MINISTRU PREZIDENTA ATBILDES uz žurnāla “Logs” jautājumiem

– Kā vērtējat 2017. gada pašvaldību vēlēšanas un to rezultātus, deputātu politisko sastāvu pašvaldībās?

– Pašvaldību vēlēšanas faktiski ir kā eksāmens līdzšinējai to vadībai. Rezumējot vēlēšanu rezultātus, kopumā var teikt, ka eksāmens ir izturēts un cilvēki novērtējuši to darbu, ko pašvaldības līdz šim paveikušas. Ja ir sava komanda, sava programma un jau padarītie darbi, tad var droši iet uz priekšu. Protams, vieglāk būt opozīcijai, kas nāk ar populistiskiem solījumiem, bet, šādi strādājot, var sanākt, ka jau drīz vien ir jāmūk prom.

– Vai, tiekoties ar cilvēkiem dažādos Latvijas novados, jūtat viņu attieksmi pret valsti, lielajiem un vietējiem politiķiem, vai tā mainījusies salīdzinājumā ar sabiedrības noskaņojumu, teiksim, pirms pieciem, desmit vai 20 gadiem?

– Uz šo jautājumu nav iespējams viennozīmīgi atbildēt. Cilvēki laika gaitā ir kļuvuši zinošāki un mazāk jauc pašvaldību darbu ar tiem uzdevumiem, kas ir Ministru kabinetam un Saeimai. Savulaik pašvaldību vadītājiem bija daudz vienkāršāk savu neizdarību novelt uz parlamentu vai valdību, lai gan jāteic, ka mēģinājumi to darīt ir joprojām. Tāpat savulaik tika solīts tas, kas patiesībā ietilpst Saeimas vai valdības kompetencē. Cilvēki ir kļuvuši gudrāki – viņi zina, ko var prasīt no vietējās varas un ko viņi var saņemt. Strādājot pašvaldībās, vairs nevar ilgstoši izlocīties, sakot, ka attiecīgais jautājums nav tās atbildībā. Tagad tomēr nākas atbildēt par savu darbu vai arī nepadarītajām lietām. Vairs nav tā, ka atbildība no valdības tiktu prasīta par pilnīgi visu, ieskaitot sliktus laika apstākļus.

Attieksme pret valsti cilvēkiem nav īpaši mainījusies – daudzi no mums joprojām netiek laukā no sociālisma laikā iepotētā uzskata, ka par paša problēmām vienmēr atbildīgs ir kāds cits. Turklāt atbildīga šādu cilvēku skatījumā allaž ir valsts vai tajā esošā vara – arī tad, ja runa ir par sliktiem laikapstākļiem.

– Vairākus gadus kā Valmieras pašvaldības vadītājs, pēc tam arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs esat bijis cieši saistīts ar pašvaldībām. Kādas ir galvenās mācības un atziņas, ko guvāt toreiz Valmieras pašvaldībā un kas palīdzējušas turpmākajā darbā? Kādi bija jūsu kā ministra uzstādījumi un prioritātes pašvaldībām tolaik un kādas tās būtu šobrīd?

– Joprojām uzskatu, ka mana lielā politikas skola bija Valmieras pašvaldība. Nopietni vadīt valsti var tad, ja ir skaidra sapratne par pašvaldībās notiekošajiem procesiem. Pašvaldība ir labs valsts pārvaldes mikromodelis – tajā ir tās pašas sfēras, kas valstī. Vienīgā atšķirība ir laika periods, kurā iespējams kaut ko mainīt uz labo pusi. Valmierā man bija nepieciešami desmit mēneši, lai kaut ko mainītu, lai gūtu panākumus, bet valsts līmenī šis process ir daudz ilgāks. Tēlaini sakot, valsts ir ievērojami lielāks kuģis par katru konkrēto pašvaldību. Kā pozitīvais aspekts gan jāmin tas, ka Latvija nav tik liels “kuģis” kā daudzas citas, lielākas valstis, kas savukārt mums dod iespējas un cerības uz straujākām izmaiņām. Vienlaikus jāsaprot, ka mainīt inerci, kas veidojusies daudzus gadus, ir vajadzīgs ilgāks periods nekā manis minētie desmit mēneši.

Es zinu, ko pašvaldības var, ko – nevar un kādas patiesībā ir pašvaldības problēmas. Pret pašvaldībām izturos ar cieņu. Vienlaikus gan skaidrs – vai nu pašvaldībā ir mērs, kurš saprot, kas un kā ir jādara, un pašvaldība attīstās, vai arī viņa nav.

– Kā vērtējat Latvijas Pašvaldību savienības lomu valsts un pašvaldību dzīvē?

– LPS noteikti ir vienojoša funkcija, un ir ielikts smags darbs, lai šo kopsaucēju panāktu, taču tikai tādā veidā iespējams sekmīgs dialogs ar valsti. Sadarbība ar Latvijas Pašvaldību savienību ir sabalansēta, saprotot, ka vienošanās nav piekāpšanās, bet gan ieklausīšanās otra argumentos. Patiesība parasti izrādās pa vidu.

– Kādām, jūsuprāt, jābūt pašvaldību prioritātēm šobrīd un turpmākajos četros gados?

– Prioritātes jau nemainās, un šajā jomā valstij un pašvaldībām jābūt uz viena viļņa. Šobrīd mūsu visu prioritātes ir nevienlīdzības mazināšana un tautsaimniecības attīstība. Pašvaldības nav un nevar būt atsevišķas valstis.

– Ko novēlat jaunievēlētajiem pašvaldību deputātiem un priekšsēdētājiem?

– Nesteigties – it īpaši, sākot strādāt pašvaldības vadītāja amatā! Pirms katra lēmuma pieņemšanas ir jābūt pilnīgam priekšstatam un faktu apkopojumam par notiekošo.