Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress (Kongress) jeb CLRAE ir viena no Eiropas Padomes (EP) institūcijām, kas izveidota 1994. gada 14. janvārī. Tā ir Eiropas mēroga politiska asambleja, kurā šobrīd darbojas 648 vēlēti vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji no 47 EP dalībvalstīm.
Kongresa pamatmērķi:
veicināt vietējo un reģionālo demokrātiju;
uzlabot un stiprināt vietējo un reģionālo pārvaldību.
Prioritātes 2017.–2020. gadā:
uzlabot vietējās un reģionālās demokrātijas kvalitāti – uzraugot un stiprinot Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principu ievērošanu dalībvalstīs, novērojot vietējās un reģionālās pašvaldību vēlēšanas, veicinot izpratni par cilvēktiesībām vietējā un reģionālā līmenī, kā arī veicinot ētiku un caurskatāmību;
veidot drošas un iekļaujošas sabiedrības, kas ar cieņu izturas pret daudzveidību – apkarojot radikalizāciju un vardarbīgu ekstrēmismu, integrējot bēgļus un migrantus, veicinot starpkultūru dialogu un pilsoņu līdzdalību, jo īpaši jauniešu vidū.
Kongresa darbība
EP pamatmērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu Eiropā, savukārt Kongress šo funkciju izpilda vietējā un reģionālā līmenī. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principu ieviešanai Eiropas Padomes dalībvalstīs, veicot regulāras monitoringa misijas uz katru no EP dalībvalstīm. Pēc šīm misijām Kongress izklāsta savus secinājumus monitoringa ziņojumā, un Kongresa plenārsēdēs tiek pieņemti priekšlikumi, kas attiecīgajai valdībai būtu jāņem vērā un jārīkojas, lai uzlabotu vietējās demokrātijas procesus.
Šādas vizītes bijušas arī Latvijā – iepriekšējā Kongresa monitoringa misija notika 2010. gadā, un 21. Kongresa plenārsēdē 2011. gada oktobrī toreizējais Vietējo pašvaldību palātas prezidents Žans Klods Frekons ziņoja par vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā. Ziņojumā tika pozitīvi novērtēta Latvijā izveidotā mūsdienīgā vietējās pārvaldes sistēma, kas atbilst augstākajiem Eiropas standartiem, un atzīts, ka likums “Par pašvaldībām” ir labs pamats pašvaldību attīstībai. Tomēr tika izteiktas bažas par to, ka pašvaldībām Latvijā ir neadekvāti zemi finanšu resursi, kas ekonomiskās krīzes rezultātā turpināja samazināties, turklāt ļoti ierobežotas iespējas pašvaldībām saņemt aizņēmumus kapitāla tirgū. Tāpat ziņojumā bija minēts, ka joprojām nav atrisināts jautājums par nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Nākamā Kongresa monitoringa misija Latvijā notiks 2017. gada 12.–14. septembrī, un Latvijas Pašvaldību savienība jau aktīvi iesaistījusies tās organizēšanā kopā ar Kongresa Monitoringa komitejas sekretariātu.
Līdz ar šīm aktivitātēm Kongress veicina arī decentralizācijas un reģionalizācijas procesus, kā arī pārrobežu sadarbību starp vietējām pašvaldībām un reģioniem. CLRAE pieņem priekšlikumus un viedokļus par problēmjautājumiem un iesniedz tos EP Ministru komitejai un/vai Parlamentārajai asamblejai, tādējādi Kongress ir padomdevējs abām Eiropas Padomes institūcijām jautājumos, kas ietekmē Kongresa pārstāvēto vietējo pašvaldību un/vai reģionu darbību un intereses.
Kongress pieņem rezolūcijas ar mērķi uzlabot pārvaldību vietējās un reģionālajās pašvaldībās un periodiski dodas vietējo un reģionālo vēlēšanu novērošanas misijās.
Jautājumus izskatīšanai Kongresā sagatavo trīs statūtu komitejas:
Monitoringa komiteja – atbildīga par saistību un pienākumu izpildes pārraudzību dalībvalstīs Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principu ieviešanā. Tā uzrauga institucionālās izmaiņas Eiropā un sagatavo ziņojumu projektus par vietējo un reģionālo demokrātiju dalībvalstīs;
Aktuālo jautājumu komitejas uzdevums – identificēt reģionālo un vietējo pašvaldību lomu, ņemot vērā mūsdienu sabiedrības problēmas. Papildus komiteja nodarbojas arī ar sociālās kohēzijas, izglītības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem;
Pārvaldības komiteja – atbildīga par jautājumiem, kas saistīti ar valstu finansēm, pārrobežu un starpreģionu sadarbību, e–demokrātiju, kā arī Kongresa sadarbību ar starptautiskām organizācijām.
Latvijas delegācija Kongresā
Latvijas pašvaldību delegācija kopš 1995. gada, kad Latvija iestājās Eiropas Padomē, aktīvi piedalās Kongresa darbā. Latvijai Kongresā ir trīs balsstiesīgo delegātu vietas, kā arī trīs aizvietotāju vietas. Visi delegāti pārstāv Vietējo pašvaldību palātu, savukārt aizvietotāji – Reģionu palātu.
Pārstāvis Aizvietotājs
Ventspils novada domes deputāts un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs
Aleksandrs Bartaševičs
Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka
bijusī Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa
(2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanās nekandidēja, tāpēc sešu mēnešu laikā pēc mandāta zaudēšanas tiks iecelts jauns delegāts) Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis
Latvijas delegācijas sastāvu uz četriem gadiem apstiprina Latvijas Pašvaldību savienības Dome. Delegāti aktīvi piedalās Kongresa plenārsēdēs, Pastāvīgās komitejas un Statūtu komitejas darbā, sagatavojot viedokli par Kongresā izskatāmajiem jautājumiem, kā arī iesniedzot jautājumus izskatīšanai Kongresā.
***
EIROPAS REĢIONU KOMITEJA
Eiropas Reģionu komiteja (RK) ir Eiropas Savienības konsultatīva institūcija, kas pastarpināti, ar dalībvalstu pašvaldību pārstāvju starpniecību, iesaista vietējās un reģionālās pašvaldības Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā.
Lai to panāktu, RK sadarbojas ar Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi, iepazīstinot ar Eiropas valstu pašvaldību nostāju virknē pašvaldībām būtiskās jomās:
nodarbinātība, arodizglītība, ekonomiskā un sociālā kohēzija, sociālā politika un veselība;
izglītība un kultūra;
vide, klimata pārmaiņas, enerģētika;
transports un Eiropas transporta tīkli;
civilā aizsardzība un vispārējas nozīmes pakalpojumi.
Atbildot uz Eiropas Komisijas ierosinātiem jauniem tiesību aktiem, Reģionu komitejas atzinumus sagatavo sešas dažādas komisijas:
CIVEX – Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisija;
COTER – Teritoriālās kohēzijas politikas komisija;
ECON – Ekonomikas politikas komisija;
ENVE – Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisija;
NAT – Dabas resursu komisija;
SEDEC – Sociālās politikas, izglītības, nodarbinātības, pētniecības un kultūras komisija.
Komisijās par visu 28 Eiropas Savienības dalībvalstu pašvaldību delegāciju pārstāvību savstarpēji vienojušies 350 RK locekļi un to aizstājēji. Šīs komisijas katrā plenārsesijā (kas notiek sešas reizes gadā) iesniedz atzinumu un rezolūciju projektus apspriešanai un pieņemšanai. Pēc tam ar RK nostāju, būtiskākajām pašvaldību interesēm un vajadzībām konkrētajā jautājumā iepazīstas Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome. Tas ir ļoti būtiski, jo 70% Eiropas Savienības tiesību aktu tiek īstenoti pašvaldību līmenī.
Latvijas pašvaldību viedokli un intereses Reģionu komitejā jau kopš mūsu valsts pievienošanās Eiropas Savienībai pārstāv Latvijas delegācija RK. Tās sastāvu piecu gadu termiņam apstiprina Eiropas Savienības Padome. 2015.–2020. gadā darbībai RK apstiprināti šādi Latvijas delegācijas septiņi locekļi un septiņi to aizstājēji gan no novadiem, gan lielajām pilsētām:
Pārstāvis Aizvietotājs
Ventspils novada domes deputāts Andris Jaunsleinis Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis
Jēkabpils pilsētas domes deputāts Leonīds Salcevičs Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs
Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents
Mālpils novada domes deputāts, Tautsaimniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis
Rīgas domes deputāts, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais Rīgas pilsētas domes deputāte, Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa
Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš
Latvijas delegācijas vadītājs ir Andris Jaunsleinis, kurš darbojas arī RK Birojā. Savukārt Latvijas delegācijas RK darbu koordinē divi nacionālie koordinatori – pa vienam Rīgā un Briselē, kas sniedz iespēju ievērojami paplašināt nepieciešamās informācijas iegūšanas iespējas gan Latvijas pašvaldībās un valsts institūcijās, gan arī Latvijas Republikas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā, citu valstu pašvaldību pārstāvniecībās Briselē, kā arī Eiropas Savienības institūcijās.
Plašās sadarbības iespējas ievērojami palīdzējušas gatavot un aizstāvēt dažādos grozījumus un papildinājumus atzinumiem gan RK komisiju sanāksmēs, gan plenārsesijās. Šā mandāta ietvaros Latvijas delegācijas pārstāvji sagatavojuši un aizstāvējuši priekšlikumus par virkni RK komisijās skatītajām tēmām, piemēram, attīstības sadarbību, kohēzijas politiku, enerģētiku, kopējo lauksaimniecības politiku un citām jomām, ietverot Latvijas pozīciju un aizstāvot mūsu pašvaldību intereses. Tāpat Latvijas delegācijas pārstāvjiem bijusi iespēja uzstāties dažādās sanāksmēs, daloties ar Latvijas pašvaldību labās prakses piemēriem un viedokli. Savukārt delegācijas loceklis Dainis Turlais sagatavojis atzinumu “Rīcības plāns PVN jomā – ceļā uz vienotu ES PVN zonu”, ar kurā piedāvātajiem risinājumiem, piemēram, par reversā PVN piemērošanu un “karuseļa veida” krāpšanas shēmu novēršanu iepazinusies ne tikai Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments, bet arī Latvijas Republikas Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests.
Papildu informāciju par Reģionu komiteju arī latviešu valodā atradīsit tās mājaslapā: www.cor.europa.eu. LPS mājaslapā informāciju par Latvijas delegāciju Reģionu komitejā atradīsit sadaļā “Starptautiskā sadarbība”, savukārt delegācijas aktivitātēm varat sekot sadaļā “Ziņas” – “Eiropā”.
EIROPAS VIETĒJO PAŠVALDĪBU UN REĢIONU PADOME (CEMR)
Latvijas Pašvaldību savienība jau gandrīz 20 gadus darbojas Eiropas Vietējo pašvaldību un reģionu padomē (CEMR) – lielākajā pašvaldību asociācijas vienojošā organizācijā, kuras mērķis ir pārstāvēt pašvaldību intereses gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. CEMR veido 60 biedru asociācijas, aptverot 41 no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm un 28 Eiropas Savienības dalībvalstis, kopumā pārstāvot ap 130 000 vietējās un reģionālās pašvaldības.
Darbs CEMR notiek tematiskajās ekspertu grupās piecās politikas jomās, kas aptver visas pašvaldībām svarīgākās tēmas:
pārvaldība, demokrātija un pilsoniskums (pašvaldību sadraudzība);
vide, klimats un enerģija (atkritumu apsaimniekošana, klimata pārmaiņas);
starptautiskā sadarbība (attīstības sadarbība);
ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija;
pašvaldību pakalpojumi (pašvaldības kā darba devēji; pašvaldību sniegto pakalpojumu pārvaldība).
Ekspertu grupās tiek veidota CEMR pozīcija jautājumos, par kuriem top Eiropas Komisijas likumdošanas aktu priekšlikumi. Tāpat ekspertu grupu sanāksmes ir lieliska iespēja klātienē tikties ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Parlamenta pārstāvjiem, gan skaidrot Latvijas pašvaldību nostāju un intereses, gan arī uzzināt aktualitātes par citu valstu pašvaldībās notiekošo. Visaktīvāk Latvijas Pašvaldību savienība iesaistījusies Teritoriālās kohēzijas ekspertu grupā, ņemot vērā Eiropas strukturālo un investīciju fondu aktualitāti Latvijas pašvaldībās. Tāpat LPS pārstāvji izmanto iespēju regulāri uzzināt jaunumus ekspertu grupā par pašvaldību pakalpojumu jomu, piemēram, valsts atbalsta un iepirkuma jomā. Dalība ekspertu grupā par pašvaldībām kā darba devējiem ļauj iegūt jaunāko informāciju sociālo tiesību, darba un privātās dzīves saskaņošanas un sociālā dialoga jomā. Savukārt CEMR projektā “CITYnvest” LPS divas reizes pēdējā gada laikā bija iespēja noorganizēt informatīvu semināru Latvijas pašvaldību pārstāvjiem par ēku energoefektivitātes jautājumiem, iepazīstinot ar vairāku citu Eiropas valstu pašvaldību labās prakses piemēriem.
Veiksmīga bijusi arī LPS iesaistīšanās CEMR iniciētajā attīstības sadarbības projektā “Platforma” – gan rodot jaunas iespējas Latvijas pašvaldībām plašāk iesaistīties attīstības sadarbības aktivitātēs attīstības valstīs, gan arī īstenot attīstības izglītības aktivitātes Latvijas pašvaldībās par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
Papildu informāciju par CEMR atradīsit tās mājaslapā: www.ccre.org, savukārt vairāk par projekta “Platforma” aktualitātēm izlasīsiet tīmekļa vietnē: www.platforma-dev.eu.
LPS PĀRSTĀVNIECĪBA BRISELĒ
LPS Pārstāvniecība Briselē izveidota 2005. gadā, lai nodrošinātu Latvijas pašvaldību interešu ievērošanu Eiropas Savienības likumdošanas izstrādes gaitā. Pārstāvniecībā darbojas viens darbinieks, koordinējot LPS interešu pārstāvniecības aktivitātes Eiropas Savienībā. Sadarbībā ar LPS ģenerālsekretāri LPS Pārstāvniecība nodrošina Latvijas delegācijas Eiropas Reģionu komitejā darbību, koordinējot priekšlikumu sagatavošanu RK atzinumiem. LPS Pārstāvniecība arī aktīvi iesaistījās RK pasākumu īstenošanā Latvijā 2015. gada pirmajā pusgadā – laikā, kad mūsu valsts pirmo reizi bija Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts.
Tāpat Pārstāvniecība koordinē līdzdalību CEMR ekspertu grupās, gan līdzdarbojoties nostājas formulēšanā aktuālajos jautājumos, gan piedaloties dažādās tikšanās un tādējādi iegūstot aktuālāko informāciju par norisēm likumdošanas virzībā un aktualitātēs citu valstu pašvaldībās. Tas viss iespējams, pateicoties Briseles unikalitātei – šeit vienkopus var regulāri sazināties un tikties gan ar Pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā padomniekiem, Eiropas Komisijas pārstāvjiem, Eiropas Parlamenta deputātiem un viņu asistentiem, gan arī ar citu Eiropas valstu pašvaldību asociāciju pārstāvjiem Briselē.
LPS Pārstāvniecība Briselē vairākkārt iesaistījusies Eiropas Komisijas Pārstāvniecības Latvijā vizīšu organizēšanā pašvaldību pārstāvjiem – gan novadu domju priekšsēdētājiem, gan pašvaldību administrāciju darbiniekiem. Tā pašvaldību pārstāvjiem bijusi lieliska iespēja rast atbildes uz sev neskaidrajiem jautājumiem par to, kā tieši Eiropas Savienības institūcijās pieņemtie lēmumi ietekmē ikdienu pašvaldībās Latvijā, to noskaidrojot klātienes sarunās ar Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem.
Pārstāvniecība ar prieku darbojas, lai atbalstītu Latvijas pašvaldību un to pārstāvju starptautiskās aktivitātes – sākot no informēšanas par iespējām iesaistīties dažādos starptautiskos projektos un beidzot ar vietējo uzņēmēju starptautiskās atpazīstamības veicināšanu.
LPS Pārstāvniecības Briselē aktivitātēm varat sekot LPS mājaslapas www.lps.lv sadaļā “Ziņas” – “Eiropā”.