Rīga 7°C, mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 2m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 18. aprīlis 20:48
Vārda dienas: Jadviga, Laura
Domājot par ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstību, svarīgi atzīt, ka tuvākā nākotnē ekonomiskie procesi izskatīsies ievērojami citādāk nekā šobrīd, un ir skaidrs, ka nākamie gadi būs ar mainīgām situācijām un to radītām straujām prioritāšu maiņām. Ja jau šobrīd pieminam jēdzienu “industrializācija 4.0.”, tad ar to saprotam, ka runa ir par mākslīgo intelektu, par to, ka viss ir mobilajā telefonā, par to, ka darbinieki var strādāt attālināti utt., un tas nozīmē, ka jau notiek un notiks ekonomikas pārstrukturizācija – reformas nevis reformu dēļ, bet jaunais laiks ar tehnoloģiskiem risinājumiem skars pilnīgi visus iedzīvotājus.
“Industrializācija 4.0.” – ceturtā industriālā revolūcija, ko dēvē par digitālo revolūciju, aizsākās 20. gadsimta vidū, un to raksturo tehnoloģiju saplūšana starp fizisko, digitālo un bioloģisko jomu, kur vienkāršākais veids ir klasteru domāšanas principa attīstīšana. Tāpēc izaicinājums uzņēmējdarbības attīstībā reģionos būs pašvaldībām rast ekonomikas attīstības priekšnoteikumus jaunā ekonomiskā situācijā, kad ekonomikas tendences maina klasisko biznesa vidi.
Pēc būtības uzņēmējdarbība ir jāskata no diviem skatpunktiem: no Latvijas konkurētspējas starptautiskā mērogā, stiprinot un atbalstot Latvijas spēcīgākos uzņēmumus, lai tie būtu konkurētspējīgi, kā arī jāsekmē ekonomikas attīstība visā Latvijas teritorijā, veidojot policentrisku attīstību pretstatā monocentriskai valsts attīstībai, un jācenšas tikt galā ar lielāko izaicinājumu, ar ko Latvija saskaras tautsaimniecības attīstībā, – iedzīvotāju skaita samazināšanos, īpaši ārpus Rīgas un Pierīgas reģioniem.
Vācija grib integrēt līdz vienam miljonam iebraucēju ik gadu, un vislabāk, protams, integrējas iebraucēji no Baltijas valstīm un Polijas, tāpēc pastāv jautājums, kā varam ietekmēt emigrācijas, izglītības, investīciju politiku un samazināt darbaspēka aizplūšanu. Valsts pastāvēšanai ārkārtīgi svarīga ir kvalificēta darbaspēka noturēšana visā tās teritorijā, tajā skaitā reģionos. Zinām valstis, uz kurām aizplūst mūsu cilvēki, un tas ir liels tuvākās nākotnes izaicinājums visai valsts ekonomikai, jo, atļaujot aizplūst no reālās ekonomikas kvalificētam darbaspēkam, mēs nonākam uz zemāka attīstības līmeņa.
Attiecībā uz uzņēmējdarbības attīstību šobrīd visbiežāk pašvaldības izmanto uzņēmējdarbības sekmēšanai publisko iepirkumu, ieguldījumus infrastruktūras attīstībā un pašvaldības saistošo noteikumu izdošanu. Meklējot labākos uzņēmējdarbības vides attīstības instrumentus, pašvaldību darbības var iedalīt pēc to rakstura:
dažādi regulējumi (piemēram, būvatļaujas, licences, nodevas);
infrastruktūra, pakalpojumi, vispārējā vide, ko tālāk var iedalīt pa nozarēm vai jomām. Pie infrastruktūras jāmin ES fondu programmas VARAM 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķis “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām” un 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķis “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām”;
finansiāls atbalsts (piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, pašvaldību grantu programma);
komunikācija (informēšana, uzņēmēju viedokļa apzināšana, uzņēmēju dienas un uzņēmēju konsultatīvās padomes izveide pašvaldībā);
uzticību uzņēmumam ietekmējošas darbības (pašvaldības zīmols/tēla ietekme, informācija par uzņēmumu pašvaldības kanālos, pašvaldība kā vēstnieks);
pašvaldība kā klients/pasūtītājs.
Attiecībā par uzņēmējdarbības attīstību LPS jāmin šāda aktivitāte – Norvēģijas Finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas Latvijas Pašvaldību savienības projekts “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana”, kura ietvaros darbojās Pašvaldību stratēģiskās vadīšanas tīkls T1 ar mērķi aktivizēt pašvaldības, rosinot tās domāt kā uzņēmējiem un par uzņēmējiem – pārdomāt pašvaldības attīstības stratēģiju, analizēt un salīdzināt iespējas un izmēģināt iekšējās stratēģiskās vadības procesu, izstrādāt mārketinga stratēģiju. Iesāktais projekts Norvēģijas Finanšu instrumentā turpinās ar LPS sadarbības tīklu izveidi, uzņēmējdarbības jautājumā uzmanību veltot pašvaldības lomai uzņēmējdarbības attīstībā un investīciju piesaistes veicināšanā, investīciju piedāvājuma gatavošanā investoriem.
Lai risinātu sasāpējušus jautājumus un vienlaikus stiprinātu pašvaldību lomu uzņēmējdarbības veicināšanā, LPS turpina darboties uzņēmējdarbības atbalsta tīkls, kura ietvaros notiek darba diskusijas. Tās vērstas uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu vietējā un reģionālā līmenī, un šajās diskusijās piedalās visu pašvaldību nominētie eksperti uzņēmējdarbības jomā. Diskusijas vienmēr redzamas arī tiešraidē LPS mājaslapā, sadaļā Semināri – Tiešraide.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017