Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 0m/s
Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis 17:17
Vārda dienas: Alīna, Rūsiņš, Sandris
Izglītība ir svarīga ikvienam cilvēkam, ģimenei, sabiedrībai un valstij kopumā. Tā ir ceļš uz cilvēka individuālās dzīves kvalitāti, zināšanu sabiedrības veidošanos un valsts ekonomisko izaugsmi un labklājību. Ieguldījumi izglītībā un mūžizglītībā ir būtisks priekšnoteikums tautsaimniecības attīstībai un valsts konkurētspējas veicināšanai, kā arī augstāka labklājības līmeņa sasniegšanai.
Izglītības politikas virzītājs Latvijas valstī ir Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Izglītības politika ir visaptveroša un cieši saistīta ar pašvaldībām un citām valsts nozarēm, īpaši Kultūras, Veselības, Iekšlietu, Aizsardzības, Zemkopības, Labklājības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotajām politikām, kuru uzdevumi iekļauti attiecīgo nozaru politikas plānošanas dokumentos.
IZM vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka izglītības attīstības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus, ir Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam. Pamatnostādnes izstrādātas saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 18. daļu, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā un iesniedz Saeimā apstiprināšanai izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem.
Pašvaldībām un izglītības iestādēm saistošais tiesiskais regulējums ir ļoti plašs. Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapas sadaļā “Normatīvie akti un attīstības plānošanas dokumenti” ir pieejami izglītību regulējošie likumi, Ministru kabineta noteikumi, attīstības plānošanas dokumenti un normatīvo aktu projekti.
Izglītības iestādēm ir saistošs ne tikai IZM pārziņā esošais, bet arī citu nozaru tiesiskais regulējums. Tā, piemēram, attiecībā uz izglītības tiesībām svarīga ir Latvijas Republikas Satversme. Pašvaldībām un to izglītības iestādēm saistoši ir normatīvie akti, kas attiecas uz bērnu tiesību aizsardzību, darba tiesībām, lietvedību un arhīvu, fizisko personu datu aizsardzību, publisko iepirkumu, grāmatvedību un nodokļiem, Eiropas Savienības fondu un citu projektu atbalstu, amatpersonu atbildību un noteiktajiem aizliegumiem, un citi normatīvie akti, kas varētu tikt pieņemti un par kuriem ir panākta vienošanās ar pašvaldībām.
Pašvaldību darbību regulējošais likums “Par pašvaldībām” nosaka pašvaldību autonomās, deleģētās un brīvprātīgās funkcijas. Autonomo funkciju izpildi izglītības jomā organizē un par to atbild pašvaldības neatkarīgi no to lieluma un budžeta. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja likumā “Par pašvaldībām” nav noteikts citādi. Gadījumos, kad pašvaldībām tiek nodotas jaunas vai deleģētas valsts pārvaldes iestāžu funkcijas, jānosaka papildu ienākumu avoti.
Likuma “Par pašvaldībām” 15. panta ceturtais punkts attiecībā uz izglītību nosaka “gādāt par iedzīvotāju izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.)”.
Pašvaldību kompetence izglītībā tiek noteikta arī Izglītības likumā, kas regulē visu veidu un pakāpju izglītību, nosaka iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, kā arī izglītības veidus, līmeņus un izglītību īstenojošo iestāžu veidus. Vispārējās izglītības likumā noteikti vispārējās izglītības organizācijas un darbības principi un reglamentētas vispārējās izglītības īstenošanas procesā iesaistīto institūciju un personu tiesības un pienākumi. Pašvaldībām saistošs arī Profesionālās izglītības likums, kura mērķis ir nodrošināt valsts profesionālās izglītības politikas īstenošanu un profesionālās izglītības sistēmas darbību, vadību un attīstību. Pašvaldībām ir iespēja un tiesības iesaistīties profesionālo izglītības iestāžu konventa sastāvā un ietekmēt profesionālās izglītības iestāžu programmu izvēli.
Atkarībā no izglītības sistēmas izglītības pakāpēm un skolu tipiem mainās valsts un pašvaldību kompetence un atbildība.
Latvijas izglītības sistēma sastāv no pirmsskolas izglītības, pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības. Vispārējā izglītība pavisam ilgst 12 gadus, ietverot obligāto deviņgadīgo pamatizglītību un trīsgadīgo vidējo izglītību. Papildus Latvijā ir obligāta pirmsskolas izglītība 5–6 gadu vecumā.
Pamatizglītības pakāpe ietver vispārējo pamatizglītību (1.–9. klases) un profesionālo pamatizglītību. Vidējās izglītības pakāpe ietver vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību. Augstākās izglītības pakāpe ietver gan akadēmiskās, gan profesionālās studiju programmas.
Latvijas Republikas izglītības sistēma (spēkā uz 2017. gada 1. augustu)
Avots: Nacionālā izglītības iespēju datubāze:
http://www.niid.lv/node/9
Pirmsskolas izglītība
Pirmsskolas izglītību regulē Vispārējās izglītības likuma V nodaļa “Pirmsskolas izglītība” un Izglītības likums.
Pirmsskolas izglītību Latvijā piedāvā vispārējās izglītības iestādes. Pirmsskolas izglītības pamatmērķis ir sekmēt bērna vispārējo attīstību un gatavību, uzsākot sākumskolas posmu pamatizglītībā. Pirmsskolas izglītības programmu apgūst bērni līdz septiņu gadu vecumam. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības pirmsskolas izglītības programmas apguvi var pagarināt vai saīsināt par vienu gadu saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu.
Vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma, un bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošana pamatizglītības ieguvei ir obligāta.
Pašvaldības dibina, atver un par saviem līdzekļiem uztur pirmsskolas izglītības iestādes. Valsts finansējums tiek nodrošināts pedagogu atalgojumam, ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas pedagogiem, kuri strādā ar bērniem no piecu gadu vecuma. Atalgojumu pirmsskolas izglītības iestādēs regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, kas nosaka pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību, darba samaksas apmēru un pedagogu darba slodzes lielumu.
Valsts finansējums tiek nodrošināts arī mācību līdzekļu iegādei izglītības procesa nodrošināšanai bērniem no piecu gadu vecuma. Ministru kabineta noteikumi Nr. 41 “Kārtība, kādā valsts un pašvaldības finansē mācību līdzekļu iegādi izglītības iestādēm” nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldības finansē mācību līdzekļu iegādi izglītības iestādēm.
Izglītības likuma 17. panta 21; 22; 23 un 24 nosaka: ja pašvaldība bērnam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, nenodrošina vietu pašvaldības izglītības iestādes īstenotā pirmsskolas izglītības programmā (no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai) un bērns apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātā izglītības iestādē, šim privātajam pakalpojuma sniedzējam sedz izmaksas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šī kārtība paredzēta MK noteikumos Nr. 709 “Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei”, kas izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 36. punktu.
Vispārējā pamatizglītība un vidējā izglītība
Pamatizglītības pakāpē notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai izglītībai un dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve un vērtīborientācijas veidošanās. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums paredz, ka pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamajam aprit septiņi gadi, īpašos Vispārējās izglītības likuma 32. panta trešajā daļā noteiktos gadījumos arī vienu gadu agrāk vai vēlāk. Pamatizglītības ieguve vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir obligāta. Pamatizglītības programmas tiek īstenotas deviņu gadu laikā.
Vidējās izglītības pakāpē ir divu veidu programmas: vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības programmas.
Vispārējās vidējās izglītības programmu saturu nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts. Ir četri vispārējās vidējās izglītības programmu virzieni:
vispārizglītojošais virziens, ko nosaka izglītības programmu grupa bez īpaši akcentētiem mācību priekšmetiem;
humanitārais un sociālais virziens, ko nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem humanitāro un sociālo zinību mācību priekšmetiem;
matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziens, ko nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību mācību priekšmetiem;
profesionālais virziens, ko nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētu profesionālo ievirzi (piemēram, mākslā, mūzikā, komerczinībās, sportā).
Vispārējo pamatskolas izglītību var iegūt pašvaldību vai privātpersonu dibinātās pamatskolās vai vidējās izglītības iestādēs. Vispārējo vidējo izglītību var iegūt pašvaldību, privātpersonu vai augstskolu dibinātās izglītības iestādēs. Vispārizglītojošās izglītības programmas īsteno vidusskolās un ģimnāzijās.
Vispārējo vidējo izglītību var apgūt arī vakara (maiņu) vidusskolās. Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 397 “Izglītības iestāžu un citu Izglītības likumā noteikto institūciju reģistrācijas kārtība”, savukārt MK noteikumi Nr. 779 “Noteikumi par vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamo obligāto dokumentāciju” nosaka vispārējās izglītības iestādes pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamo obligāto dokumentāciju. Pie normatīvā regulējuma ir jāmin arī MK noteikumi Nr. 591 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi”.
Svarīgi atzīmēt, ka vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes, kuru dibinātājs ir pašvaldība, par saviem budžeta līdzekļiem veic ēku celtniecību, renovāciju un modernizāciju, teritorijas labiekārtošanu, skolu materiāltehniskās bāzes pilnveidošanu mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai, mācību vides infrastruktūras pilnveidei, inovatīvai IKT risinājumu ieviešanai mācību procesā un mācību vides ergonomiska iekārtojuma nodrošināšanai. Pašvaldības izmanto arī ES pieejamo struktūrfondu finansējumu.
Vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir pieejami 138,39 miljoni eiro, ko regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 323 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” īstenošanas noteikumi”.
Valsts finansējums tiek nodrošināts pedagogu atalgojumam, ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas pedagogiem, daļēji tiek segtas atbalsta personāla izmaksas skolā, karjeras izglītība un interešu izglītība. Atalgojumu vispārējās izglītības iestādēs regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”. Tie nosaka pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību, darba samaksas apmēru un pedagogu darba slodzes lielumu. Savukārt MK noteikumi Nr. 447 “Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” nosaka kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, tajā skaitā internātskolu, kā arī valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.
Pašvaldības izglītības finansēšanai izlieto vidēji vairāk nekā 40% no pašvaldības gada budžeta. Atsevišķās pašvaldībās izglītības jomai tiek izlietots līdz pat 50% no pašvaldības gada budžeta. Papildus izglītības iestāžu uzturēšanai pašvaldības līdzfinansē interešu izglītību, karjeras izglītību, skolās un bērnudārzos atbalsta personāla uzturēšanas izmaksas. Tāpat pašvaldības uztur un finansē skolu internātus, finansē profesionālās ievirzes skolu uzturēšanu, apmaksā šo izglītības iestāžu vadītāju atalgojumu, organizē un finansē skolēnu vasaras nometnes.
Pašvaldību uzmanības lokā ir skolēnu ēdināšanas organizācija. Brīvpusdienas no valsts budžeta skolēniem apmaksā 1.–4. klasēm. Vienam skolēnam vienai ēdienreizei tiek paredzēti 1,42 eiro. Valsts budžeta izlietojumu skolēnu ēdināšanai regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 1206 “Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai”. Jāatzīmē, ka brīvpusdienas pamatskolas posmā, t.i., līdz 9. klasei pašvaldības nodrošina 90% apmērā, daudzas pašvaldības brīvpusdienas nodrošina, sākot ar pirmsskolu un līdz pat 12. klasei.
Šeit pieminētie normatīvie akti ir tikai daļa no kopējiem izglītībā piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.
Svarīgi arī pieminēt, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi”, kas izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 95. pantu, nosaka deleģējuma nepieciešamību, izdodot jaunu normatīvo aktu vai izdarot grozījumus spēkā esošajā normatīvajā aktā (45. pants).
Internātskolas
Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2016. gada 5. oktobrī noslēgtajā vienošanās un domstarpību protokolā tika uzdots: “Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotai darba grupai, kurā piedalās arī Latvijas Pašvaldību savienības deleģēti pārstāvji, līdz 2016. gada 31. decembrim izvērtēt internātskolu attīstības iespējas un iespējamos risinājumus internātskolu finansēšanai turpmākiem gadiem, izskatot iespēju internātskolu darbību nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem”. Izstrādāt internātskolu finansēšanas kārtību tika noteikts arī ar Ministru kabineta 2016. gada 31. maija sēdes protokolu Nr. 26 (39.§ 6.8. apakšpunkts), dodot uzdevumu Izglītības un zinātnes ministrijai – izstrādāt priekšlikumus ilgtspējīgai pašvaldību padotībā esošo internātskolu finansēšanas kārtībai. Ar 2016. gada 19. septembra rīkojumu Nr. 278 “Par darba grupas izveidi pašvaldību padotībā esošo internātskolu finansēšanas kārtības izstrādei” tika izveidota darba grupa šā uzdevuma izpildei. Pamatojoties uz darba grupas izvirzītajiem priekšlikumiem, tapa informatīvais ziņojums “Par pašvaldību padotībā esošo internātskolu finansēšanas priekšlikumiem, sākot no 2018. gada 1. janvāra”.
Jautājums par internātskolu finansēšanas kārtību vairākkārt skatīts LPS Izglītības un kultūras komitejas sēdēs, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) organizētajā diskusijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē 2016. gada 13. decembrī, kur lēma atgriezties pie jautājuma par internātskolu attīstību, kad būs gatavs IZM darba grupas ziņojums. Pēc LPS un LIZDA lūguma jautājums par internātskolu finansēšanas kārtību 2017. gada 24. maijā tika skatīts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes un Sociālo un darba lietu komisijas kopīgā sēdē, lai izvērtētu internātskolu darbības nodrošināšanu pēc valsts finansējuma pārtraukšanas. Uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumu “Par pašvaldību padotībā esošo internātskolu finansēšanas priekšlikumiem, sākot no 2018. gada 1. janvāra”, kopsēdes deputāti pauda viedokli, ka darbs pie plāna vēl jāturpina.
Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par pašvaldību padotībā esošo internātskolu finansēšanas priekšlikumiem, sākot no 2018. gada 1. janvāra” nesniedz pietiekami detalizētus, pierādījumos balstītus apsvērumus un argumentus par internātskolu attīstības iespējām, nav atspoguļots iespējamais finansēšanas modelis, kas noteiktu, kāda ir valsts atbildība un tālākā loma finansējuma nodrošināšanā internātskolām. IZM joprojām ir gatava finansēt tikai internātskolu pedagogu atalgojumu – turklāt neatbilstoši tām funkcijām, ko praksē īsteno internātskolas, faktiski pielīdzinot tās parastām vispārizglītojošām skolām.
IZM informatīvajā ziņojumā, izvērtējot vairākus iespējamos risinājumus, piedāvāts viens. Tas paredz divus soļus. Pirmais solis nosaka, ka pedagogu darba samaksa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek finansētas no valsts budžeta saskaņā ar kārtību, kādā aprēķina valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs. Savukārt izglītojamo uzturēšanos citu pašvaldību internātskolā pašvaldības sedz pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtībā. Otrais solis paredz, ka internātskola uz terminētu laika periodu piedāvā pašvaldībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ar primārās prevencijas vajadzībām un sociālos pakalpojumus, par ko izmaksas sedz attiecīgā pašvaldība.
Lai meklētu risinājumu, šāgada 28. jūnijā pašvaldību vadītāji, kuru novados ir internātskolas, un skolu direktori tikās ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un finanšu ministri Danu Reiznieci–Ozolu. Sanāksmes dalībnieki vairākkārt norādīja, ka internātskolās bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem, kā arī bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm tiek nodrošināta ne tikai izglītība, bet arī nepieciešamais uzturs, psiholoģiskā palīdzība, iekļaušana sabiedrībā, veselības pakalpojumi un sociālā audzināšana. Pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka, nododot internātskolu uzturēšanas izdevumu finansēšanu pašvaldību pārziņā jau ar 2018. gada 1. janvāri, ir pamats bažām par paredzamajiem riskiem saistībā ar internātskolu pilnvērtīgu funkciju nodrošināšanu, jo daudzas pašvaldības nevarēs atļauties nosūtīt savas pašvaldības bērnus uz internātskolām.
Ziņojumā nav norādīti sagaidāmie ieguvumi no internātskolu tīkla reorganizācijas. Gan ziņojumā, gan diskusijā uzsvērts plānotās reformas būtiskākais paredzamais risks, ka, iespējams, reforma ļautu stiprināt iekļaujošo izglītību, bet nemazinātu risku pieaugt bērnu skaitam, kas nebūs pilnvērtīgi paēduši, būs sociāli atstumti, neapmeklēs skolas.
Profesionālā izglītība
Jautājums par pašvaldību profesionālās izglītības turpmāko attīstību un tās finansēšanu joprojām ir aktuāls. Laikposmā kopš 2010. gada pašvaldības ir pārņēmušas vai dibinājušas profesionālās izglītības iestādes, uz 2017. gada 1. janvāri bija desmit pašvaldību dibināto profesionālās izglītības iestāžu.
Jāņem vērā, ka pašvaldības, pārņemot profesionālās izglītības iestādes no valsts, piekrita tās pārņemt ar nosacījumu, ka tiek turpināts finansēt profesionālo vidusskolu akreditēto profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu segšanu no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 655 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijai attiecīgajam gadam profesionālās izglītības programmu īstenošanai apstiprinātās valsts budžeta dotācijas apmēru no vispārējiem ieņēmumiem.
Ministru kabineta rīkojumi par valsts profesionālās izglītības iestāžu reorganizāciju un nodošanu pašvaldībām ir vairākkārt grozīti, un pēdējie grozījumi noteica, ka finansējums piešķirams līdz 2017. gada 31. augustam.
Pēdējo grozījumu anotācijā Izglītības un zinātnes ministrija norādīja, ka “līdz minētajam datumam ministrija būs izstrādājusi jaunu normatīvā akta projektu par pašvaldību profesionālās izglītības programmu finansēšanas kārtību”. Diemžēl solījums nav izpildīts, un informatīvajā ziņojumā norādīts, ka pētījuma rezultātus par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu finansēšanu saņems tikai 2017. gada decembrī, savukārt profesionālās izglītības programmas īstenošanas izmaksu finansēšanas modeli sola uz 2018. gada maiju.
Likuma “Par pašvaldībām” 9. panta otrā daļa noteic, ka, nododot valsts pārvaldes iestāžu funkciju izpildi pašvaldībām, vienlaikus tām nododami līdzekļi, kas paredzēti attiecīgo valsts pārvaldes iestāžu budžetā šo funkciju veikšanai.
Latvijas Pašvaldību savienības un Izglītības un zinātnes ministrijas ikgadējo sarunu viens no svarīgākajiem jautājumiem ir vienota profesionālo izglītības iestāžu finansēšanas modeļa izstrāde neatkarīgi no profesionālās izglītības iestādes dibinātāja. MK un LPS 2017. gada vienošanās un domstarpību protokolā tika uzdots Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2017. gada 1. martam izstrādāt profesionālās izglītības iestāžu programmu finansējuma modeli neatkarīgi no profesionālās izglītības iestādes dibinātāja, tajā skaitā izvērtējot iespēju no valsts budžeta finansēt mācību stipendijas.
IZM izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas principiem”. Pirmā versija tika iesniegta 2017. gada aprīlī. Šajā informatīvajā ziņojumā, kā arī Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā netika minēti tie ārējie normatīvie akti, kuros būtu plānots ietvert profesionālo izglītības programmu finansēšanas principus, MK sēdes protokollēmuma projektā netika paredzēts ministrijai izstrādāt attiecīgus normatīvo aktu grozījumus vai jaunus normatīvos aktus. Finansēšanas principu un to īstenošanas procesu nenostiprināšana ārējos normatīvajos aktos var radīt situāciju, ka šos principus praksē nepiemēros. LPS lūdza informatīvo ziņojumu papildināt, ievērojot vienlīdzīgu pieeju valsts budžeta piešķīrumam profesionālajā izglītībā neatkarīgi no iestādes dibinātāja un nosakot vienotu Latvijas izglītības klasifikācijā iekļauto profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo (gadā) un vienotu principu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu mācību stipendiju nodrošinājumam no valsts budžeta.
2017. gada 29. jūnijā izskatīšanai tika piedāvāts pilnveidotais informatīvais ziņojums “Par pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas principiem”. Arī papildinātajā informatīvajā ziņojumā nav izstrādāts profesionālās izglītības iestāžu programmu finansējuma modelis, kas tiktu balstīts uz vienlīdzīgu pieeju. Neatbildēts arī jautājums par profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu mācību stipendiju nodrošinājumu no valsts budžeta.
Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā profesionālās izglītības programmu vispārējā apgūstamā satura daļu finansēt, piemērojot pašvaldību savstarpējos norēķinus. Šādam risinājumam nepiekrīt ne pašvaldības, ne LPS. Jāņem vērā, ka lielākajā daļā profesionālo programmu vidējā izglītība ir neizslēdzams priekšnoteikums, līdz ar to izdalīt ārā tieši šīs daļas finansēšanu un piesaistīt to savstarpējiem norēķiniem ir nepamatoti. Svarīgi, ka Izglītības likumā ietvertās normas ir vispārējās attiecībā pret Profesionālās izglītības likumu un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 15. panta septīto daļu; ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, tad vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma. Tas nozīmē, ka attiecībā uz profesionālo izglītību ir jāpiemēro Profesionālās izglītības likums, kura mērķis ir nodrošināt valsts profesionālās izglītības politikas īstenošanu un profesionālās izglītības sistēmas darbību, vadību un attīstību.
Secināms, ka profesionālās izglītības politikas īstenošana ir valsts funkcija, tādējādi arī valsts funkcijas realizācija ir jāfinansē no valsts budžeta. Profesionālās izglītības likuma 10. pants noteic, ka pašvaldības piedalās profesionālās izglītības īstenošanā, sekmē komercdarbības attīstību savā teritorijā, sadarbojas ar darba devēju organizācijām, piedalās to jautājumu risināšanā, kas saistīti ar prakses vietu nodrošināšanu izglītojamajiem attiecīgās pašvaldības teritorijā. Pašvaldību kompetenci profesionālās izglītības īstenošanā nosaka šis likums, Izglītības likums un citi normatīvie akti.
Attiecībā uz profesionālo izglītību pašvaldības kompetence saskaņā ar Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 1., 2. un 23. punktu ir dibināt, reorganizēt, likvidēt profesionālās ievirzes izglītības iestādes, pieņemt un atlaist no darba to vadītājus, kā arī finansēt mācību līdzekļu iegādi šajās izglītības iestādēs. Ne no Profesionālās izglītības likuma, ne Izglītības likuma neizriet pašvaldības pienākums finansēt profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksas.
Aktualitātes izglītības jomā
Izglītības un zinātnes ministrija ir izsludinājusi virkni grozījumu Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.
Likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” anotācija un likumprojekta teksts pieejams tiešsaistē: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40432181.
Likumprojekta grozījumi paredz vairākas izmaiņas.
Sakārtot un viennozīmīgi traktēt normatīvos dokumentus: valsts izglītības standarts, izglītības programma, mācību priekšmetu programmu paraugs atbilstoši to juridiskajam statusam, kā arī sekmēt birokrātiskā sloga mazināšanu.
Izglītības ieguves formas un vispārējās vidējās izglītības iestādes tipa – vakara (maiņu) vidusskolas – izslēgšana.
Minimālā izglītojamo skaita noteikšana. Likumprojektā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klašu grupā pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs vidējās izglītības pakāpē, kā arī kritērijus klašu atvēršanai, ņemot vērā izglītības iestādē iegūtās izglītības kvalitātes rādītājus (centralizēto eksāmenu rezultātus un citus izglītojamo mācību sasniegumu vērtējumus), paredzot, ka šos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2018. gada 31. janvārim.
Sociālās korekcijas izglītības programmu īstenošanas precizēšana.
Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība, paredzot, ka interešu izglītība primāri ir īstenojama vispārējās izglītības iestādēs, nodrošinot tajās daudzveidīgu interešu izglītības programmu piedāvājumu, lai izglītojamā brīvais laiks pēc mācību stundām tiktu pavadīts lietderīgi.
Speciālās izglītības iestādes, to tipi, padotība – grozījumi Izglītības likumā skatāmi sasaistē ar ministrijas otru izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, kas paredz pēc izglītības iestāžu tipoloģijas dažādu speciālās izglītības iestāžu padotības maiņu, nosakot, ka pašvaldība nodod valsts padotībā pašvaldību dibinātās speciālās internātskolas un Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētās speciālās internātskolas – rehabilitācijas centrus, kā arī speciālās izglītības attīstības centrus (speciālās izglītības iestādes, kurām piešķirts speciālās izglītības attīstības centra statuss), savukārt pašvaldību dibinātās un to padotībā esošās speciālās pirmsskolas izglītības iestādes tiks likvidētas vai reorganizācijas vai iekšējās reorganizācijas rezultātā kļūs par vispārējās (izņemot speciālās) izglītības iestādēm, t.sk. darbā ar bērniem ar speciālām vajadzībām. Valsts padotībā paredzēts nodot tās speciālās izglītības iestādes (izņemot pirmsskolas), kas iztur likumprojekta grozījumos speciālās izglītības iestādēm noteiktos kritērijus, savukārt pašvaldību padotībā atstājot vispārizglītojošās skolas, kuras neiztur likumprojekta grozījumos speciālās izglītības iestādēm noteiktos kritērijus.
Pašvaldību internātskolu un speciālās pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu segšanas kārtības maiņa. Raksta sadaļā “Internātskolas” aprakstītas LPS aktivitātes, lai saglabātu internātskolas kā skolu tipu ar valsts līdzfinansējumu. Jāatzīmē, ka Izglītības likuma pašreizējā redakcijā – 17. panta trešās daļas 7. punktā noteikts, ka republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība uztur tās padotībā esošās izglītības iestādes, izņemot, cita starpā, internātskolas un speciālās izglītības grupas vispārējās izglītības iestādēs. Līdztekus šā panta trešās daļas 10. punktā noteikts, ka pašvaldība nodrošina tās padotībā esošo izglītības iestāžu saimniecisko, tehnisko un medicīnas darbinieku samaksu, izņemot, cita starpā, to internātskolu un speciālo izglītības grupu vispārējās izglītības iestādēs saimniecisko, tehnisko un medicīnas darbinieku darba samaksu, kuras tiek finansētas no valsts budžeta. Vienlaikus likuma 59. panta trešā daļa noteic, ka no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek finansētas, cita starpā, internātskolas un speciālās izglītības grupas vispārējās izglītības iestādēs. Tātad šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijai nav deleģējuma, lai mainītu internātskolu finansēšanas kārtību.
Likumprojekts paredz grozījumu veikšanu, izslēdzot no Izglītības likuma punktus, kas nosaka valsts finansējumu internātskolām. Plānots, ka likumprojekts stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī, pamatojoties uz to, ka grozījumi paredz izglītības iestāžu, pašvaldību, ministrijas un Ministru kabineta atbilstošu turpmāko rīcību, sākot ar 2018. gadu.
Likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” anotācija un likumprojekts pieejams tiešsaistē: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40432182.
Likumprojektā paredzēti vairāki grozījumi.
Izglītības satura un izglītības darba organizācijas normatīvā bāze kompetenču pieejā balstīta izglītības satura ieviešanas uzsākšanai.
Vispārējās pamatizglītības apguve no sešiem gadiem. Likumprojekts nosaka obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to obligātās pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešiem gadiem, saglabājot vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā uzsākt obligātās pamatizglītības apguvi arī gadu vēlāk (no septiņu gadu vecuma). Likumprojekts paredz, ka, plānojot pamatizglītības uzsākšanu no sešu gadu vecuma, 1. klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kas attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus. 1. klases programmu bērni atbilstoši situācijai konkrētajā administratīvā teritorijā varēs turpināt apgūt arī pirmsskolas izglītības iestādē. Paredzēts, ka jaunais regulējums, t.sk. kontekstā ar plānotajām izmaiņām vispārējās izglītības saturā, stāsies spēkā 2018. gada 1. jūlijā. Papildus iepriekš minētajam likumprojekta pārejas noteikumos paredzēts regulējums, ka no 2018. gada 1. septembra līdz 2021. gada 31. augustam no valsts budžeta mērķdotācijām sedz bērna izglītošanu pirmsskolas izglītības programmā, ja bērns, pamatojoties uz grozījumiem likuma 32. panta otrajā un trešajā daļā, pamatizglītības ieguvi neuzsāk tajā kalendārajā gadā, kurā viņam aprit seši gadi, bet vienu gadu vēlāk. Gadījumā, ja izglītojamais uzsāk pamatizglītības ieguvi septiņu, nevis sešu gadu vecumā pēc 2021. gada 31. augusta, valsts šādu finansējumu vairs nesniedz.
Sešus gadus vecu bērnu izglītošana 1. klasē, t.sk. pirmsskolas izglītības iestādē pamatizglītības pirmā posma programmas (1.–6. klase) ietvaros.
Izglītojamo mācību organizācijas formas un izglītības ieguves nosacījumi. Likumprojekts paredz grozīt esošo regulējumu attiecībā uz mācību organizācijas formām, kur pašreizējā normatīvajā regulējumā minēta tikai viena no tām – mācību stunda un tās ilgums, pamatojoties uz likuma 35. pantu, no 1. klases līdz 9. klasei ir noteikts 40 – 45 minūtes.
Ņemot vērā iepriekš minēto, likumprojekts paredz noteikt mācību organizācijas formas definīciju, konkretizējot mācību procesā iespējamās izmantojamās formas, savukārt 1.–6. klasē mācību organizācijas formu noteikšanai dot tiesības izglītības iestādes vadītājam, tādējādi paredzot iespēju izglītojamo mācību nodarbību ilgumu atbilstoši pedagoga izvēlētajai mācību organizācijas formai noteikt īsāku vai garāku par līdz šim noteiktajām 40 minūtēm. Likumprojekts paredz grozīt arī regulējumu mācību procesa īstenošanā speciālās izglītības programmās. Plānots, ka jaunais regulējums stāsies spēkā 2018. gada 1. jūlijā, kas ir gandrīz vienlaicīgi ar kompetenču pieejā veidotā vispārējās izglītības satura ieviešanu, kas paredzēta, sākot ar 2018. gada 1. septembri.
Papildus minētajam likumprojektā ietverti grozījumi 39. pantā, paredzot ieviest nosacījumu, ka iegūtās pamatizglītības rezultāts (vērtējums centralizētajos eksāmenos) ir nosacījums izglītojamo uzņemšanai nākamajā izglītības pakāpē, un plānots, ka šie grozījumi stāsies spēkā 2018. gada 1. septembrī.
Plānotās vispārējās izglītības satura izmaiņas skatot kontekstā ar izmaiņām valsts pārbaudījumu sistēmā, ministrijas piedāvājums ir stiprināt obligātās izglītības (pamatizglītības) ieguves rezultātu ietekmi uz izglītojamā tālākas izglītības izvēli.
Tādējādi tiktu nodrošināts, ka visu piecpadsmitgadīgu un sešpadsmitgadīgu izglītojamo snieguma rādītāji, kas apliecina iegūtās obligātās pamatizglītības kvalitāti, iegūst nozīmīgumu un izkristalizē gan vispārējās vidējās izglītības, gan profesionālas vidējās izglītības turpinātāju kopumu.
Noteikumi par mācību gada un mācību semestra sākuma un beigu laiku, brīvdienu laiku un mācību gada pagarinājumu.
Vispārējās izglītības iestāžu tipi: pamatizglītības iestādes (sākumskolas, pamatskolas) un vidējās izglītības iestādes (vidusskolas, valsts ģimnāzijas), izslēdzot vakara (maiņu) vidusskolas. Likumprojektā ietvertajos grozījumos noteikta pamatizglītības iestāžu (sākumskolas, pamatskolas) un vidējās izglītības iestāžu tipu (vidusskolas, valsts ģimnāzijas) klasifikācija, turklāt ar likumprojektu sasaistē skatāmajā likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā” paredzēti ierobežojumi izglītības ieguves formas izmantošanā. Minētais likumprojekts paredz, ka vispārējās pamatizglītības iestādēm noteiktas tiesības piedāvāt izglītības programmas tikai klātienes formā. Vispārējās vidējās izglītības iestādēm – vidusskolām un valsts ģimnāzijām – noteiktas tiesības piedāvāt izglītības programmas klātienes un tālmācības formā.
Paredzēts, ka pašvaldības, kuru padotībā ir vakara (maiņu) vidusskolas, līdz 2018. gada 28. februārim lemj par šo izglītības iestāžu likvidāciju, reorganizāciju vai iekšējo reorganizāciju, tajā skaitā līdz 2019. gada 30. jūnijam nodrošinot minēto izglītības iestāžu nosaukuma maiņu atbilstīgi likuma 40. pantam un Izglītības likuma 26. pantam.
Regulējums par vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolu (izglītības iestādes kā tipa) izslēgšanu un vidusskolās īstenojamajām izglītības programmām stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā.
Likumprojekts paredz pašvaldības ģimnāzijas statusa atcelšanu. Ģimnāzijas statusa atcelšana nenozīmē konkrētu pašvaldību izglītības iestāžu slēgšanu. Pašvaldību ģimnāzijas, kuras līdz šim nav ieguvušas valsts ģimnāzijas statusu, skolēnu mācību sasniegumi ir dažādi, daļai no tām pašvaldību izglītības iestāžu tīkla pilnveides kontekstā būs iespējas kļūt par valsts ģimnāzijām, citas tiks reorganizētas un varēs turpināt strādāt kā vidusskolas, ja vien kopējais izglītojamo skaits attiecīgajā administratīvajā teritorijā minētajās izglītības iestādēs atļaus saglabāt, konkrētus lēmumus šajā jautājumā pieņems pašvaldības. Paredzēts, ka pašvaldības, kuru padotībā ir ģimnāzijas, līdz 2018. gada 28. februārim Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā lemj par to iekšējo reorganizāciju, tajā skaitā nodrošinot izglītības iestādes nosaukuma atbilstību likuma 40. pantam un Izglītības likuma 26. pantam.
Valsts ģimnāzijas. Latvijā pašlaik ir 27 valsts ģimnāzijas, kuru pamatuzdevums ir augstā kvalitātē īstenot pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) programmu un vispārējās vidējās izglītības programmas. Ministrijas ieskatā valsts ģimnāziju tīkls ir paplašināms, perspektīvā veidojot valsts ģimnāziju tīklu, kas paredzētu:
divas valsts ģimnāzijas visās (izņemot Rīgu) republikas pilsētās, kas ir nacionālas nozīmes attīstības centri un kurās ir pietiekami liels iedzīvotāju skaits;
vienu valsts ģimnāziju katrā no pašreizējiem 21 reģionālas nozīmes attīstības centriem, vienlaikus pieļaujot valsts ģimnāziju (perspektīvā) tīkla izmaiņas saistībā ar nākotnē plānoto Latvijas administratīvi teritoriālo reformu;
Rīgā un Pierīgā, indikatīvi vērtējot, pašreiz esošās valsts ģimnāzijas izglītojamajiem spēj piedāvāt pietiekamas mācību iespējas, bet netiek izslēgta valsts ģimnāziju tīkla paplašināšana nākotnē;
ievērojot tiesiskās paļāvības principu, ministrijas ieskatā ir saglabājamas divas esošās valsts ģimnāzijas Cēsīs un valsts ģimnāzija Viļakā, ja tās iztur valsts ģimnāzijas statusa kritērijus.
Sociālās korekcijas izglītības iestāde.
Pedagoģiskā korekcija.
Speciālās izglītības iestādes un speciālās izglītības īstenošana. Likumprojekts paredz speciālās izglītības iestāžu, izņemot pašvaldību dibināto speciālās pirmsskolas izglītības iestāžu, pakāpenisku pārņemšanu valsts padotībā, tādā veidā mainot to dibinātājus no pašvaldības un valsti.
Plānotie grozījumi skar lielāko daļu pašvaldību skolu. Priekšā atbildīgs darba posms, iesaistoties normatīvo regulējumu izstrādē, lai pārstāvētu pašvaldību intereses un panāktu labāko iespējamo risinājumu bērnu interešu aizstāvībai.
ES struktūrfondi izglītībā – Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošie tiek realizēti 12 specifiskā atbalsta mērķa (SAM) īstenošanas projektu veidā. Detalizēta informācija pieejama IZM mājaslapā, sadaļā: http://izm.gov.lv/lv/es–strukturfondi.
LPS iesaistījās SAM normatīvā regulējuma izstrādē, sasniedzamo rezultātu definēšanā, kritēriju noteikšanā, MK noteikumu un anotācijas izstrādē, kā arī piedalījās ES fondu Uzraudzības komitejas un apakškomiteju darbā, Ministru kabineta sēdēs, kur tika pārstāvētas pašvaldību intereses. LPS ir struktūrfondu Uzraudzības padomes sastāvā ar balsstiesībām, kas nozīmē sekot līdzi visam SAM īstenošanas projektu ieviešanas procesam un iniciēt nepieciešamos grozījumus.
ES struktūrfondi izglītībā Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā tiek realizēti 15 specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas projekti (SAM). Kopsavilkums par pieejamajiem struktūrfondiem izglītībā ir pieejams tabulā žurnāla nākamajā atvērumā. Detalizēta informācija ir pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā un projektu iesniedzēju mājaslapās.
____
1 https://m.likumi.lv/doc.php?id=266406
2 http://izm.gov.lv/lv/normativie–akti
3 https://likumi.lv/doc.php?id=57980
4 http://likumi.lv/doc.php?id=57255
5 https://likumi.lv/doc.php?id=50759
6 https://likumi.lv/doc.php?id=20243
7 https://likumi.lv/doc.php?id=20244
8 https://likumi.lv/doc.php?id=50759
9 https://likumi.lv/ta/id/283667–pedagogu–darba–samaksas–noteikumi
10 https://likumi.lv/ta/id/279487–kartiba–kada–valsts–un–pasvaldibas–finanse–macibu–lidzeklu–iegadi–izglitibas–iestadem
11 https://likumi.lv/doc.php?id=278801
12 https://likumi.lv/doc.php?id=275431
13 https://likumi.lv/doc.php?id=119480
14 https://likumi.lv/ta/id/277597–kartiba–kada–izglitojamie–tiek–uznemti–visparejas–izglitibas–iestades–un–specialajas–pirmsskolas–izglitibas–grupas
15 https://likumi.lv/ta/id/282516–darbibas–programmas–izaugsme–un–nodarbinatiba–8–1–2–specifiska–atbalsta–merka–uzlabot–visparejas–izglitibas–iestazu
16 https://likumi.lv/ta/id/283667–pedagogu–darba–samaksas–noteikumi
17 https://likumi.lv/ta/id/283668–par–valsts–budzeta–merkdotaciju–pedagogu–darba–samaksai–pasvaldibu–visparejas–izglitibas–iestades–un–valsts–augstskolu
18 https://likumi.lv/doc.php?id=223611
19 https://likumi.lv/doc.php?id=187822
20 https://likumi.lv/doc.php?id=63545
21 https://likumi.lv/doc.php?id=20244
22 https://likumi.lv/doc.php?id=55567
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017