dokumentu un bioģeogrāfisko semināru rezultātu izplatīšanu un piemērošanu un lai notiktu paraugprakses apmaiņa par pārrobežu sadarbību. Šajā darbā Komisijai jāapsver, kā pārvarēt valodu barjeru.
Natura 2000 finansēšana un izmaksu uzskaite
Attiecībā uz Natura 2000 finansēšanu dalībvalstīm nākamajā plānošanas periodā (kas sākas 2021. gadā) ir
√ precīzi un pilnīgi jāaplēš faktiskie izdevumi un nākotnes finansējuma vajadzības teritorijas līmenī (apsaimniekošanas plānos iekļaujot aizsardzības pasākumu izmaksu aplēses) un tīklam kopumā;
√ pamatojoties uz iepriekš minēto un uz ieviestajiem aizsardzības pasākumiem, jāatjauno prioritārie rīcības plāni visām teritorijām;
√ jānodrošina saskaņotība starp prioritārajos rīcības plānos izklāstītajām prioritātēm un mērķiem un dažādo ES finansēšanas instrumentu plānošanas dokumentiem un jāierosina pasākumi, kas vērsti uz Natura 2000 teritoriju īpašajām vajadzībām.
Attiecībā uz Natura 2000 finansēšanu Komisijai nākamajā plānošanas periodā ir
√ jāsniedz norādījumi dalībvalstīm par to, kā uzlabot prioritārās rīcības plānu kvalitāti, un par aplēsi, kas ticamā un saskaņotā veidā jāsagatavo par plānoto un faktisko Natura 2000 atbalstu no ES finansēšanas programmām.
Ar Natura 2000 sasniegto rezultātu mērīšana
Attiecībā uz ES finansēšanas programmu darbības rezultātu rādītāju sistēmu dalībvalstīm nākamajā plānošanas periodā (kas sākas 2021. gadā) ir
√ jāiekļauj rādītāji un mērķi visiem attiecīgajiem fondiem, no kuriem finansē Natura 2000, un jārada iespēja daudz precīzāk un patiesāk izsekot Natura 2000 finansējuma rezultātiem;
un Komisijai nākamajā plānošanas periodā ir
√ jāizstrādā transversāli Natura 2000 rādītāji visiem ES fondiem.
Attiecībā uz dzīvotņu, sugu un teritoriju monitoringa plāniem dalībvalstīm līdz 2020. gadam ir
√ jāsagatavo monitoringa plāni teritoriju līmenī, jāīsteno tie un regulāri jāatjaunina datu standartveidlapas, lai būtu iespējams izmērīt aizsardzības pasākumu rezultātus.
Ūdrs – gan skaistulis, gan kaitnieks
Šogad Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu uzsācis Eirāzijas ūdra sugas aizsardzības plāna izstrādi.
Eirāzijas ūdrs ir slaids, lokans, līdz metru garš dzīvnieciņš, kas apdzīvo ūdeņus un to piekrastes. Tas sastopams visā Latvijas teritorijā, bet redzams samērā reti, jo piekopj slēptu dzīvesveidu. Dienā tas patērē līdz pusotram kilogramam barības – vardes, vēžus, gliemjus u.c., tomēr galvenā barība ir zivis. Protams, ka savu barību ūdrs iegūst ne tikai upēs un ezeros, bet labprāt mielojas arī zivju dīķos, kas, neapšaubāmi, rada zaudējumus dīķsaimniecībām. Šis ir viens no aspektiem, kas tiks ņemts vērā, izstrādājot sugas aizsardzības plānu.
2016. gada 7. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 353 “Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai” paredzēta arī zaudējumu novērtēšana postījumiem, ko zivju dīķos nodarījuši ūdri.
Lai noskaidrotu šādu postījumu apmēru, sugu aizsardzības plāna izstrādes ietvaros ir sagatavota aptaujas anketa. Aicinājums zivju dīķu īpašniekiem aktīvi piedalīties anketēšanā, jo, lai rastu pēc iespējas labāku risinājumu, ir būtiski apzināt pieredzi un viedokli par šādu zaudējumu esamību, novērtēšanas iespēju un nozīmi saimnieciskajā darbībā. Jāpiebilst, ka iegūto informāciju paredzēts izmantot un publiskot tikai apkopotā veidā, bet Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” speciālisti sazināsies arī individuāli, ja situāciju vajadzēs precizēt vai pārbaudīt.
Interesenti aicināti piedalīties arī sugu aizsardzības plānu izstrādes sabiedriskajās apspriedēs. Pirmā apspriede plānota 14. jūnijā Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” Salaspilī, Rīgas ielā 111, plkst. 11 (http://www.silava.lv/main/par–instittu/kontakti.aspx). Dalību apspriedē lūgums apstiprināt līdz 9. jūnijam, rakstot e–pastu: [email protected].
Eirāzijas ūdra sugas aizsardzības plāna izstrāde
Kas ir sugas aizsardzības plāns?
Sugas aizsardzības plāns (SAP) ir attiecīgās sugas ekspertu veidots stratēģisks dokuments, kurā tiek pamatota sugas aizsardzības nepieciešamība un paredzēti risinājumi sugas aizsardzības turpmākai nodrošināšanai. Ar sugas aizsardzību šajā kontekstā saprot apdraudētās populācijas (pasaulē, valstī, reģionā), kam stratēģija tiek plānota stāvokļa uzlabošanai vai arī esošā saglabāšanai, ja tas populācijai ir labvēlīgi vietējā mērogā, bet suga ir apdraudēta pārējā tās areāla daļā vai kopumā jutīga pret pieaugošo cilvēka ietekmi. Latvijā SAP izstrādi un apstiprināšanas kārtību, ja sugai nepieciešami īpaši aizsardzības pasākumi, paredz Sugu un biotopu aizsardzības likuma 17. pants.
Kāpēc ūdriem?
Eirāzijas ūdri (Lutra lutra) ir vairāk nekā metru gari un līdz pat 10 kg smagi sermuļu dzimtas plēsēji, kas uzturas gan ūdenī, gan uz sauszemes. Ūdriem ūdens ir nepieciešams kā vide, kurā baroties un droši pārvietoties. Ūdenī ūdrus apdraud toksiskais piesārņojums un zvejas rīki. Ūdru populācijas stāvoklis ir tiešā veidā saistīts arī ar piekrastes biotopu stāvokli un aizsardzību. Pretēji jūras zīdītājiem roņiem un vaļiem, kas var peldēt neierobežoti ilgi, ūdriem gandrīz nav zemādas tauku slāņa, un to vienīgais siltuma izolators ir apmatojums. Noteiktu laiku ūdra kažoks nesamirkst, jo satur gaisa slāni, kas neļauj ūdenim piekļūt ādai. Taču, kad gaiss no apmatojuma tiek izspiests, ūdram ir jāizkāpj sausumā, jāatrod kāda vieta ar smiltīm, kūdru, zāli, satrunējušu koksni vai atkarībā no sezonas – sniegu, kur, aktīvi berzējoties, kažoka īpašības tiek atjaunotas. Ja kaut vienu no vides elementiem cilvēks pārāk intensīvi izmanto un pārveido savām vajadzībām, ūdri šādu teritoriju pamet. Pamestās teritorijas var būt nelabvēlīgas vai pat bīstamas pašiem cilvēkiem, tādēļ visā Eiropā ūdriem tiek veltīta liela uzmanība un tos nedrīkst medīt. Ūdri uzskatāmi par vienu no nozīmīgākajām vienlaikus saldūdeņu un to piekrastes ekosistēmu raksturojošām sugām ar tā dēvēto “lietussarga sugas” nozīmi sugu un biotopu aizsardzībā.
Latvijā ūdri ir īpaši aizsargājami un vienlaikus plaši izplatīti. Pastāv vismaz divi ar labvēlīga sugas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanu saistīti jautājumi, kam nepieciešams risinājums plānotu pasākumu veidā. Tas ir nezināmais nejauši nogalināto ūdru skaits bebru medībās un postījumu riska mazināšana, ko ūdri nodara dīķsaimniecībām. Tā kā sugas aizsardzībai nepieciešama arī atbilstoša biotopu aizsardzība, tad aktuāli ir vienoties par kārtību, kādā ūdru aizsardzības prasības tiek ievērotas, izstrādājot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus.
Eirāzijas ūdra aizsardzības plāna izstrāde mūsu valstī notiek Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) finansēta projekta ietvaros.
SAP sabiedriskās apspriedes
Ūdra SAP izstrādes gaitā notiks tā sabiedriskā apspriešana trīs kārtās.
Pirmā apspriede plānota 14. jūnijā. Tajā aicināti piedalīties visi interesenti, kurus skar ūdru un saldūdens ekosistēmu aizsardzības prasības Latvijā. Apspriedē paredzēts iepazīstināt ar tēmām, kas tiks aplūkotas SAP izstrādes procesā, un aktualizēta informācija par populācijas stāvokli un to ietekmējošiem faktoriem. Tiks uzklausīti un protokolā fiksēti interešu grupu viedokļi, priekšlikumi un argumenti.
Otrā apspriede – seminārs plānots 5. jūlijā. Tajā piedalīsies pieaicināts starptautiska mēroga eksperts Dr. Andreass Krancs no Austrijas ar pieredzi ūdru aizsardzībā Centrāleiropas valstīs – Austrijā, Vācijā un Čehijā. Viņa uzdevums būs izvērtēt gan SAP izstrādātāju ierosināto pasākumu piemērotību sugu aizsardzības mērķiem, gan sabiedrības interešu grupu viedokļu pamatotību, iestrādāšanas iespējas un nepieciešamību SAP. Iestādes, organizācijas un interešu grupas, lai piedalītos šajā seminārā, tiks aicinātas izvirzīt savus angļu valodā runājošus pārstāvjus.
Trešā apspriede tiks organizēta pēc SAP izstrādes pabeigšanas kā prezentācija par satura galīgo versiju. Tās norises laiks un darba kārtība tiks izziņota visiem, kuru sadarbības rezultātā būs notikusi SAP izstrāde.
SAP izstrādes pirmās apspriedes tēmas
Sugas bioloģija un ekoloģija
Galvenā uzmanība būs pievērsta sugas raksturojuma daļai, kas saistīta ar aizsardzības problēmām – barošanās, vairošanās, dzīvesvietu izvēle, slimības, konkurenti u.c. jautājumi. Tiks sniegta informācija par pētījumu rezultātiem, kas iegūti Latvijā un kaimiņvalstīs. Prezentēs datu apkopojumu par populācijas stāvokli saskaņā ar Latvijā veikto ūdru monitoringu. Tiks ierosināts sugas aizsardzības mērķu un galveno uzdevumu sākotnējais formulējums.
Tiesiskās normas
Tiks aktualizētas tiesiskās normas, kas atbalsta un regulē sugas aizsardzību, īpaši akcentējot jautājumus, kuros tiesiskais regulējums ir nepietiekams vai neatbilstošs.
Starptautiskās norises un iniciatīvas sugas aizsardzībā
Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības Ūdru speciālistu grupas (IUCN SSC OSG) darbība.
SAP izstrādes turpmāk plānotā rīcība un pasākumi
Aptauja ūdru postījumu veidu un apmēru apzināšanai. Anketas izplatīšana interešu grupās un speciālistu izbraukumi uz postījumu vietām.
2016. gada 7. jūnijā izdotie MK noteikumi Nr. 353 paredz kārtību, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai. Šajos noteikumos paredzēta arī zaudējumu novērtēšana postījumiem, ko zivju dīķos nodarījuši ūdri. Izstrādājot ūdru SAP, ir būtiski apzināt pieredzi un viedokli par šādiem zaudējumiem, novērtēšanas iespēju un nozīmi saimnieciskajā darbībā. Iegūto informāciju paredzēts izmantot un publiskot tikai apkopotā veidā, bet LVMI “Silava” speciālisti gatavi sazināties arī individuāli, ja situāciju vajadzēs precizēt vai pārbaudīt.
Videokonferences
Maijā Latvijas Pašvaldību savienībā notika vairāki semināri un videokonferences.
• 2. maijā seminārā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars, priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Kamradzis, sekretārs Ritvars Eglājs un SIA “SOAAR” projektu vadītājs Renārs Kadžulis sniedza detalizētu informāciju pilsētu un novadu vēlēšanu komisijām par 3. jūnija pašvaldību vēlēšanu rīkošanu, balsu skaitīšanu, vēlēšanu datu apkopošanu un paziņošanu.
• 11. maijā notika videokonference par universālo IT platformu Rention visiem nekustamā īpašuma nozares dalībniekiem – par maksājumu un dokumentu aprites sistēmu, integrāciju ar esošiem risinājumiem, datu apmaiņu ar lielākajām kredītinformācijas datubāzēm. Videokonferencē piedalījās “Rention” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Zelinskis un Pārdošanas daļas vadītājs Maksims Balzeris.
• 11. maijā videokonferencē par interneta mājaslapu pieejamību un vieglo valodu pašvaldību mājaslapās piedalījās Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis un projektu vadītāja Daina Cālīte–Bordāne.
• 18. maijā notika uzņēmējdarbības diskusija par klastera darbību Norvēģijas Bergenas pašvaldībā un klasteriem pārtikas nozarē Latvijā. Ar skaipa palīdzību tajā piedalījās “Invest in Bergen” projektu vadītāja Tūne Hartveta, kā arī klātienes dalībnieki no Latvijas – Ināra Šure, Kristaps Ročāns un Arta Kronberga.
• 23. maijā videokonferencē PROSPERO sabiedrisko attiecību aģentūras projektu koordinatore Ruta Millere–Celmiņa pastāstīja par Eiropas Mobilitātes nedēļu.
• 24. maijā notika LPS un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīkots tiešraides seminārs par 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanu sarīkošanu vēlēšanu iecirkņos, ko vadīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
• 25. maijā tiešraidē kompānijas “Fitek” pārstāvji Alvis Dimitris un Mārtiņš Krieviņš iepazīstināja ar piedāvājumu pašvaldībām ceļā uz digitālu pašvaldību.
Citi notikumi
Konference par darbu ar jaunatni pašvaldībās
3. maijā jaunatnes lietu speciālisti pulcējās uz konferenci “Jaunas metodes darbā ar jaunatni pašvaldībās”, ko organizēja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra Eiropas Jaunatnes nedēļā 2017. Konferencē piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, eksperti no Austrijas, Somijas, Lietuvas, Latvijas un pašvaldību pārstāvji.
Ar Latvijas pašvaldību aktualitātēm darbā ar jaunatni iepazīstināja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas vadītāja Vladislava Šķēle, uzsverot jauniešu centru attīstību un stratēģiju veidošanu darbam ar jaunatni. Savukārt aģentūras direktore Daina Sproģe mudināja pašvaldības vēl vairāk veicināt jauniešu līdzdalību dažādos procesos, kam piekrita arī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece un Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Gunta Arāja. Par jaunatnes lietu speciālistu apmācību kvalitāti un atbalsta sistēmu jauniešiem savu viedokli izteica Liepājas Bērnu un jaunatnes centra struktūrvienības “Jauniešu māja” vadītāja Anna Īviņa. Savukārt biedrības “Latvijas Mazpulki” padomes priekšsēdētājas vietniece Ilze Kļava aicināja veidot jauniešu organizācijas.
Konferences dalībnieki četrās darba grupās izstrādāja priekšlikumus jaunatnes darba uzlabošanai pašvaldībās.
Diskusijā piedalījās arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure, kura pastāstīja par LPS izveidoto Latvijas pašvaldību jaunatnes lietu atbalsta tīklu, kas aptver visas 119 pašvaldības ar mērķi veicināt jaunatnes politikas īstenošanā iesaistīto personu sadarbību, atbalstītu un veicinātu izpratni par darbu ar jaunatni, kā arī izplatītu informāciju starp jaunatnes jomas speciālistiem pašvaldībās.
Lai uzlabotu pašvaldību darbu ar jauniešiem, šogad Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra lielāku uzsvaru liks uz sistemātisku un ilgtermiņa darbības plānošanu, izveidojot projektu “Jaunatnes darba kvalitātes celšana savā pašvaldībā”. Šajā projektā Auces, Brocēnu, Dagdas, Kocēnu, Limbažu un Saulkrastu novada un Valmieras pilsētas pašvaldībai tiks sniegts individuāls atbalsts, lai izveidotu kvalitatīvu stratēģiju turpmākajam darbam ar jaunatni.
Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības Valdes sēde
10. maijā Jūrmalā notika Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības (LPPA) Valdes sēde. Valde nolēma apvienības gada sapulci rīkot Jūrmalā oktobra beigās. Tajā tiks vēlēts jauns priekšsēdētājs un Valde un izvērtēta Piekrastes pamatnostādņu (2011) un Piekrastes publiskās infrastruktūras tematiskā plānojuma (2016) īstenošana. LPPA Valde arī norādīja, ka jāaktivizē prasība atvērt Aizsargjoslu likumu.
Valdes sēdē tika pārrunāts piekrastes apsaimniekošanas un finansēšanas jautājums, kas saistīts ar VARAM vēlmi autotransporta pārvietošanās un stāvēšanas kontroli Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā nodot pašvaldību pārraudzībā. LPPA Valde nolēma turpināt aktualizēt jautājumu par finansējumu, neuzņemties nekādas jaunas funkcijas, kas prasa resursus, kā arī atzīmēja, ka vides institūcijām jābūt aktīvākām krasta kāpas aizsargjoslas uzraudzībā.
Vēl pašvaldību pārstāvji apsprieda piekrastei aktuālo stratēģiskā atbalsta mērķa SAM 5.5.1. projekta iesniegšanas termiņus un indikatīvos termiņus, kādos CFLA var izskatīt projektus, un nolēma sagatavot vēstuli Kultūras ministrijai un rosināt LPS un FM sarunās iekļaut jautājumu par īstermiņa aizņēmumu no Valsts kases.
Valde arī uzklausīja informāciju par VARAM sagatavotajiem grozījumiem Zemes pārvaldības likumā un, ņemot vērā Jūrmalas pilsētas un Engures un Dundagas novada atbalstu tiem, akceptēja priekšlikumu par to pludmaļu nodošanu pašvaldību valdījumā, kas atrodas nacionālo parku ainavu zonā.
Vides izglītības fonda priekšsēdētājs Jānis Ulme informēja par kampaņu “Mana jūra” – atkritumu kartēšanu pludmalē šovasar un par šajā gadā iegūtajiem Zilajiem karogiem pludmalēm un jahtu ostām.
Savukārt LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa sniedza pārskatu par roņu aizsardzības plāna izstrādi un biotopu kartēšanu piekrastē, bet LPS padomniece un LPPA sekretāre Gunta Lukstiņa ziņoja par diviem jauniem projektiem piekrastē, kuros tiks iesaistītas pašvaldības – projektu “Kampaņa SAGLABĀSIM LATVIJAS KĀPAS 2017” un “Lauku ceļotāja” kājāmgājēju maršruta izveides projektu gar visu piekrasti.
Pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu tikšanās Bauskā
18. un 19. maijā Bauskā norisinājās ikgadējais Latvijas pašvaldību sabiedrisko attiecību (SA) speciālistu seminārs, ko atklāja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks.
Semināra lekciju daļu atklāja Latvijas Pašvaldību savienības komunikācijas speciālists Arturs Hansons, kurš pievērsās dažādiem latviešu valodas jautājumiem un aplūkoja biežākās kļūdas un problēmgadījumus runas un rakstu valodā. Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP) Valdes priekšsēdētāja Kristīne Tjarve stāstīja par mūsdienās tik svarīgo aspektu sabiedriskajās attiecībās – krīzes komunikāciju. Ļoti praktisks un noderīgs bija fotogrāfa Normunda Kažoka stāstījums.
19. maija diena iesākās ar digitālās komunikācijas konsultantes Ievas Knāķes–Milbergas praktisko lekciju par sociālo tīklu iespējām un labo praksi tajos. Lielu interesi raisīja arī Ineses Tauriņas un Jura Šleiera lekcija par to, kā pārliecinoši uzstāties intervijās dažādos medijos.
Semināra video pieejams LPS YouTube kanālā, bet prezentācijas un foto šeit: http://www.lps.lv/lv/zinas/lps/3567–pasvaldibusabiedrisko–attiecibu–specialisti–apgust–arodaprasmes.
Projekta “Baltic InteGrid” reģionālais seminārs un konference
Maija trešajā nedēļā INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projektā “Baltic InteGrid” (Integrated Baltic Offshore Wind Electricity Grid Development) Latvijā noritēja divi pasākumi: reģionālais seminārs “Jūras vēja enerģijas infrastruktūra: iespējas un izaicinājumi Latvijā” un starptautiska konference “Ceļā uz vienotu elektroenerģijas tīklu: jūras vēja enerģija un starpsavienojumi Baltijas jūras reģionā”.
LPS padomnieka enerģētikas jautājumos Andra Akermaņa vadībā reģionālais seminārs pulcināja dažādu ieinteresēto pušu pārstāvjus – vietējos ekspertus, ministriju pārstāvjus, telpiskos plānotājus, kā arī “Baltic InteGrid” projekta pārstāvjus. Semināra mērķis bija kopīgi apspriest Latvijas iespējas nākotnē izmantot jūras vēju elektroenerģiju, ņemot vērā tehniskās iespējas, telpisko plānojumu, pie kā VARAM pārstāvji vēl turpina darbu, kā arī vides tiesisko regulējumu.
Savukārt konference pulcināja plašāku starptautisko dalībnieku pulku, kas tika iepazīstināts ar projekta pirmajiem rezultātiem – Baltijas jūras tīkla forumu un darbu projekta tematiskajās grupās (politika un regulējums, vide un sabiedrība, iespējamie scenāriji). Konferencē bija iespēja arī uzzināt par līdzīga projekta pieredzi Ziemeļjūras reģionā, kā arī mūsu kaimiņu igauņu nākotnes plāniem saistībā ar jūras vēju enerģijas izmantošanu.
Jaunpils vidusskolēnu mācību vizīte LPS
24. maijā Jaunpils vidusskolas 6.a klases skolēni devās LPS organizētā mācību ekskursijā “Es un ES: izprotam Eiropas Savienību” uz Rīgu, kur lekcijās un nodarbībās Eiropas Savienības mājā, Saeimā un LPS uzzināja vairāk par Eiropas Savienību, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un lēmumu pieņemšanu Latvijā.
Eiropas Savienības mājā skolēni uzzināja vairāk par Eiropas Savienības izveidi un aktualitātēm, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas darbu, kā arī Latvijas interešu pārstāvniecību. Skolēniem bija arī jānosauc trīs ierosinājumi, lai padarītu ikdienu labāku, kā arī kopīgi jāsaliek lielā puzle ar ES dalībvalstīm. Savukārt Saeimā skolēniem bija iespēja iejusties deputātu lomā, uzzināt par lēmumu pieņemšanu parlamentā un balsot par dažādiem likumprojektiem.
LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede rosināja skolēnus izraudzīties sev svarīgākos trīs no 17 ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Interesanti, ka Jaunpils vidusskolas 6.a klases skolēnu ieskatā vissvarīgākais no tiem ir 16. mērķis “Miers un taisnīgums”, otrajā vietā ierindojās 4. mērķis “Kvalitatīva izglītība”, un trešo vietu ieguva 3. mērķis “Laba veselība”.
Kurzemes forums Liepājas Universitātē
31. maijā Liepājas Universitātē notika Kurzemes forums “Radošo industriju un informācijas tehnoloģiju perspektīvas Kurzemē”, kurā radošo industriju, informācijas tehnoloģiju, pašvaldības pārstāvji un zinātnieki dienas garumā diskutēja par uzņēmējdarbības un zinātnes sasaisti. Forums tika organizēts, sadarbojoties Liepājas Universitātei, Latvijas Zinātņu akadēmijai, Latvijas Pašvaldību savienībai un Liepājas pilsētas domei.
Foruma atklāšanā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis formulēja mērķus: “Mūsu kopīgais uzdevums: kā mēs kā zinātnieki un pašvaldības pārstāvji varam motivēt novadus tuvināt zinātni uzņēmējdarbībai. Latvijā zinātnieku intelektuālā jauda ir daudz lielāka, nekā Latvijas industriālā jauda to spēj paņemt.”
Arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis atzina: “Mums vajag labas universitātes, mums ir labas reģionālās augstskolas. Kvalitāti nosaka pasniedzēju kvalitāte un tehnoloģijas, ne atrašanās vieta.”
Liepājas Universitātes rektore Dace Markus uzsvēra: “Augstskolā nedrīkst būt sadrumstalots studiju piedāvājums. Mērķis nav mainīties, bet attīstīties. Mainīties ir līdzeklis.”
Foruma otrajā daļā klausītājiem bija iespēja novērtēt nozaru praktiķu viedokli. Par savu uzņēmējdarbību un tās sasniegumiem stāstīja Liepājas Universitātes absolventi Roberts Vītols, Mikus Austers un Kristaps Puķītis. Liepājas Universitātes Padomnieku konventa dalībnieks uzņēmējs Andris Vanags klātesošajiem uzskatāmi pierādīja, ka arī būvmateriālus var ražot ar radošu pieeju.
Savukārt paneļdiskusijā saruna notika par nākotnes profesijām, augstskolu programmu licencēšanas tempiem, Latvijas ekonomikas svārstībām un zinātnes un tautsaimniecības saistību.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017