Latvijai saistoši starptautiskie tiesību akti par pašvaldību finansēm
Latvija ir ratificējusi Eiropas Vietējo pašvaldību hartu (izņemot 9. panta 8. punktu), kuras 9. panta astoņi punkti ir veltīti pašvaldību finanšu resursiem:
“9. pants. Vietējo varu finanšu resursi
(1) Vietējām varām nacionālās ekonomiskās politikas ietvaros ir tiesības uz pietiekamiem saviem pašu finanšu resursiem, ar kuriem tās drīkst brīvi rīkoties savu pilnvaru robežās.
(2) Vietējo varu finanšu resursiem ir jābūt proporcionāliem kompetencei, kas šīm varām noteikta konstitūcijā un ar likumu.
(3) Vismaz daļa no vietējo varu finanšu resursiem ir jāiegūst no vietējiem nodokļiem un maksas, kuru likmes tās ir tiesīgas noteikt likumā paredzētajās robežās.
(4) Finanšu sistēmām, uz kurām balstīti vietējām varām pieejamie līdzekļi, ir jābūt pietiekami daudzveidīgām un elastīgām, lai tās atbilstoši praktiskajām iespējām nodrošinātu iespēju sekot no kompetences izrietošo uzdevumu izmaksu reālai attīstībai.
(5) Finansiāli vājāko vietējo varu aizsardzība izsauc nepieciešamību ieviest finanšu izlīdzināšanas procedūras vai līdzvērtīgus pasākumus, kuru nolūks ir koriģēt vietējo varu potenciālo finansēšanas avotu un uzliktās finanšu nastas nevienādā sadalījuma radītās sekas. Šādas procedūras vai pasākumi nevar ierobežot vietējo varu rīcības brīvību savu pienākumu robežās.
(6) Ar vietējām varām atbilstošā veidā ir jākonsultējas par metodi, kādā tām piešķirami pārdalāmie līdzekļi.
(7) Dotācijas, kas tiek piešķirtas vietējām varām, pēc iespējas nedrīkst paredzēt noteiktu projektu finansēšanai. Dotāciju piešķiršana nevar ierobežot vietējo varu galveno brīvību – īstenot politikas izvēli savas kompetences ietvaros.
(8) Lai varētu veikt aizņēmumus kapitālieguldījumu finansēšanai, vietējām varām likuma robežās jābūt pieejamam nacionālajam kapitāla tirgum.”
Lai gan Eiropas Vietējo pašvaldību hartā pašvaldību budžets tieši nav minēts, tomēr tās principi norāda uz pašvaldību finanšu resursu veidošanas un izlietojuma autonomiju, kas budžetēšanas kontekstā tulkojams kā lielākā vai mazākā mērā pašvaldības patstāvīgs budžets un budžetēšana savas politikas īstenošanai. (Pētījums “Rezultatīvo rādītāju iegūšanas iespējas, izmantojot pašvaldību budžeta informāciju”, kas sagatavots Norvēģijas Finanšu instrumenta projektā “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana”; pētījuma veicējs: SIA “Publiskās pārvaldes konsultācijas”.)
Budžets
Pašvaldību finanšu sistēmas pamatā ir pašvaldību darbības pamatdokuments – budžets. Tā mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms nepieciešams pašvaldībām ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei periodā, kādam šie līdzekļi paredzēti. Budžets ir līdzeklis pašvaldības politikas īstenošanai ar finansiālām metodēm.
Pašvaldības savus budžetus izstrādā, apstiprina un izpilda patstāvīgi, ievērojot Likumu par budžetu un finanšu vadību, likumus “Par pašvaldībām” un “Par pašvaldību budžetiem”, kā arī citus likumus un Ministru kabineta noteikumus. Valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst iejaukties pašvaldību budžetu izstrādāšanā un izpildē, ja tas nav paredzēts likumā.
Likums par budžetu un finanšu vadību nosaka valsts un pašvaldību budžetu izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību un atbildību budžeta procesā, savukārt likums “Par pašvaldību budžetiem” nosaka tieši pašvaldību budžetu sastādīšanas un izpildes kārtību.
Atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību un likumam “Par pašvaldību budžetiem” pašvaldību budžeti sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta, taču jāatzīmē, ka praksē jau vairākas pašvaldības ir atteikušās no speciālā budžeta veidošanas un attiecīgos budžeta ieņēmumus un izdevumus iekļauj pamatbudžetā.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem pašvaldības pamatbudžets ietver:
visus pašvaldības ieņēmumus, kas paredzēti izdevumu segšanai un nav iezīmēti īpašiem mērķiem;
apropriācijas visiem pašvaldības izdevumiem, kurus paredzēts segt no pamatbudžeta līdzekļiem;
pašvaldības budžetu aizņēmumus un aizņēmumu atmaksu.
Pamatbudžeta ieņēmumus veido nodokļu ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa un azartspēļu nodokļa; nenodokļu ieņēmumi, maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi (pašvaldības nodevas, naudas sodi un sankcijas, ieņēmumi no īpašuma iznomāšanas, maksājumi par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem u.c. ieņēmumi), kā arī valsts budžeta transferti (dotācijas, mērķdotācijas u.c. transferti, tajā skaitā dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda).
Normatīvie akti paredz, ka pašvaldības speciālo budžetu veido Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajos gadījumos, kā arī atbilstoši domes lēmumam par speciālā budžeta izveidi.
Pašvaldības speciālais budžets ietver:
īpašiem mērķiem iezīmētus ieņēmumus (piemēram, dabas resursu nodokļa ieņēmumus, privatizācijas fonda ieņēmumus, ostas maksas), speciālam mērķim domātas valsts budžeta dotācijas (piemēram, dotācija pašvaldību autoceļiem un ielām) un citus ieņēmumus no citiem īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumu avotiem, kā arī ar tiem saistītos izdevumus, aizņēmumus un to atmaksu;
pašvaldības vai noteiktas budžeta iestādes saņemtos ziedojumus vai dāvinājumus ar norādītu mērķi vai bez tā.
Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem katru no pašvaldības budžetiem veido trīs pamatdaļas:
ieņēmumu daļa,
izdevumu daļa,
finansēšanas daļa.
Katru no budžeta pamatdaļām izstrādā saskaņā ar vienotu Ministru kabineta (MK) apstiprinātu klasifikāciju.
Likums par budžetu un finanšu vadību nosaka, ka budžets sastādāms vienam gadam. Saimnieciskais gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.
Budžeta procesa cikls pamatā ietver četrus posmus, kas ir secīgi pārejoši un nodrošina visa procesa nepārtrauktību:
gatavošanās un plānošana;
apspriešana un pieņemšana;
izpilde jeb īstenošana;
audits, analīze un novērtēšana.
Parasti pašvaldībās ir dokumentāri pieņemts vai paradumos balstīts budžeta sagatavošanas jeb plānošanas laika grafiks. Mazās pašvaldībās šim procesam nepieciešams īsāks laikposms nekā lielākās pašvaldībās. Mazā pašvaldībā budžeta sagatavošanai un apstiprināšanai pietiek ar četriem vai pieciem mēnešiem, un, piemēram, visbiežāk sastopamajā gadījumā, kur budžeta periods ir viens gads, kas sakrīt ar kalendāro gadu, sākot darbu augustā, jau decembrī var apstiprināt budžetu nākamajam budžeta periodam, bet lielās pašvaldībās nākamā perioda plānošana jāsāk jau februārī – martā, tas ir, laikā, kad vēl notiek iepriekšējā perioda audits, analīze un novērtēšana. (Pētījums “Rezultatīvo rādītāju iegūšanas iespējas, izmantojot pašvaldību budžeta informāciju”.)
Gadskārtējais pašvaldības budžets ir jāizstrādā un jāiesniedz apstiprināšanai pašvaldības domei ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas, un par to atbild pašvaldības domes priekšsēdētājs. Ja līdz saimnieciskā gada sākumam pašvaldības budžets nav apstiprināts, pašvaldības izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gada izdevumiem ar nosacījumu, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pašvaldībai nesamazinās izpildāmo funkciju apjoms.
Gadskārtējo pašvaldības budžetu noformē un apstiprina kā pašvaldības saistošos noteikumus.
Atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” 16. pantam pašvaldības saistošie noteikumi par budžetu ietver:
skaitlisku informāciju par budžeta ieņēmumiem;
datus par iepriekšējā saimnieciskā gada budžeta līdzekļu atlikumu, kā arī datus par budžeta deficīta finansēšanu;
katrai izdevumu kategorijai iedalīto līdzekļu apjomu;
informāciju par visām pašvaldības saistībām un sniegtajiem galvojumiem, ietverot arī parāda saistības;
informāciju par speciālajiem budžetiem;
citu informāciju, ko dome atzīst par nepieciešamu.
Atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” 17. pantam budžeta projektam jāpievieno paskaidrojuma raksts, kas ietver:
domes priekšsēdētāja ziņojumu, kurā sniegta informācija par attiecīgās republikas pilsētas vai novada ekonomisko un sociālo situāciju, pašvaldības uzdevumiem saimnieciskajam gadam, kuram plāno pašvaldības budžetu, un tam sekojošiem diviem saimnieciskajiem gadiem;
informāciju par to, kāds līdzekļu apjoms paredzēts izdevumiem katrā budžeta klasifikācijas kategorijā, un informāciju par katra finansējuma mērķi;
ja budžetā paredzēta tāda uzdevuma finansēšana, kura izpilde pārsniedz saimnieciskā gada ietvarus, – turpmākajos gados paredzētos budžeta izdevumus līdz uzdevuma pabeigšanai, kā arī ikgadējos ekspluatācijas izdevumus;
kopsavilkumu pa budžeta klasifikācijas kategorijām budžeta ieņēmumu daļā un izdevumu daļā;
parādu un galvojumu finansiālo saistību izklāstu kārtējā saimnieciskajā gadā un trijos turpmākajos gados.
Saistošie noteikumi par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Saistošie noteikumi pašvaldībai triju dienu laikā rakstveidā vai elektroniskā veidā jānosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai zināšanai, kā arī tiem jābūt brīvi pieejamiem pašvaldības domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs un tie ir jāpublicē pašvaldības mājaslapā internetā.
Pašvaldību budžeta projektam, budžetam un saimnieciskā gada pārskatam par pašvaldības budžeta izpildi jābūt publiski pieejamam katrā konkrētajā pašvaldībā.
Pašvaldības budžeta izpildi organizē pašvaldības dome. Budžeta izpildes gaitā dome ir tiesīga grozīt pašvaldības budžetu, arī apturēt asignējumus, samazināt vai palielināt uzdevumu finansējuma apjomus, paredzēt jaunu uzdevumu finansēšanu. Vienlaikus jāuzsver, ka domes lēmumiem, kuru izpilde ir saistīta ar izdevumiem, jābūt nodrošinātiem ar pašvaldības materiālajiem un finanšu resursiem. Pašvaldība budžeta asignējumus var izdarīt vienīgi domes apstiprinātajā budžetā paredzētajiem mērķiem. Asignējumi nedrīkst pārsniegt budžetā noteiktos apjomus.
Pašvaldībai ir obligāts pienākums pieņemt ikgadējo budžetu, taču savu iedzīvotāju interesēs budžeta jomā papildus obligātajām prasībām var pieņemt papildu nosacījumus. Viena gada termiņš budžetam vēsturiski tika ieviests galvenokārt tādēļ, lai nodrošinātu regulāru ieņēmumu un izdevumu kontroli, tomēr šāds termiņš nav piemērots ne attīstības plānošanai, ne vadīšanai, tāpēc tajos gadījumos, kad līdzekļus iecerēts izmantot attīstībai, būtu ieteicams plānot budžetu arī vidējā termiņā. Latvijā gan neviena pašvaldība līdz šim vēl nav pieņēmusi vidēja termiņa budžetu.
Normatīvajos aktos ietvertie nosacījumi, kas būtu jāatceras:
ja pēc valsts budžeta likuma stāšanās spēkā Saeima pieņem likumus vai Ministru kabinets – lēmumus, kas kārtējā saimnieciskajā gadā izraisa pašvaldību budžetu izdevumu palielināšanos vai to ieņēmumu samazināšanos, tad šādos likumos vai lēmumos ir jānorāda, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks segts pašvaldību budžetu izdevumu pieaugums vai ieņēmumu samazinājums (likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 10. panta otrā daļa);
ja pēc valsts budžeta apstiprināšanas Saeima pieņem likumus vai Ministru kabinets – lēmumus, kuri atļauj samazināt pašvaldību budžetu izdevumus vai palielināt to ieņēmumus, tad šādus līdzekļu pārpalikumus valsts budžeta apropriācijas kārtībā var novirzīt valsts vai pašvaldību vajadzībām (likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 10. panta trešā daļa);
ja pašvaldības, pārkāpjot savu kompetenci, pieņem lēmumus, kuru darbības rezultātā samazinās valsts budžeta ieņēmumi vai palielinās izdevumi, tad summas, kas nepieciešamas zaudējumu segšanai, ieskaitāmas no pašvaldību budžetiem valsts budžetā (likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 10. panta ceturtā daļa);
ja pašvaldības darbojas kā valsts pārstāvji, valsts pilnībā sedz to izdevumus. Pēc valsts budžeta pieņemšanas finanšu saistības pašvaldību budžetiem nedrīkst uzlikt, ja nav norādīti līdzekļu avoti, kurus valsts piešķīrusi šo saistību izpildei (likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 41. panta ceturtā daļa).
Pašvaldību budžetu sastādīšanas un izlietošanas atbilstību likumiem, MK noteikumiem un domes lēmumiem ne retāk kā reizi gadā kontrolē domes uzaicināts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Pašvaldības revīzijas komisija, ja dome tādu ir izveidojusi, šādu kontroli veic atbilstoši domes apstiprinātam nolikumam. Kontroli veic arī Valsts kontrole, kas šo uzdevumu veikšanai ir tiesīga pieaicināt zvērinātus revidentus vai auditorfirmas.
Informatīviem mērķiem tiek veidots valsts konsolidētā budžeta (tas sastāv no valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta) un pašvaldību budžetu kopsavilkums – Latvijas Republikas kopbudžets (konsolidētais kopbudžets). Informatīviem mērķiem veido arī visu pašvaldību budžetu kopsavilkumu – pašvaldību kopbudžetu.
Atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” 13. pantam ik gadu tiek rīkotas Ministru kabineta pilnvarota pārstāvja (līdz šim valdību sarunās pārstāvējis finanšu ministrs) un Latvijas Pašvaldību savienības sarunas par jautājumiem, kas skar visu pašvaldību intereses, tajā skaitā ar ikgadējā budžeta likuma projektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu saistītiem jautājumiem. Sarunu rezultāti (vienošanās vai domstarpības) tiek noformēti protokola veidā, ko paraksta LPS priekšsēdis un Ministru prezidents. Protokols tiek pievienots valsts budžeta likuma projektam, ko Ministru kabinets nosūta Saeimai.
Budžeta ieņēmumi
Atbilstoši likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 42. panta pirmajai daļai pašvaldībām ir tiesības uz budžeta ieņēmumiem saskaņā ar likumiem, lai nodrošinātu pastāvīgu un drošu, makroekonomiskās stabilitātes prasībām atbilstošu ieņēmumu bāzi.
Savukārt likuma “Par pašvaldībām” 76. pants nosaka, ka pašvaldību ekonomiskais pamats ir manta, tajā skaitā finanšu resursi, kas veidojas no:
juridisko un fizisko personu nodokļu maksājumiem pašvaldības budžetā;
valsts budžeta dotācijām un mērķdotācijām;
kredītiem;
vietējām nodevām un citiem maksājumiem pašvaldības budžetā;
pašvaldības budžetā ieskaitāmajiem naudas sodiem;
ieņēmumiem no pašvaldības īpašuma apsaimniekošanas un pašvaldības iestāžu saimnieciskās darbības;
juridisko un fizisko personu brīvprātīgiem maksājumiem noteiktu mērķu sasniegšanai;
citiem ieņēmumiem.
Pašvaldības budžeta ieņēmumus pamatā veido:
nodokļu ieņēmumi;
pašvaldību nodevas (arī atsevišķas valsts nodevas);
valsts budžeta transferti (dotācijas, mērķdotācijas u.c. transferti);
norēķini ar pašvaldību budžetiem;
maksājumi par pakalpojumiem, atskaitījumi no kapitālsabiedrību peļņas, ieņēmumi no pašvaldību īpašuma iznomāšanas (izīrēšanas), īpašuma pārdošanas un citi ar likumu noteikti ieņēmumi.
Būtiskākais pašvaldības budžeta ieņēmumu avots ir nodokļu ieņēmumi un valsts budžeta transferti.
Nodokļi
Likums “Par nodokļiem un nodevām” nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju un nodokļu un nodevu administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, kā arī nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Likumā neviens nodokļu veids nav noteikts kā pašvaldību nodoklis. Tomēr likumā ir noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokli administrē pašvaldības un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atbilstoši likumam “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kurā noteikts, ka VID nodrošina tikai kontroli pār šā likuma pareizu piemērošanu. Tomēr praksē VID iesaistīšanās ir nenozīmīga, būtiskāk likuma piemērošanu ietekmē Finanšu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Pašvaldības saņem šādus ieņēmumus no nodokļiem:
100% no nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem;
80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem (2017. gadā; iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldībām tiek noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumā);
25% no azartspēļu nodokļa ieņēmumiem (ieskaita tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle);
100% no vietējā mēroga izložu nodokļa ieņēmumiem (ieskaita tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta izloze);
60% no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu (ieskaita tās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība);
40% no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem par oglekļa dioksīda (CO2) emisijām gaisā (ieskaita tās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība);
100% no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem par radioaktīvo vielu izmantošanu (ieskaita tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā atrodas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vieta);
100% no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi (ieskaita tās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība; ja tā notiek vairāku pašvaldību teritorijā – proporcionāli izmantotajai teritorijai).
No nodokļu ieņēmumiem pašvaldību budžetā lielākā nozīme ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN). 2016. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetā veidoja 84% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem (1,23 mljrd. eiro no 1,47 mljrd. eiro). Otrs lielākais nodokļu ieņēmumu avots ir nekustamā īpašuma nodoklis. 2016. gadā pašvaldības nekustamā īpašuma nodoklī (kopā ar iepriekšējo gadu parādiem) iekasēja 209,85 milj. eiro, kas veidoja 15% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem pašvaldību budžetā. Ieņēmumi no azartspēļu nodokļa un dabas resursu nodokļa kopā veidoja tikai 1% no nodokļu ieņēmumiem pašvaldību budžetā.
Iedzīvotāju ienākuma nodokli administrē Valsts ieņēmumu dienests. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozi nākamajam budžeta gadam nosaka Finanšu ministrija, bet nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldībām tiek noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumā.
Būtiski atzīmēt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas no nodokļa maksātāja taksācijas gada ienākuma piekrīt tai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā personas dzīvesvieta bija deklarēta taksācijas gada 1. janvārī. Ja nodokļu maksātājs taksācijas gada laikā deklarē savu dzīvesvietu citā pašvaldībā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi uz šo pašvaldību uzreiz viņam neseko – visu taksācijas gadu attiecīgā nodokļa maksātāja samaksātais IIN joprojām piekritīs tai pašvaldībai, kurā viņš bija deklarēts gada pirmajā dienā.
Tomēr kalendārajā gadā pašvaldības budžetā ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa no Valsts kases sadales kontā ieskaitītās IIN summas tiek noteikta, pamatojoties uz katras pašvaldības IIN ieņēmumu daļu kopējos valstī iekasētajos IIN ieņēmumos no nodokļa maksātāju taksācijas gada ienākumiem pirms diviem gadiem – to nosaka Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumi Nr. 573 “Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, nodokļa pamatparāda palielinājumu un ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā”. Tā, piemēram, 2017. gadā katrai pašvaldībai piekrītošā IIN ieņēmumu daļa tika aprēķināta, pamatojoties uz pašvaldību īpatsvara koeficientiem, kas aprēķināti atbilstoši nodokļa faktiskajai izpildei 2015. gadā. Tātad 2017. gada ieņēmumu procentuālo daļu noteica iekasētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2015. gadā, ko samaksāja fiziskās personas, kuru deklarētā dzīvesvieta 2015. gada 1. janvārī bija konkrētajā pašvaldībā.
Informācija par sadales kontā ieskaitīto IIN ieņēmumu kopējā apmēra teritoriālo sadalījumu kārtējam gadam iekļauta Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 573.
IIN ieņēmumi, kas saņemti sadales kontā līdz 31. decembrim (ieskaitot), bet nav pārskaitīti pašvaldībām attiecīgajā kalendāra gadā, tiek pārskaitīti pašvaldībām līdz nākamā gada trešajai darbdienai atbilstoši iepriekšējā gadā noteiktajiem īpatsvara koeficientiem.
Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” nosaka nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) objektus, maksātājus, likmi, taksācijas periodu un nodokļa aprēķināšanas kārtību, kā arī atvieglojumu veidus un maksāšanas un iekasēšanas kārtību. Nekustamā īpašuma nodoklis ir vienīgais nodoklis, ko administrē pašvaldības.
Lai gan likums “Par nodokļiem un nodevām” nosaka, ka konkrētā nodokļa likumā pašvaldībām var dot tiesības noteikt nekustamā īpašuma nodokļa objektu un likmi, pašvaldības nedrīkst noteikt NĪN objektu (to, ko apliek ar nodokli) jeb citiem vārdiem – pašvaldības nedrīkst noteikt ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamos objektus.
Atbilstoši 2017. gada 6. aprīļa likumam “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, ar nodokli tiks aplikti likuma 1. panta otrās daļas 3., 4., 6., 8., 11., 15., 16., 18., 20., 21. un 22. punktā minētie nekustamie īpašumi (otrajā daļā ir noteikti ar nodokli neapliekamie objekti), ja tas ir vidi degradējošs, sagruvis vai cilvēku drošību apdraudošs objekts. Tātad, ja pašvaldība konkrētos objektus būs atzinusi par vidi degradējošiem, sagruvušiem vai cilvēku drošību apdraudošiem, tad šie objekti no neapliekamajiem kļūs par ar nodokli apliekamajiem objektiem. Tādējādi 2020. gadā pašvaldības drīkstēs nelielā apjomā noteikt ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamos objektus.
Likums nosaka, ka nodokļa objekts ir zeme, ēkas vai to daļas (t.sk. dzīvojamās mājas (to daļas)), inženierbūves un dzīvojamo māju palīgēkas, kuru platība pārsniedz 25 m2.
Kopš 2013. gada pašvaldībām ir deleģētas tiesības ar saistošiem noteikumiem noteikt nodokļa likmi no 0,2% līdz 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, taču vienlaikus likumā noteikts, ka nodokļa likme var pārsniegt 1,5% robežu tikai tajos gadījumos, ja nekustamais īpašums netiek apsaimniekots atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai. Tātad pilnīga brīvība likmes noteikšanā ar nodokli apliekamajiem objektiem ir tikai no 0,2% līdz 1,5%.
Ja pašvaldība nepieņem saistošos noteikumus nodokļa likmju noteikšanai, tad saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” ir piemērojamas šādas nodokļa likmes:
zemei; ēkām vai to daļām (izņemot dzīvojamām mājām (to daļām)), nedzīvojamo ēku daļām, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana, citām telpu grupām, kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai; inženierbūvēm – 1,5%;
dzīvojamām mājām (to daļām) neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, nedzīvojamo ēku daļām, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana, un citām telpu grupām, kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai: 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro; 0,4% no kadastrālās vērtības, kas pārsniedz 56 915 eiro, bet nepārsniedz 106 715 eiro; 0,6% no kadastrālās vērtības, kas pārsniedz 106 715 eiro;
komersanta īpašumā esošiem objektiem: dzīvojamām mājām (to daļām) neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, nedzīvojamo ēku daļām, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana, un citām telpu grupām, kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), nodokļa likme ir 1,5%, ja īres tiesības fiziskajai personai uz šiem objektiem nav nostiprinātas zemesgrāmatā;
papildlikme 1,5% neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei, izņemot zemi, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru vai kurai normatīvajos aktos ir noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi. Šo papildlikmi piemēro arī tad, ja pašvaldība neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei ir noteikusi nekustamā īpašuma nodokļa likmi savos saistošajos noteikumos.
Likumā papildus izvēles normai, ar kuru pašvaldība var noteikt likmi līdz 3%, ja nekustamais īpašums netiek apsaimniekots atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, ir paredzētas šādas papildu izvēles normas:
3% no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vidi degradējošām, sagruvušām vai cilvēku drošību apdraudošām būvēm, ja pašvaldības par to ir pieņēmušas saistošos noteikumus;
3% būvei, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, ar nākamo mēnesi pēc būvniecības termiņa izbeigšanās līdz mēnesim, kad parakstīts akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos.
Abos gadījumos nodokli piemēro no lielākās kadastrālās vērtības – būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai būves kadastrālās vērtības. Abos gadījumos pašvaldība drīkst noteikt likmi, kas ir mazāka par 3%, vienīgā atšķirība, ka pamatojums saistošo noteikumu izdošanai būs norma par tiesībām noteikt likmi, ja nekustamais īpašums netiek apsaimniekots atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, nevis konkrētie punkti.
Ja pašvaldības vēlas izmantot likumā noteiktās tiesības lemt par nekustamā īpašuma nodokļa likmēm, tām ir ne tikai atbilstošie saistošie noteikumi jāpublicē līdz pirmstaksācijas gada 1. novembrim, bet arī jāievēro vairāki likumā noteiktie principi:
objektīva grupējuma princips, saskaņā ar kuru nodokļa maksātāji vai nodokļa objekti tiek grupēti atbilstoši objektīviem kritērijiem;
efektivitātes princips, saskaņā ar kuru pašvaldība samēro nodokļa administrēšanas izdevumus ar nodokļa ieņēmumiem;
atbildīgas budžeta plānošanas princips, saskaņā ar kuru pašvaldība salāgo savus pienākumus ar to izpildei nepieciešamajiem līdzekļiem;
prognozējamības un stabilitātes princips, saskaņā ar kuru nodokļa likmes laikus tiek noteiktas vismaz divu taksācijas gadu periodam, ja nekustamā īpašuma bāzes vērtības palielinājums vai samazinājums, salīdzinot bāzes vērtības taksācijas gadā un pirmstaksācijas gadā, ir mazāks par 20 procentiem.
Savukārt šādus principus likumdevējs ir noteicis kā pašvaldības brīvas izvēles principus, kurus tās var arī nepiemērot, lemjot par nodokļa likmēm:
uzņēmējdarbības atbalsta princips, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto nodokļa likmi kā līdzekli savas teritorijas uzņēmēju vai noteiktu uzņēmējdarbības veidu konkurētspējas paaugstināšanai, ievērojot Eiropas Komisijas 2006. gada 15. decembra regulas (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis (minimālā apjoma) atbalstam nosacījumus;
teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas princips, saskaņā ar kuru pašvaldība izmanto nodokļa likmi savas teritorijas attīstības veicināšanai un sakārtošanai.
Pašvaldības var noteikt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus 90%, 70%, 50% vai 25% apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas, turklāt šāda satura saistošajiem noteikumiem likumā nav noteikts termiņš, līdz kuram tie jāpieņem. Noteikumi stāsies spēkā parastajā saistošo noteikumu spēkā stāšanās kārtībā, kas noteikta likumā “Par pašvaldībām”. Tomēr kopš 2012. gada 18. decembra, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, pašvaldībai ir jāievēro objektīvā grupējuma, efektivitātes un atbildīgas budžeta plānošanas princips. Tāpat kopš 2012. gada 18. decembra, nosakot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus kopsakarā ar nodokļa likmi vai likmēm, pašvaldībai ir jāievēro sociālās atbildības princips, saskaņā ar kuru tā it īpaši ņem vērā nodokļa ietekmi uz sociāli mazaizsargāto un trūcīgo iedzīvotāju grupām.
Pašvaldībām jāņem vērā, ka nodokļa maksātājiem, kuri ir saimnieciskās darbības veicēji, pašvaldības var piešķirt nodokļa atvieglojumus kā de minimis atbalstu, ievērojot Komisijas 2006. gada 15. decembra regulas (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam nosacījumus. Ja regulas 2. panta 2. punktā noteiktais de minimis atbalsta apmērs tiek pārsniegts, pašvaldībai pirms nodokļa atvieglojuma piešķiršanas ir jāsaņem Eiropas Komisijas lēmums par individuālā atbalsta projekta atbilstību līgumam.
Līdz 2007. gadam ar nekustamā īpašuma nodokli aplika zemi pēc tās kadastrālās vērtības un saimnieciskajā darbībā izmantojamās ēkas un būves – pēc to bilances vērtības vai, ja nodokļa maksātājs bilanci nesastādīja, – pēc Valsts zemes dienesta (VZD) noteiktās inventarizācijas vērtības. Kopš 2007. gada 1. janvāra gan ēkas, gan zemi apliek ar nodokli pēc to kadastrālās vērtības, ko nosaka Valsts zemes dienests atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un atbilstoši MK noteiktajām ēku un zemju bāzes vērtībām katrā pašvaldībā un katrā zonā (zonas izdala Valsts zemes dienests) pašvaldības teritorijā.
Kārtību, kādā tiek prognozēts nekustamā īpašuma nodoklis nākamajam taksācijas periodam pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinam, nosaka Ministru kabineta 2016. gada 10. maija noteikumi Nr. 292 “Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes noteikšanas kārtība”.
Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozi aprēķina pašvaldības, ņemot vērā Valsts zemes dienesta oficiālo informāciju par katras pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo nekustamā īpašuma objektu (zemes vienību, būvju un telpu grupu) un zemes vienības daļu prognozētajām kadastrālajām vērtībām vai speciālajām prognozētajām kadastrālajām vērtībām (speciālā vērtība tiek noteikta tā saucamajai lauku zemei) nākamajam taksācijas gadam un piemērojot šai kadastrālajai vērtībai likumā noteikto likmi 1,5% visiem nodokļa objektiem, izņemot likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta pirmās daļas 2. punktā minētajiem nodokļa objektiem (mājokļiem), kuriem prognozes vajadzībām jāpiemēro zemākā likumā noteiktā likme – 0,2%. Tātad šajā prognozē netiek ņemtas vērā ne pašvaldības noteiktās nodokļa likmes, ne pašvaldību piešķirtie atvieglojumi, bet prognoze tiek samazināta par tiem atvieglojumiem, kuri konkrēti noteikti likumā. Tāpat prognozē netiek ņemti vērā ar nodokli neapliekamie objekti. Nodokļa prognozes aprēķins tiek veikts, balstoties uz VZD datiem par nodokļa objektiem uz taksācijas perioda 1. jūniju. Aprēķināto nodokļa ieņēmumu prognozi pašvaldības koriģē ar MK noteikumos noteikto iekasējamības koeficientu 0,8 un līdz 7. augustam (pasta zīmogs vai elektroniski parakstīta dokumenta datums) to iesniedz Finanšu ministrijā (FM). Ja līdz 7. augustam šī informācija ministrijā netiek iesniegta, FM pieprasa Valsts zemes dienestam ziņas par attiecīgās pašvaldības teritorijā esošo nekustamo īpašumu prognozētajām kadastrālajām vērtībām un pati aprēķina pašvaldībai prognozēto nodokļa apjomu, taču neņemot vērā noteikumos noteiktos nodokļa apjoma samazinājumus un nepiemērojot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu. Nodokļa prognozē netiek ietverti iespējamie ieņēmumi no iepriekšējos taksācijas gados neiekasētajiem nodokļa parādiem.
Jāuzsver, ka šādi prognozētie nodokļa ieņēmumi ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas vajadzībām, bet pašvaldības budžetā nodokļa ieņēmumi būtu jāprognozē atbilstoši gan pašvaldības noteiktajām likmēm, gan noteiktajiem atvieglojumiem, kā arī atbilstoši reāli prognozējamām iespējām taksācijas gada laikā iekasēt šo nodokli, jo tās katrā pašvaldībā ir atšķirīgas.
Nodevas
Likums “Par nodokļiem un nodevām” nosaka, ka pašvaldības nodeva ir pašvaldības domes noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā šajā likumā paredzētajos gadījumos.
Pašvaldību nodevu objekti uzskaitīti likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12. pantā, un tie ir:
pašvaldības domes izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšana;
izklaidējoša rakstura pasākumu sarīkošana publiskās vietās;
atpūtnieku un tūristu uzņemšana;
tirdzniecība publiskās vietās;
visu veidu dzīvnieku turēšana;
transportlīdzekļu iebraukšana īpaša režīma zonās;
reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošana publiskās vietās;
laivu, motorlaivu un jahtu turēšana;
pašvaldību simbolikas izmantošana;
būvatļaujas izdošana vai būvniecības ieceres akcepts, izdarot atzīmi paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;
pašvaldības infrastruktūras uzturēšana un attīstība.
Pašvaldību nodevas tiek uzliktas ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kuros jāparedz nodevu maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes, atbrīvojumi un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta noteikumi. Pašvaldību nodevas tiek iemaksātas attiecīgo pašvaldību budžetos.
Jāuzsver, ka pašvaldības nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar pašvaldības vai tās iestādes veiktās darbības izmaksu segšanu.
Pašvaldības nodevu uzlikšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 480 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas”.
Pašvaldību budžetos tiek ieskaitītas arī atsevišķas valsts nodevas, ja pakalpojumu, par kuru maksājama valsts nodeva, sniedz pašvaldību institūcijas vai to struktūrvienības. Tā, piemēram, pašvaldību budžetos tiek iemaksāta valsts nodeva par dzīvesvietas deklarēšanu; valsts nodeva par civilstāvokļa aktu reģistrēšanu, grozīšanu un papildināšanu u.c.
Valsts budžeta transferti
Pašvaldību budžetiem piešķiramie valsts budžeta transferti (valsts budžeta dotācijas, mērķdotācijas u.c. transferti) tiek noteikti gadskārtējā valsts budžeta likumā.
Summāri lielākie valsts budžeta transferti pašvaldību budžetam ir izglītības jomai (valsts budžeta transferti pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām; interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām; pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gada vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām; pašvaldības speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, internātskolām, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, t.sk. pedagoģisko darbinieku algām un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām; mācību literatūras iegādei; brīvpusdienu nodrošināšanai 1.–4. klašu skolēniem; pašvaldību izglītības iestāžu vidējās profesionālās un profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām u.c.), pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam un pašvaldību autoceļiem (ielām).
Pašvaldību aizņēmumi un galvojumi
Atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22. panta pirmajai daļai pašvaldības, pamatojoties uz domes lēmumu, var ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus un uzņemties ilgtermiņa saistības.
Īstermiņa aizņēmums tiek izsniegts budžeta un finanšu vadības nolūkā, lai segtu īslaicīgu aizņēmēja finanšu līdzekļu deficītu, un tas ir jāatmaksā līdz tā saimnieciskā gada beigām, kurā aizņēmums ņemts.
Ilgtermiņa aizņēmumi tiek izsniegti investīciju projektu īstenošanai, un to atmaksas periods pārsniedz viena saimnieciskā gada ietvarus.
Ilgtermiņa saistības ir saistības, kuras pašvaldība uzņemas, slēdzot līgumus par preču pirkšanu vai nomu vai pakalpojumu saņemšanu, vai būvdarbu veikšanu pasūtītāja vajadzībām, un līgumus, kas paredz pašvaldības budžeta līdzdalību konkrētu projektu realizācijā, bet kopējo samaksu par attiecīgo darījumu pašvaldība neveic 12 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža.
Te gan jāatzīmē, ka iepriekšminēto likuma “Par pašvaldību budžetiem” normu kopš 2009. gada ierobežo gadskārtējā valsts budžeta likumā ietvertie nosacījumi. Likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” ir noteikts, ka pašvaldības var ņemt aizņēmumus tikai konkrētiem mērķiem, un tie ir:
Eiropas Savienības (ES) un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, t. sk. kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai;
izglītības iestāžu, t. sk. pirmsskolas izglītības iestāžu investīciju projektiem;
sociālo programmu investīciju projektiem;
pašvaldību katlumāju (ar jaudu līdz 3 MW) energoefektivitātes uzlabošanas investīciju projektiem;
investīcijām ārkārtas (avārijas) seku neatliekamai novēršanai;
pašvaldību autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā transporta iegādei;
investīciju veikšanai valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos;
pašvaldības autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma iegādei, kurš atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;
ceļu un to kompleksa investīciju projektiem, t. sk. šo projektu ietvaros paredzēto siltumtrašu, ūdensvada un kanalizācijas tīklu renovācijai un izbūvei. Pašvaldības budžeta faktiskais ieguldījums (līdzfinansējums) 2017. gadā ceļu un to kompleksa investīciju projektā nav mazāks par 25% no pašvaldības kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 75% no pašvaldības kopējām izmaksām;
kultūras iestāžu investīciju projektiem. Pašvaldības budžeta faktiskais ieguldījums (līdzfinansējums) 2017. gadā kultūras iestāžu investīciju projektā nav mazāks par 40% no pašvaldības kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 60% no pašvaldības kopējām izmaksām;
investīciju projektu dokumentācijas (tehniskā projekta) izstrādei;
kurināmā iegādei un pirmpirkuma tiesību izmantošanai;
pašvaldību prioritāro investīciju projektu īstenošanai ar maksimālo pašvaldības aizņēmumu summu 250 000 eiro apmērā republikas pilsētu pašvaldībām un reģionālās nozīmes attīstības centru pašvaldībām un 400 000 eiro apmērā pārējām novadu pašvaldībām;
Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai;
valsts nozīmes sporta, aizsardzības infrastruktūras attīstības projektiem, kuri tiek realizēti ar valsts budžeta līdzfinansējumu;
pašvaldību finanšu stabilizācijai.
Saskaņā ar likuma “Par pašvaldību budžetiem” 26. panta pirmo daļu pašvaldības var sniegt galvojumus likumā “Par pašvaldību budžetiem” un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā. Likums nosaka, ka galvojumus pašvaldības var sniegt tikai tām kapitālsabiedrībām, kurās attiecīgās pašvaldības kapitāla daļa pārsniedz 50%, vai arī vairāku pašvaldību veidotai kapitālsabiedrībai, kurā pašvaldību kapitāla daļu summa pārsniedz 65%.
Pašvaldības dome var sniegt galvojumus, kas uzliek saistības pašvaldības finanšu līdzekļiem, pieņemot par to lēmumu, ja:
dome ir saņēmusi un izskatījusi nepieciešamo pamatojumu un saistības sakarā ar ierosinātajiem vai jau sniegtajiem galvojumiem;
pašvaldības budžeta izdevumi, kas saistīti ar galvojumu saistību izpildi, budžetā ir attiecināmi uz pašvaldības parādu;
galvojumi netiek nodrošināti ar pašvaldības īpašumu, kas nepieciešams pašvaldības pastāvīgo funkciju izpildei;
vairāku pašvaldību veidotai kapitālsabiedrībai sniegtā galvojuma apmērs procentuāli atbilst pašvaldības kapitāla daļu skaitam attiecīgajā pamatkapitālā.
Pašvaldība var dot galvojumu arī par tām parāda saistībām, ko studējošais uzņemas Augstskolu likumā noteiktā studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes.
Pašvaldības iegūst tiesības ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus (izņemot galvojumu studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai) tikai pēc apstiprinoša Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes (PAGKP) lēmuma saņemšanas.
PAGKP ir finanšu ministra izveidota institūcija, kuras uzdevums ir pārraudzīt pašvaldību finansiālo darbību jautājumos, kas saistīti ar ņemtajiem aizņēmumiem, sniegtajiem galvojumiem un plānotajiem aizņēmumiem un galvojumiem, kā arī, ja nepieciešams, sniegt pašvaldībām ieteikumus turpmākai finansiālajai darbībai. Padomes darbību nodrošina Finanšu ministrija, un tās sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Finanšu ministrijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Bankas, Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts kases. PAGKP lēmumi tiek pieņemti padomes sēdēs. PAGKP sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī.
Pašvaldība var saņemt aizņēmumu no Valsts kases vai no cita aizdevēja, ja tā nosacījumi ir izdevīgāki nekā no valsts budžeta izsniedzamo aizdevumu nosacījumi. Līguma slēgšanai ar citu aizdevēju nepieciešama finanšu ministra atļauja.
Kopš 2013. gada 1. janvāra pašvaldībām ir tiesības sniegt aizņēmuma pieprasījumu PAGKP tikai pēc tam, kad atbilstoši publisko iepirkumu normatīvajam regulējumam ir noslēgusies iepirkuma procedūra un izvēlēts piegādātājs ar tiesībām veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus, nepieciešamības gadījumā paredzot iespēju slēgt līgumu ar piegādātāju tikai pēc aizņēmuma pieprasījuma atbalstīšanas.
Lai neaizkavētu ES līdzfinansēto projektu īstenošanu, finanšu ministram ir atļauts piešķirt aizņēmumu vai sniegt galvojumu pašvaldībai arī gadījumos, kad pašvaldības saistības (aizņēmumi, galvojumi, citas ilgtermiņa saistības) pārsniedz 20% no pašvaldības saimnieciskā gada pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ar nosacījumu, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksāšanas termiņš.
Par likumā “Par pašvaldību budžetiem” ietverto noteikumu izpildi attiecībā uz pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem atbild domes priekšsēdētājs, kurš pārstāv pašvaldību visos aizņēmuma un galvojuma līgumos.
Pašvaldības noslēgtajiem aizņēmuma un galvojuma līgumiem ir jābūt publiski pieejamiem katrā attiecīgajā pašvaldībā.
Kārtību, kādā pašvaldības var ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus, nosaka Ministru kabineta 2008. gada 25. marta noteikumi Nr. 196 “Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem”.
Likumā “Par valsts budžetu 2017. gadam” arī noteikts, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22. pantam, izņemot saistības:
līdz pieciem gadiem pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, datortehnikas, sakaru un citas biroja tehnikas iegādei;
pakalpojumiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai;
likuma “Par valsts budžetu 2017. gadam” 14. panta (1) daļā un (2) daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktā minēto investīciju projektu īstenošanai;
Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.
Finanšu izlīdzināšana
Latvijā pašvaldību finanšu izlīdzināšana tika ieviesta 1995. gadā. Sākotnēji četrus gadus (1995–1998) pieņēma atsevišķu likumu par izlīdzināšanu konkrētajam gadam, bet pēc tam līdz 2015. gada vidum bija spēkā likums “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu”. Kopš 2015. gada 2. jūlija darbojas jauns likums – Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma mērķis ir, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības, radīt pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, kā arī veicināt to iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanu veic ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda starpniecību. Fonda ieņēmumus veido pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina rezultātā noteiktās pašvaldību iemaksas un valsts budžeta dotācija fondam, savukārt fonda izdevumus veido pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina rezultātā noteiktās dotācijas pašvaldībām. Izlīdzināšanas fonda līdzekļu rīkotājs ir Valsts kase, un tā atbild par finanšu resursu savlaicīgu pārskaitīšanu pašvaldībām.
Izlīdzināšanas sistēmā piedalās divi galvenie nodokļu ieņēmumu avoti pašvaldību budžetos: katras pašvaldības prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi (likumā šo nodokļu ieņēmumu apzīmēšanai lietots termins “pašvaldības vērtētie ieņēmumi”).
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozi kārtējam budžeta gadam nosaka Finanšu ministrija. FM veic arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes sadalījumu starp pašvaldībām, par pamatu ņemot faktisko nodokļu izpildi gadā pirms valsts budžeta sagatavošanas gada, aprēķinot attiecīgos pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu īpatsvarus. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozi aprēķina katra pašvaldība, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta datiem par pašvaldības teritorijā esošā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību un atbilstoši MK 2016. gada 10. maija noteikumiem Nr. 292 “Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes noteikšanas kārtība”.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā tiek izmantots speciāls rādītājs – izlīdzināmo vienību skaits. Tas ietver informāciju par pašvaldību izdevumiem, kas saistīti ar pieciem pašvaldību izdevumus raksturojošiem kritērijiem:
iedzīvotāju skaitu;
bērnu skaitu vecumā līdz sešiem gadiem;
bērnu un jauniešu skaitu vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem;
darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaitu;
pašvaldības teritorijas platību kvadrātkilometros.
Izlīdzināmo vienību skaitu aprēķina atbilstoši likumā noteiktajai formulai. Katras pašvaldības aprēķinātais izlīdzināmo vienību skaits ietver konkrētās pašvaldības demogrāfiskās un teritoriālās atšķirības.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nosaka, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu veic, ņemot vērā šādus principus:
pašvaldība, kurai vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir mazāki par vidējiem vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu izlīdzināmo vienību pašvaldībās kopā, saņem no izlīdzināšanas fonda dotāciju, kas uz vienu izlīdzināmo vienību ir 60% no starpības, ko veido vidējie vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību pašvaldībās kopā un pašvaldības vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību;
pašvaldība, kurai vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir lielāki par vidējiem vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu izlīdzināmo vienību pašvaldībās kopā, veic izlīdzināšanas fondā iemaksu, kas uz vienu izlīdzināmo vienību ir 60% no starpības, ko veido pašvaldības vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību un vidējie vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību pašvaldībās kopā;
ar valsts budžeta dotāciju proporcionāli samazina starpību starp pašvaldības vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu izlīdzināmo vienību un tās pašvaldības vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu izlīdzināmo vienību, kurai šie ieņēmumi ir vislielākie.
Pašvaldības iemaksas izlīdzināšanas fondā vai dotācijas no izlīdzināšanas fonda aprēķina saskaņā ar likumā noteikto formulu.
Pašvaldības iemaksa izlīdzināšanas fondā tiek noteikta kā konkrēts procents no pašvaldības iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu faktiskās izpildes, un šīs iemaksas fondā veic Valsts kase, ieturot attiecīgo iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļu.
Pašvaldībām, kas saņem dotācijas no izlīdzināšanas fonda, tās tiek pārskaitītas kā katrai pašvaldībai noteikts procents no izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem. Arī dotāciju izmaksas no izlīdzināšanas fonda veic Valsts kase.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu veic Finanšu ministrija un to publicē savā mājaslapā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes procesā (septembris – oktobris). Divu nedēļu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas valdība pieņem noteikumus par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas rezultātā pašvaldības izlīdzinātos ieņēmumus veido pašvaldības vērtētie ieņēmumi, kas samazināti par aprēķināto iemaksu izlīdzināšanas fondā vai palielināti par aprēķināto dotāciju no izlīdzināšanas fonda.
Pašvaldības finanšu stabilizācija
Kārtību, kādā tiek veikta pašvaldību finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā “Par pašvaldībām” noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās, reglamentē likums “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”.
Likums paredz, ka pašvaldību finanšu stabilizēšana veicama, ja konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:
parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā, kopā ar iepriekšējo gadu parāda saistībām, kam iestājies atmaksāšanas termiņš, pārsniedz 20% no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma;
pašvaldība nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas parāda saistības;
pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības.
Par pašvaldības parāda saistībām iepriekšminētā likuma izpratnē atzīstami: izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai; izdevumi sakarā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem; nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.
Pašvaldības finanšu stabilizācija veicama, izmantojot pašvaldības finanšu resursus, valsts budžeta resursus, ziedojumus, dāvinājumus un citu veidu palīdzību, arī ārvalstu palīdzību.
Ierosināt, lai pašvaldības dome iesniedz stabilizācijas pieteikumu, var:
pašvaldības domes priekšsēdētājs;
ministrs, kuru Ministru kabinets pilnvarojis pašvaldību pārraudzībai;
finanšu ministrs;
valsts kontrolieris.
Atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” pašvaldības dome ierosinājumu par stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu izskata un pieņem lēmumu ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc šāda ierosinājuma saņemšanas. Iesniegto stabilizācijas ierosinājumu pašvaldības dome apstiprina vai ar motivētu atteikumu noraida. Pašvaldības domes lēmums par stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu vai stabilizācijas ierosinājuma noraidīšanu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas ir jānosūta finanšu ministram un pilnvarotajam ministram.
Ja finanšu ministrs, saņēmis pašvaldības domes lēmumu par stabilizācijas pieteikumu, pieņem lēmumu par finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, tiek iecelts pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugs.
Pašvaldības dome ne vēlāk kā mēneša laikā pēc stabilizācijas uzrauga iecelšanas, piedaloties stabilizācijas uzraugam, sagatavo, apstiprina un nosūta finanšu ministram pašvaldības finanšu stabilizācijas projektu. Par tā sagatavošanu un apstiprināšanu atbild pašvaldības domes priekšsēdētājs.
Stabilizācijas projekts ietver:
pašvaldības domes lēmumu par stabilizācijas projekta apstiprināšanu;
saskaņā ar pašvaldības domes lēmumu sagatavotu iesniegumu;
detalizētu informāciju ar ekonomisko pamatojumu pasākumiem, kas veicami saskaņā ar stabilizācijas projektu;
aprēķinu par finanšu stabilizācijai nepieciešamajiem kopējiem finanšu resursiem, kā arī konkrētajam stabilizācijas pasākumam nepieciešamo finansējumu attiecīgajā gadā;
Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par pašvaldības nodokļu parādiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem stabilizācijas projekta iesniegšanas mēneša pirmajā datumā;
pašvaldības izziņu par pašvaldības kreditoru un debitoru parādiem stabilizācijas projekta iesniegšanas mēneša pirmajā datumā;
pašvaldības pārskatu par budžeta izpildi laikposmā līdz stabilizācijas projekta iesniegšanas mēneša pirmajam datumam;
pašvaldības budžeta plānoto grozījumu projektu, kas izstrādāts, lai veicinātu pašvaldības finanšu stabilizāciju;
stabilizācijas aizdevuma saņemšanas un atmaksāšanas grafiku;
pašvaldības aizņēmumu, galvojumu un ilgtermiņa saistību grafiku.
Stabilizācijas aizdevumus pašvaldībām piešķir gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto stabilizācijas aizdevumu ietvaros. Aizdevuma līgumu pēc stabilizācijas projekta apstiprināšanas slēdz pašvaldības domes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona ar finanšu ministru vai viņa pilnvarotu amatpersonu. Aizdevuma atmaksāšanas termiņu nosaka finanšu ministrs katra konkrētā stabilizācijas projekta ietvaros. Periods, kurā aizdevuma pamatsummas atmaksāšana nenotiek, nedrīkst pārsniegt trīs gadus.
Apstiprinātā stabilizācijas projekta, kā arī stabilizācijas aizdevuma līguma izpildi kontrolē stabilizācijas uzraugs.