Rīga 4°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 09:59
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Latvijas 40. Puķu draugu saiets 15. jūlijā “uzziedēs” Raunā
Uz Raunu braucot, ikreiz ir iespējams atklāt kaut ko jaunu! Brīnišķīgās pakalnes un noslēpumainās ielejas apbur ikvienu jebkurā gadalaikā. Raunas novads ir viens no mazākajiem novadiem Latvijā, tajā 2009. gadā apvienoti Raunas un Drustu pagasti – katrs ar savu unikālu vēsturi, dabīgiem un cilvēku veidotiem dabas skatiem un vienreizējām personībām.
Braucot pa Vidzemes šoseju, 100. kilometrā no Rīgas ir jāveic pavisam neliels attālums, lai nokļūtu mazā pilsētiņā – Raunā, lai gan oficiālas pilsētas statusa tai nav. Raunā koncentrēti novietojušies dažādi dabas un cilvēku radītie kultūrvēsturiskie objekti, katrs apvīts ar savu pagātni, cilvēku pārdzīvotiem notikumiem un teikām.
Šobrīd novadā, kura platība ir 309 km², savu mājvietu norādījuši 3363 atsaucīgi, izpalīdzīgi un radoši iedzīvotāji. Raunēnieši lepojas ar uzņēmumu “Raunas Ceplis”, “Raunas Lauktehnika”, “Raunas Bruģakmens” un “Pavasars” panākumiem, kas mazā novada atpazīstamību veicina ne tikai Latvijas, bet visas plašās pasaules mērogā.
Raunas vārds jau izsenis lasāms vēstures materiālos. Novadā, kur ciena un godā atmiņas, ik gadu augusta trešajā sestdienā pēc nedēļu gara mākslinieku plenēra rīko īpašas Raunas vārda dienas svinības, kad ikviens tiek cienāts ar brīnumgardu vietējo konditoru ceptu torti.
Katru gadu novadā uzņēmējdarbības atpazīstamības un ekonomiskās attīstības veicināšanai notiek divu dienu festivāls, kura laikā nopērkami lauku labumi un baudāmi dažādu žanru un skaļumu mūzikas koncerti abos novada pagastos. Festivāla norises laiks un tematika 2017. gadā sasauksies ar “Puķu draugu saietu Raunā 2017”, kur goda vietā tiks celti ziedi.
Lai sajustu, ka šī ir tā vieta, kur vērts atbraukt un, iespējams, palikt, dosimies pastaigā!
Centrālā ēka ir Raunas novada dome ar vairāk nekā simt gadu senu vēsturi. Šī celtne ar gandrīz metru biezām sienām celta kā Pilsraunas pagasta nams ikdienas dzīves organizēšanai pēc pagasta vecākā Jāņa Blūmes ierosinājuma un iesvētīta 1875. gadā. Ēkā darbojusies ne vien pagasta valde, bet arī tiesas nams, notikuši kultūras pasākumi un risinātas saimnieciskās lietas.
Centrā ir Raunas Evaņģēliski luteriskā baznīca, kas apmeklētājus veldzē karstās vasaras dienās. Baznīcai ir interesanta vēsture ne tikai izbūves pārmaiņu atspoguļojumā, bet arī tās vēstures krāšanas un nodošanas jomā, kur milzīga nozīme bijusi cilvēkiem, kas savu dzīvi saistījuši ar draudzi.
No centra raugoties austrumu virzienā, skatu piesaista 14. gadsimtā celtās, vairākkārt pārbūvētās pils mūri un tornī iebūvētais skatu tornis, no kura, esot pat virs baznīcas torņa gaiļa, iespējams aplūkot ciematu kopumā. Pils teritorijā ik gadu notiek arheoloģiskie izrakumi, kuros atklājas senās cilvēces un paražu noslēpumi, tiek atklāti priekšmeti, kas vēlāk guls Raunas muzeja ekspozīcijās.
Katru gadu maija trešajā nedēļā pilsdrupu pakājē tiek organizēts Viduslaiku pavasara gadatirgus, kas pulcina aizrautīgus mājražotājus no tuvas un tālas apkārtnes. Gadatirgus apmeklētājiem ir iespēja pašiem apgūt viduslaikos izmantotās prasmes, kas praktiski noderīgas arī tagad. Pasākumā neiztrūkstoši ir greznie viduslaiku tērpi, kuros tērptās dāmas smalkiem solīšiem griežas galvu reibinošās dejās ar elegantajiem kungiem.
Pils kalna nogāzē stādītā ozolu aleja, kas liecina par kara laikā Raunai zudušām cilvēku dvēselēm, aizved līdz Raunas Brīvības piemineklim, kura autors ir tēlnieks Kārlis Zemdega. 19. gadsimta 30. gados pieminekļa meta “Koklētāja” autors ar šo projektu piedalījies Rīgas Brīvības pieminekļu konkursā un saņēmis godpilno trešo vietu. Tagad piemineklis ar uzrakstu “Dievs, svēti Latviju!” rotā Raunu, godinot Brīvības cīņās kritušos un valsts svētkos savā ēnā pulcinot novada iedzīvotājus.
Dodoties dienvidu virzienā, iespējams paviesoties unikālā ražotnē “Latvijas Ķiploks”, kur aktīvas un atraktīvas uzņēmuma īpašnieces personīgi sagaida katru viesi. Te ir vieta, kur var iegādāties vairāk nekā divdesmit dažādu Latvijā audzēto ķiploku pārstrādes produktu, pārējo Raunas novada mājražotāju un uzņēmēju, kā arī tuvāko novadu saimniecību produkciju. Tūristu grupas tiek cienātas ar aromātiskām ķiploku uzkodām un īpašo tēju. Ražotnē iespējams iegādāties veselīgos priežu, ceriņu, ābeļziedu sīrupus un pirtsslotas no “Sandras dabas darbnīcas”, dzirkstošo bērzu sulu un bērzu sulas sīrupu no ražotnes “Birzī”, pīlādžu un cidoniju konfektes un garšvielas no zemnieku saimniecības “Jaunieviņas”, mājas ogu vīnu no zemnieku saimniecības “Mežnoras”, SIA “Graenn” dabīgos ādas kopšanas līdzekļus un dažādus rokdarbus un amatniecības izstrādājumus no Raunas novada individuālajiem meistariem.
Tālāk ceļa labajā pusē atrodas izcilā latviešu arhitekta Paula Kundziņa projektētais daktera Jāņa Zālīša nams, kurā kādreiz pulcējušies Raunas ievērojamākie cilvēki, kas ar savu darbību veicinājuši pagasta attīstību un bagātinājuši vēstures mantojumu. Nams atrodas Tanīsa kalna pakājē, ko sešus gadsimtus pirms mūsu ēras apdzīvojušas somugru ciltis, vēlāk latgaļi.
Tanīsa kalnā augošo koku paēnā var noraudzīties uz Dzirnezera tumšo ūdeni, kas savulaik dzirnavu īpašniekiem devis iespēju samalt baltākos miltus. Pakāpjveidīgā Tanīsa kalna dzīļu noslēpumi joprojām nav atklāti, kaut arī 1927. gadā te veikti vieni no ievērojamākajiem arheoloģiskajiem izrakumiem Franča Baloža vadībā. Tolaik tos apmeklēja arī toreizējais Latvijas Republikas Prezidents Gustavs Zemgals.
Otrpus Tanīsa kalnam, divu upju sateces ielokā, atrodas viens no novada jaunākajiem un progresīvākajiem uzņēmumiem – SIA “Latnature”, kur saimniece cienā ar pašrocīgi gatavotiem veselīgajiem našķiem – dažādu dārzeņu un lapu čipsiem, sāļajiem un saldajiem krekeriem, ogu rullīšiem. Šī ir vieta, kur bērniem iemācīt ēst bietes, burkānus, selerijas un pieaugušajiem smelties iedvesmu jauniem izaicinājumiem un spēku mērķu īstenošanai.
Pavisam neliels gājiens, un esam pie Latvijas mērogā unikālā saldūdens un kaļķiežu veidojuma – Raunas Staburaga. Straujās Raunas upes senlejā esošais Staburags ir veidojies vairāk nekā pirms desmit tūkstošiem gadu un joprojām aug, priecējot ikvienu, kas atradis ceļu pie tā. Īpašs rituāls ir jaunlaulātajiem, kas no tuvākas un tālākas apkārtnes ierodas, lai noklausītos teiku par mīlestību un upes dzidrajā ūdenī palaistu ziedus.
Jau divus gadus vietējos iedzīvotājus un tūristus, īpaši bērnus, priecē apmēram divus kilometrus garā Veselības taka, kurā iespējams ne tikai klausīties putnu treļļus un lūkoties divu upju satecē no Mīlestības tiltiņa, bet veikt arī fiziskas aktivitātes un trenēt līdzsvara izjūtu.
Veselība taka ved gar noslēpumaino, balto smilšu atsegumu skauto Velnalu, kas īpaši skaista ziemas periodā, kad pār tās ieeju kā milzīgi stalaktīti aug lāstekas.
Iespējams, ka kāds no lasītājiem ir baudījis “zaļo” sieru, kas uzrunā gardēžus un atmiņā iespiežas ar savu īpatnējo aromātu. Uzņēmums “Siera ražotne” ir vienīgais Latvijā, kas gatavo “zaļo” beramo sieru. Ražotnē iespējams ne tikai uzklausīt atraktīvo saimnieka stāstu par uzņēmuma pirmsākumiem un attīstības gaitu, bet uz vietas arī nogaršot un iegādāties daudzveidīgo produkciju.
Lai satiktu mežonīgos savvaļas zirgus, baudītu pirtspriekus un iegādātos dažādo vistu dētās olas, jādodas uz zemnieku saimniecību “Jaunieviņas”. Meža ielokā būvētais guļbūves namiņš un apkārtne vilina šeit pavadīt vairāk nekā vienu dienu. Tur iespējams aiz lielajiem logiem vērot stirnu brokastu pulcēšanos tikko dīgstošās pavasara zāles pļavā un lapsu lēkāšanu ziemas dziļajos sniegos.
Raunas novada Drustu pagastā ir vietas, kuras ieteicams apmeklēt nesteidzoties. Viena no tām ir svētkalns – Piltiņkalns, kurā norit tautas gadskārtu ieražu svētki. Kalna nogāzē izveidots labirints “Dzīves koks”, kas pa neskaitāmām takām ļauj rimti baudīt Drustu pagasta kalnaino ainavu un sajust bišu elpu uz nogurušā vaiga. Drustu centrā ir labiekārtota peldvieta ikvienam garāmbraucējam. No tās paveras brīnišķīgs skats uz balto Drustu pamatskolu, kas jau astoņdesmit gadus spoguļojas Krogus ezerā.
Romantika sagaida zemnieku saimniecībā “Pļavnas”, kur pļavu, mežu un purvu ieskautajos dīķos var baudīt rāmu vakara saulrietu laivā, ap kuras airiem nebēdnīgi lēkā zivis. Ainaviski skaistās vietas saimnieki piedāvā nogaršot pašaudzētas lielogu dzērvenes un krūmmellenes, kā arī baudīt īstas lauku pirts garu.
Nav iespējams izstāstīt visus Raunas novada stāstus. Paliek noslēpumainā Mīlestības priežu kalna nogāze, neizstaigātās Baižkalna muižas alejas, Raunas dižakmens enerģija, Tanīsa kalna noslēpums par Beverīnas pili, pilsmuižu spoku stāsti, Vidzemes skolotāju semināra vadītāja Jāņa Cimzes bērnības atmiņas, Raunas un Drustu muzeju krājumu apraksti un raudošās klints – Staburaga pasaka. Bet to nākamo reizi, 15. jūlijā, kad tiksimies Raunā!
Lai iemīlētu Raunas novadu, ir nepieciešams pavisam nedaudz, taču, lai to iepazītu, ar cilvēka mūžu vien nepietiek. Ikvienā gadalaikā šeit ir iespējams atpūsties, izzināt, atklāt un baudīt.
TIEKAMIES RAUNĀ 15. JŪLIJĀ LATVIJAS 40. PUĶU DRAUGU SAIETĀ!
Visa informācija par pieteikšanos Latvijas 40. Puķu draugu saietam Raunā ir pieejama mājaslapā www.rauna.lv, sadaļā Puķu draugu saiets.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017